Jau piekto reizi pasniegta Aijas Jurjānes stipendija. 21. aprīlī kļuva zināms gan stipendijas saņēmēja vārds, gan veicināšanas balvu ieguvēji. Šogad laureāts ir Jaņa Rozentāla mākslas skolas 4. kursa audzēknis Tariels Alijevs, bet veicināšanas balvas ceļo arī uz Rēzekni un Daugavpili. Šī gada radošo darbu tēma “Iekšējās un ārējās ainavas”.

Māksliniece Aija Jurjāne bija ilggadēja Jaņa Rozentāla Mākslas skolas gleznošanas un kompozīcijas skolotāja.

--

Aijas Jurjānes stipendiju konkursu izsludina katru gadu marta sākumā. Uz to var kandidēt profesionālās vidējās izglītības audzēkņi, kuri mācās 1.-4. kursā kādā no Mākslas un dizaina izglītības programmām.

Šodien Līvānos būs “Pērkons”, lai aicinātu ikvienu Jura Kulakova draugu, cienītāju, fanu uz īpašu satikšanos rokkoncertā “Kaza kāpa debesīs”. Iecerēts, ka koncerta ieņēmumi kalpos idejai izveidot Jura Kulakova piemiņas vietu  Līvānu dzelzceļa stacijas apkaimē.

Līvānu novada kultūras centrā valda rosība. Te notiks leģendārās rokgrupas "Pērkons" koncerts. Šobrīd tiek gatavota un noformēta skatuve. Uz skatuves tiek radīta īpaša siltuma un māju sajūta, kas apvīta ar stiprām ģimeniskām saitēm, atklāj Marta Vanaga, Līvānu novada Kultūras un tūrisma centra direktores vietniece.

„Scenogrāfijā tiks izmantoti Jura Kulakova māsas Maijas Kulakovas austie gan plecu lakati, gan arī linu dvieļi, piemēram, Krustpils raksta audums. Tas savienos rokamūziku ar šo latviešu tautas mākslu, ko savienoja arī Jura Kulakova mūzika. Līdz ar to tas tiks arī atainots, kā roks ar latviešu tekstilmākslu tiek savienots tādā vienā skaistā izpildījumā.

Jura Kulakova māsa Maija Kulakova pirms gaidāmā koncerta ir emocijām pārpilna, viņa atklāj skatuves, uz kuras kāps leģendārā rokgrupa „Pērkons”, galveno motīvu. Un te var just, ar kādām rūpēm viņa iesaistījusies brāļa piemiņai veltītā koncerta vizuālajā norisē.

„Šoreiz ideja radās, ka koncertam „Kaza kāpa debesīs” scenogrāfiju vajag veidot saistībā arī ar Jura dziesmām un izvēle krita tautasdziesmai. Šī „Gandrīz tautasdziesma” būs arī mākslinieku izpildījumā ar maniem darbiem.

Līvānos kultūras centrā ļoti liela un skaista skatuve, līdz ar to mazie darbi šeit nederēja. Tad tika austi klāt daudzi lakati. Klāt vēl ir linu dreļļi dažādi, kas veidos tādus kā mākoņus. No lakatiem tiks veidotas kāpnes, pa ko tā kaza simboliski uzkāpj debesīs.”

Irāņu literatūras tulkojumi. Kultūras rondo atklājam Forūgas Farohzādas dzeju, ar kuru iepazīstina krājuma atdzejotājs no persiešu valodas Raimonds Ķirķis.

Forūga Farohzāda (1935—1967), neskatoties uz viņas dzejas intimitāti, ir izteikti sociāla dzejniece. Viņa dzejā tver plašākās sabiedrības grupās izjustu sociālo vidi, kuru pieredzējuši 20. gadsimta 50. līdz 70. gadu Teherānas sekulārie intelektuāļi, īpaši tajā piejaucētās sievietes. Lai arī viņas dzejā subjekts itin bieži mīt noslēgtībā, un šī vide ir priekšnosacījums ilgu un bagātīgas iztēles iedrošinātai dzejai, Farohzāda atklāj jaunajam Irānas sociālajam audumam plaši raksturīgus sensibilitātes aspektus.

Dodamies dabā, iepazīt kādu Latvijas ainavai ļoti raksturīgu un tomēr bieži nepamanītu un neizceltu elementu - mazās upes. Ar ko tās īpašas, kā tās mainās un kur Latvijā varam atrast vēl nenosauktas un ļoti neparastas upes? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes asociētais profesors, ģeogrāfs Ivars Strautnieks un Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes docentu Jānis Lapinskis.

Miegs var būt salds kā medus, bet var arī izrādīties caurs kā nelāpīta zeķe. Kā miega traucējumi izpaužas dažādos vecumos un kā ārstēt miega traucējumus, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Miega medicīnas biedrības prezidente Marta Celmiņa un sertificēta neiroloģe ar specializāciju miega medicīnā Madara Mičule.

Ierakstā uzklausām Natāliju Bērziņu. Viņa ir ārste psihiatre un medicīnas zinatņu doktore. Ārste vērtē, ka pēc palīdzības pie psihiatra jāvēršas, ja bezmiegs ilgst vairāk nekā trīs mēnešus un parādās noteikti simptomi.

"Pamošanās epizodēm nakts laikā ir diezgan fiksētas, cilvēks principā kāpēc pulkstenis mostas divos vai trijos," skaidro Madara Mičule. "Šo mēs saistām ar to, ka cilvēkam aizejot gulēt, joprojām ir diezgan aktīva simpātiskā nervu sistēma, kura mūs dienas laikā dzen uz priekšu, darbina. Bet, lai mēs varētu kvalitatīvi gulēt, no simpātiskās ir jāpārslēdzas uz to parasimpātisko [nervu sistēmu], kas ir mūsu mierīgā daļa, kura palīdz atgūt atgūt resursus. Ja pāreja pārāk veiksmīgi nenotiek, jo ir trauksme, esam varbūt pārguruši, sastresojušies, kā jau mūsdienās notiek. Tad vienā brīdī šī mūsu simpātiskā nervu sistēma liek par sevi manīt un mēs uzmostamies. Kādēļ tas notiek vairāk ap pulksten trijiem vai četriem? Tuvojas rīts, vēl tīri fizioloģiski sāk pastiprināti izdalīties arī kortizols, un reizēm tas sakrīt ar šo kortizola pīķi. Ja tas notiek ilgstoši un sāk ietekmēt cilvēka pašsajūtu, un viņš pēc tam nevar aiziet gulēt, tad skaidrs, ka ir jāmeklē jāmeklē risinājumi, lai miega kvalitāti atkal stabilizētu."

"Optimālā miega nepieciešamība ir atkarīga no vecuma, bet, ja mēs runājam par pieaugušu cilvēku, kā pietiekamu uzskatām nakts miegu, kas ir 7 līdz 9 stundas. Gulēt mazāk kā septiņas stundas lielākajai daļai no mums būs nepietiekami," norāda Madara Mičule.

Tāpat gulēt vairāk nekā deviņas stundas arī nav labi. Vēl jāņem vērā, ka senioriem nepieciešamība pēc miega samazinās, un tad nevar gaidīt, ka cilvēks vairāk nekā 80 gadu vecumā gulēs astoņas stundas. Tas bieži vien tīri fizioloģiski nav iespējams.

Stāsta JVLMA Muzikoloģijas nodaļas maģistrante Marta Liepiņa; pārraides producente – Zane Prēdele

Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas 1918. gadā un Latvijas Konservatorijas darbības uzsākšanas 20. gadsimta starpkaru periodā tika dibinātas tautas konservatorijas vairākās Latvijas pilsētās un arī – Ventspilī. Tautas konservatorijās varēja mācīties ikviens interesents ar vai bez priekšzināšanām, kam pateicoties Ventspils kultūras dzīve sāka ievērojami plaukt un, ja nebūtu šāda vēstures pagrieziena, arī mūsdienās, visticamāk, Ventspils neizveidotos par vietu, kur koncertdzīve kūsāt kūsā un ko labprāt ne reizi vien apmeklē Latvijas un pasaules mēroga mākslinieki.

Otrā pasaules kara gados Vācijas okupācijas režīma laikā tautas konservatorijas turpināja darboties kā Valsts mūzikas skolas, un šobrīd pārsvarā visu tautas konservatoriju pēcteces ir Latvijas Republikas vairākās pilsētās darbojošās profesionālās mūzikas vidusskolas.

Par Ventspils tautas konservatoriju un, it īpaši par tās personībām informāciju iespējams rast, protams, Ventspils, bet arī Rīgas arhīvos – gan Latvijas Valsts Vēstures arhīvā, gan Rakstniecības un mūzikas muzejā, un arīdzan - JVLMA Oļģerta Grāvīša arhīvā. Muzikologs Oļģerts Grāvītis mūža laikā apkopojis neticami daudz informācijas par Latvijas kultūras cilvēkiem, ar daudziem no viņiem uzturot personīgu kontaktu, un savulaik Grāvīti ieinteresējis arī Artūra Sīļa – komponista un diriģenta - vārds, kurš aptuveni desmit gadus – no 1931. līdz 1941. gadam -  bija Ventspils tautas konservatorijas direktors, amata pienākumus pārņemot no iestādes izveidotāja, dziedoņa Friča Puķīša, pazīstamās vokālās pedagoģes Alīdas Valmanes-Krūmiņas audzēkņa.

Sīlis, kliedējot tautas konservatorijas parādus ar mantu loterijām un ziedojumu vākšanu, ļāva skolai patiesi uzziedēt, tādējādi nodrošinot Ventspils tautas konservatorijai stabilu vietu Latvijas mūzikas izglītības sistēmā.

Vērā ņemami arī Jāzepa Vītola labie vārdi, ka profesors – jā, patiesi, savu studentu Artūru Sīli - pazīstot kā nopietnu un labi sagatavotu mūzikas darbinieku, kā arī apzinīgu un sociāli aktīvu jauno censoni.

1941. gada 14. jūnija naktī Sīlis arestēts savā dzīvesvietā Ventspilī, Peldu ielā 4, turēts ieslodzījumā Krievijā, kur 1942. gada augustā miris, Trešās Atmodas laikā reabilitēts. Kas zina, kāda būtu Ventspils mūzikas vidusskolas vēsture, ja nebūtu šīs iejaukšanās!

            Savukārt, ja runājam par toreiz daudzsološajiem māksliniekiem, kas pirmās muzicēšanas prasmes attīstījuši Ventspils tautas konservatorijā, arī par viņiem Oļģerts Grāvītis kā arhivārs izrādījis interesi. Tā, piemēram,

Grāvītis piefiksējis liecības par trimdas mūzikas aktīvistes un arī vijolnieka Alfrēda Dunkeļa dzīvesbiedres Irēnes Spriņģes-Dunkeles gaitām, kura 20. gadsimta 30. gados absolvēja Ventspils Valsts ģimnāziju un arī Ventspils tautas konservatoriju pianistes un ražīgas pasniedzējas Kleopatras Amatnieces-Langenfeldes klasē.

Otrā pasaules kara beigās māksliniece emigrēja uz Zviedriju un strādāja Upsalas mūzikas skolā, kur bija apkārtējo augsti novērtēta, jo darbojās, apvienojot intereses gan par klavierspēli, gan pedagoģiju, arī etnomuzikoloģiju un valodniecību, turklāt viņa ir vairāku pētniecisku rakstu autore.

Ievērojami Ventspils tautas konservatorijas audzēkņi bija arī diriģenta Ādolfa Tīsa ģimenes atvases. Vijolnieks Alfrēds Tīss 1936. gada rudenī Ventspils tautas konservatorijas sagatavošanas klasē tika uzņemts kopā ar māsām Ausmu un Liliju, obligāto klavierspēli apgūstot pie pedagoģes Helēnas Vanadziņas (vēlāk Viļumanes), kas, starp citu, ir ilggadējā Latvijas Nacionālās operas diriģenta Aleksandra Viļumaņa mamma.

Vēl Tīsa skolotāji Ventspilī bija vijolnieks Voldemārs Lasmanis, vijolnieks, skaņu režisors Ābrams Gutkins, mūzikas teorijā – trombonists Rūdolfs Kripe un citi.

Tāpat Alfrēda brālis, Latvijas Nacionālās operas orķestra čellists un arī čellu grupas koncertmeistars Jānis Tīss ceļu šī instrumenta spēlē uzsāka Ventspilī.

            Oļģerta Grāvīša uzmanības lokā nonākušas arī vairākas citas mūziķu personības Ventspilī, piemēram, vijolnieks un diriģents Teodors Vējš, kurš, lai arī īsu brīdi, bet tomēr bija pirmais Ventspils tautas konservatorijas orķestra vadītājs, vēl arī basbaritons Herberts Ozolītis, mecosoprāns Vera Vilka-Večeroka un citi.

            Būtiska lappuse Ventspils mūzikas vēsturē ir 20. gadsimta pirmās puses aktīvā koncertdzīve, kuru bagātinājuši daudzi zināmi mūziķi, bet tik garš un niansēts stāsts – lai paliek citai reizei!

25. aprīlī Rīgas cirkā notiks ambisoniskas skaņas koncerts cilvēka balsij un elektronikai "Platona BALSIS", kurā Jauniešu koris "Balsis" sadarbosies ar komponistu Platonu Buravicki, pirmatskaņojot viņa darbu “Étude Ambisonique n° 6” un pirmoreiz izmantojot jaunu instrumentu "BALSI-chord-S", kas dod iespēju komponistam dzīvā atskaņojumā vadīt cilvēka balsi, veidojot daudzbalsīgu improvizāciju.

Koncerta galvenā ideja - turpināt meklējumus cilvēka balss un tehnoloģiju mijiedarbībā, kas balstīti Platona Buravicka ambisoniskās jeb imersīvās skaņas tehnoloģijā, ar kuras palīdzību notiek virtuāla trīsdimensiju skaņu lauka veidošana un reproducēšana.  Rīgas cirka vēsturiskais kupols koncertā kļūs par ambisonisku sfēru, kurā telpiski tiks izvietotas vairāk kā 20 skandas, radot unikālu visaptverošas skaņas pieredzi.

Platons Buravickis: “Mēs izprotam apkārtējo pasauli ar sajūtām, bet ne mazāka nozīme pasaules izprašanā ir mūsu iztēlei. Pasaules rašanās izpratne un kosmiskie objekti, kas atrodas simtiem tūkstošu gaismas gadu attālumā no mums, ilgu laiku bija tikai kā uz papīra pierakstīti vienādojumi un tikai vēlāk tie kļuva par fiziskās realitātes daļu. Tātad sākumā tie tika pierakstīti, un tikai pēc tam atklāti.

Tagad mēs piedzīvojam jaunu iztēles iemiesošanās posmu, pateicoties jaunajām tehnoloģijām, tikai šoreiz tas nebūs pierakstīts vienādojumos, šoreiz tas būs notīs, kas iemiesosies telpiskā mūzikā.”

Koncertā piedalīsies arī  četri zīmju valodas tulki, kuri atradīsies cirka arēnas četrās pusēs, sinhroni tulkojot kormūziku, bet instrumentālās mūzikas laikā katrs stāstīs savu stāstu, iedvesmojoties no tās.

24-річна отоларингологиня Ольга Пасічник кожні два тижні вирушає у медичні волонтерські місії "FRIDA Ukraine" на прифронтові території України, де людям часто бракує не лише лікарів і ліків, а й простої людської уваги. У розмові з Ріхардом Плуме Ольга розповідає, як нерідко пацієнтові допомагають не лише призначені медикаменти, а й розмова, добре слово та відчуття, що його не залишили наодинці зі своїм болем. 

Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією.

Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs