Mērķtiecīga, precīza un pragmatiska komandas vadītāja, kas skaidri prot izvirzīt un īstenot mērķus – šādi tiek raksturota jaunā Nacionālā mākslas muzeja vadītāja Iveta Derkusova. Šīs īpašības un arī viņas līdz šim paveiktais muzeja direktores vietnieces statusā konkursa komisijai deva pārliecību, ka viņa ir visatbilstošākā kandidāte, lai vadītu muzeju.

Kāda bija jūsu galvenais stimuls pieteikties šim amatam?

Iveta Derkusova: Galvenais stimuls bija tāds, ka es muzeja vadības komandā esmu jau vairāk nekā desmit gadu. Esmu strādājusi par direktoru vietnieci krājuma darbā.

Es ļoti labi pazīstu muzeja gan stiprās, gan vājās puses, un mana pieteikšanās ir ar augstu motivāciju noturēt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pēctecību un attīstību bez satricinājumiem tieši šajos apstākļos, kas ir īpaši neskaidri dažādos aspektos. Es uzskatīju, ka mana pieredze šeit var būt noderīga.

Kurus jūs šobrīd vērtējat kā muzeja lielākos izaicinājumus?

Iveta Derkusova: Protams, tā ir tā ”lielā bilde”, kādā ģeopolitiskā situācijā mēs šobrīd esam, un līdz ar to arī visi šie neskaidrie kultūras nākotnes budžeti jautājumi. Tas ir pirmais, tāds ārējais fons. Bet ja mēs runājam par darbu apjomu, kas muzejam stāv priekšā, tad pēc diviem gadiem pēc rekonstrukcijas ir jāatver mākslas muzejs ”Arsenāls”. Mērķis jau nav vienkārši atvērt ēku, mērķis ir atvērt vēl vienu mūsu muzeju, kurā mēs varam sagaidīt ļoti dzīvu apmeklētāju plūsmu.

Ir mērķis, ka ”Arsenāls” varētu kļūt par Vecrīgas sirdi, kurā ir vieta dažādiem laikmetīgās mākslas procesiem, un, protams, arī mūsu 20. gadsimta otras puses kolekciju rādīšanai un pētīšanai, kas ilgu laiku ir bijušas pabērna lomā.

Kāda ir jūsu vīzija par to, kā vislabāk sabalansēt klasisko un laikmetīgo mākslu?

Iveta Derkusova: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs - varbūt ne visi to zina - strādā kopumā vispār sešās adresēs. Mēs esam ar šīm vēsturiski izveidotajām ļoti dažādajām kolekcijām strādājuši jau visu šo laiku. Lielākais izaicinājums, protams, būs saskanīgi izveidot sasaisti starp muzeja galveno ēku un laikmetīgās mākslas procesiem ”Arsenālā”. Šīm programmām, protams, būs jābūt sinhronizētām, un tas ne vienmēr būs viegls uzdevums.

Viņa domās dalās, savienojot vizuālo un vārdu mākslu. Monopolā saruna ar dzejnieci un ilustratori Loti Vilmu Vītiņu.

Latvijas Nacionālo mākslas muzeju turpmāk vadīs līdzšinējā muzeja direktores vietniece krājuma darbā, Latvijas Muzeju padomes priekšsēdētāja Iveta Derkusova. Šodien, 23. aprīlī, konkursa komisijas lēmumu publiski paziņoja Kultūras ministrijas vadība.

Konkursā uz Nacionālā mākslas muzeja direktora amatu kandidēja 13 pretendenti. Tas notika trīs kārtās, uz otro kārtu palika seši, bet uz noslēdzošo kārtu – divi pretendenti. Kā viņus raksturoja Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone – abi ļoti augstas raudzes profesionāļi, ilgstoši sevi pierādījuši nozares darbā.

Izšķirošais izvēlē bija tas, ka tieši Iveta Derkusova bija visatbilstošākā gan visam, kas saistās ar muzeja kopējo kontekstu, gan situācijai valstī. Dace Vilsone viņu raksturoja kā ļoti mērķtiecīgu, precīzu un pragmatisku komandas vadītāju, kas skaidri prot izvirzīt un arī īstenot mērķus.

Kā Latvijas Radio pastāstīja pati Iveta Derkusova – viņas galvenais stimuls startēt konkursā bija tas, ka viņa muzeja vadībā ir jau vairāk nekā 10 gadu, strādājusi par direktora vietnieci krājuma darbā, viņa ļoti labi pazīst muzeja gan vājās, gan stiprās puses, un viņas pieteikšanās bijusi ar augstu motivāciju noturēt muzeja pēctecību bez lieliem satricinājumiem tieši mūsdienu īpaši neskaidrajos apstākļos. Kā vienu no galvenajām prioritātēm viņa minēja darbu, lai pēc diviem gadiem durvis pēc rekonstrukcijas veiksmīgi varētu vērt muzejs ”Arsenāls”.

Eiropas Savienības samitā spriež Irānas krīzes ietekmi uz ES ekonomiku.

Pēc Valsts Kontroles revīzijas secinājuma, ka rīdzinieki astoņus miljonus eiro pārmaksājuši par saņemto siltumu, likumsakarīgs ir jautājums – ko darīs iesaistītās puses, lai iedzīvotājiem nākamajā sezonā nebūtu jāpārmaksā par saņemto siltumu.

Saeima konceptuāli vienojusies publiskot Latvijas uzņēmumus, kas tirgojas ar ar Krieviju un Baltkrieviju.

Par Nacionālā mākslas muzeja jauno direktori izvēlēta Iveta Derkusova.

Intensīvi nokrišņi un plūdi - viens no lielākajiem izaicinājumiem klimata pārmaiņu kontekstā. 

Šīs nedēļas epizodē aplūkojam divus darbus, kas pietveras karadarbībai te un tagad – tunisietes Kauteres Ben Hanias Venēcijas festivālā godalgotais darbs "Hindas Radžabas balss" mākslinieciski apspēle vienu no sirdi stindzinošākajām dokumentālajām liecībām no Izraēlas-Palestīnas konflikta. Savukārt Mistislava Černova “2000 metri līdz Andrijivkai” skatītāju burtiski ieved aktīvas karadarbības mutulī, ļaujot piedzīvot Ukrainas aizstāvju piedzīvoto faktiski pirmajā personā.

2024. gada janvārī pasauli ar sociālo tīklu palīdzību pāršalca sešgadīgās Hindas Radžabas balss – internetā tika publicētas viņas dzīves pēdējo stundu sarunas ar Palestīnas Sarkanā Pusmēness pārstāvjiem, lūdzot pēc palīdzības. Kautere Ben Hania savā filmā aplūko incidentu no dispečeru puses – zvanu centra drāmas vai trillera formā.

Sarunā apspriežam, ko nozīmē veidot māksliniecisku materiālu par aktuālu karadarbību, kādu lomu šajā darbā spēlē melodramatisms un kādas ir režisores izmantotās stratēģijas, lai skatītājam filmas gaitā atgādinātu uz ekrāna redzamo saistību ar realitāti.

Mistislavs Černovs ir ukraiņu kinorežisors, kara korespondents, videogrāfs, fotogrāfs, fotožurnālists un romānu autors, kā arī Pulicera balvas un ASV Kinoakadēmijas balvu ieguvējs. Kā viņš pats min – pēc 2014. gada visi žurnālisti Ukrainā zināmā veidā ir kļuvuši par kara žurnālistiem. Savā jaunākajā dokumentārajā filmā "2000 metri līdz Andrijivkai" Černovs, izmantojot gan paša uzņemtos kadrus, gan filmējumus no pie kareivju ķiverēm piestiprinātajām kamerām, atklāj cīņu par Andrijivkas ciemata atbrīvošanu. 2000 metrus garā meža strēle, kas Ukrainas aizstāvjus šķir no mērķa, ir gan simboliska, gan banāli tieša, tāpat kā kareivju motivācija un ikdiena.

Epizodē pārrunājam to, kādos reģistros esam pieraduši runāt par karu, kā kara žanra filmu estētika ietekmē mūsdienu dokumentāro kino, un ko nozīme tas, ka pašlaik norit pasaules vēsturē vislabāk dokumentētās karadarbības.

Tuvojas izlaidumu laiks, tāpēc Ģimenes studijā aktualizējam jautājumu, vai skolotājiem obligāti jāsarūpē kāda dāvana. Kāpēc paši vecāki vēlas ko dāvināt savu bērnu mīļākajiem pedagogiem ne tikai izlaidumā, bet arī citos svētkos? Un kā rīkoties tiem, kur nevēlas to darīt?

Diskutē Babītes vidusskolas direktors Aleksandrs Lange, Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere, Ulbrokas vidusskolas vēstures skolotāja Neila Krave un Rīgas Tehniskās universitātes Akadēmiskās izcilības centra vadītāja Dace Medne.

Vai dāvanas skolotājiem ir jāuzskata par korupciju vai tā tomēr ir tradīcija, skaidro sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

Valsts kontrole pēdējā laikā ir nākusi klajā ar vairākām būtiskām revīzijām gan par ieguldījumiem siltumapgādē un ēku energoefektivitātē, gan elektro auto iegādi klimata mērķiem transporta jomā. Krustpunktā izvaicājam valsts kontrolieri Edgaru Korčaginu.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāliste Inese Helmane un portāla "LSM.lv" ziņu redaktore Zane Neimane.

Degvielas cenu kāpums Irānā sāktās ASV un Izraēlas sāktās karadarbības dēļ draud radīt krīzi ekonomikā. Tādu pašu mēs varam pieredzēt pēc trīs gadiem, kad Latvijai būs jāizpilda klimata politikas mērķi transporta jomā. 

Ieva Ligere, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja: „Šobrīd esošā situācija var kalpot par sava veida sagatavošanos šim cenu lēcienam.”

Gan privātais transports, gan tautsaimniecība pamatā balstās uz fosilo dīzeļdegvielu. Pavisam no tās atteikties nevar, tomēr pastāv klimatam draudzīga alternatīva. Tā gan ir dārga, īpaši Latvijā.  

Jānis Kalniņš, mūziķis: „Tā starpība apmēram ir kaut kādi 40 līdz 50 centi.”

Līdz 2030. gadam trešā daļa no fosilās degvielas jāaizstāj ar atjaunojamu enerģiju. Politiķi bailēs no sabiedrības dusmām par degvielas cenu celšanu transporta „zaļināšanas” pasākumus ir atstājuši uz pēdējo brīdi.

Andris Kulbergs, Saeimas deputāts: “Tā ir neiespējamā misija. Mēs varam viegli aprēķināt: tie ir… divas trešdaļas no autoparka ir jāieslēdz dzinējs, lai mērķis īstenotos.”

Vai ir iespējams sasniegt iecerētos mērķus un vienlaikus saglabāt saprātīgas degvielas cenas, ja Latvija īsteno izvēlēto klimata politiku? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.

Pilnīgākai audio pieredzei, lai uztvertu binaurālo skaņu, aicinām epizodi klausīties austiņās.

25. aprīlī festivāla "Pētera Vaska mūzikas aprīlis" atklāšanas koncertā ar LNSO un diriģentu Andri Pogu atkal tiksies “Berlīnes filharmoniķu” pirmā oboja Albrehts Maijers. 

2018. gada 5. oktobrī Lielajā ģildē šādā sastāvā tika pirmatskaņots Pētera Vaska Koncerts obojai un orķestrim, 2020. gada vasarā opuss tika ieskaņots albumā, kas izdevniecības Ondine paspārnē klajā nāca 2021. gadā. Maijers sev veltīto Vaska opusu atskaņojis arī kopā ar Kammerakademie Potsdam un diriģentu Antonello Manakordu Potsdamas Nikolaja zālē, bet sestdien to atskaņos koncertzālē “Cēsis”.

Ar Albrehtu Maijeru sazinājās Ieva Zeidmane.