Raidījums, kurā dzirdēsiet daudz noderīgas informācijas: notrauksim putekļus no seniem padomiem, soda vienības ceļu satiksmē, veidosim jaunu latviešu vārdu, stāsts par kādu vietu Latvijā, aktīva komunikācija ar klausītāju, kāda sen nedzirdēta dziesma, iesūtītie joki, "Dziesmu kaujas" balsojuma kaislības un vēl daudz visa kā...

Naktsāķis- lietojams bez blaknēm!!!

DZIESMU KAUJA

Tiek piedāvātas trīs dziemas, no kurām klausītāji izvēlas vienu, kuru dzirdēt kā raidījuma pēdējo dziesmu.

Spēle "ĀĶĪĢAIS ĀĶIS"

Septiņi nestandarta  jautājumi Latvijā atpazīstamai personai. Par pareizu atbildi - 3 punkti, par jautru un atjautīgu - 2 punkti. Izmantojot četrus atbilžu variantus -1 punkts, nepareiza atbilde - 0 punktu.

27. aprīlī plkst. 19.00 Ziemeļrīgas Kultūras apvienības VEF Kultūras pilī notiks Bērnu un jauniešu centra "Rīgas Skolēnu pils" 85 gadu jubilejai veltīts koncerts "Mīlestības klaips", par kuru "Klasikai" plašāk vēsta koncerta mākslinieciskā vadītāja Inga Cimiņa un koklētāju ansambļa "Austriņa" mākslinieciskā vadītāja Iveta Tauriņa.

Koncertā piedalīsies Tautas deju ansamblis "Uguntiņa", teātris "Zīļuks", meiteņu kamerkoris "Tonika", meiteņu koris "Rīga", koris "Accolada", folkloras kopa "Kokle", koklētāju ansamblis "Austriņa", akordeonistu ansamblis "Opuss", Uģa Rozes vokālā studija, ģitārspēles pulciņš, mūsdienu deju grupa "Karkadē", sporta deju studija "Dzintarjūra", kā arī pūtēju orķestris un kamerorķestris.

Uz skatuves kopā ar audzēkņiem koncertstāstu veidos arī viņu skolotāji. Koncerta īpašie viesi – bijusī folkloras kopas "Kokle" dalībniece Katrīna Dimanta un dziedātājs, teātra "Zīļuks" bijušais vokālais pedagogs Mārtiņš Zvīgulis.

"Mīlestības klaips" ir veltījums sirds darbam un ceļam, ko ejam kopā ar audzēkņiem, mantojumam, ko cauri paaudzēm nododam tālāk, veidojot savdabīgu tiltu starp tradīciju un laikmetīgu elpu. Tas ir veltījums radošumam, draudzībai un kopā būšanai, kas caur skatuvisko mākslu atklās bērnu un jauniešu talantu, izaugsmi un prieku par paveikto.

Koncerta mākslinieciskā vadītāja ir Inga Cimiņa, režisors – Edgars Niklasons, scenogrāfe – Signija Joce, producente – Zane Breidaka.

Žurnālistikas kvalitāti parasti saistām ar žurnālista darbu, bet ne mazāk svarīgs jautājums ir – kas ir medija īpašnieks. Tieši tas ir līdzekļu turētājs un lielā mērā nosaka spēles noteikumus. Bet, vai mēs pietiekami daudz zinām par mediju īpašniekiem Latvijā, kā viņi ietekmē mediju vides attīstību, žurnālistiku un mediju vērtības? Tas ir mūsu temats raidījumā Mediju anatomija.

Saruna ar Rīgas Stradiņa universitātes profesori Andu Rožukalni, kura piedalījās divos starptautiskos pētījumos, kur izveidota datu un analītiskā bāze par Eiropas mediju īpašniekiem, savstarpējām saiknēm, darbības modeļiem un caurskatāmību. Jo demokrātiskās valstīs pilsoņiem ir tiesības zināt, kas veido viņu izpratni par realitāti.

Eiropas Savienības līderi Kiprā notikušajā neformālajā samitā vienojušies, ka pirmās Ukrainas pievienošanās sarunas varētu sākties tuvākajās nedēļās un mēnešos.

Atceras pirms 40 gadiem notikušo Čornobiļas atomelektrostacijas avāriju un piemin šīs traģēdijas upurus.

Latgalē ir īstenots šī gada vērienīgākais investīciju projekts. 100 miljoni eiro ieguldīti “Latvijas finiera” meitasuzņēmumā “Verems” Rēzeknes novadā.

Iepazīstina ar kampaņu sabiedrības izglītošanai par pareizu rīcību pēc ceļu satiksmes negadījumiem.

Tūristiem no Eiropas nesenās ziņas par dronu incidentiem un kara apdraudējumu Baltijas valstīs nav tik izšķirošas, izvēloties Latviju par tūrisma galamērķi.

FIBA ļauj sacensībās atgriezties agresorvalstu U-21 3x3 basketbolistiem.

27. aprelī svietejam Latgolys kongresa dīnu, kod pīvieršam viereibu, cik svareigs beja 1917. godā Rēzeknē nūtykušais Pyrmais Latgolys latvīšu kongress, kam beja nūteicūša lūma Latvejis vaļsts izveidē. Tūreiz vīns nu vaicuojumu beja latgalīšu volūdys, kulturys i ideņtitatis saglobuošona.

Cik tys ir svareigs niu, par latgaliskuo nūzeimi myusdīnu publiskajā telpā, kulturā, muzykā, literaturā, medejūs i sabīdreibā saruna ar kolegim, cylvākim, kuri struodoj latgaliskajā kulturā i veidoj Latvejis Radio raidejumu „Kolnasāta”.

Latgolys stuņdē gastej „Kolnasātys” produceņte i vadeituoja Guna Zvīdre, literaturzynuotnīks i „Kolnasātys” rubrikys „Vuordineica” veiduotuojs Valentins Lukaševičs, muzikis i rubrikys „Muzykys žvyrs” veiduotuojs Ingars Gusāns aba Sovvaļnīks.

Ciemojamies pie Mitrēvicu ģimenes Mārupē. Tētis Dāvids vairāku gadu laikā radījis īpašu platformu "Uniqornia". Ar meitas Šarlotes un mākslīgā intelekta palīdzību tajā top unikāli vienradžu tēli, ko pēc tam var izmantot produktu apdrukā. Tā ģimene vāc līdzekļus divu jaunāko bērnu terapijas vajadzībām, vienlaikus izglītojot sabiedrību un laužot stereotipus par cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem.

"Šis ir vissvarīgākais ieraksts manā dzīvē," tā savos socmediju kontos savu unikālo projektu "Uniqornia" pirms neilga laika pieteica Dāvids Mitrēvics. 

Pats nācis no mākslinieku ģimenes un vides, viņš, izrādās, ir arī ļoti tehnisks cilvēks, kas spēj savas neparastās ieceres tapšanā apvienot mākslīgo intelektu, elektronikas un programmēšanas sniegtās iespējas ar gluži vienkāršu radošu pieeju. Tas nav mākslas radīšanas projekts, Dāvids gan uzsver. 

Kas tad īsti ir "Uniqornia"? Īpaša spēļu istaba, kurā rotaļa pārvēršas darbā, kas nes arī galarezultātu. Katru reizi citu stāstu par kādu neparastu vienradzi, kas katru reizi ir pilnīgi neatkārtojams un ar to īpašs. Tik neatkārtojams un īpašs kā cilvēki, kuriem raksturīga dažādība, atšķirīgas vajadzības un īpašs jūtīgums. Vienradžu vizualizācijas iespējams arī iegādāties uzdrukātas uz dažādiem priekšmetiem, bet gūtā peļņa paredzēta abu jaunāko ģimenes bērnu terapijai. Projekts, kas vispirms domās un darbos lolots vairākus gadus, nu ir gatavs, tāpēc Mitrēvici par to stāsta. 

Kā sarunā atzīt Dāvida sieva Līga, tā no viņu puses bijusi milzu atļaušanās, jo viņi nekad nav bijuši sevišķi aktīvi socmediju vidē un nekad nav kāri publiskojuši ne sevi, ne bērnus. Tomēr jaunās ieceres labā lēmuši būt drosmīgi, vairāk atklājot par savu ideju. Tā nu tas ir stāsts arī par viņiem.

Sarunā piedalās vecāki – Līga un Dāvids Mitrēvici un viņu vecākā meita Karlīna, kas šobrīd studē režiju.

LMT, "tet" un Latvijas Valsts meži varbūt glābs vēlēšanu sistēmu, lai rudenī raitāk tiktu pie vēlētāju gribas noskaidrošanas. Savukārt politiķi spriedīs, vai ļaut agrāk piekļūt otrā pensiju līmeņa uzkrājumiem. Krustpunktā aktualitātes analizē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, portāla "TVNET" galvenā redaktore Ērika Staškevica, domnīcas "Providus" pētniece Līga Stafecka un TV3 žurnālists Ģirts Timrots.