Godīgs, dzīvs teksts, kas, pat vēstot par visparastāko ikdienu, lasītajam pieskaras ļoti dziļi – tā par Andras Neiburgas dienasgrāmatām saka Klāvs Mellis un Rūdolfs Gediņš. Dienasgrāmatas ir iedvesmas avots viņu veidotajam iestudējumam teātrī ”Kvadrifrons”, kas pirmizrādi piedzīvos ceturtdien, 30. aprīlī, Rīgas cirka ”Zirgu stallī”.

Izrādei dots tāds pats nosaukums kā pirms vairāk nekā gada klajā nākušajai grāmatai – ”Es esmu tas, kas paliek pāri”. Grāmatu sastādījis Ilmārs Šlāpins, un tajā apkopotas dienasgrāmatas, ko Andra Neiburga rakstīja 16 gadu garumā.

Tāpat kā Andras Neiburgas dienasgrāmatās, arī izrādē ļoti liela loma būs Pilsētas tēlam. Izrādē tas ienāks ne tikai caur tekstiem, bet arī ļoti konkrētā veidā. Proti, skatītāji izrādi vēros Rīgas cirka ”Zirgu stallī”, turpat būs arī aktrise, kas lasīs Andras Neiburgas dienasgrāmatu tekstus, bet uz ekrāna varēs sekot līdzi divu citu aktrišu – Ances Strazdas un Antas Aizupes – ceļojumam pa Rīgu. Viņas darbosies reālajā laikā, pašas sevi filmēs, piestājot dienasgrāmatā pieminētās un tās autorei zīmīgās vietās, stāsta izrādes veidotāji Rūdolfs Gediņš un Klāvs Mellis.

Lai arī aktrises vizuāli pat ļoti līdzināsies Andrai Neiburgai, tomēr tā nebūs izrāde par Andru Neiburgu, bet gan mēģinājums caur viņas tēlu nodod sajūtu par pilsētu un laiku.

Izrāde ir tehniski specifiska, un, lai visu iecerēto varētu īstenot, krietni pacīnīties nācies gaismu māksliniekam Valteram Karlsonam un skaņu režisoram Aleksandram Lisovam. Viņi gan paši apguvuši jaunas prasmes, ko likuši lietā, gan piemeklējuši visērtākos risinājumus, lai aktrisēm pēc iespējas vieglāk būtu tikt galā ar izrādes tehnisko pusi.

Kārlis Tone izrādei komponējis mūziku, kas kontrastē ar izrādes tekstu apcerīgumu, kā saka Klāvs Mellis – tāds arī bijis pasūtījums.

Aktrises Anta Aizupe un Ance Strazda izrādē darbosies pilsētvidē, bet katrā izrādē piedalīsies arī aktrise-viesmāksliniece, kura izrādē lasīs Andras Neiburgas dienasgrāmatas tekstus, šajā sezonā ieplānotajās izrādēs tās būs Agnese Budovska, Santa Didžus vai Guna Zariņa.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis no Zaļo un zemnieku savienības intervijā Latvijas Radio noliedza, ka pretēji partijas sākotnējai nostājai tomēr rosināt ļaut izņemt otrā pensiju līmeņa uzkrājumus ārstniecībai būtu populistisks lēmums pirms vēlēšanām.

"Sistēmas izstrādātāji ir atzinuši, ka šajā sistēmā 50 procenti no naudas bija jāiegulda Latvijas tautsaimniecībā. Rezultātā tie ir aptuveni 10%, kas tiek ieguldīti. Tai pat laikā mēs redzam, ka ir kaimiņvalstīs piemēri, kas ir populistiski realizēti. Šis tāds nav. Šis nav populistisks piedāvājums, mēs nepiedāvājam pirkt mobilos telefonus vai gludekļus, mēs piedāvājam ieguldīt naudu, kas ir paša cilvēka individuālā nauda individuālās veselības uzlabošanai," skaidro ministrs.

Šo jautājumu plānots izskatīt koalīcijas sadarbības sēdē. Partneri no "Jaunās Vienotības" un "Progresīvajiem" ir pauduši skepsi par šī jautājuma aktualizēšanu priekšvēlēšanu laikā.

Saruna par Dieva vārdu. Kāpēc senatnē cilvēkiem bija tik liela bijība, pat bailes nosaukt Dievu vārdā un kāpēc mēs šodien uztveram to tik viegli un pat mēdzam piesaukt Dievu vietā un nevietā?

Kā varam lasīt Vecajā Derībā, Dievs sevi ir atklājis tautai dažādos vārdos un ir bijis pat viens vārds, kuru cilvēki bijības dēļ vispār ir baidījušies izrunāt. Kas tas bija par vārdu, kā Dievs sevi dēvēja? Viņš pats arī atklāj to.

Raidījuma viesi ir Rīgas Reformātu Bībeles draudzes mācītājs Alvis Sauka un draudzes vecākais Egils Šmagris.

Kā runāt par seksuālo dzīvi, reproduktīvo veselību un ar intimitāti saistītiem jautājumiem ar dažādu auditoriju un kurām sabiedrības grupām tas būtu īpaši svarīgi? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē veselības veicināšanas konsultante Gunita Jankauska un biedrības "Papardes zieds" vadītāja Iveta Ķelle.

1986. gada 26. aprīlī Padomju Savienībā notika negaidīts un daudziem arī traģisks notikums, proti, avārija Čornobiļas kodolspēkstacijā. Tam ir ne tikai medicīniskas, ekoloģiskas un ekonomiskas sekas, bet arī visnotaļ un varbūt visnozīmīgāk - tālejošas politiskas sekas.

Par to, kas bija Čornobiļas kodolnelaime un kāds bija tās iespaids uz procesiem Padomju Savienībā, saruna raidījumā Šīs dienas acīm ar atvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūta pētnieci Dainu Bleieri.

Daina Bleiere: Pirmais, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, ka šis ir lielākais kodolenerģētikas incidents vispār pasaules vēsturē un tās paliek joprojām. Otrais lielākais ir Fukušimas atomelektrostacija, un pirms tam pirmais bija "Three Miles" atomelektrostacijas incidents Amerikas Savienotajās Valstīs. Taču Čornobiļas avārija faktiski ir gan pēc mēroga, gan arī pēc tā, ka tā vienīgā no visām šīm lielajām avārijām izraisīja cilvēku upurus. Un trešais, protams, tas, ka tā bija pēc savām sekām visilglaicīgākā un arī visdārgākā. Nenoliedzami. Lai gan cipari var atšķirties par to, cik tas viss ir izmaksājis un cik vēl izmaksās nākotnē, taču, bez šaubām, neviena cita avārija nevar to pārsniegt. 

Spēlē piedalās Jānis Apinītis, Mareks Kilups, Vita Zalcmane un Zane Berķe.

Otfrīda Preislera pasakas "Mazā raganiņa" radioiestudējums. 2.daļa. Lasa Guna Zariņa, režisore Irēna Cērmane.

1999.gada ieraksts. 

Mazā raganiņa vēl ir jauna, viņai ir tikai ir 127 gadi, bet viņa ļoti vēlas piedalīties Valpurģu nakts svinībās. Tomēr vecākās ragnas uzskata, ka viņa vēl ir par jaunu, lai piedalītos. Mazā raganiņa sadusmojas un ielavās svinībās. Viņu pieķer un galvenā ragana par sodu atņem slotu un liek viņai kļūt par labu raganu. Mazā raganiņa ir apņēmības pilna kļūt par labo raganu un kopā ar dragu kraukli Abraksu palīdz visiem, kam nepieciešama palīdzība. Bet pārējās raganas nedomā, ka laba ragana ir tā, kas dara labus darbus.