Fotogrāfija ir attīstījusies vai mainījusies? Monopolā saruna ar fotogrāfu Māri Ločmeli, kurš paralēli digitālai fotogrāfijai kopj senantnīgu attēlu fiksēšanas tehniku – slapjo kolodija procesu.

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz piedāvājam būveksperta ieteikumus par guļbūves mansarda starpstāvu pārseguma montāžu un materiālu izvēli, lai nodrošinātu pareizu konstrukciju ar atsegtām starpstāvu brusām.

1.jautājums. Guļbūve ar mansardu. Otrajā stāvā ir dēļu grīda. Zem dēļu grīdas brusu garumā ir likta skaņas izolācijas lenta, lai samazinātu starpstāvu skaņu. Plānoju no apakšpuses starp brusām likt akmens vati. Latas pie brusas pieskrūvēt caur akustisko lentu un tad spundētos dēļus. Brusas ir 18cm. Vēlos, lai tās no apakšpuses ir redzamas.

1.1. Kādu akmens vati likt mīksto vai puscieto? Cik cm? Vai vajadzīga aizsargplēve?

1.2. Varbūt ir kādi citi varianti kā veidot starpstāvu „pīrāgu”?

2.jautājums. Par bruģa ieklāšanu. Parasti visur ir teikts, ka vispirms liek šķembu slāni, tad smilti un virsū bruģi. Bet es strādāju lielā bruģēšanas firmā ar daudzu gadu pieredzi, kura pilnīgi visos objektos darba tieši otrādi - apakšā liek smilts slāni, tad šķembas un pa virsu atsiju slāni uz kura liek bruģi. Vai tas arī ir pareizs un pieļaujams variants?

3.jautājums. Par tvaika izolācijas nepieciešamību. Nepadzīvoti aukstie bēniņi. Griestu „pīrāgs” no apakšpuses: iekaramie griesti, betona pārsegums, virs tā siltinājums-ekovate. Vai nepieciešama tvaika izolācija un kur to pielietot?

4.jautājums. Vēlamies no ārpuses nedaudz nosiltināt simtgadīgu guļbūvi, kā arī pasargāties no vēja. Apšūt ar spundētiem termodēļiem. Mūsu doma ir izlīdzināt sienas ar vertikālām koka latām 50x50, likt 70mm akmens vati (lai dziļākajās vietās nepaliek gaisa sprauga). Uz latām pa tiešo likt grīdas papi, ar gludo pusi uz āru, un tad klāt dēļus.

4.1. Vai akmens vate nezaudē savas īpašības, ja to saspiež no 70mm līdz 50mm?

4.2. Ko ieteiktu speciālists?

Rīgas Kongresu namā un tiešraidē LR3 "Klasika" 30. aprīlī Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Aivis Greters atskaņos Maijas Einfeldes, Antona Vēberna un Bendžamina Britena opusus, kā arī Riharda Štrausa simfonisko poēmu "Dons Kihots". Solistes šajā darbā būs Amsterdamas Karaliskā Concertgebouw orķestra altu grupas koncertmeistare Santa Vižine un Londonas Filharmoniskā orķestra čellu grupas līdere Kristīne Blaumane. Abām māksliniecēm mūzikā šī būs pirmā tikšanās.

Kristīne Blaumane šosezon ir LNSO rezidences māksliniece, iepriekšējo reizi R. Štrausa "Donu Kihotu" Latvijā spēlējusi pirms desmit gadiem kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri un diriģentu Andri Pogu un priecājas par iespēju to atkal atskaņot:  “Šajā skaņdarbā sastopas un savienojas vienā veselumā ģeniāla mūzika, literatūra, teātris un zināmā mērā arī vizuālā māksla, jo Rihards Štrauss ar savu izcilo orķestrācijas prasmi ir uzbūris veselu gleznu. Reti kad čellistam uz skatuves iznāk tā izdzīvot veselu dzīvi un arī “nomirt”, atainojot Dona Kihota pēdējo elpas vilcienu.”

Sarunā - par Riharda Štrausa meistardarbu un Johannesa Brāmsa Dubulkoncerta atskaņojumiem Lielbritānijā, kā arī gaidāmo Pētera Vaska mūzikas koncertu Mežotnes pilī 28. jūnijā kopā ar Trio Palladio.

Plaisa pie pamata, stiprs vējš, un, iespējams, nepietiekama tehniska uzraudzība – šādi pēc ekspertu viedokļa ir visticamākie vēja turbīnas nogāšanas iemesli Dienvidkurzemē. Šodien, 27. aprīlī, notikuma vietu apsekojuši Būvniecības valsts kontroles biroja speciālisti, „Sadales tīkla” pārstāvji un arī Klimata un enerģētikas ministrs. 

Apsekojot nokritušo vēja turbīnu Dienvidkurzemes novadā, galvenais būvinspektoru secinājums bija, ka iekārta bijusi nolietota un, visticamāk, nepienācīgi uzturēta, jo ilgstoši netika lietota, un tas viss kopā arī ir novedis pie turbīnas nogāšanās. Vienlaikus, Būvniecības valsts kontroles biroja direktore Baiba Vītoliņa atzīst, ka lai precīzi noteiktu negadījuma cēloņus, vēja parka īpašniekam ir jāorganizē būvju tehniskā apsekošana gan nokritušai turbīnai, gan četrām palikušām, un jāveic notikuma iemeslu izpēte.

Koalīcija diskutēs par pensiju 2. līmeņa uzkrājuma izņemšanu ārstniecībai.

Plaisa pie pamata, stiprs vējš, un, iespējams, nepietiekama tehniska uzraudzība – šādi pēc ekspertu viedokļa ir visticamākie vēja turbīnas nogāšanas iemesli Dienvidkurzemē.

Šodien ir Latgales kongresa diena, kad atceramies 1917. gada notikumus Rēzeknē – tolaik Latgales latviešu pārstāvji demokrātiskā ceļā lēma par Latgales apvienošanos ar Vidzemi un Kurzemi.

Vai tiešām Latvija varētu tuvākajos gados kopā ar Ukrainu rīkot pasaules čempionātu futbolā jauniešiem līdz 20 gadiem?

Rīgas 1.slimnīcā, biedrība "Alianse Vīriešu Veselībai" atklāj vīriešu sirds un asinsvadu veselības pratības kampaņu "Aizej, lai neaizietu"

Tiešraidē no Daugavpils studijas raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts pētām, kādi ieguvumi un izaicinājumi sagaida reemigrantus, atgriežoties uz dzīvi Latgalē. Kādas ir darba un valodas apguves iespējas, cik veiksmīgi izdodas atrast mājokli un cik vēlīgi atbraucējus sagaida vietējie?

Sarunājas Latgales uzņēmējdarbības centra vadītājs Andris Kucins, reemigrantes Agnese Krumpāne un Irina Novikova un Nodarbinātības valsts aģentūras "Eures" konsultante Līga Žoida.

Tiešraide no LSM Latgales studijas Daugavpilī: latgaliešu valoda skolās, pirmsskolās, interešu izglītībā un sarunās ar bērniem ģimenē.

Ģimenes studijā diskutē Ludzas mūzikas pamatskolas latgaliešu valodas skolotāja Dace Tihovska, Daugavpils teātra aktrise Kristīne Veinšteina un trīs bērnu mamma, dziesminiece, multimāksliniece Džeina Gavare.

Centrālās statistikas pārvaldes 2022. gada apsekojuma dati liecina, ka ikdienā vai mājās latgaliski runā ap 98000 Latvijas iedzīvotāju, no tiem 60000 ir Latgalē. Proporcionāli skatoties, Latgalē latgaliešu valodas īpatsvars turas ap trešdaļu iedzīvotāju, bet absolūtais lietotāju skaits, protams, samazinās, jo nedaudz samazinās un noveco arī pati iedzīvotāju bāze. Arī Latvijas mērogā valodas īpatsvars nedaudz krīt, jo latgaliešu valodas lietotāji ir koncentrēti šeit, reģionā ar straujāku depopulāciju, daļa arī pārcēlušies ārpus Latgales un tāpēc valodu ikdienā lieto retāk. Kāda ir latgaliešu valodas loma un vieta šejienes bērnu un jauniešu dzīvē un ikdienā skolās, pirmsskolās, arī interešu izglītībā un ģimenē?

Partija "Latvija pirmajā vietā" rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās cer uz līdera statusu, jo aptaujas to sola. Kristaps Krištopans no Krištopanu saimes šobrīd ir arī parlamenta deputāts. Krustpunktā saruna ar viņu Lielajā intervijā.

Partijas "Latvija pirmajā vietā" Saeimas frakcija ir mazākā starp visām parlamenta frakcijām šobrīd. Bet, ja tendences nemainīsies un socioloģija būs precīza, tad pēc rudens vēlēšanām 15. sasaukumā tā varētu kļūt par vislielāko frakciju. Tas ir pietiekami interesanti, lai ar šo partiju parunāt vairāk. 

Mēs iepriekšējās pirmdienās uz studiju aicinājām to partiju pārstāvjus, kas ir izveidojuši jaunus politiskos spēkus, solot nākotnē pārmaiņas. Iepazināmies ar viņu līderiem. Šis saraksts ir noslēgts. Tāpēc nospriedām, ka uz sarunu vajadzētu aicināt kādu no "Latvija pirmajā vietā". Rūpīgi pārdomājām, tieši kuru no cilvēkiem aicināt, jo partijas vadītājs tagad ir Rīgas domē, daudz intervēts un sen zināms. Turklāt pirms vēlēšanām ar viņu noteikti tiksimies. Tā izvēlējāmies Saeimas frakcijas vadītāja vietnieku. Arī tāpēc, ka partija šajā sasaukumā tika daudz aprunāta ģimenisko saišu dēļ, jo abi redzamākie partijas līderi uz parlamentu līdzi atveda savus dēlus. Viens no viņiem - Ričards Šlesers - intervijas tikpat kā nav sniedzis un ir itin neredzams deputāts. Bet Kristaps Krištopans gan nevairās, ir arī piedalījies vairākās Krustpunktā diskusijās. Mums likās interesanti aprunāties plašāk ar viņu.