Nedēļas nogalē Rīgā notiks forums, kas veltīts pilsoniskās sabiedrības lomas apzināšanai, izaicinājumiem un iespējām. Kas īsti ir pilsoniskā sabiedrība, un kādai būtu jābūt tās lomai valsts dzīvē.

Studijā Rotary foruma komandas vadītāja, Rotary apgabala 2405 trenere, jauniešu līderapmācību programmas RYLA koordinatore Latvijā Māra Majore, Rotary apgabala 2405 (Latvija un Dienvidaustrumu Zviedrija) gubernators Jānis Teteris un Rotary apgabala 2405 sabiedrisko attiecību vadītāja Anita Pužule.

Ojāra Vācieša muzejā atklāta Vāciešu dzīvokļa virtuves vēsturiskā ekspozīcija. Tā ataino padomju laika inteliģences ikdienu un piedāvā ieskatu laikmetā, kad Ojārs Vācietis radīja savus nozīmīgākos darbus un piedzīvoja mākslinieciskās darbības ierobežojumus.

Ekspozīcijā iekļauti oriģinālie ģimenes trauki un sadzīves priekšmeti, kā arī arhīva dokumenti, to vidū Ojāra Vācieša paskaidrojuma uzmetums Valsts drošības komitejai par saņemto vēstuli no Aleksandra Solžeņicina. 

Stāsta muzeja vadītāja Ieva Ķīse: ”Mēs veicām izpēti. Pēc atmiņām spriežot, Žanis Vācietis atcerējās, ka varētu būt bijušas dzeltenas sienas. Aptaujājām arī Viju Beinerti, kura bija Ojāra Vācieša un Ludmilas Azarovas krustmeita, viņa arī sliecās uz saules krāsu.”

Gan dzeltenās sienas, gan virtuves iekārtojums – kā stāsta muzeja vadītāja Ieva Ķīse – pamatā tapis pēc Ojāra Vācieša dēla Žaņa, viņa sievas Ivetas un vēl dažu cilvēku atmiņām.

Kāda precīzi bijusi virtuve – liecību nav, jo, kad Vācieša dzīvesbiedre Ludmila Azarova devās dzīvot citur, virtuves priekšmetus viņa paņēma līdzi. Ilgus gadus virtuves telpa muzejam kalpoja kā vieta, kur ar bērniem un skolēniem pēc muzeja apmeklējuma apspriest redzēto un iedzert tēju. Bet pirms kāda laika muzejs lēma šajā telpā tomēr izveidot vēsturisko virtuves ekspozīciju, stāsta Ķīse:

”Tagad pēc gadiem mēs sapratām, ka Vāciešu ģimenes dzīvoklis ir unikāls kultūras piemineklis ne tikai tajā ziņā, ka te ir radījis Ojārs Vācietis, bet arī tādā ziņā, ka tas ir viens no retajiem dzīvokļiem, kas ir tāds padomju laika piemineklis.

Un tad mēs atgriezāmies maz pamazītiņām arī pie virtuves”.

Virtuve gan vairāk bija tieši Vāciešu ģimenes sieviešu valstība. Taču Ojāra Vācieša klātesamība tāpat ir jūtama, gan redzot zīmītes viņa rokrakstā, gan viņa paskaidrojuma uzmetumu Valsts drošības komitejai saistībā ar 60. gadu nogalē saņemto vēstuli no Aleksandra Solžeņicina. Stāsta muzeja vadītāja:

”Vācietim esot zvanījuši no Stūra mājas, pieteikuši vizīti un izvirzījuši noteikumus, ka viņam jābūt mājās vienam pašam, bet Ludmila to nav varējusi pieļaut, viņa šeit, caur šīm durvīm, ielavījusies virtuvē.

Un te, virtuvē uzturēdamās, visas tās sarunas noklausījusies. Vācietim likts uzrakstīt paskaidrojumu vienā eksemplārā bez kopijām, bet re kur viņam tomēr kopija ir palikusi”.

Ekspozīcijas mākslinieciskās koncepcijas autors ir Reinis Suhanovs. Rīt Rīgā seši muzeji aicina uz akciju, kas veltīta Starptautiskajai Personību muzeju dienai. Un Vācieša muzejs šajā dienā iesaistās tieši ar savu jauno ekspozīciju atjaunotajā Vāciešu ģimenes vēsturiskajā virtuvē.

Pirms trim gadiem noslēdzās Eiropas Savienības finansēts projekts, kurā izlietoja vairāk nekā 15 miljonus eiro, lai profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi savu nākamo profesiju varētu apgūt uzņēmumos. Vēl pirms tam līdzīgs projekts noritēja sadarbībā ar Vāciju, cenšoties pārņemt tās pieredzi duālajā izglītībā vai darba vidē balstītās mācībās. Tagad uzsākta sadarbība ar Šveici, plānojot pārņemt tās pieredzi šāda veida profesionālajā izglītībā. Kāpēc projekts seko projektam, bet sistēmiskas pārmaiņas profesionālajā izglītībā izpaliek?

Darba vidē balstītā izglītība nozīmē, ka topošais speciālists lielu daļu mācību laika pavada nevis skolā, bet uzņēmumā, praktiski mācoties veikt to, kas jāprot apgūstamajā profesijā. Turpina Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktors Ingus Zitmanis:

„Šis ir viens no labākajiem veidiem, iespējams, un efektīvākajiem veidiem, kā sagatavot nozarei atbilstošu speciālistus. Mums nemitīgi ir pārmetumi par to, ka mūsu izglītības sistēma, kas ir skolā, balstīta izglītības ieguves sistēma nespēj vienmēr un savlaicīgi reaģēt uz darba tirgus dinamiku un prasībām.

Šveices projekta īstenošana esot atbilde uz šiem pārmetumiem.

Saldus tehnikuma direktore, Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece Iveta Bērziņa uzskata, ka šāda apmācību sistēma kopumā ir izdevīga: ja audzēkņu apmācībai var izmantot iekārtas, kas ir uzņēmumā, skolām tās nav jāiegādājas. Arī jaunieši tieši darba vidē vislabāk saprot, ko nozīmē attiecīgā profesija un vai viņš tiešām vēlas tajā strādāt. Tāpēc, viņasprāt, darba vidē balstīta izglītība sistēmā bija jāievieš jau sen.

Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko piekrīt, ka profesionālajā izglītībā ir ļoti svarīgi, lai ir gan darba vidē balstītas mācības, gan arī prakse. Taču darba vidē balstīto mācību ieviešana bijusi klupšanas akmens.

Vai Tramps bombardēs Vatikānu? 

0:00 Ievads: Dodējs devējam atdodas.

Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem citiem!

Eiropas ekonomikā šogad, visticamāk, nav gaidāma recesija – tā uzskata Eiropas Savienības ekonomikas komisārs Valdis Dombrovskis no "Jaunās Vienotības". Šonedēļ viņš atrodas ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kur norisinās Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas pavasara sanāksme. Dombrovskis uzskata, ka pašreizējā krīze nebūt nav tik smaga kā Covid-19 pandēmijas laikā. Līdz ar to nav nepieciešami arī tik masīvi atbalsta pasākumi.

Ar Valdi Dombrovski runājam par Irānas konflikta ietekmi uz pasaules ekonomiku, kā arī par atbalstu Ukrainai un Eiropas attiecībām ar ASV.

Artjoms Konohovs: Starptautiskais Valūtas fonds brīdina par iespējamo pasaules ekonomikas recesiju. Tomēr ASV finanšu tirgi trešdien sāka augt, jo investoriem šķiet, ka karš Irānā būtībā ir beidzies. Kā tad īsti ir? Kādus secinājumus var izdarīt no tām sarunām, kas pēdējās dienās ir bijušas Vašingtonā?

Valdis Dombrovskis: Karš Irānā un tā ekonomiskā ietekme ir viens no galvenajiem sarunu tematiem šeit, Starptautiskā Valūtas fonda sanāksmē. Jāsaka, ka šī ietekme uz globālo ekonomiku ir, jo šis naftas cenas un arī piegāžu šoks ir jau noticis un arī Eiropas Savienībai mēs vērtējam ekonomikas bremzēšanos par apmēram 0,2 līdz 0,6 procentpunktiem atkarībā no dažādiem scenārijiem. Līdz ar to ir diskusiju jautājums, kas tad būtu darāms, lai šo ekonomisko ietekmi minimizētu?

Skaidrs, ka tas ir pirmām kārtām atkarīgs no tā, lai pēc iespējas ātrāk šo konfliktu Irānā pārtrauktu, lai atjaunotu kuģu navigāciju Hormuza šaurumā un vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai mīkstinātu šīs krīzes ietekmi.

Tajā skaitā, piemēram, sadarbībā ar Starptautisko Enerģētikas aģentūru notiek koordinēta naftas rezervju izlaišanu tirgū. Tāpat virkne valstu, arī Eiropas Savienības valstis, veic noteiktus pasākumus, lai bremzētu degvielas cenu pieaugumu. Tas, ko mēs uzsveram no Eiropas Komisijas puses un ko uzsver arī Starptautiskais Valūtas fonds, svarīgi, lai tie fiskālie pasākumi, kas tiek īstenoti, lai mīkstinātu šī enerģijas cenu pieauguma ietekmi, ka tiem jābūt mērķētiem un laikā ierobežotiem, lai tie neradītu arī ļoti augstas fiskālās izmaksas.

Ja pieskaramies atbalsta pasākumiem, vai mēs varam runāt par kaut ko līdzīgu tam, kā tas ir bijis Covid pandēmijas laikā? Vai nu tā būtu kopējā aizņemšanās, lai pārvarētu šo krīzi vai kaut kādi stimuli. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena ir teikusi, ka Komisija nāks klajā ar mehānismu vai dažādu iespējamo rīku piedāvājumu tuvākajās dienās, un to arī apspriedīs Eiropas Savienības līderu samitā Kiprā.

Jā, mēs tiešām vairākus pasākumus jau esam piedāvājuši un vairāki ir izstrādē. Jau pieminēju šo jautājumu par koordinētu naftas rezervju izlaišanu tirgū.

Bet mēs gatavojam pašreiz tādu kā pagaidu valsts atbalsta regulējuma ietvaru, lai valstis varētu elastīgāk atbalstīt tās nozares, kuras šī krīze visvairāk ir ietekmējusi.

Paredzam arī vairākus citus pasākumus, bet tik apjomīgus ekonomikas stimulēšanas pasākumus, kā tas bija Covid-19 krīzes laikā, mēs neparedzam divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā tiešām bija daudz dziļāka krīze ar reālu ekonomikas kritumu. Pašreiz mēs neprognozējamu ekonomikas kritumu, bet to, ka ekonomika sabremzēties. Kā es minēju, tie novērtējumi ir starp 0,2 un 0,6 procentpunktiem. Salīdzinājumam – pirms kara Irānā Eiropas Komisijas prognoze bija par ekonomisko izaugsmi Eiropā ap pusotru procentu. Otrkārt, tās fiskālās iespējas pašreiz ir ierobežotākas, jo arī pēc Covid-19 pandēmijas valstīs ir pieaudzis valsts parāda līmenis. Deficīta līmenis pašreiz arī ir augstāks un arī procentu likmes, par kādām valstis pašreiz var aizņemties, ir ievērojami augstākas, nekā tās bija Covid-19 pandēmijas laikā, kad tās bija tuvu nullei.

Pievērsīsimies tagad Ukrainai, jo, protams, arī Ukraina ir viens no tematiem, kas tiek apspriests Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas sanāksmē Vašingtonā, kas pašlaik norisinās. Vai ir kādas indikācijas par papildu vai ātrāku ASV un G7 valstu atbalstu Ukrainai? Šobrīd Eiropas Savienība ir gatava segt divas trešdaļas no Ukrainas vajadzībām un pārējo summu ir jāatrod citām pasaules valstīm, lielajiem spēlētājiem. Izdevums „Euractiv” vēsta, ka Ukraina vēl nav saņēmusi septiņus miljardus no starptautiskā aizdevuma un Japāna, Lielbritānija un ASV ir tās valstis, kas nav samaksājušas savu daļu. Kā ir ar atbalstu Ukrainai?

Atbalsts Ukrainai arī ir viens no būtiskajiem jautājumiem šīs nedēļas Starptautiskā Valūtas fonda sanāksmē. Man bija tikšanās gan ar Ukrainas premjerministri [Jūliju] Sviridenko kundzi, gan ar finanšu ministru [Serhiju] Marčenko, kur mēs šos jautājumus pārrunājām. Te ir bijusi virkne dažādu ministru sanāksmju, tikšanos, kas ir veltītas tieši šim Ukrainas atbalstam. Arī G7 tas bija dienaskārtībā. Tātad pašreiz.

Pēc Ungārijas vēlēšanu rezultātiem ir skaidrs, ka mēs varēsim atbloķēt šo situāciju Eiropas Savienībā un virzīties uz priekšu ar 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai, kā mēs bijām paredzējuši.

Bet, tieši tā, šis Eiropas Savienības atbalsts sedz apmēram divas trešdaļas no tā, kas Ukrainai ir nepieciešams. Līdz ar to mēs strādājam arī ar citiem starptautiskajiem donoriem, lai nodrošinātu arī atlikušās daļas atbalstu. Tas, kas ir pozitīvi, ka šī gada sākumā arī Starptautiskais Valūtas fonds ir apstiprinājis jaunu programmu Ukrainai un jau veica pirmo izmaksu. Mēs esam bijuši sarunās arī ar G7 partneriem par ERA aizdevumiem, ko jūs pieminējāt. Atsevišķi maksājumi arī no citu G7 valstu puses ir paātrināti, lai nosegtu finansējumu Ukrainai šī gada pirmajā pusē, kamēr vēl mūsu 90 miljardu atbalsta pakete nebūs pieejama. Šis darbs un koordinācija turpinās, un, es domāju, ka mēs spēsim nodrošināt Ukrainai nepieciešamo atbalstu.

Iemācīties radīt drošas un skaistas mēbeles bērniem ir tikai viena daļa no „ETTE TETE” stāsta. Par to, kā nebaidīties no sava uzņēmuma un tā augšanas, saruna Monopolā ar Lindu Riekstiņu-Šnori un Krišjāni Šnori.

Iemācīties radīt drošas un skaistas mēbeles bērniem ir tikai viena daļa no „ETTE TETE” stāsta. Par to, kā nebaidīties no sava uzņēmuma un tā augšanas, saruna Monopolā ar Lindu Riekstiņu-Šnori un Krišjāni Šnori.

Raidījumā skan:

Raidījums par datiem un to analīzi. Saruna, kuras vajadzību katalizēja 1. aprīlī žurnālā Nature publicēts raksts, ka ne visas sociālo zinātņu žurnālos publicētās datu analīzes izdodas atkārtot (izdodas, rupji vērtējot, 75%). Vai tas ir daudz vai maz? Ko darīt, lai reproducējamība būtu labāka?

Lai par to runātu, uz raidījumu atnāca Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes sociālo zinātņu tenūrprofesore Inta Mieriņa. Bet vajadzēja arī skatu no malas. Kur vēl labāku kā fiziķa viedokli? Tāpēc sarunā piedalījās arī Latvijas Universitātes zinātņu prorektors un Fizikas nodaļas asociētais profesors Guntars Kitenbergs. Bet raidījuma vadītājs Ivars Austers sēdēja uz diviem krēsliem - vadīja sarunu un brīžiem atcerējās, ka ir pētnieks sociālajā psiholoģijā.

Pēc asām politiķu nesaskaņām un valdības atkāpšanās draudiem kompromiss panākts un Saeimā atkal lemj par aizdevuma piešķiršanu “airBaltic”. Kādi argumenti šodien izskan no parlamenta tribīnes, kā situāciju vērtē Valsts prezidents, politikas eksperte un iedzīvotāji.

Diabēta pacientu protesti saklausīti - izveidota darba grupa, lai izlemtu, kuriem pacientiem un kādā apjomā valsts kompensēs insulīna sūkņu un glikozes sensoru iegādi.

Bet Nacionālajā hokeja līgā noslēdzas regulārā sezona - kādas ir mūsējo hokejistu klubu izredzes izslēgšanas spēlēs un līdzar to arī šogad Latvijā klātienē ieraudzīt Stenlija kausu?