Par savu veselību mums jārūpējas arī pašiem, jo viss sākas ar sevi – cik aktīvi, atbildīgi un iesaistīti esam savas veselības nodrošināšanā, tik vesela kopumā būs sabiedrība. Ko varam darīt, lai veicinātu līdzestību?

To skaidrosim raidījumā, kad studijā viesosies Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Kārlis Trušinskis, klīniskā farmaceite, Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas ķīmijas katedras vadītāja Inga Urtāne, biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa. 

Klausāmies arī Latvijas lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidenta Aiņa Dzalba kā ģimenes ārsta pieredzi par to, cik atbildīgi esam par savu veselību.

Rīgas cirkā no 15. līdz 17. aprīlim notiek 3. Rīgas Starptautiskā cirka izglītības konference, pulcējot skatuves mākslu profesionāļus no Eiropas un Baltijas – formālās un neformālās izglītības īstenotājus, māksliniekus, kuratorus, producentus un izglītības un kultūrizglītības politikas veidotājus.

Sarunā ar Rīgas cirka vadītāju Māru Pāvulu - par Starptautisko cirka izglītības konferenci "Saknes un trajektorijas", tajā apspriestajām tēmām un pieņemtajiem lēmumiem, kā arī par apvienības "Art For Rainy Days" izrādi  "Spirāle". 

“Šī gada konferences tēma – saknes un trajektorijas – virzieni cirka izglītībā – aicina ieraudzīt cirka izglītību kā dinamisku lauku, kurā vienlīdz svarīga ir gan stabila un ilgtspējīga formālās izglītības vide, gan atvērtība daudzveidīgiem profesionālās attīstības ceļiem,” atklāj Māra Pāvula.

“Rīgas cirks savu ieguldījumu cirka izglītības attīstībā Latvijā aizsāka jau 2017. gadā, dibinot Rīgas cirka skolu bērniem un jauniešiem. Tā ir tikai viena no “trajektorijām”, jo vienlaikus Rīgas cirks ir platforma profesionāliem māksliniekiem,

nodrošinot meistarklases, rezidences, atbalstu pašvadītām praksēm un citus profesionālās attīstības formātus. Taču konferences programma pievēršas arī “saknēm” – formālās cirka izglītības nozīmei, kas Baltijas reģionā šobrīd nav pieejama. Šī konference ir solis tuvāk iecerei veicināt augstākās izglītības studiju programmas izveidi, stiprinot izglītības kvalitāti, pēctecību un zināšanu pārmantojamību. Mūsuprāt, tieši šo abu virzienu līdzāspastāvēšanā veidojas laikmetīga, dzīvotspējīga un nākotnei atvērta cirka mākslas ainava.”

Šodien 80.jubileju svin viens no nozīmīgākajiem un starptautiski visplašāk pazīstamajiem mūsu komponistiem Pēteris Vasks. Savā dzimšanas dienā viņš pats būs sastopams dzimtajā Aizputē. Pēcpusdienā Aizputes Kultūras centrā komponists tiksies ar saviem klausītājiem un dalīsies atmiņās par dzimto pusi un radošo ceļu.

Vakarā savukārt Aizputes Svētā Jāņa baznīcā notiks jubilejas koncerts, kurā muzicēs viņa ilggadējie domubiedri – Latvijas Radio koris, kamerorķestris ”Sinfonietta Rīga” un diriģents Sigvards Kļava. Programmā būs jubilāra meistardarbi, kas atklāj viņa mūzikai raksturīgo dziļo emocionālo un garīgo pasauli. Kur slēpjas Pētera Vaska mūzikas spēks?

”Kā jauns cilvēks, kad es dzirdēju Vaska kamermūziku, es domāju – kas te notiek? Es pieļauju, ka es tajā vecumā nemaz nezināju vēl Pēteri Vasku.

Man likās, ka tā mūzika pilnīgi atplēsa visus manus sirds dziļumus, manas emocijas. Iekšēji es raudāju, nevis burtiskā nozīmē, bet emocionālā ziņā.

Un tas man bija tik ļoti uzrunājoši!” – tā diriģents Māris Sirmais raksturo savu pirmo satikšanos ar Pētera Vaska mūziku, kas notika Filharmonijas kamerorķestra koncertā. Māris tolaik tikko bija sācis mācīties vidusskolā.

Vēlāk jau Māra Sirmā ceļi ļoti cieši savijās ar Pētera Vaska mūziku un personību, jo īpaši, strādājot ar jauniešu kori ”Kamēr…” un tagad jau ilgus gadus vadot Valsts akadēmiskajā korī „Latvija”.

Savulaik tieši Vaska mūzika bija viena no atslēgām kora ”Kamēr…” panākumiem starptautiskajos konkursos, īpašais kroņa numurs – kompozīcija ”Māte Saule”.

”Man ir grūti iedomāties tās daudzās, daudzās uzvaras ar kori ”Kamēr…”, kuras varbūt ir nākušas, tieši pateicoties pareizai un spilgtai repertuāra izvēlei. Un Pēteris Vasks noteikti bija no tādām goda zīmēm, kuru mēs varējām celt jebkurā starptautiskā lielā pasākumā un vienmēr iegūt milzīgi lielu atzinību no jebkuras starptautiskas auditorijas.

Pēteris Vasks savā dzīvē bijis arī meklētājs. Agrīnajā posmā viņš daudz eksperimentējis, radījis arī izaicinošus darbus. Bet 90.gados notika viņa lielais radošais apvērsums un viņš pievērsās nu jau vairākas desmitgades viņam raksturīgajam minimālisma, tīrskanības un korāliskajam ceļam, kā to dēvē Māris Sirmais:

”Caur viņa ticību, caur viņa personības pacilājumu attiecībā pret dzīvi un pret dabu, pret Dievu, es domāju, ka viņš glezno savā mūzikā gan cilvēka emocijas, gan glezno arī ļoti skaistus dabas tēlus.

Viņš burtiski pat caur dažām skaņām spēj radīt, piemēram, miglas tēlu vai ārkārtīgi skaistu dabas noskaņu, ka tu vari vienkārši aizvērt acis un, dzirdot viņa mūziku, savā iztēlē redzēt brīnišķīgas dabas ainavas”.

Ilggadēja radoša draudzība Pēterim Vaskam ir arī ar Latvijas Radio kori un diriģentu Sigvardu Kļavu. Kā sarunā ar Kultūras Rondo atzina Sigvards – Vaska mūzika dzimst no personīga pārdzīvojuma, tieši tāpēc tā ir tik emocionāli uzlādēta un magnētiska:

”Pēteris rada skaņu rakstu pārdzīvojot, Pēteris lasa Knuta Skujenieka dzeju un lūgšanu tekstus pārdzīvojot, un pēc tam to ietver mūzikā.

Pirmkārt, tas ir viņa dvēseles dziļums un pēc tam visas tās pārējās pārliecības un tā nevienaldzība pret to, kas notiek apkārtējā pasaulē, kas notiek starp cilvēkiem, starp valstīm, un šis arī klātesošais milzīgais patriotisms, milzīgais latviskums un milzīgā godīgā attieksme pret savu tautu, pret savu iedvesmas avotu – tās ir tās kvalitātes”.

Pētera Vaska jubilejas koncertu Aizputes Svētā Jāņa baznīcā šovakar varēs klausīties tiešraidē Latvijas Radio 3 Klasika, kā arī skatīties un klausīties portālā LSM. Vēlāk vakarā tas būs skatāms arī Latvijas Televīzijā, bet visā pasaulē tiešraidi nodrošinās Eiropas kultūras kanāls ”ARTE”.

Stāsta muzikoloģe, JVLMA Vēsturiskās muzikoloģijas klases vadītāja Kristiāna Vaickovska; pārraides producente – Zane Prēdele

Oļģerta Grāvīša arhīvs (OGA) atrodas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā un glabā unikālas liecības par latviešu mūzikas personībām – materiālus, ko muzikologs Oļģerts Grāvītis vācis visa mūža garumā.

Šogad, siltā piemiņā atzīmējot simtgadi, atceramies komponistu, muzikologu un daudzu iemīļoto profesoru Oļģertu Grāvīti (1926–2015). Latviešu mūzikas vēsturē Grāvītis atstājis ne tikai spilgtu, bet arī apbrīnojami radoši produktīvas personības nospiedumu.

Grāvītis vispirms Mūzikas akadēmijā (toreizējā LPSR Valsts konservatorijā) studēja mūzikas vēsturi un bija viens no pirmajiem Mūzikas vēstures un teorijas katedras absolventiem, 1952. gadā to absolvējot kopā ar labi zināmiem muzikologiem – Jēkabu Vītoliņu, Liju Krasinsku un Nilsu Grīnfeldu. Kā pats rakstījis, tad 1954. gadā ar Raiņa dzejas iedvesmoto solodziesmu ciklu "Mēness meitiņa" uzdrošinājies aiziet pie toreizējā Latvijas Radio mākslinieciskā vadītāja Jāņa Ivanova, kurš esot kategoriski pieprasījis ilgāk ar kompozīcijas "pašdarbību" nenoņemties, bet sākt nopietnas studijas. Un tā Grāvītis stājās no jauna konservatorijā, līdz 1960. gadā viņš ieguva arī kompozīcijas diplomu profesora Jāņa Ivanova klasē. Drīz pēc otrās absolvēšanas (1961) Grāvītis kļuva par mūzikas vēstures pasniedzēju savā alma mater, kurā bijis arī ilggadējs Mūzikas vēstures katedras vadītājs (1984–1993). Paralēli profesora darbam, pievērsies pētniecībai, darbojoties arī JVLMA Jāzepa Vītola piemiņas istabā.

Bijušie studenti un kolēģi profesoru raksturo kā ļoti erudītu un atvērtu personību ar īpašu spēju runāt par mūziku un mūziķiem tik tuvi un personiski, ka lekcijās aiz aizkustinājuma nereti pat raisījušās asaras.

Kādā intervijā Grāvītis atzinis, ka viņam jau kopš bērnības paticis runāt ar cilvēkiem. Māte gan vēlējusies, lai viņš kļūst par ārstu vai – vēl labāk – par mācītāju, taču padomju laikos tas nebija īsti iespējams.

Savas stāstnieka prasmes Grāvītis lieliski izmantoja ne tikai pedagoģiskajā darbā, bet arī sarunās ar laikabiedriem visā pasaulē. Viņš nodibināja kontaktus ar dažādu paaudžu pārstāvjiem, izzinot arī veselu dzimtu vēsturi.

Darbojoties JVLMA Jāzepa Vītola piemiņas istabā, kurā jau kopš 20. gadsimta 50. gadiem atradās profesoram Jāzepam Vītolam piederošas lietas, Grāvītis uzsāka arhīva izveidi. Sākotnēji, kā liecina atsevišķu materiālu zīmognospiedumi ar norādi Jāzepa Vītola memoriālās istabas arhīvs, tika turpināta esošā krājuma pilnveide. Tomēr paralēli Grāvītis veidoja arī savu arhīvu, attiecīgi to apzīmogojot kā Oļģerta Grāvīša arhīvs.

Grāvītis savu mūžu veltīja latviešu mūzikas vēsturei, īpaši mūža otrajā pusē mērķtiecīgi vācot dažādus avotus un atmiņu stāstus par mūzikas personībām, lai tos arhivētu, pēc iespējas pilnīgāk apkopotu un veidotu publikācijas.

Tāpat šie unikālie materiāli kļuva par uzskates piemēriem mūzikas vēstures lekcijās. Viens no pēdējiem viņa plānotajiem darbiem bija latviešu mūzikas vēstures konspektu izdevums divās daļās, kas diemžēl palicis nepabeigts, tāpat kā vairākas citas ieceres.

Īpaša interese profesoram bija par aizgājušajiem – gan tiem, kuri devās trimdā, gan tiem, kurus vardarbīgi izsūtīja. Viens no šādas intereses piemēriem ir diriģents, ērģelnieks un komponists Arnolds Kalnājs (dzimis Berkholcs), kurš bija arī viens no pirmajiem Grāvīša mūzikas skolotājiem Cēsu pusē. Kalnājs devās bēgļu gaitās, un viņa koris sekoja viņam līdzi. Grāvītis uzskatīja, ka Kalnājs ir viens no nepelnīti noklusētajiem trimdas mūziķiem.

Kalnāja sieva Alma Kalnāja savās vēstulēs atklāj, ka pat attālināti Grāvītis spējis veidot un uzturēt ciešas un sirsnīgas attiecības: "[..] Lieki pieminēt, ka Jūsu vēstules vienmēr ir tik sirsnīgas, cauraustas ar labestību. Kā Jūs šīs īpašības varējāt saglabāt cauri visiem šiem tumšajiem 50 gadiem? Apbrīnojami!"

Šobrīd arhīvā notiek aktīvs inventarizācijas darbs. Jau izpētītas materiālu mapes par aptuveni 550 personībām, kopumā ap desmit tūkstošiem avotu vienību.

To vidū ir nošu manuskripti, fotogrāfijas, vēstules, periodikas izgriezumi un dažādi sīkiespieddarbi – programmiņas, biļetes, ielūgumi un apsveikuma kartītes.

Arhīvā atrodamas arī nozīmīgas dokumentu kopas, tostarp publikāciju un grāmatu manuskripti, kā arī īpaši vērtīgi atmiņu stāsti un autobiogrāfijas. Bez personu mapēm tajā ir arī materiāli par reģionālajiem dziesmu svētkiem un vēsturiski nozīmīgiem amatierkoriem, kā arī ierakstu un fotomateriālu kolekcijas. Darbs pie inventarizācijas vēl turpinās.

Oļģerta Grāvīša arhīvs, jeb – kā to šobrīd dēvē saīsinājumā – OGA, joprojām ir nozīmīgs krājums. Tas tiek izmantots pedagoģiskajā darbā un kā arhīvu prakses vieta, iedvesmo studējošo pētnieciskos darbus un rosina pētniekus gan turpināt Grāvīša iesāktās idejas, gan atklāt jaunas. Tādējādi arhīvs joprojām dzīvo un turpina papildināt latviešu mūzikas vēstures stāstu.

Eiropas Centrālā banka jau piecus gadus izstrādā jaunu eiro banknošu dizainu. Tieši šomēnes jauno banknošu izstrādē tiks sasniegts viens no pēdējiem posmiem, pēc kura savs viedoklis būs jāizsaka Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Jaunais banknošu dizains aizstās šobrīd uz naudas attēlotos tiltus un dažādus arhitektūras stilus, kas ir rotājuši banknotes jau kopš 2002. gada. 

Pēc tam, kad pērn jūlijā Eiropas Centrālā banka sāka publisku nākotnes eiro banknošu dizaina konkursu, šomēnes tiks sasniegts viens no jauno banknošu izstrādes pēdējiem posmiem. Proti, dizaineru un ekspertu žūrija izvēlēsies 10 dizaina priekšlikumus un sniegs savu viedokli par divām konkurējošām vīzijām. Bankas Padome pēc apspriešanās ar ekspertiem un sabiedrību izvēlējās divas iespējamās nākotnes eiro banknošu tēmas - "Eiropas kultūra" un "Upes un putni". Stāsta Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīna Lagarda.

„Mūsu jaunajās banknotēs būs attēloti vai nu seši neparasti cilvēki, kas pārstāv radošumu, zināšanas un prasmes, kas kopā ar mūsu kopīgajām kultūras aktivitātēm ir veidojušas mūsu kopīgo Eiropas kultūru.

Vai arī skaisti putni un gleznainas upes, kas mums atgādina, ka rūpes par dabas daudzveidību ir būtiskas dzīvības uzturēšanai. Pēc labāko banknošu izvēles mēs jums jautāsim, kam priekšroku dodat jūs. Jo galu galā šī ir jūsu nauda.”

Pirmā no banknošu tēmām – „Eiropas kultūra”, paredz 10 eiro banknotes priekšpusē attēlot, piemēram, vācu komponistu Ludvigu van Bēthovenu, kura mūzika kļuvusi par Eiropas Savienības himnu. Bet, piemēram, uz 20 eiro banknotes būtu attēlota poļu-franču fiziķe un Nobela prēmijas laureāte Marija Kirī. Otra tēma – „Upes un putni”, pievēršas dabai un institūcijām. Katrā banknotē attēlota Eiropas ainava ar putns līdzās kādai no Eiropas Savienības iestādēm. Uz banknotēm mēs varētu ieraudzīt, piemēram, stārķi un dzenīti. Savukārt, kas attiecas uz ēkām,

uz 20 eiro banknotes būtu paredzēts attēlot Eiropas Centrālo banku, uz 50 eiro banknotes – Eiropas Savienības Tiesu, bet uz 100 eiro banknotes – Eiropas Revīzijas palātu.

Skaidras naudas dizaina pārveidošana kādam varbūt varētu šķist dīvaina prioritāte, ņemot vērā, ka arvien populārāki kļūst bezskaidras naudas maksājumi.Taču Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms uzsver, ka skaidrai naudai joprojām ir liela nozīme, neskatoties uz to, ka tās loma mazinās ikdienas norēķinos.

„Skaidrās naudas kā tādas un eiro lietojamība joprojām, es teiktu, ir milzīga un tas ir atkarīgs, par kuru valsti mēs runājam. Latvijā pašlaik katrs piektais maksājums tiek veikts ( skaidrā naudā). Bet cilvēkiem jebkurā gadījumā šī nauda ir pieejama arī citiem mērķiem – uzkrājošiem vai kādiem citiem. Plus – kritiskie finanšu pakalpojumi, kur skaidra nauda ir nozīmīgs maksājumu līdzeklis pie kādiem pārrāvumiem, līdz ar to skaidrai naudai ir un būs nozīme.”

Kā norāda Blūms, Latvijā visbiežāk lietotās ir 20 un 50 eiro banknotes. 

Pēc tam, kad dizaineru un ekspertu žūrija šomēnes izvēlēsies 10 dizaina priekšlikumus, vienā no pēdējiem posmiem vārds atkal tiks dots Eiropas Savienības iedzīvotājiem.

Proti, pēc konkursa noslēguma sabiedrība tiks aicināta izteikt viedokli par izvēlētajiem dizaina risinājumiem. Sagaidāms, ka lēmumu par galīgo trešās eiro banknošu sērijas dizaina risinājumu ECB Padome pieņems līdz šī gada beigām. Savukārt jaunās banknotes nonāktu apgrozībā dažus gadus pēc šā lēmuma pieņemšanas, kad būtu noslēdzies ražošanas process.

ASV neizstāsies no NATO – par to ir pārliecināts Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds no "Progresīvajiem", jautāts par atkārtotajiem prezidenta Donalda Trampa izteikumiem par Ziemeļatlantijas aliansi.

Intervijā Latvijas Radio ministrs sacīja, ka diskusijas alianses ietvaros vienmēr ir bijušas, un uzsvēra, ka jāvērtē tas, kas notiek pašas alianses ietvaros.

Par to, kā pamanīt uzņēmēju vajadzības, kā sekot patērētāju uzvedības izmaiņām, kā izvērtēt atbildību un daudz ko citu saruna Monopolā ar reklāmas aģentūras WKND partneri Edgaru Pētersonu.

"Klasikā" uz sarunu aicinām komponisti, aranžētāju, dziedātāju, mūzikas skolotāju, diriģenti un vokālās grupas Latvian Voices māksliniecisko vadītāju Lauru Jēkabsoni: viņas kora teika "Radīšana", kas pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos 18. aprīlī pulksten 18 Zirgu ielas koncertzālē, ir kompozīcija pašas izveidotajam jauktajam korim "Korīga" un perkusiju instrumentiem udu, bodhràn un cajón.

Jaundarba tematika ir par pasaules radīšanu, balstoties latviešu mitoloģiskajos tēlos, teikās, pasakās, tautasdziesmās un fabulās. Opuss ir tautisks, ar vairākiem folkloras elementiem, ritmisks, bet tajā pašā laikā ar liriskām un melodiskām epizodēm. Jaundarbā ir uzsvars uz dažādu vokālo krāsu meklējumiem, to mijiedarbību ar perkusiju instrumentiem, telpas akustiku un kustību.

Kora teiku "Radīšana” veido astoņas daļas: I Gaisma; II Zeme; III Ezeri; IV Saule; V Mēness; VI Radībiņa; VII Cilvēks; VIII Uguns.

"Korīga" ir jauns projektu formāta koris Lauras Jēkabsones vadībā. Tajā apvienojušies pieredzējuši dziedātāji, kuri kopā vēlas radīt jaunu kormūzikas piedāvājumu.

Kora pirmajā projektā "Radīšana" apzināti izveidota unikāla situācija, kad Laura sevis komponēto jaundarbu ar jaunizveidoto kori spēj pilnvērtīgi interpretēt, pilnveidojot skaņdarba skanējumu līdz sīkākajai niansei, mēģinājumu procesā pievienojot arvien jaunas skaņas un detaļas.

Sarunā ar Lauru Jēkabsoni vispirms noskaidrojam, kas radās vispirms: jaundarbs vai jauns projekta formāta koris un arī to, vai korim ir vienreizējs uzdevums, vai arī tam būs nākotnes plāni.

Laura arī atklāj, cik liels ir kora sastāvs un kādi dziedātāji tajā pulcējas. Runājam arī par kora teiku un tās saturisko būtību, eksotisko perkusiju instrumentu iesaisti, kā arī vārdu, kuram šajā teikā, līdzīgi kā citos Lauras darbos, ir krāsas un ritma elementu nozīme. 

Vai airBaltic dēļ kritīs valdība? Premjere Siliņa ir paziņojusi, ka ir gatava koalīcijas izjukšanai, lai nodrošinātu nacionālajai aviokompānijai 30 miljonu aizdevumu. 

Latvijā šodien uz visiem autoceļiem vairāk policijas - 24 stundu akcijā pastiprināti kontrolē atļautā ātruma ievērošanu. Cik apzinīgi līdz šim bijuši autovadītāji Latgalē - reportāža no reida.

Eiropa ir gatava ieviest jaunu lietotni, kas ļaus pārbaudīt lietotāja vecumu pirms sociālās saziņas vietņu apmeklēšanas.