Šoreiz Divās puslodēs par Persijas līča konflikta attīstību, vēlēšanu rezultātiem Ungārijā, kur pienācis Viktora Orbāna varas ēras gals, kādi ir iespējamie tālākās attīstības scenāriji, kā arī degvielas protestiem Īrijā – kādi ir to iemesli, raksturs, valdības reakcija un iespējamie tālākie scenāriji, tai skaitā citās valstīs.

Ārzemju aktualitātes studijā apspriežam kopā ar Latvijas Radio ārzemju korespondentu Uldi Ķezberi, kurš sagaidīja Ungārijas parlamenta vēlēšanu rezultātus Budapeštā, kā arī politologu, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju Sandi Šrāderu.

Prognozes par iespējamo Irānas un Savienoto Valstu pamiera sarunu izdošanos Islamabadā jau sākotnēji bija visai piesardzīgas, ciktāl bija zināms, ka abas puses grasās izvirzīt teju maksimālās prasības. Irāna bija gatava atteikties no jau bagātinātā urāna krājumiem, taču ne no urāna bagātināšanas nākotnē. Teherāna prasīja saglabāt tai īpašu kontroli pār kuģošanu Hormuzā, pārtraukt Izraēlas karadarbību Libānā, atcelt sankcijas un izmaksāt reparācijas, izvest ASV karaspēku no reģiona valstīm un vēl vairāku prasību izpildi. Islāma republika negribēja ne dzirdēt par tās kaujas raķešu spēju ierobežošanu, atbalsta pārtraukšanu tās bruņotajām satelītorganizācijām reģionā un acīmredzot nebija gatava arī atzīt Izraēlas valsts eksistences tiesības. Prognozējamais rezultāts pēc divdesmit vienu stundu ilgušām sarunām iestājās svētdienas agrā rītā, kad abu pušu delegācijas pameta Pakistānas galvaspilsētu. Vienīgais, kas ļauj nepiesaukt pilnīgu fiasko, ir pušu izteikumi par iespējamu procesa turpināšanu. Vakar intervijā izdevumam New York Post prezidents Tramps izteicās, ka sarunas varētu atsākties pat tuvāko pāris dienu laikā. Pirmdien pēc Baltā nama saimnieka pavēles Savienoto Valstu jūras spēki sāka Irānas ostu blokādi. Paredzēts aizturēt jebkuru kuģi, kas dodas uz vai no Irānas ostām; izņēmumi attiecas vienīgi uz pārtikas, medikamentu, kā arī citu civilā pielietojuma pirmās nepieciešamības preču kravām. Tiek gan ziņots par vairākiem potenciāli pārtveramiem kuģiem, kuriem izdevies šķērsot Hormuzu jau pēc blokādes izsludināšanas. No tiem gan tikai viens, iespējams, ir ar Irānas naftas kravu; pārējie kuģojuši no citu Persijas līča valstu ostām, bet ir iekļauti sarakstos kā agrāk sankciju režīmu pārkāpuši. Iespējams, šie kuģi izmantojuši speciālus tehniskus līdzekļus savas patiesās lokācijas slēpšanai. Jebkurā gadījumā Hormuzs joprojām paliek praktiski satiksmei slēgts, to dienā šķērsojošo kravas kuģu skaits ir vien 5 % no pirmskara apjoma. Neskatoties uz to visu, izsludinātā uguns pārtraukšana šobrīd kopumā paliek spēkā, lai gan ir ticis ziņots par atsevišķiem tās pārkāpumiem. Tikām vakar Vašingtonā sarunās ar ASV valsts sekretāra Marko Rubio līdzdalību tikušies Izraēlas un Libānas vēstnieki, kas ir pirmā tiešā tikšanās starp abu valstu pārstāvjiem kopš 1993. gada. Abas puses raksturo sarunas kā produktīvas, tomēr karadarbība Libānā turpinās. Prezidenta Žozefa Auna [a’una] valdība gan deklarējusi mērķi atbruņot organizāciju Hezbollah [hezbollā], kura, apšaudot Izraēlas teritoriju, ir izprovocējusi pašreizējo iebrukumu, taču mēģinājumi to īstenot, visdrīzāk, izraisītu Libānā pilsoņu karu.  

„Ruszkik haza!” – „Krievi, ejiet mājās!” Šis lozungs Ungārijā pazīstams kopš 1956. gada, kad padomju okupācijas spēki brutāli apspieda toreizējās Ungārijas Tautas republikas demokratizācijas mēģinājumu, paturot valsti Kremļa orbītā. Starp tiem, kuriem okupantu izveidotais marionešu režīms piesprieda nāvessodu, bija arī bijušais Ministru kabineta priekšsēdētājs Imre Naģs. 1989. gadā, padomju sistēmai brūkot, viņa mirstīgās atliekas tika svinīgi pārapbedītas, un šajā piemiņas mītiņā ar kvēlu runu uzstājās toreizējais demokrātiskās opozīcijas pārstāvis Viktors Orbans. Šo uzstāšanos piesauc kā tobrīd divdesmit sešus gadus vecā jurisprudences doktora Orbana politiskās karjeras sākumu. Kā spilgta likteņa ironija nu ir fakts, ka „Ruszkik haza!” kļuva par uzvaras moto politiskajam spēkam, kas pagājušās svētdienas vēlēšanās izrāva varas grožus no premjerministra Orbana rokām, tā pārtraucot viņa sešpadsmit gadus ilgo varas periodu Ungārijā. Ilggadējais premjers un viņa partija Fidesz būvēja savu kampaņu pēc ierastās antagonizējošās politikas shēmas, šoreiz galvenā ienaidnieka tēla vietu atvēlot Ukrainai un prezidentam Zelenskim. Jo tuvāk vēlēšanām, jo groteskāka un tālāka no realitātes izskatījās premjera argumentācija, tajā pat laikā paliekot parādā atbildes uz aktuālajiem sociālajiem un ekonomiskajiem jautājumiem. Tikām globālajā presē cits pēc cita nonāca slepeni iegūti telefonsarunu fragmenti, kas atklāja vispirms Ungārijas ārlietu ministru Pēteru Sijarto, bet pēc tam pašu Viktoru Orbanu kā īstenus Kremļa režīma pakalpiņus. Visbeidzot pret ilggadējo varasvīru nostrādāja viņa paša modificētā vēlēšanu sistēma, kura dod lielas priekšrocības vairāk balsu ieguvušajai partijai. Tā nu Fidesz [fides] konkurenti – partija Tisza [tisa] ar četrdesmit piecus gadus veco juristu Pēteru Maģaru priekšgalā –, vēlēšanās ieguvusi apmēram piecdesmit trīs procentus balsu, tiks pie vairāk nekā divu trešdaļu supervairākuma parlamentā. Bez Tisza un Fidesz Nacionālajā asamblejā iekļuvuši vēl tikai daži galēji labējās partijas „Mūsu Tēvijas kustība” pārstāvji. Jau pirmie nākamā premjerministra izteikumi liecina, ka viņš ir apņēmības pilns atjaunot normālas attiecības ar Briseli, savukārt Krieviju uzskata par draudu. Katrā ziņā var diezgan droši sagaidīt, ka izbeigsies Budapeštas destruktīvā darbošanās Eiropas Savienībā un NATO, pēdējā laikā jau atklāti sabotējot pretdarbību Krievijas agresijai. Kas attiecas uz iekšpolitiku, Pēters Maģars deklarējis:

„Mēs darīsim visu, lai atjaunotu tiesiskumu, plurālu demokrātiju un kontroles un līdzsvara sistēmu.” Var gan jautāt, cik ātri varētu būt izmēžami priekšgājēja sešpadsmit gados piedraņķētie Augeja staļļi.

Īrijas iekšzemes kopprodukta apjoms uz vienu iedzīvotāju pārsniedz simt desmit tūkstošus dolāru gadā, ierindojot to starp turīgākajām valstīm pasaulē. Eksperti gan norāda, ka šo statistiku nozīmīgi ietekmē šeit reģistrēto globālo kompāniju, piemēram, Google un Apple peļņas rādītāji, un vidusmēra īru pirktspēja ir salīdzinoši tuvāk Eiropas Savienības vidējiem standartiem. Tomēr zināmu pārsteigumu raisa tas, ka tieši Īrijā uzliesmojuši plaši protesti pret degvielas cenu kāpumu. Pagājušās nedēļas sākumā dīzeļdegvielas cena uzpildes stacijās sasniedza divus eiro un septiņpadsmit centus, un uz valsts ceļiem izripoja smagās lauksaimniecības un transporta tehnikas kolonas, kuras, pārvietodamās mērķtiecīgi lēni, radīja sastrēgumus. Tā kā protestētāji pastiprināti bloķēja tieši ar degvielas piegādi saistīto infrastruktūru, drīz vien daudzās uzpildes stacijās beidzās degviela, tika ziņots, ka tās trūkums apdraud pirmās nepieciešamības preču – pārtikas, ūdens un dzīvnieku barības piegādes. Esot apdraudēts arī operatīvā transporta darbs. Protestētāji bija bloķējuši pieejas valsts vienīgajai naftas pārstrādes rūpnīcai, un radās briesmas, ka tā vairs nevarēs pieņemt jaunas piegādes no tankkuģiem un Īrijai paredzētās naftas rezerves aizies tai secen. Varas iestāžu reakcija bija visai asa. Tieslietu ministrs Džims O’Kalahans brīdinājis, ka ceļu bloķētājiem var atņemt autovadītāju tiesības, savukārt apdrošinātāji var lauzt par viņu tehniku noslēgtos līgumus. Nedēļas nogalē policija ar bruņoto spēku atbalstu sāka atbrīvot stratēģiskās maģistrāles un galvaspilsētas centru, pie kam tas noritēja lielākoties mierīgi, protestētājiem pakļaujoties varas pārstāvju rīkojumiem. Tajā pat laikā premjera Mihāla Mārtina valdība paziņoja par vairāk nekā piecsimt miljonu lielas atbalsta paketes iedarbināšanu, kas ietver gan pagaidu nodokļu atlaidi degvielai, gan plānotā oglekļa nodokļa ieviešanas atlikšanu, gan tiešās subsīdijas lauksaimniekiem un zivsaimniekiem. Var piebilst, ka vienu – 250 miljonu – paketi valdība iedarbināja jau pirms trīs nedēļām, taču protestētāji to uzskatīja par nepietiekamu. Vakar, pēc lielākās opozīcijas partijas Sinn Féin [šin fein] ierosinājuma parlamentā tika sarīkots uzticības balsojums, kuru Mārtina labēji centriskā valdība izturēja. Tikmēr ar īru protestētājiem solidarizējušies arī Norvēģijas smagās tehnikas vadītāji, kuri līdzīgas, gan mazāka apjoma akcijas rīkojuši jau kopš aprīļa sākuma. Norvēģijas valdība arī ieviesusi nodokļu atlaižu un subsīdiju paketi vairāk nekā sešsimt miljonu eiro vērtībā. Nelieli protesti notikuši arī Francijā. Atbalsta pasākumus līdz šim ieviesušas arī Spānijas, Itālijas, Polijas, Vācijas un Zviedrijas valdības.

Sagatavoja Eduards Liniņš.

Grūtniecība ir laiks, kad sievietes ķermenī notiek lielas pārmaiņas, un dažkārt tās saistītas arī ar veselības izaicinājumiem, piemēram, gestācijas diabētu. Tie ir cukura vielmaiņas traucējumi, kas attīstās tieši grūtniecības laikā. Ģimenes studijā skaidrojam, kas ir gestācijas diabēts, kāpēc tas rodas un kā ar to sadzīvot. 

Raidījumā piedalās Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Elizabete Ārgale, Rīgas Dzemdību nama ginekoloģe, dzemdību speciāliste Gita Jansone-Šantere un Diabēta biedrības pārtāve, arī diabēta aprūpes māsa Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, 1. tipa diabēta paciente un trīs bērnu mamma Ilze Veilande. Uzklausām arī divu bērnu mammu, diabēta pacientu tiesību aktīvisti Santagoru Tormu un mammas Līvas pieredzes stāstu.

Kā atšķirīgas vēlēšanu sistēmas spēj ietekmēt vēlēšanu procesu, vēlētāju motivāciju un vēlēšanu rezultātus?

Studijā Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, Latvijas prezidents (2019–2023), konstitucuionālo tiesību eksperts Egils Levits un politologs Juris Rozenvalds.

Kamēr lielās komercbankas daudzviet reģionos ir nepieejamas, Latvijas lauku novados klusi, bet stabili darbojas alternatīvs finanšu instruments – krājaizdevumu sabiedrības. Cēsu novads šobrīd ir pārliecinošs līderis, apvienojot sešas šādas biedrības. Kas mudina cilvēkus izvēlēties vietējos pakalpojumus pat tad, ja kredītprocenti ir augstāki nekā komercbankās?

Zosēni, kas bieži izskan laikapstākļu ziņās ar sala rekordiem, izceļas arī finanšu jomā – šeit darbojas viena no Latvijas veiksmīgākajām krājaizdevumu sabiedrībām. Vietējā iedzīvotāja Ilga, kura ikdienā uzkopj pagasta centru, pati ir biedre jau gadiem. Viņa atminas, ka aizdevums bijis nepieciešams gan zemes privatizācijai, gan bērnu skološanai un pat dēla automašīnas iegādei: "Es vēl dēlam par galvotāju biju. Toreiz rūpīgi vērtēja manus ienākumus un to, vai es varēšu atmaksāt, ja gadījumā viņš nevarēs."

Zosēnu krājaizdevumu sabiedrība, kas dibināta 2000. gadā, šobrīd apvieno jau 730 biedru. Tās valdes priekšsēdētājs Jānis Livčāns norāda, ka labākā reklāma ir pašu cilvēku atsauksmes:

"Cilvēki viens otram stāsta, un tā viņi nāk. Mūsu pamats ir Zosēnu, Jaunpiebalgas, Drustu un Raunas pagasti."

Sabiedrības aktīvi jau tuvojas diviem miljoniem eiro. Noguldītājiem tiek piedāvātas likmes līdz 4,5 % gadā, savukārt kredītņēmējiem jārēķinās ar 8–9 %. Grāmatvede Alda Koliņa stāsta, ka aizņēmumu mērķi ir visdažādākie – no zobārstniecības un sadzīves tehnikas līdz pat eksotiskiem pirkumiem. Savukārt krājaizdevumu sabiedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Livčāns piebilst:

"Mums bija vecāki, kuri bērnam mūzikas skolai vēlējās nopirkt instrumentu – flautu vai oboju par 17 000 eiro. Mēs iedevām, un viņi visu sekmīgi atmaksāja."

Liela daļa klientu ir vietējie lauksaimnieki. Lauksaimnieks Kristaps Karps no Jaunpiebalgas pagasta , kurš apsaimnieko 200 hektārus, atzīst, ka krājaizdevumu sabiedrība ir operatīvāka par bankām: "Bankās izskatīšana aizņem mēnesi, un tad vēl pasaka – nē. Bet naudu degvielai vai tehnikai vajag šodien. Šeit aizej, iedod papīrus, un tev uzreiz pasaka rezultātu."

Tam piekrīt arī kaimiņš Ilvars Damroze, uzsverot "savējo faktoru" un cilvēcību: "Es aizbraukšu uz banku, tur jau ļoti kompetenti cilvēki, bet es tā kā, nu, varbūt nedroši jūtos. Šeit ir, nu, tā kā mājās. Var diskutēt par jautājumiem lēti, dārgi."

Interesanti, ka Zosēnu sabiedrība ir vienīgā Latvijā, kas saņēmusi atļauju kreditēt arī juridiskas personas, lai gan praktiski tas vienkāršo procesu, ko iepriekš veica caur saimniecību īpašniekiem.

Turpat kaimiņos, Taurenē, krājaizdevumu sabiedrība Nēķena muižas telpās darbojas jau 30 gadus. Ar 627 biedriem un 300 000 eiro kapitālu tā izvēlējusies palikt "maza un stabila". Klientu konsultante Ineta Plūma skaidro: "Mēs palīdzam saviem iedzīvotājiem uzkrāt vai kaut ko iegādāties – remontam, auto, ārstiem."

Tomēr mazajām sabiedrībām ir savi izaicinājumi. Valdes priekšsēdētāja Antoņina Paeglīte atklāj, ka viņu mērķis nemaz nav strauji augt: "Ja aktīvi pārsniedz 400 000 eiro, nepieciešams zvērināts revidents. Mēs to vienkārši nevaram atļauties." Tāpat viņa norāda uz paaudžu atšķirībām – jaunieši vairāk prot tērēt, nevis uzkrāt.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uzskata, ka šis ir uzticības jautājums:

"Tas ir tomēr arī tāds vietējās kopienas uzticības jautājums, jo tur bieži vien nu izsniedz kredītus tiem, kurus pazīst, vai par kādiem, kuriem tur galvo kāds, un, un, un tā tālāk.

Un neapšaubāmi, ka tādas krājaizdevumu sabiedrības ir tāds arī vietējais finanšu instruments, kur var gan noguldīt par lielākiem procentiem nekā komercbankās, un var arī saņemt kredītus." Arī pašvaldība vēsturiski ir divu novada sabiedrību biedrs.

Zosēnu sabiedrības vadītājs Jānis Livčāns saredz pašvaldību lielāku iesaisti kā iespēju attīstīt reģiona ekonomiku, ieguldot tur brīvos līdzekļus. Lai gan Rozenbergs šādu iespēju nenoliedz, viņš aicina mazās sabiedrības vairāk sadarboties un nekonkurēt savā starpā.

Šobrīd Latvijā pavisam darbojas 21 krājaizdevumu sabiedrība ar kopējiem aktīviem 28,6 miljonu eiro apmērā. To galvenā vērtība paliek nemainīga – naudas aprite vietējā kopienā, kur kaimiņa noguldījums palīdz cita kaimiņa attīstībai.

Rubrikā "Iepazīstam putnus" par vidējo dzeni stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Madars Bergmanis. Vidējais dzenis (Dendrocoptes medius) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kas sastopama tikai Eiropā un Āzijas dienvidrietumos. 20. gadsimtā, paplašinoties sugas ligzdošanas areālam, ienācis arī Latvijas teritorijā, kur šobrīd ir samērā parasts ligzdotājs un nometnieks.

Turpinām iepazīstināt ar Latvijas Literatūras gada balvas nominantiem, un uz sarunu aicinām šīgada LALIGABA žūrijas pārstāvi - dzejnieku un atdzejotāju Edvardu Kuku. Viņš iepazīstina ar spilgtākajiem darbiem literatūras pētniecībā, bet vispirms Liega Piešiņa Edvardu iztaujā par nominantiem debijas kategorijā. 

Šopiektdien uzzināsim Latvijas Literatūras gada balvas laureātus. Svinīgā ceremonija notiks Rīgas Centrāltirgus Gaļas paviljonā, atbalstot ieceri tuvākajos gados pielāgot paviljonu mākslas un kultūras funkcijām. Laureātu sumināšanai sekos vēl viens ar literatūru cieši saistīts pasākums ”Dzejas pusnakts”, kas būs veltīts ielu kultūras tematikai un kurā līdz pat vēlai nakts stundai uzstāsies dzejnieki un mūziķi. Būs gan ”Dzejas dueļi”, gan ”Dzejas terapijas sesija”, gan dzejas ”Brīvais mikrofons” un vēl citi notikumi. 

”Dzejas pusnakts” ir pasākums, kurā dzeja cieši savijas ar mūziku un kļūst par aktīvu performances sastāvdaļu. Vēl ”Dzejas pusnakts” raksturīga iezīme - tā notiek dažādās neordinārās vietās. 

Pasākums radās pirms trim gadiem, un izauga no teātra studijas ”Kāpnes” izrādes ar Heli Laksonenas dzeju, tā bija kā impulss sarīkot pirmo ”Dzejas pusnakti”, kas notika pļavā.

Šo piektdien Rīgas Centrāltirgū būs jau 15. šī cikla pasākums, un ja līdz šim galvenā mērķauditorija bija jaunieši, tad tagad, iespējams, interesentu loks varētu paplašināties, pieļauj pasākuma producenti Līna Jakubāne un Kārlis Knospiņš:

”Kopš tā laika mēs esam turpinājuši meklēt neordināras vietas, kur rīkot pasākumus. Mēs esam bijuši baznīcā, iepirkšanās centrā, Āgenskalna tirgū, Rīgas cirkā, Daugavgrīvas cietoksnī, rūpnīcā. Mēs pat bijām Igaunijā, baznīcas drupās. Mūsu mērķis ir – ar interesantiem veidiem parādīt to, ka dzeja var būt aizraujoša, ka ar dzeju var veidot pilnībā trakas performances. Jā, galvenokārt līdz šim mūsu auditorija ir bijuši jaunieši un citi literatūras interesenti.

Turpina Līna Jakubāne:

"Tagad ar Literatūras gada balvu mēs cenšamies paplašināt mērķauditoriju. Jo balvai ir savs apmeklētāju loks, kas ne vienmēr gluži pārklājas ar ”Dzejas pusnakts” apmeklētājiem.

Tāpēc šoreiz, veidojot šo sadarbību, mēs ceram redzēt jaunas sejas pasākumā”.

Piektdienas vakarā Gaļas paviljonu pilnībā pārņems literatūra, mūzika un citas to pavadošas mākslas. Viss sāksies ar Literatūras gada balvas laureātu godināšanu, kam sekos ”Dzejas pusnakts Centrāltirgū”. Stāsta Kārlis Knospiņš:

”Mēs kārtīgi apdzīvosim to paviljonu. Pati Literatūras gada balvas apbalvošanas ceremonija notiks aiz gaļas tirgošanas vitrīnām, un tur mēs arī ”Dzejas pusnakts” laikā dzīvosim.

Uz skatuves mums kāps tādi dzejnieki kā Kirils Ēcis, Edvards Kuks, Viviāna Zariņa, Ausma Perons un Māra Ulme ar saviem solo dzejas priekšnesumiem. Tāpat uzstāsies mūzikas grupas. Šoreiz mums ir ielu kultūras tematika – reps un hiphops – kas, man šķiet, ļoti saslēdzas kopā tieši ar Centrāltirgus vidi”.

Līdzās performancēm būs arī dzejas ”Brīvais mikrofons”, kura laikā uzstāties būs iespēja ikvienam, ”Dzīvais radio”, kurā notiks sarunas ar dzejniekiem, kā arī ”Dzejas dueļi”, kas ”Dzejas pusnaktī” notiks pirmo reizi.

“100g kultūras” Instagram kontā būs skatāmas tiešraides sarunas ar laureātiem un pirmās emocijas uzreiz pēc balvas ceremonijas, kā arī ieskats pusnakts dzejas lasījumos.