Amerikas Savienoto Valstu sankciju atvieglošana pret Baltkrieviju apmaiņā pret politieslodzīto atbrīvošanu nemainīs autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko rīcību vai domāšanu. Tā intervijā Latvijas Radio norāda Anaīsa Marina, domnīcas Chatam House Krievijas un Eirāzijas programmas asociētā biedre.

Viņa uzsver, ka, lai gan amerikāņu sarunas ar Minsku var būt noderīgas, Eiropai nav jāseko ASV pēdās un jāietur stingra sankciju politika pret Baltkrieviju. Savukārt Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju nav noteiktas pietiekami lielā apjomā un sekojušas pārāk vēlu, tādēļ nevajadzētu būt pārsteigtiem, ja tām ir ierobežota ietekme.

Rihards Plūme: Eiropas Savienība ir pieņēmusi gandrīz 20 sankciju paketes pret Krieviju, taču tas vēl nav spējis mainīt domāšanu Krievijā un tās agresīvo nostāju. Cik veiksmīgas, jūsuprāt, šīs sankcijas ir bijušas?

Diemžēl sankciju ieviešana ir bijusi pārāk maz un pārāk vēlu. Esmu starp tiem cilvēkiem, kas uzskata, ka 2022.gada februārī vai pat 2014.gadā vajadzēja pieņemt stingrākas, plašākas un agresīvākas sankcijas. Ekonomiskās sankcijas. Mums nevajadzēja izvairīties no stingrākas ar enerģētiku saistīto sankciju piemērošanas.

Mēs esam gaidījuši pārāk ilgi. Iedomājieties – ja līdz tam laikam mēs to būtu izdarījuši, Krievijai nebūtu tik daudz laika, lai organizētos un izveidotu vairāk nekā 800 kuģu ēnu floti, lai apietu sankcijas.

Vēl viens virziens, kurā, manuprāt, mēs esam atturējušies no reāliem lēmumiem, ir vīzu aizliegums un aktīvu iesaldēšana pret indivīdiem. Ja padomā, ka lielākā daļa politiskās elites, Krievijas valdības locekļu un parlamenta locekļu bērni mācās Apvienotajā Karalistē, Parīzē, Berlīnē, Eiropas galvaspilsētās, īpaši Rietumu galvaspilsētās vai Itālijā, kur ir jaukas villas Rivjērā... šie cilvēki varēja tikt pakļauti ierobežojumiem daudz agrāk. Tagad mēs cenšamies iedzīt, un mums nevajadzētu būt pārsteigtiem, ka sankcijām ir ierobežota ietekme uz Krievijas rīcības maiņu.

Un kādi instrumenti mums joprojām ir? Kādas ir Eiropas spējas piespiest Krieviju sēsties pie sarunu galda ar reālistiskiem nosacījumiem? Vai mēs, es domāju Eiropa, joprojām gaidām uz nākamo soli no ASV un domājam, ka paši vairs neko daudz izdarīt nevaram?

Redziet, kad mēs runājam par sankcijām, Eiropas Savienībai ir potenciāls pastiprināt savu ofensīvo atbildes arsenālu pret Krieviju. Tas ir politiskās gribas jautājums un vienotības jautājums. Un diemžēl, neskatoties uz to, ko mēs esam dzirdējuši, šī līdzīgā domāšana un vienotība nav redzama.Kā piemērs – Apvienotā Karaliste vairs nav Eiropas Savienībā. Par to ir ļoti žēl, jo mēs kā eiropieši kopā esam stiprāki.

Man patiktu redzēt, ka tiek veidotas jaunas alianses, koalīcijas, neskatoties uz breksitu.

Un, piemēram, lai Francijai būtu daudz ciešākas attiecības ar Apvienoto Karalisti, lai aizpildītu mūsu aizsardzības robus, ja padomājam par visām jomām, kurās mēs esam savstarpēji papildinoši un kur mums vajadzētu sadarboties. Kas attiecas uz Amerikas Savienotajām Valstīm, tad es uzskatu, ka vairāk nekā gada ilgā Trampa būšana pie varas nodarījusi milzīgu kaitējumu Eiropas Savienības vienotībai. Ja atceraties, ko jau pagājušajā gadā Minhenē dzirdējām no ASV, proti, apzinātu administrācijas nodomu graut mūsu pašu institūcijas, atbalstot galēji labējās kustības, apgalvojot, ka tas ir nepieciešams, lai ievērotu mūsu vārda brīvības principus un tā tālāk – tieši šāda valoda atspoguļo to, ko Krievija ir darījusi pret mums pēdējos 15 gadus.

Tātad mēs esam iesprostoti starp diviem pretiniekiem, es teiktu. Es negribētu teikt ienaidniekiem, bet ASV cenšas mūs graut tāpat kā Krievija.

Un cilvēki prāto, vai tās nav sabiedrotās šajos centienos mazināt mūsu kā eiropiešu spējas pašiem izlemt, ievērot mūsu vērtības un ļaut Ukrainai zināt, ka mēs esam tās pusē un ka mēs to atbalstīsim cik ilgi būs nepieciešams, tostarp ļaujot Ukrainai pievienoties Eiropas Savienībai, kas ir ģimene, kurā tai pienākas vieta.

Šodien, 151. aprīlī, notiek vecāku un skolu sadarbībai veltīta konference "Pamats". To kā ikgadēju tikšanās platformu ir iecerējusi Latvijas Vecāku organizācija. Paredzēts, ka vecāki, pedagogi, skolu vadītāji un izglītības politikas veidotāji varētu pārrunāt bērnu izglītībai būtiskus jautājumus.

Latvijas vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa skaidro, ka iepriekš aptaujā noskaidrots, ka teju visi vecāki atzīst, ka skolas un vecāku sadarbība ir ļoti svarīga. 

Makšķerniekiem pavasaris sākas ar vimbu laiku un to šajās dienās apliecina arī aina pašā Valmieras centrā, Gaujas krastos, kur, it sevišķi brīvdienās, ir makšķernieks pie makšķernieka. Savukārt ūdenstilpju uzraudzības inspektoriem šis laiks nozīmē regulāras kontroles, lai sekotu, kā vimbu kārotāji ievēro makšķerēšanas noteikumus. 

Ir darba dienas rīts, tādēļ makšķernieku Valmierā, gaujmalā nevarētu teikt, ka ir ļoti daudz, taču, protams, vairāk kā citkārt, pie upes satiktais Valmieras novada teritoriālo ūdenstilpju uzraudzības grupas vecākais inspektors Salvis Buls stāsta, ka brīvdienās aina ir pavisam cita:

„Brīvdienās ir tāds, teiksim tā, kolhozs, kad visas malas ir pilnas un cīnās par vietām, kurās sēdēt. Es jau pie sevis tā smejos: ja par bļikotājiem saka, ja redz bļikotājus ezerā un drīz būs ledus, tad par vimbotājiem var teikt tā, ka, ja redz pirmos vimbotājus, tad drīz būs pavasaris”.

Un tā kā ir darba diena, tad lielākoties tobrīd vimbu kārotāji ir vīri jau pensijas gados:

„Miegs nenāk, nāk no rīta pasēdēt, man patīk agri no rīta, arī pārtikas programma pildās. Ko tad pensionārs mājās darīs?

Sēdēs viņa gultās, urbs televizoram caurumu? Tas hobijs. Katram savs hobijs. Es atskrienu te trīs, četras stundas pamakšķerēju un tad daru savus darbus. Patīk, nevaru dzīvot bez makšķerēšanas. Galvenais ir atpūta pie dabas. Visu laiku ar ūdeņiem saistīts, visu laiku makšķerēšana, tā ir slimība, makšķernieki ir slimi.”

Bet kā tad ar lomiem? Vīri arī labprāt parāda savu rīta guvumu, valmierietim Jānim izdevies tikt jau pie četrām vimbām un arī citi makšķernieki nav gluži bešā.

„Četras noķēru. Zivis visiem pietiek. Neviens makšķernieks neaiziet bez zivīm. Siguldā ķeroties labi, vakardien satiku vienu korišu, kuram bračka no Siguldas esot teicis, ka labi ķeroties Siguldā.

Atkarīgs no tā, kāds līmenis, cik ienāk no jūras zivju. Vienu dienu ir lomas, vienu dienu nav. Zivis ir, tik jāmāk noķert.”

Vecākais inspektors Salvis Buls kopā ar kolēģi tikko ir veikuši pārbaudi, kā tiek ievēroti makšķerēšanas noteikumi.

„Pārbaudām lomus, lomu skaitu, zivju izmēru, vimbai tas ir 30 centimetri, un lomā var paturēt septiņas zivis, tad šo arī pārbaudām pārsvarā un šīs makšķerēšanas kartes tiem, kam ir nepieciešamas.

Tā grēkošana notiek vairāk tajā brīdī, kad šī te vimba ir ļoti aktīva, viņa ļoti labi ķeras, tad kāds pie šīs situācijas salūzt un viņš grib paņemt vairāk, nekā viņam vajag.

Pārsvarā tie pārkāpumi ir par to, ka nav makšķerēšanas kartes. Tādi par vimbu skaitu - šogad nav mums neviens trāpījies.”

Inspektors stāsta, ka dienā vismaz reizi, vai divas dodas pārbaudēs, bet esot jābūt līdzsvaram, lai pārāk netraucētu baudīt copi. Pavisam drīz sāksies arī līdaku sezona, kurā makšķernieku iecienīta vieta ir Burtnieku ezers, te inspektors Salvis Buls atgādina, ka ezeram ir arī savi noteikumi, ar kuriem būtu jāiepazīstas, lai nenāktos maksāt sodu.

Inspektors arī secina, ka ir mainījusies makšķernieku attieksme un lielākā daļa uz ezeru, vai upi nedodas, kā uz zivju veikalu un ievēro gan prasības zivju daudzumam, gan lielumam, daudziem makšķerēšana ir arī tikai sports un vaļasprieks, un noķertās zivis tiek palaistas brīvībā.

Arvien vairāk cilvēku izvēlas veidot savu dzīvi veselīgāku un kustīgāku. Kurš ir tas brīdis, kad vajadzētu satikt savu fizioterapeitu? Monopolā saruna ar sertificētu fizioterapeiti Almu Vītolu.

Raidījumā saruna ar Didzi Veco - profesionālu laivotāju un ceļotāju - pirmo latvieti kurš ar slēpēm izgājis smago Zviedrijas ziemeļu taku pa polāro loku šķērsojot visu Zviedriju.

Solidaritātes nodoklis degvielas tirgotājiem jāievieš - tā nolēmusi valdība, un gribot mīkstināt degvielas cenu kāpumu patērētājiem. Kā tieši šo nodokli aprēķinās un kam piemēros.

Satversmes tiesa secinājusi, ka valsts nav nodrošinājusi pienācīgu iedzīvotāju aizsardzību pret pārmērīgu izklaides troksni.

Bet liela spēle šovakar Rīgā Latvijas sieviešu futbola izlasei - tā mērosies spēkiem ar spēcīgo Portugāles dāmu izlasi.

"Karš plosās ne tikai ar pārtraukumiem Persijas līcī vai Ukrainā, bet arī mūsu vidū. Ugunsbumbas, bezpilota lidaparāti, propagandas vētra un kiberuzbrukumi no Krievijas un citiem ienaidniekiem gan neizraisa bruņotu konfliktu, taču tie mums izmaksā milzu summas, apdraud dzīvības un grauj mūsu drošību. Pārāk ilgi esam vilcinājušies, lai sevi aizstāvētu," – tā pagājušajā nedēļā laikrakstā "Times" rakstīja Edvards Lūkass.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Eiropas politikas analīzes centra padomnieku un politisko komentētāju Edvardu Lūkasu par ģeopolitikas krīzi, Ungārijas vēlēšanām un Baltijas aizsardzības scenārijiem.

Jau pavisam drīz – 5. maijā – sāksies pieteikšanās Nodarbinātības valsts aģentūras rīkotais skolēnu nodarbinātības vasaras programmai. Ik pavasari dzirdam, ka šīs vakances aizpildās zibenīgi. Kas būs piedāvājumā šogad, un cik to būs? Vai tas ir tikai veids, kā jēdzīgi pavadīt brīvlaiku un kaut ko nopelnīt, vai varbūt arī darbs vasarā var kalpot kā papildu izpētes iespēja jauna cilvēka nākotnes karjeras izvēlēm.

Par to saruna Ģimenes studijā, kurā piedalās Nodarbinātības valsts aģentūras karjeras konsultante Sandra Dimitroviča, Zemgales reģiona kompetenču attīstības centra karjeras konsultante Līga Damberga, kā arī klausāmies Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītājas Daces Stivriņas teikto.

Latvijai būs grūtības izpildīt klimata mērķus transporta jomā, bet atbalsts elektroauto iegādei nav pietiekoši sekmējis pāreju uz videi draudzīgu transportu. Kā to mainīt?

Par to saruna studijā ar Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentāro sekretāru Jāni Irbi, Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru Kristapu Zaļo, Valsts kontroles padomes locekli Mārtiņu Āboliņu un Latvijas Elektroauto biedrības valdes locekli Jānis Bekeru un Auto asociācija biedrības valdes locekli Krišu Lipšānu.