Līdz ar velosezonas atklāšanu ceļu pie skatītājiem sāks Kaspara Rolšteina jaunā veloopera ”Kurzemes Šveicē”. Autors to piesaka kā spiegu trilleri ar eksperimentālu skanējumu, kura darbība notiek par Kurzemes Šveici dēvētajā Sabilē, kas ir arī Kaspara Rolšteina dzimtā vieta.

Velooperas trīs daļu priekšnesums veidots performances formā, to iestudējis Jānis Putniņš, lomās iejutīsies Māris Žigats, Elizabete Balčus un citi, galvenokārt eksperimentālās mūzikas jomā pazīstami mūziķi. Pirmizrāde būs rītvakar ”Erica Synths” elektroniskās mūzikas kamerzālē Ķīpsalā.

Žanra apzīmējums ”veloopera” var raisīt fantāziju, ka tā noritēs braucienā ar velosipēdiem. Tā gluži nebūs, opera izskanēs telpā ar sēdvietām - ”Erica Synths” kamerzālē Ķīpsalā, bet tās sižetā būs iesaistīts reāls velo maršruts un būs arī citas atsauces uz velo braukšanu, skaidro operas autors Kaspars Rolšteins:

”No vienas puses var atbildēt, ka šis ir darbs, kur satiekas māksla un veselīgs dzīvesveids. Bet ir arī konkrētāka nianse, jo daļa no operas dalībniekiem ir diezgan aktīvi velo amatieri.

Mēs braucam vienā komandā un kaut kādā ziņā tā velo braukšana un mūzikas lietas mums saskaras. Bet ir arī īsts velo maršruts, jo sižets norisinās Kurzemes Šveicē jeb konkrētāk Sabiles apkārtnē, un mums tur ir tāds velo maršruts uzzīmēts, ko var atrast aplikācijā un izbraukāt visas vietas, par kurām operā būs runa”.

Sabile Kasparam Rolšteinam ir mīļa vieta, jo viņš Sabilē dzimis, skolojies, tur arī kopā ar klasesbiedru Māri Žigatu izveidojis ansambli un sācis spēlēt elektroniskos instrumentus. Māris Žigats arī būs viens no velooperas dalībniekiem, viņš iejutīsies Līkā Krodzinieka lomā.

Līdzās Mārim Žigatam operā dziedās Elizabete Balčus, Eleonora Kampe, Leo Novus un citi galvenokārt eksperimentālās mūzikas jomā pazīstami mūziķi.

Katram no tēliem ir prototips vai iedvesmas avots, piemēram Elizabetes Balčus atveidotajai Jujū iedvesma gūta no ķīniešu pianistes Jujas Vengas atraktīvās personības, bet Leo Novus atveidotajam Arno no pasaulslavenā igauņu komponista Arvo Perta. Viņi un vēl citi tēli pārpratuma dēļ velooperā satiksies:

”Saturiskā libreta preambula ir, ka GPS traucējumu dēļ dažādi ietekmīgi cilvēki nonāk Kurzemes Šveicē nevis īstajā Šveicē. Hardijs Lediņš mīlēja teikt, ka jebkurš punkts satur visu nepieciešamo, lai radītu šedevru. Tas šedevrs, vairāk viņa vārdiem izsakoties, bet var teikt arī – lai radītu interesantu darbu, kāds tas ir mums. Nu tad Kurzemes Šveice nozīmē to, ka vismaz uz mūsu operas laiku tas būs tā kā viens no pasaules centriem.

Sižeta pamatā ir vienas dienas notikums, dažādas peripetijas par to, kā tie, kas tur sabrauc kļūdas pēc, integrējas vietējā vidē.

Un no četrām dažādām versijām tā viena diena tiek izstāstīta, gan no viena vietējā iedzīvotāja skatu punkta, gan no vēl citu varoņu skatu punkta. Tā kā ir lineārs sižets ar spiegu trillera elementiem. Ir arī pašironija, smaids, protams, bet, salīdzinot ar maniem iepriekšējiem darbiem, ja nu kāds ir sekojis līdzi, šis ir stāsts, kur diezgan labi visu var saprast”.

Velooperas mūzika un librets tapis trīs gadu laikā, attīstot un izkopjot to raksturīgo elektronisko instrumentu skanējumu, ko Rolšteins kopā ar Hardiju Lediņu aizsāka jau 1997.gadā operā ”Rolstein On The Beach” un turpināja projektā ”Ideal Standard”.

Kaspara Rolšteina velooperas ”Kurzemes Šveicē” pirmizrāde būs trešdien, 15.aprīlī, ”Erica Synths” elektroniskās mūzikas kamerzālē Ķīpsalā. Izrādes tur būs arī 16. un 17.aprīlī, bet 4.maijā operu izrādīs SunsStudio Āgenskalnā.

Stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra eksperts, projekta Life Goodwater IP vadītājs Jānis Šīre; pārraides producente – Rūta Paula

Sākumā tas var šķist tikai ainavisks jautājums – vecs dambis, pamesta caurteka, aizaudzis uzpludinājums. Taču patiesībā šķēršļi ietekmē daudz vairāk nekā tikai ūdens plūsmu. Tie kavē zivju migrāciju, maina upes dabisko ritmu, pasliktina dzīves apstākļus daudzām sugām un samazina ūdeņu ekoloģisko kvalitāti.

Latvijā šī problēma ir īpaši nozīmīga, jo laba vai augsta ekoloģiskā kvalitāte ir tikai aptuveni 36 % upju un ezeru, kamēr Eiropā vidēji tie ir ap 40 %. Ja situācija netiks risināta, nākotnē tas var nozīmēt ne vien sliktāku vides stāvokli, bet arī soda sankciju risku.

Lielākā daļa šķēršļu ir cilvēku radīti: vecu tiltu paliekas, dzirnavu uzpludinājumi, pamesti dīķi, mazās hidroelektrostacijas, nolietojušās vai neatbilstoši izbūvētas caurtekas, kā arī dažādas citas tehniskas būves.

Katrs šāds objekts var negatīvi ietekmēt upi pat vairāku kilometru garumā. Visbiežāk šķēršļi izbūvēti vietās, kur upē dabiski ir straujāks kritums, un tas nozīmē, ka tiek zaudētas tieši pašas vērtīgākās upju ekosistēmas – straujteces. Tās ir vietas, kur parasti ir liela augu un dzīvnieku sugu daudzveidība, kur notiek lašveidīgo zivju nārsts un kur ūdens dabiski bagātinās ar skābekli.

Kad aizsprosta dēļ upe tiek uzpludināta, straumes ātrums samazinās. Stāvošs ūdens uzsilst ātrāk, tajā samazinās skābekļa daudzums. Šādās vietās savairojas aļģes un citi augi, uzkrājas dūņas.

Rezultātā ūdens kļūst arvien mazāk piemērots jutīgām sugām, kuru izdzīvošana ir tieši atkarīga no pietiekama skābekļa daudzuma un piemērotas temperatūras. Īpaši smagi tas skar lašveidīgās zivis, jo tās ir ļoti jutīgas pret šādām pārmaiņām. Vēl vairāk – uzsilis un ar skābekli nabadzīgs ūdens var kaitēt arī lejpus aizsprosta, radot sekas daudz plašākā upes posmā.

Papildus tam tiek traucēta zivju migrācija starp nārsta un barošanās vietām.

Daļai Latvijas upju aizsprostu dēļ ir zudusi saikne ar jūru, un tas tieši ietekmē ceļojošās zivis – lasi, taimiņu, nēģi un vimbu.

Arī upes gultnes procesi tiek izjaukti: uzpludinājumos uzkrājas saneši, savukārt lejpus aizsprosta pastiprinās erozija. Tas izraisa krastu iegruvumus, koku sagāzumus un dzīvotņu degradāciju. Vēl krasākas sekas rada mazās hidroelektrostacijas, jo to darbība izraisa straujas ūdens līmeņa svārstības. Vienā brīdī upe lejpus aizsprosta kļūst pārāk strauja, bet citā – pārāk sekla. Šādos apstākļos daļa biotopu tiek izskaloti, bet mazāk kustīgi organismi, piemēram, gliemenes, sausajā gultnes daļā vienkārši iet bojā.

Lai uzlabotu upju stāvokli, daudzi šķēršļi un pārveidojumi būtu jālikvidē vai jāpārbūvē. Risinājumi var būt dažādi – šķēršļu nojaukšana, zivju ceļu izveide, būvju pārbūve un pareiza ekoloģiskā caurplūduma nodrošināšana.

Ekoloģiskais caurplūdums ļautu upē saglabāt tādu ūdens daudzumu, kurā ūdens organismi var pilnvērtīgi dzīvot visās dzīves stadijās. Šeit svarīga ir ne tikai valsts iestāžu rīcība, bet arī pašvaldību, zemju īpašnieku, nevalstisko organizāciju un visas sabiedrības iesaiste. Jo upes nepārtrauktība nav tikai vides speciālistu jautājums – tā ir kopīga interese saglabāt dzīvas un veselīgas upes nākamajām paaudzēm.

Arī rīcības pamats jau ir noteikts. Eiropas Savienības un Latvijas normatīvie akti paredz labas ekoloģiskās kvalitātes sasniegšanu līdz 2027. gadam, bet Eiropas Savienības Bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2030. gadam paredz atjaunot brīvu tecēšanu vismaz 25 000 kilometru upju. Latvijā šī mērķa sasniegšanai jau tiek īstenoti projekti, kuros apkopo informāciju, izstrādā metodikas, nosaka prioritātes un ievieš praktiskus risinājumus migrācijas uzlabošanai.

Turklāt līdz 2027. gadam Latvijai ir paredzēti divi miljoni eiro upju šķēršļu nojaukšanai, finansējot gan zivju ceļus, gan aizsprostu nojaukšanu.

Tāpēc galvenais secinājums ir nepārprotams: jo mazāk šķēršļu upēs, jo vairāk dzīvības tajās atgriežas. Atjaunojot upju dabisko plūdumu, iespējams ne tikai uzlabot ekoloģisko kvalitāti, bet arī saglabāt bioloģisko daudzveidību, nodrošināt upju saikni ar jūru un gādāt, lai Latvijas ūdeņi arī nākotnē būtu tīri, dzīvi un brīvi plūstoši.

Lai gan Latvijas likumi neliedz celt musulmaņu dievnamus – mošejas, pašreiz tādu plānu vietējai kopienai nav. Šobrīd Latvijas musulmaņi izmanto esošas lūgšanu telpas, un gaida uz jaunā islāma kultūras centra projekta pabeigšanu. Tomēr, marta vidū Rīgā uz ielas notikusi musulmaņu lūgšana raisīja sabiedrība neizpratni un diskusija par to, vai to drīkst pieļaut. Kas tieši ir tiesības uz reliģisku brīvību, cik daudz musulmaņu ir Latvijā un vai tie apdraud sabiedrības drošību?

Musulmaņu skaitu Latvijā precīzi noteikt ir sarežģīti. Vispirms tāpēc, ka valstī netiek ievākta informācija par iedzīvotāju reliģisko piederību. Taču reģistrētām reliģiskām organizācijām – tostarp musulmaņu – ik gadu ir jāiesniedz Tieslietu ministrijai pārskati par savu darbību, kur iekļauj arī savu locekļu skaitu.

Šobrīd pēdējais pieejamais pārskats ir par 2024. gadu. Tajā norādīts, ka musulmaņu draudžu locekļu kopīgais skaits Latvijā ir 175 cilvēki.

Šie dati atspoguļo tikai to informāciju, kuru sniedz pašas reliģiskās organizācijas – un vērts atzīmēt, ka nepastāv vienotu kritēriju, kā draudzes uzskaita savu locekļu skaitu. Piemēram, vai par draudzes locekļiem tiek uzskatīti kādas kopienas aktīvie piederīgie, vai arī tie, kas apmeklē tās dievkalpojumus tikai lielo svētku laikā. Latvijas Musulmaņu garīgās padomes priekšsēdētājs, muftijs Zufars Zainullins sarunā ar Latvijas Radio norāda uz lielāku musulmaņu skaitu.

„Šobrīd musulmaņu kopienās Latvijā ir aptuveni 10 000 cilvēku. Pamatu veido: tatāri, azerbaidžāni, čečeni, inguši, kazahi, uzbeki, tadžiki, kā arī cilvēki no citām musulmaņu valstīm, mums ir no Afganistānas, Alžīras, Ēģiptes, Sudāna, un citām valstīm.”

Vaicāts par to, cik daudzi no šiem 10 000 ir tie, kurus var saukt par praktizējošiem musulmaņiem, jeb tādiem, kuri aktīvi piekopj islāma tradīcijas, muftijs atbild, ka tie varētu būt ap 3–4 tūkstošiem cilvēku.

Zainullins stāsta, ka lielāka daļa no tiem dzīvo Rīgā, bet musulmaņi dzīvo arī Liepājā, Daugavpilī, Ventspilī, Cēsīs, un citviet Latvijā. Islāma kopienas Latvijā pieder gan sunītu, gan šiītu virzienam.

Lai gan starp tiem pastāv ievērojamas atšķirības, Latvijā tie lūdzas kopā. 

„Kā muftijs, es aicinu musulmaņus sargāt mūsu kopienas vienotību un izvērsties no šķelšanās pēc mashadim (mošejām) un kultūras tradīcijām. Islāma mantojuma bagātībā izpaužas daudzveidībā, taču šī daudzveidība nedrīkst kļūst par iemeslu sašķeltībai.”

Latvijas likumi neaizliedz būvēt mošejas vai kādas citas reliģijas celtnes, uzsver Rīgas Stradiņa universitātes profesors Jānis Grasis. Bet, viņaprāt, pat ja musulmaņu kopienai izdotos rast līdzekļus šai iecerei, to neizdotos paveikt.

„Ir attiecīgi pašvaldību teritoriju plānojumi, ja un tur nav nekur ierakstīts, ka var būvēt mošeju.

Lai uzbūvētu šādu ēku, ja vienmēr ir sabiedriskā apspriešana. Līdz ar to es nespēju iedomāties, ka Latvijā, jebkurā pilsētā – arī Rīgā, kāds gribētu būvēt šeit mošeju”.

Grasis norāda, ka iedzīvotāji parasti reaģē uz iespējām piedalīties sabiedriskajā apspriešanā. Kas arī vairākas reizes novedis pie tā, ka kādi projekti tā arī netika īstenoti. Līdz ar to viņaprāt mošejas celšana, piemērām, kādā no Rīgas apkaimēm būtu iespējama tikai tad, ja tās iedzīvotāju vairākums būtu musulmaņi, vai arī pārējie iedzīvotāji neiebilstu citu iemeslu dēļ.

Spānijas premjers Pedro Sančess šonedēļ ieradies vizītē Ķīnā. Viņa trīs dienas ilgā viesošanās šajā valstī notiek laikā, kad saspīlētās attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm piespiedušas Eiropu daudz aktīvāk meklēt jaunus tirdzniecības partnerus un stiprināt attiecības ar jau esošajiem partneriem.

Eiropa arī vēlas izveidot godīgākas tirdzniecības attiecības ar Pekinu, un Sančess cenšas pozicionēt Spāniju kā tiltu starp Eiropas Savienību un Ķīnu.

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcija šodien tiksies ar satiksmes ministru Ati Švinku (no "Progresīvajiem"), lai vēlāk lemtu par frakcijas pozīciju par aizdevumu nacionālajai aviokompānijai "airBaltic". Valdība vakar nolēma papildināt iepriekš pieņemto lēmumu par aizdevumu, nosakot stingrāku uzraudzību. "Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs pieļauj par to sarunas arī ar opozīciju.

Jautāts, kāda būs "Progresīvo" rīcība gadījumā, ja ZZS turpinās "likt kāju priekšā" lēmumam par atbalstu "airBaltic", Šuvajevs atzina, ka jau tagad ir gatavs uzrunāt Ministru prezidenti un "Jauno vienotību", iesakot apsvērt ierašanos pie Saeimas opozīcijas frakcijām - Apvienotā saraksta un Nacionālās apvienības -, lai runātu par atbalstu šajā jautājumā.

Vaicāts, vai pastāv iespēja, ka, nepanākot pozitīvu lēmumu "airBaltic" aizdevuma gadījumā, "Progresīvie" atteiksies no satiksmes ministra amata, lai viņus nesaistītu ar transporta nozares samilzušajām problēmām, Šuvajevs atbildēja noliedzoši, atgādinot, ka šī nav pirmā reize, kad ZZS viņiem "apzināti liek kāju priekšā".

"Ja mēs vēlamies kādu dienu vadīt valsti, un mēs to vēlamies, tad mums ir jāmāk risināt arī šāda līmeņa problēmas," sacīja Šuvajevs.

Šis nedēļas nogalē uzņēmums „Ecolines” pārtrauc komercreisus Latvijā. Vissāpīgāk šis lēmums skars Ziemeļlatgali, kur tiek likvidēti trīs komercreisi, kas savieno Balvu novadu un galvaspilsētu. Uzrunātie iedzīvotāji ir sašutuši par tādu lēmumu, jo uzskata – valsts dotēto reisu grafiks nav pietiekami pārdomāts un autobusi nav piemēroti ilgiem pārbraucieniem.

„Ecolines” autobuss, kas no Rīgas izbrauc astoņos no rīta, Balvu autoostā iebrauc plkst. 11.40. Darba dienā pasažieru nav daudz. Uzrunātie pēc pieņemtā lēmuma par komercreisu atcelšanu ir sašutuši. Balvēniete Justīne atzīst, valsts dotēto autotransporta uzņēmumu piedāvātie pakalpojumi neesot pietiekami kvalitatīvi:

„Esmu tādā ļoti lielā šokā, jo šis autobuss ir ļoti ērts. Es neko neteiktu par Talsu autotransporta autobusiem, ja viņi būtu ērti. Es uzskatu, ka šādus autobusus tādos garajos reisos nedrīkst laist. Vienreiz tikai ar to Talsu braucu un, kad tu izkāp ārā, tu pat paiet nevari, tu esi stīvs, tajā cietajā sēdeklī nosēdējis. Es tagad diezgan bieži braucu uz Rīgu un atpakaļ.” 

Arī autobusu kursēšanas grafiks no Latgales uz Rīgu, viņasprāt, nav pārdomāts, jo uz Rīgu autobusi kursē ar pusstundas starplaiku:

„Vairāk un vairāk atņem tiem lauciniekiem, jau tā ir maz iespēju. Un reisi nav sakārtoti. Viens pēc otra iet,” viņa stāsta.

Autobusu satiksme no Balviem uz Rīgu ir gana intensīva, taču pārsvarā reisus veic valsts dotētais autotransporta uzņēmums. Ceļā uz un no galvaspilsētas pasažieri autobusā pavada gandrīz 8 stundas. Lauki izmirst, Žīguros slēgta skola, palikuši pārsvarā pensionāri, atzīst kāda pasažiere.

„Mēs jau nevienam neesam vajadzīgi. Es dzīvoju Rīgā, vecāki Žīguros. Katru otro mēnesi braucu. Tas otrais autobuss, tas nav braucams. Ar to var braukt vienu, ne jau četras stundas. Uz tualeti nemaz nestājas, kā brauca, tā brauc piecas, sešas stundas esmu ceļā. Jāsprādzējas, sprādzes nestrādā, sēdēt nav iespējams, atbalstu rokām un kājām arī nav.”

Astrīda, kura uz Rīgu dodas darba gaitās ir parēķinājusi, ka pēc komercreisu slēgšanas, ceļa izdevumi viņai ievērojami pieaugs.

„Man skaitās senioru biļete. Man ir ļoti liels ietaupījums braucot ar „Ecolines”, jo Talsu autobusos ir ļoti augstas cenas. Un ja man 10 reizes mēnesī ir jābrauc uz Rīgu, tad parēķiniet cik tas ir naudas ziņā! Arī Rīgā tās algas, slimnīcā strādājot, nav debesīs sakāpušas, un praktiski gandrīz trešdaļa algas jāatdod tikai ceļam.”

Neskatoties uz komercreisu slēgšanu, iedzīvotājiem tāpat saglabājas iespēja šajos pašos laikos izvēlēties dotēto reisu un nokļūt Rīgā, uzsver Balvu novada domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks.

„Ir viens "bet". Šie komercautobusi ir augstāka servisa līmeņa. Šeit būtu Satiksmes ministrijai, Autotransporta direkcijai un Sabiedriskā transporta padomei šie jautājumi kā aktuāli jāizskata. Ja cilvēks dzīvo laukos, tas nenozīmē, ka viņam var sniegt zemāka līmeņa un servisa pakalpojumu.”

Komercreisu autobusi ir ērti, taču cerība, ka tagad valsts dotētie pārvadātāji sapirks jaunus komfortablus autobusus ir maza.

To atzīst Latgales plānošanas reģiona Attīstības, plānošanas un sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja vietniece Iveta Dubrovska.

„Šeit mēs īpaši pārvadātājus ietekmēt nevaram, jo pirms daudziem gadiem, kad Autotransporta direkcija sludināja iepirkumus uz šiem dotētajiem reisiem, tika noteikti kvalitātes kritēriji autobusiem un līdz ar to pārvadātāji ir iegādājušies autobusus, atbilstoši tiem kvalitātes kritērijiem. Un šobrīd prasīt kaut ko vairāk no pārvadātājiem pirkt augstākas kvalitātes autobusus, tas nav iespējams. Tas nav saskaņā ar iepirkumu un iepirkuma nolikumu.”

Autotransporta direkcija skaidro – reģionālā sabiedriskā transporta maršrutu tīkls turpināšot darboties bez izmaiņām un piedāvās līdzšinējos „Ecolines” reisus aizpildīt kādam citam pārvadātājam.

Savukārt „Ecolines” turpinās nodrošināt starptautiskos pārvadājumus, un gadījumā, ja situācija mainīsies, izskatīs iespēju atgriezties vietējā tirgū.

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz mūsu klausītāji LR2 raidījumam „No pamatiem līdz jumtam” ir iesūtījuši šādus jautājumus.

1.jautājums. Pirms gada remontēju koka karkasa dārza mājiņu. Pamati mūrēti. Pamatus aplīmēju ar putuplastu un apvilku ar BAK. Mājiņu nosiltināju ar vati un apšuvu ar dēļiem (pa vecajai metodei-trīnītī). Koka grīda. Pamatos neieliku ventilāciju, šogad grīdā parādījusies mitruma, pelējuma sēne. Grīdu izlauzīšu un domāju betonēt. Kā cīnīties ar sēni, lai tā neatgrieztos? Ar ko apstrādāt palikušo koku sienās? Kā apstrādāt redzamos pamatus no iekšpuses?

2.jautājums. Māja būvēta 2000.gadā. Sienas konstrukcija: ar cementa javu guļus būvēts 30cm gāzbetons (radot aukstuma tiltus), 10cm akmens vate. Vēja plēves vietā ir gofrētais kartons 1x1m gabalos. Vate un kartons ar šīfera naglām stiprināts gāzbetonā. Tad 2-3cm gaisa sprauga un dzeltenais apdares ķieģelis. Konstrukcija rada šaubas. Vai dēļ spraugas un vējošanās nav lieki zudumi? Uzmanību piesaistīja Latvijas ražotāja piedāvājums - aizpildīt gaisa spraugu ar birstošam putuplasta bumbiņām. To var izdarīt no bēniņiem, zem palodzēm izurbt caurumus. Vai tiešām būt efekts? Vai aizpildot gaisa spraugu neradīsies kondensāta un pelējuma riski kādā no sienas slāņiem vai iekštelpās? Lūdzu padomu.

3.jautājums. Plānoju izveidot siltinātu koka karkasa būdu saules paneļu sistēmas - invertora, akumulatoru, sadales kastes un dažādu saistīto piederumu glabāšanai. Būdas uzdevums - nodrošināt visu gadu temperatūru +5...+30 grādu robežās. Iekšējais izmērs – 1,2X2,5 m (Vienas finiera saplākšņa plāksnes lielums). Karkass iecerēts no 50x100mm brusām.

Vienslīpnes jumts 15 grādu leņķī. Visu balstīt uz sešiem skrūvpāļiem vai sešām betona kājām, lai būda būtu pacelta mazliet virs zemes. Ziemeļu puses apakšā un dienvidu puses augšpusē aizveramas lūkas ar sietiņu.

Sienu konstrukcija no iekšpuses: ugunsdrošais ģipškartons, aiz tā 15mm OSB (lai sienai ir nestspēja aparatūras stiprināšanai). Siltinājumā - minerālvate. Ārpusē - dekoratīvs dēlīšu apšuvums.

3.1. Kādu sienu pīrāgu jāveido starp manis nosauktajiem slāņiem? Vai „pīrāgs” bez latojuma ir vieglprātība?

3.2. Vai fasāde jāveido ventilējama?

3.3. Vai iekšpusē nepieciešama tvaika izolācijas plēve?

3.4. Vai OSB ārpusē zem apšuvuma ir loģiska doma?

Grīdu konstrukcija: segums - laminētais saplāksnis 21mm.

3.5. Vai siltinājumam der vate? Vai sniegputenis neielīdīs pagrīdē? Varbūt putuplasts?

3.6. Kāds „pīrāgs” jāveido?

3.7. Vai apakšpusē 15mm OSB ir pareiza izvēle?

Tā notiek, kad kāds cilvēks ir prožektoru gaismā uz brīdi, tomēr viņa šajās gaismās uzkavējas un nedomā pagaist. Monopolā saruna ar teātra un kino aktrisi, kā arī dziedātāju Agnesi Budovsku.

Raidījumā skan:

Eiforija pārņēma Budapeštu un citas Ungārijas pilsētas pēc tam, kad vakar vakarā kļuva zināms, ka parlamenta vēlēšanās ir uzvarējusi opozīcijas partija “Tisza” ar Pēteru Maģaru priekšgalā.

Tas nozīmē beigas 16 gadus ilgušajai nacionālkonservatīvās partijas “Fidesz” un premjerministra Viktora Orbāna valdīšanai. Daudzi ungāri cer, ka varas maiņa nesīs arī pozitīvas pārmaiņas valstī.

Reportāža no Budapeštas.