Valmieras novadā sākas Latvijas Mākslas gada balvas (LMGB) Mākslas nedēļa, kura top kopā ar vietējām kopienām, aicinot iedzīvotājus iesaistīties dažādos ar mākslu saistītos notikumos, kas kulminēs sestdien, 18. aprīlī, ar Mākslas gada balvas ceremoniju Valmierā.

Kultūras rondo studijā balvas žūrijas pārstāvis Raivis Alksnis, bet attālināti izvaicājam Mākslas balvas radošo producenti Kitiju Vasiļjevu un keramiķi Lindu Zeltu no Jaunās Mazsalacas biedrības.

Pasākums no 13. līdz 19. aprīlim iedzīvinās Valmieras novada ielas, skolas un kultūrtelpas. Šis notikums iezīmē vēsturisku pagriezienu, jo turpmāk valsts nozīmīgākais vizuālās mākslas apbalvojums katru gadu ceļos uz citu Latvijas pilsētu, par pirmo pieturpunktu izvēloties Valmieru.

LMGB Mākslas nedēļa izveidota, lai tuvinātu profesionālo mākslu sabiedrībai, veicinātu nozares speciālistu sadarbību un apliecinātu, ka augstvērtīga kultūras dzīve pulsē visā Latvijas teritorijā. Programma ir veidota kā daudzveidīga "saruna" ar iedzīvotājiem, piedāvājot gan izglītojošas lekcijas un radošas darbnīcas, gan performatīvus atklājumus pilsētvidē.

Maija Kurševa ir Latvijas Mākslas gada balvas pretendente kategorijā “Gada mākslinieks 2025”. Aizvadīts aktīvs un piepildīts gads, piedaloties vairākās izstādēs, atzīst māksliniece. Maija Kurševa aktīva arī starptautiskā pedagogu tīklā, kas aktualizē māksliniecisko zīmēšanu mākslas augstskolās.

Savos darbos māksliniece aizrautīgi pēta formu, krāsas un telpas attiecības, izmanto papīra griezumus un akrila laukumu savienojumus. Maiju raksturo disciplīna un kārtība, par to pārliecināmies, viesojoties pie mākslinieces darbnīcā.

Kas ir tas, kas neļauj mums ieskriet stenderēs un zaudēt līdzsvaru? Kas ir šī sestā maņa, kura ļauj pārvietoties tumsā vai pielikt pirkstu pie deguna? Un kādus traucējumus varam novērot, ja mums šīs maņas trūkst?

Par to studijā runājam ar bioloģijas doktori, Latvijas Universitātes asociēto profesori, Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedras vadītāju Līgu Ozoliņu-Mollu un Latvijas Universitātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītāju, profesoru Jurģi Šķilteru.

Raidījuma sākumā atskatāmies uz jaunāko zinātnes sasniegumu, proti, kosmosa entuziastiem priecīga bija sestdienas rīta ziņa, ka “Artemis II”  misija atgriezusies mājup veiksmīgi. Pacelšanās un nolaišanās ir nervus kutinošākie posmi misijās ar apkalpi kosmosā, un arī šī reize nebija izņēmums – īpaši brīdis, kad iestājās plānots sešu minūšu sakaru pārtraukums. Plānots, jo “Orien” kapsula triecās Zemes atmosfērā ar 11 km/s lielu ātrumu, uzkarsējot tās apvalku līdz pat 2800 grādiem. Pateicoties lieliski nostrādātām tehnoloģijām, apkalpe Kalifornijas krastos nolaidās veiksmīgi, veseli, izciešot vien 3.9 punktus gravitācijas spēka līknē, salīdzinājumam – “Apollo 11” misijai tikai bija 6 punkti.

Pie mums, Latvijā, tikmēr strauji atgriežas gājputni un aizvadītajā nedēļas nogalē vairākās Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās norisinājās ikgadējās putnu dienas. Zinām, ka pavasaris ir laiks, kad putnu dziesmas skan visdaudzbalsīgāk, un zinām arī to, ka parasti dziedātāji ir tēviņi. Vai tā ir vienmēr un vai arī putnu mammām ir savas dziesmas, to vaicājām ornitologam Andrim Dekantam.

Tāpat aicinājām ieklausīties arī raidījuma arhīva stāstā par visai izplatītu fobiju – klaustrofobiju. Kas tā īsti ir un kā to ārstē, savulaik izvaicājām psihiatru Māri Taubi. 

Augstās medikamentu cenas nereti spiež cilvēkus meklēt lētākas alternatīvas internetā. Ja ir pieprasījums, būs arī piedāvājums. Diemžēl situāciju izmanto arī krāpnieki. Zāļu viltojumi internetā – par to runājam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Skaidro kibernoziegumu pētnieks, programmētājs Elviss Strazdiņš, Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas (LZVO) valdes priekšsēdētāja Inese Erdmane un Veselības inspekcijas Farmācijas departamenta vadītājs Rihards Burmistris.

Lai veikalos būtu vairāk Latvijas produktu, jāmainās patērētāju attieksmei. Tā saka "Zemnieku saeimas" līderis Juris Lazdiņš un apgalvo, ka tikai septiņiem procentiem interesē Latvijas ražojumi. Vai tā ir? Un cik pamatots viņa teiktais, ka smagās situācijas dēļ no tirgus iziet pat saimniecības ar trīs tūkstošiem hektāru? 

Evita Puriņa par to stāsta "Re:Baltica" faktu pārbaudes projektā "Re:check".

Bet vispismt par to, kā partijas "Latvija pirmajā vietā" līderis, Rīgas domnieks Ainārs Šlesers pavairoja kādas Kremļa propagandistes maldinošos apgalvojumus par Ukrainu.

Šodien, 13. aprīlī, Valmierā sākas nozīmīgs notikums Latvijas Mākslas dzīvē, jo pirmo reizi norisināsies Mākslas gada balvas nedēļa. Šīs nedēļas laikā būs gan izstādes, performances, diskusijas un nedēļas nogalē, sestdien, būs šīs nedēļas galvenais notikums – Latvijas Mākslas gada balvas pasniegšanas ceremonija.

Vairāk nekā 500 taksometru vadītāji šodien izbrauks Rīgas centrā, protestējot pret to, ka valdība nav izpildījusi taksometru nozares izvirzīto ultimātu un neierobežo platformas "Bolt" monopolu. Protesta akcijas notiks arī Jelgavā un Daugavpilī. Iespējami būtiski satiksmes ierobežojumi.

Licencēto pasažieru komercpārvadātāju attīstības asociācijas (LPKAA) valdes priekšsēdētāja Ella Petrova šorīt Latvijas Radio skaidroja, ka protesta mērķis ir vērsties pret vienas platformas monopolstāvokļa izmantošanu.

Rīgā no plkst. 8 līdz plkst. 14 notiks pasākuma dalībnieku pulcēšanās un sapulce Zaķusalas krastmalā, bet no plkst. 9 līdz 11 brauciena maršrutā un blakus esošajās ielās tiks regulēta un nepieciešamības gadījumā slēgta transportlīdzekļu satiksme.

Taksometru vadītāju brauciena maršruts paredzēts pa Zaķusalas krastmalu, Salu tiltu, Krasta ielu, Ģenerāļa Radziņa krastmalu, Kārļa Mīlenbaha ielu, Emīlijas Benjamiņas ielu, 13. janvāra ielu, 11. novembra krastmalu, Akmens tiltu, Mūkusalas ielu, Mūkusalas ielas rotācijas apli, Salu tiltu un atpakaļ uz Zaķusalas krastmalu.

Atbilstoši nepieciešamībai tiks regulēta vai īslaicīgi slēgta arī sabiedriskā transporta kustība brauciena maršrutā. Satiksme tiks ierobežota arī visās ielās, kas šķērso šo maršrutu, tādēļ pirmdienas rītā un priekšpusdienā Rīgas centrā un Pārdaugavā iespējami ievērojami satiksmes apgrūtinājumi.

Autovadītāji aicināti savlaicīgi plānot braucienus, izvēlēties alternatīvus maršrutus un rēķināties ar ievērojami ilgāku brauciena laiku.

Sabiedrības zināšanas par augu audzēšanu un kopšanu kļūst arvien nabadzīgākas. Tā secina agronome un mikrobioloģe Jūlija Vilcāne. Viņai pašai aiz muguras doktora studijas mikrobioloģijā, arī mācības vienā no lielākajiem Norvēģijas pētniecības centriem. Pašlaik speciāliste sniedz konsultācijas tiem, kuriem augkopība ir bizness. Savukārt dārzkopības mīļotājiem "Instagram" kontā "Dārzniece" Jūlija Vilcāne māca audzēt veselīgus augus. Jo zināšanas, kā to izdarīt, daudziem pietrūkst.

Jūlijai Vilcānei dārza sezona sākoties jau novembrī, kad cilvēki interesējās par sēklām vai konsultāciju laikiem. Savukārt aktīvā darīšana sākoties tad, kad nokūst sniegs, laikapstākļi kļūst patīkami lauku darbiem. Pavasaris šogad iestājas pakāpeniski, un tāpēc Jūlija Vilcāne nav novērojusi pārāk sasteigtu vēlmi visu iespēt vienā saulainā nedēļas nogalē.

"Ja sniegs februārī vairs nav, tad arī sākās diskusijas, vai jau mēslot, vai jau griezt, vai jau darīt. Šogad sniegs nokusa nedaudz vēlāk un tad arī mērenāka aktivitāte."

Jūlija Vilcāne, ko daudzi pazīst kā "Dārznieci" no "Instagram", stāsta, ka viņas redzeslokā, vadot apmācības un konsultācijas, nonāk jauni cilvēki, kuri nesen iegādājušies īpašumu ar piemājas zemi. Un rodas doma, nu vajadzētu kaut ko taču iestādīt. Un tad ir pirmie mēģinājumi kaut ko izaudzēt, un rodas jautājumi. Atbildes tiek meklētas forumos, retāk ir kam pajautāt ģimenē. Vairs nav tik izteikta zināšanu pārnese no paaudzes paudzē, secina Jūlija Vilcāne.

Pirmā svētdiena pēc Lieldienām tiek dēvēta par balto svētdienu, jo senatnē bija ierasts, ka tie, kas Lieldienu naktī bija kristīti, turpināja staigāt baltajās kristību drānās. Šajā svētdienā sveicam arī visus pareizticīgos brāļus un māsas, kas ir tikko nosvinējuši un turpina svinēt Kristus augšāmcelšanās svētkus, bet šī ir arī Dieva žēlsirdības svētdiena, kurā mēs turpinām svinēt Dieva žēlsirdības svētkus. 

Mūsu raidījuma viesi ir bīskaps un Svētās Marijas Magdalēnas draudzes prāvests Andris Kravalis un teoloģijas doktors no Šveices, no Lugāno Universitātes, priesteris Andris Marija Jerumanis. 

Saruna par naudu no psiholoģiskā aspekta. Kā saprotam naudas nozīmi dzīvē, kādu vietu tai ierādām un vai spējam mērķtiecīgi rūpēties par savu finanšu labklājību?

Raidījumā Vai tas ir normāli? šo tematu analizē ārsts-psihoterapeits Artūrs Miksons.