Atvieglojums un cerības – tā Ukraina un vairums Eiropas valstu līderu reaģējuši uz Ungārijas ilggadējā premjera Orbāna zaudējumu vēlēšanās oponentam Maģaram. Bet kādas tieši pārmaiņas varam sagaidīt un cik ātri?

Vēlēšanām gatavojas arī Latvijas partijas – šodien “Progresīvie” par premjera amata kandidātu nosauca Andri Šuvajevu. Ar ekspertu vērtēsim līdz šim izskanējušos pretendentus.

Bet vairāki simti taksometru vadītāju šodien devās plašos protestos Rīgā, Jelgavā un Daugavpilī, pieprasot celt braucienu tarifus un mainīt darbības nosacījumus digitālajām platformām.

Straujiem soļiem tuvojas 2027. gada janvāris, kad Valsts aizsardzības dienestā plānots iesaukt arī ārvalstīs dzīvojošus Latvijas pilsoņus. Kā noritēs iesaukuma process un kā uz to raugās diasporas organizācijas un paši jaunieši, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.

Sarunājas Valsts aizsardzības dienesta departamenta direktors Kristers Grauze, Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēde Justīne Krēsliņa, no Brazīlijas, Sanpaulu, sarunā piedalās Andrejs Puriņš, viņš 2022. gadā ir piedalījies rezervistu mācībās Latvijā, no Jaunzēlandes raidījumā piedalās četru bērnu vecāki Marita un Gints Mazulbri, savukārt Henriks Hevikers ir no Annabergas Vācijā. 

Par šo tematu raidījumā esam runājuši pirms trim gadiem. Toreiz izkristalizējās fakts, ka valsts aizsardzības dienests diasporā, protams, rada virkni neskaidru jautājumu. Toreiz runājām par to, ka ir nepieciešams veidot pārdomātu dienesta komunikācijas kampaņu, kas veicinātu tā prestižu diasporas jauniešu vidū. Tāpat toreiz sprieda, ka dienestam vajadzētu būt iespējai jauniešu karjerā un ieguvumam, nevis valsts aizsardzības dienesta dēļ kāds diasporas jaunietis izvēlētos atteikties no Latvijas pilsonības.

Pēc dažu gadu pauzes Latvijas skolās ir atjaunoti 3. un 6. klašu monitoringa darbi tekstpratībā, rēķinos un dabaszinībās, tāpat arī 9. klašu beidzēji drīz rakstīs monitoringa darbu angļu valodā un kombinētu pārbaudījumu bioloģijā, fizikā un ķīmijā jeb dabaszinībās.

Lai izzinātu vienotās skolas ieviešanas progresu, 2., 5. un 8. klases monitoringa darbus rakstīs tajās skolās, kurās notiek vienotas skolas principu ieviešana. Kas par šo visu ir jāzina, jāsaprot mums, vecākiem? Kā uz to raugās pašas skolas, pedagogi, skolēni?

Par to saruna Ģimenes studijā ar Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Valsts pārbaudījumu departamenta monitoringa nodaļas vadītāju Martu Mikīti, VIAA Vispārējās izglītības valsts pārbaudījumu nodaļas vadītāju Kasparu Špūli, Rīgas 75. pamatskolas direktori Raminu Skuju, Ādažu vidusskolas sākumskolas posma metodiķi Daniju Kundziņu un Rīgas Teikas vidusskolas direktori Gunu Puduli.

Viņš daudzus gadus bija Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs, bet tad viņu ceļi šķīrās. Tagad viņš ar domubiedriem ir izveidojis jaunu partiju, stājoties tās priekšgalā. "Austošās saules Latvijai" vadītājs Raivis Zeltīts ir Krustpunktā Lielās intervijas viesis.

Inovācijas – tas nav tikai par strādāšanu labāk. Tas bieži vien ir faktors, kas palīdz uzņēmumam izdzīvot. It īpaši laikā, kad pasaulē viena krīze nomaina otru, pārmaiņas ir ātrākas nekā brīžiem šķiet spējam tikt līdzi un par Latvijas uzņēmumiem bieži vien to vien dzirdam, ka mūsu uzņēmumu spēja radīt ko jaunu un ieviest inovācijas klibo un atpaliek.

“Vērtējot, cik inovatīvi ir Latvijas uzņēmumi, uz statistiku vien paļauties nevajadzētu,” – tā asociācijas “Latvijas Koks” sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu organizētajā konferencē par bioekonomiku un inovācijām uzsver AS “Latvijas Finieris” valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems.

“Latvijā ir mazliet vairāk par 30 % inovatīvu uzņēmumu. Katrs trešais kaut ko dara, un visi pārējie neko nedara. Jā, tas tā ir. Es aizeju pie zobārsta, un normālas urbšanas iekārtas ir katrā trešajā, pat divas trešdaļas min urbjmašīnu ar pedāli. Mīļie cilvēki, nav jau tiem uzņēmumiem motivācijas statistikas pārvaldē dot datus."

Arī mēs paši reizēm pārāk šauri skatāmies uz to, kas īsti ir inovācija, pieredzē dalās Gundars Skudriņš no Vides risinājumu institūta. 

“Esmu redzējis, ka bieži vien inovāciju tankos atnāk jauneklis, kurš grib audzēt ķiplokus. Un tajā brīdī žūrijā sakapātu ķiploku audzējam nav izskaidrojuma, tāpēc principiāli viņš tur un viņš var iet mājās, bet ķiploku audzēšana var uztaisīt miljonu biznesu, eksportējot produktus un tamlīdzīgi.”

Kā tad domāt par inovācijām, lai nepalaistu garām iespēju sākt vai audzēt biznesu līdz miljonu apgrozījumam?

Viens no risinājumiem ir domāt citos mērogos – ne vienmēr gaidīt uz apjomīgām, galvu reibinošām izmaiņām,

konferencē iesaka inovāciju stratēģijas uzņēmuma “Helve” līdzdibinātāja Līva Pērkone.

“Inovācija ir process, jo izgudrojums tas ir notikums. Mēs kaut ko izgudrojumam, bet, ja tas netiek ieviests, pieņemsim, abos tīklos reāli izgudroja kaut kādus, manuprāt, 30 gadus pirms mēs sākām izmantot inovāciju. Tā bija tikai tajā brīdī, kurā tas kļūst par procesu, kurā kāds to izmanto un kurā tas uzlabo arī mūsu dzīvi. Ja mēs gribētu pie tādām pavisam formulām, paiet, skatoties uz, teiksim, mums kā uzņēmumiem, organizācijām vai iestādēm, tad tā pavisam īsi mums ir produkta inovācijas. Kas ir tas, ko mēs visbiežāk saprotam jaunas lietas, ko mēs ražojam jaunas lietas, ko mēs darām un mums. Bet tas, kas visbiežāk maina mūsu ikdienu, tās ir procesa inovācijas.”

Inovāciju atslēga Latvijā ir cilvēki, vai ne? Skudriņš uzskata, ka līdz galam īsti nē. 

“Latvijas valstij saka, ka tie ir cilvēki. Nē, tas nav cilvēks.

Cilvēki ir Polijā, Vācijā, Francijā – visur ir cilvēki. Mums ir jāskatās un tiešām objektīvi jānovērtē, kas ir tas mūsu competitive advantage, un tie nav cilvēki.

Mums ir forši cilvēki, bet arī Polijā ir forši cilvēki. Vācijā ir Polijas cilvēki – visur ir forši cilvēki. Un vēl Ķīnā viņu ir daudz vairāk. Tā ka es gribētu teikt – ir jāpasaka un tad jāskatās uz to, uz ko tad mēs izvēlēsimies likt.

Viņa atbilde par to, kas ir Latvijas konkurētspējas priekšrocība – daba un tīra vide.

"Klasikā" tiekamies ar pianistu Reini Zariņu, kurš visupirms pastāsta par savu jauno, aprīļa sākumā klajā nākušo albumu AREFA, kas veltīts Arvo Pertam 90. dzimšanas dienā.

Reinis stāsta, kā atklājis Perta mūzikas dziļumu un askētisko skaistumu, kā arī par albuma tapšanas izaicinājumiem un radošo procesu, atbildot uz jautājumu, kā klusums mūzikā var kļūt par spēcīgu izteiksmes līdzekli, kāpēc dažiem no tā ir bail un kāpēc dažkārt visnozīmīgākais ir pateikts tieši klusumā.

Tāpat pianists vēsta par sadarbību ar komponistiem Georgu Pelēci un Andreju Selicki, kuri īpaši šim albumam radījuši skaņdarbus kā dāvanas Arvo Pertam, atklājot, kāds bijis darbu tapšanas radošais process.

Ielūkojamies arī festivāla "Baltijas mūzikas dienas" solokoncerta programmā "Laika upe", kas 17. aprīlī pulksten 19 skanēs Spīķeru koncertzālē. Baltijas komponistu darbu vidū arī vairāki pirmatskaņojumi, tostarp speciāli šim koncertam rakstīti Aleksandra Avrameca un Paula Dambja jaundarbi. Programmas vienojošā tēma — laiks.

Tautas lietišķās mākslas studija “Valmiera” uzskatāma par vecāko Latvijā. Tā dibināta 1946. gadā un šogad atzīmē apaļus 80. Svētku reizē Valmieras muzejā aplūkojama izstāde “Rokas un pavedieni”, tomēr tā nav ierasta audēju izstāde.

Starp 130 kilometriem baltu diegu ir vairākas reizes vairāk pavedienu, kas savstarpēji savīti austajos un adītajos darbos. Dodamies uz izstādi Valmieras muzejā, kurā tiekamies ar dizaina un komunikācijas studijas “Ausme” pārstāvi Dārtu Apsīti.

Izstāde “Rokas un pavedieni” un tās pavadošie pasākumi ir iekļauti arī Latvijas Mākslas gada balvas norišu programmā, ko iespējams apmeklēt līdz 19. aprīlim.