Mēs tomēr atšķiramies – sievietes un vīrieši. Kāpēc ir vērts, tiecoties pēc vienlīdzības, tomēr cienīt dzimumam piemītošās atšķirības un ņemt tās vērā, pētām raidījumā Vai tas ir normāli?. Analizē ģimenes psihoterapeite Aina Poiša.

Gan evolucionārā psiholoģija, gan arī, protams, dzimumu psiholoģija pēta atšķirības starp dzimumiem, mēģina saprast, kādas ir  atšķirības. Te nedaudz jāatsaucas uz Čārlzu Darvinu, kurš ierosināja bioloģiskās evolūcijas teoriju, viņa doma ir , ka visu sugu organismi attīstās, atlasot iedzimtas variācijas, lai palielinātu iespēju vairoties, izdzīvot un arī konkurēt. Savukārt šī teorija ir tālāk jau attīstījusi tā saucamo evolucionāro psiholoģiju, evolūcijas psiholoģiju, un tā savukārt ir ļoti orientēta uz to, lai izskaidrotu, kādas ir atšķirības. 

Daži dati. Piemēram, bērnībā gan vīriešu, gan sieviešu dzimumam nav uzvedības atšķirības, kuras mēs varētu pamanīt. Bet, bērnam sasniedzot pubertāti, līdz ar fiziskām izmaiņām rodas arī uzvedības izmaiņas. Turklāt, palielinoties testosterona līmenim, vīriešiem palielinās viņu fiziskais spēks, un dažreiz arī tas izpaužas agresīvā uzvedībā, kura ir daudz izteiktāka, salīdzinot ar sievietēm. Reizēm vīriešiem ir arī tā saucamā dissociālā uzvedība. Savukārt sievietes pēc savas būtības šķiet pieklājīgākas. Un sievietes nevēlas cīnīties par savu mērķu sasniegšanu agresīvā veidā. Savukārt vīrieši - un evolūcijas psihologi viņiem piedēvē vīrišķīgo ego, viņi sasniedz savus mērķus par katru cenu. Vēl kāda interesanta iezīme, ka sievietēm pubertātes laikā risks pastiprināties tieši negatīvām jeb tādām grūti strāvām emocijām, kas var novest arī pie trauksmes un depresijas. Vēl kāds savdabīgs aspekts, kuru varam mūsdienās pētīt vairāk, vīriešu tic ierīcēm un mašīnām, viņi tiek uzskatīti par loģiski domājošiem, savukārt sievietes tic labām attiecībām, kas viņas padara par radošām domātājām. 

Ir kaut kas, kas nosaka atšķirības, bet, protams, mēs arī nevaram dot absolutizēt, jo būs arī unikālas un uz katru konkrēto cilvēku attiecināmas lietas. Tomēr - cik nozīmīgs, no psiholoģiskā viedokļa raugoties, ir šīs bioloģiskās atšķirības starp dzimumiem, jo cilvēku sugai ir divi dzimumi. Mēs šobrīd ne tik daudz par dzimtēm un identitātēm, bet tieši par dzimumiem.

Spēlē piedalās Mārtiņš Zvaigzne, Alberts Auziņš, Unguna Reķe un Raitis Ābols.

Raidījumā Piespēle runājam par rokasbumbu jeb handbolu un badmintonu. Māris un Mārtiņš iepazīst Latvijas vīriešu handbola izlases jauno līderi Valdi Kalniņu. Viņš jau 15 gadu vecumā debitēja valstsvienībā, bet šovasar dosies “leģionāra maizē” uz Norvēģijas klubu “Elverum”.

Savukārt rubrikā “Ciemos pie Gunāra Jākobsona” šoreiz saruna par badmintonu. Studijā divpadsmitkārtējais Latvijas čempions Niks Podosinoviks un viņa treneris Arnis Šefers.

Nedēļas notikumu izlasē:

Andrē Agasi bērnībā gribēja spēlēt futbolu, bet tēvs bija nelokāmi nolēmis viņu tenisista karjerai. Kaut arī tēva metodes bija nežēlīgas, Andrē Agasi kļuva par profesionālu tenisistu, olimpisko čempionu, astoņu "Grand Slam" titulu ieguvēju. Viņš izpelnījies šķirkli arī mūsu Nacionālajā enciklopēdijā, kuru rakstījis sporta žurnālists un tenisa speciālists Māris Rīmenis.

2009. gadā tenisists izdeva savu autobiogrāfiju "Atvērts" ("Open"). 2010. gadā grāmata uzvarēja Britu sporta grāmatu apvienības (British Sports Books) autobiogrāfiju kategorijā. 2018. gadā izdevums "Esquire" to ierindoja pasaulē 30 visu laiku labāko sporta grāmatu skaitā. Līdz 2021. gadam grāmatas peļņa bija vairāk nekā miljons ASV dolāru. Grāmata kļuva par iedvesmu 2024. gada sporta drāmai "Sāncenši".

Tagad Agasi memuāri izdoti arī latviešu valodā izdevniecībā "Helios" ar nosaukumu "Atklāts". No angļu valodas tulkojusi Kristīne Spure, ar kuru iepazīstamies Radio mazās lasītavas studijā.

Viņa atklāj, ka lielākais pārbaudījums bijis tenisa žargons. Protams, viņa konsultējusies arī ar tenisa speciālistiem. Vienojamies, ka šo grāmatu būtu vērts izlasīt gan vecākiem, kuri savus bērnus gatavo pasaules sporta skatuvēm, gan jauniešiem, kuri paši sapņo par pasaules slavu.

Vēl tikai jāpiebilst, ka Andrē Agasi gājis cauri gan narkotiku lietošanai, gan attiecību drāmām, gan slavas pārbaudījumiem. Tagad kopā ar sievu Štefiju Grāfu daudz iegulda labdarībā un jauno sportistu audzināšanā, bet, iespējams, šo grāmatu viņš rakstījis saviem bērniem. Protams, viņam palīdzējis "rēgu rakstnieks", kurš gan nav gribējis savu vārdu uz grāmatas vāka. 

Raidījumu atbalsta:

Vai var pāriet pār neredzamu tiltu un izaudzēt mīlestību? Par to runājam ar Alisi. Lasām Lauras Jambuševas "Būt ģimenei" ("Latvijas Mediji") un Zanes Zustas "Slepeno ceļojumu pie Zobmošķa" ("Zvaigzne ABC").

"Mēs esam šerpi, ātri ap kaklu nekrītam, mums ir gūti vienoties, bet nelaimē stāvam kopā, un ar savstarpēju apcelšanos sevi uzturam formā."  Tā, lūgtas raksturot talsiniekus, teic folkloras kopas "Talsi" dalībnieces. Kopā ar viņām ieklausāmies tāmnieku dialektā gan runā, gan dziesmās, gan dzejā, uzzinām, kas ir trimiš, guģēties, un kāds cilvēks ir trīsfiendels. Vēl talsenieces stāsta, kā ēd rūšrāceņus ar pien paslapnam un ēriņu.

Multimuokslineica Maija Gailuma ir „laimeiga, naatkareiga, dzeivoj laukūs”, struodoj ar muolu, ir pedagoge, floriste. Jau 35 godus vuica bārnim muola veiduošonu Jura Soikāna Ludzys muokslys školys Nautrānu filialē, reikoj rodūšuos darbneicys, organizej Latgolys regiona školu vizualuos muokslys i keramikys puļceņu rodūšū konkursu, kū sovulaik dareja kūpā ar veiru pūdnīku Pīteri Gailumu (1962–2017).

Nu 1. da 26. apreļa Rēzeknis nūvodā nūtiks 46. Latgolys pūdnīku dīnom veļteiti pasuokumi. Golvonū cepli, pat divejus, itūgod 25. aprelī kūrs Rēzeknis nūvoda Iļžukolna pogosta Jaungailumūs darbneicā „Podnieki” pi Maijis Gailumys.

Pi Maijis Gailumys sasateik škola, rodūšums i muola tradicejis. Muokslys školā Rogovkā niu vuicās 40 bārnu i Maija Gailuma stuosta, kai muols īsadzeivoj bārnu rūkuos: „Kū agruok mes jūs īvalkam muola meiceišonys i muola aktivitašu pasuokumūs, tū bārnim ari koč kas aizagiun, turpynojās i veidojās. Muoksla i vysys rodūšuos lītys atteista bārnus, i rodūšais potencials nūdar vysys dzeivis garumā.”

"Bārnim vajag stuosteit praktiskys pamatlītys," soka Maija Gailuma, par pīmāru, ar kū atsaškir muola škeivs nu bļūdenis, kaida ir svečturu nūzeime.

„Školuotuoja funkceja ir īpazeistynuot tagadni ar paguotni, lai bārnim ir informaceja.

Izgleiteiba ir obligata, tu vari veiduot sovu rūkrokstu, sovys emocionaluos lītys, tok pamats tev ir obligats, ari tehniski, lai piec tam nav juopīdūmoj. Puormontuojameiba nu vacmeistaru vaira itymā pūsmā nav īspiejama, dažuos dzymtuos ir palykuši meistari, bet školys dūd tū pamatu.”