Stāsta dejas pētniece, JVLMA Horeogrāfijas nodaļas docente, Dr. art. Valda Vidzemniece; pārraides producente – Zane Prēdele

Mērija Vigmane (Carolyne Sofie Marie Wiegmann, 1886-1973) [1] ir viena no spilgtākajām vācu modernās dejas pārstāvēm, 1928. gadā Vācijas dejotāju kongresā viņa tika atzīta par vācu labāko dejotāju. Jau 1920. gadā M. Vigmane nodibināja savu skolu Drēzdenē, bet 1931. gadā tika nodibināta Vigmanes skola Ņujorkā, ko vadīja Hanja Holma, un izrādās, ka arī Rīgā 20. gados pastāvēja Vigmanes skolas filiāle.

Sadarbībā ar Rūdolfu Lābanu veidojās M. Vigmanes dejas izpratni un filozofiju. 1914. gadā Lābana audzēkņu koncertā jaunā horeogrāfe pirmo reizi demonstrēja pašas iestudētās dejas – "Raganas deju" un "Lento". "Lento" bija deja bez mūzikas, bet

"Raganas deja" tika izpildīta bungu ritma pavadījumā, tā bija enerģiska, spēcīga un neapvaldīta, nedaudz groteska. Augumā bija jaušams smagnējums, likās, ka tajā ir ieplūduši visi zemes spēki, jo lielu laika daļu dejotāja atradās sēdus pozīcijā. Rokas bija līdzīgas plēsīga putna nagiem, to kustības bija alkatīgas un draudīgas.

Vigmanes dejas bija jaunas estētikas pieteikums, tās demonstrēja vācu izteiksmes jeb ekspresīvās dejas (Ausdruckstanz) raksturīgākās pazīmes, kas iezīmējās kā atteikšanās no konvencionāliem dejas izteiksmes līdzekļiem, krass pretstatījums klasiskā baleta principiem, subjektīvu emocionālo izjūtu izvirzīšana priekšplānā un ekspresīvi sakāpināts izteiksmes veids. 

Kustību valodas izveidē M. Vigmane lielu uzmanību pievērsa pirmajiem kustību impulsiem, intuīcijai un zemapziņai, viņas priekšnesumus raksturoja savdabīga un spēcīga telpas izjūta.

Viņa formulēja absolūtās dejas principu, kurā dejai ir pašpietiekoša vērtība, šīs koncepcijas izpratnē dejai nav jākalpo mūzikas vai literārā stāsta atklāsmei.

M. Vigmanes Drēzdenes skolā mācījās audzēkņi no visas Eiropas, tai skaitā arī no Latvijas. 20. gadu sākumā tur bija mācījusies Valija Grella, kas vēlāk kļuva par Rīgas skolas vadītāju. Skola atradās Mednieku ielā 1. Vigmane 1925. gadā publicētajā rakstā, rezumējot sava pedagoģiskā darba augļus, raksta, ka Drēzdenes skolas pastāvēšanas laikā ir izaugušas vairākas lieliskas profesionālas dejotājas un dejas pedagoģes, un šajā rakstā viņa vārdā nosauc tikai divas – Hanju Holmu un Valiju Grellu-Magito (Wy Magito). [2] Pašas skolotājas novērtējums ir V. Magito mākslinieces talanta un pedagoga kompetences apliecinājums.

Lai arī skola pastāvēja tikai divus vai trīs gadus, tai ir liela nozīme Latvijas dejas vēsturē. Skolas pedagoģiskā darbība, vadītājas un audzēkņu koncertu priekšnesumi apliecināja vācu modernās dejas māksliniecisko koncepciju klātbūtni Latvijas dejas ainā.

Valijas Grellas-Magito vecākā māsa Ģertrūde Domanžē-Līcis 30. gados bija ievērojama personība Latvijas dejas mākslā. Viņa vadīja deju studiju kopā ar Zigfrīdu Elcbergu, kas bija izglītojies atzīto dejas meistaru Rudolfa Lābana un Kurta Josa skolās.

Arī Tamāra Grella, Grellu ģimenes jaunākā atvase, tāpat kā abas viņas māsas izvēlējās dejas mākslu kā savas profesionālās darbības jomu, 30. gadu otrajā pusē viņa kopā ar partneri Henu Hāsu turpināja izglītību Vācijā un guva atzīstamus panākumus koncertdarbībā.

[1] Dejotāja nomainīja savu vārdu un uzvārdu uz Mary Wigman.

[2] Pazīstama arī ar skatuves vārdu Suria Magito.

Росія оголосила в міжнародний розшук українського еколога Владислава Балінського. У розмові з Dīvs Reiznieks він розповідає, чому почувається реально під загрозою, пояснює, чому росія так боїться тих, хто науковим підходом документує воєнні та екологічні злочини, і застерігає, що на Заході досі не до кінця усвідомлюють загрози, які Росія створює також для територій Європейського Союзу. 

Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією. 

Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs

Krievija starptautiskā meklēšanā izsludinājusi ukraiņu ekologu Vladislavu Balinski. Sarunā ar Dīvu Reiznieku viņš atklāj, kāpēc jūtas reāli apdraudēts, skaidro, kādēļ Kremlis tik ļoti baidās no tiem, kuri ar zinātnisku pieeju dokumentē kara un vides noziegumus, un brīdina, ka rietumos joprojām līdz galam neapzinās Krievijas radītos draudus arī Eiropas Savienības teritorijām. 

Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:

Epizodes gaita: 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Latvijas kultūrvēsturisko daudzveidību uzskatāmi atklās jaunais izglītojošais nodarbību cikls ”Smeķīgas sarunas par latviešu vēsturiskajām zemēm”, ko sestdien uzsāks Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs. Ciklā būs sešas nodarbības, kurās lietpratīgi savas nozares eksperti iepazīstinās ar katra kultūrvēsturiskā novada atšķirībām tradīcijās, amata prasmēs, ēdienos un citās izpausmēs.

Katru nodarbību ar tradicionālās muzicēšanas paraugiem kuplinās folkloras kopa vai ansamblis no atbilstoša reģiona. Pirmā nodarbība būs veltīta Latgales kultūras mantojumam. 

Cikla pirmajā nodarbībā Latgales sajūtu Brīvdabas muzeja Priedes krogā atraisīs Viļakas folkloras kopa ”Atzele”. Priekšlasījumu par nozīmīgiem elementiem, kas veido Latgales patību un būtību, sniegs folkloras pētniece, profesore Janīna Kursīte, kuram varēs sekot līdzi arī tiešsaistē.

Latgali pasākumā varēs iepazīt ne tikai caur vārdu un mūziku, bet arī garšu, jo Priedes kroga virtuvē notiks saimnieces Ilzes Briedes meistardarbnīca, kurā taps kļockas un murcovkas.

Ilzes Briedes meistardarbnīcai sekos muzeja galvenā krājuma glabātāja Mārtiņa Kuplā vadīta ekskursija Pasienes kokamatnieka sētā.

Aprīlī būs Zemgalei veltīta nodarbība, kas iekļaus priekšlasījumu ”No Nameja gredzena līdz maizes simbolikai”, rupja maluma raušu meistardarbnīcu un ekskursiju Sīpeles ”Vecķempju” dzīvojamā mājā.

Bet maijā Sēlijai veltīts pasākums, kurā varēs uzzināt par Sēlijas etnogrāfisko kartējumu, tiks gatavota kartupeļu un olu klimpu piena zupa ar kaņepju grabšu maizi un notiks ekskursija Bornes luterāņu baznīcā. Rudens pusē sekos arī Kurzemei, Vidzemei un Kurzemes un Vidzemes lībiešiem veltītas nodarbības.

Rīga Zooloģiskais dārzs viens pats nespēj panākt tādu attīstību, lai tas kļūtu ne vien par vietu, kur saglabātas dabas vērtības vai izmirstošās sugas, bet par vietu, kuru vēlētos apmeklēt ģimenes. Pie šāda slēdziena nonākusi Rīgas dome, analizējot šo uzņēmumu.

Tāpēc šodien, 19. martām, vietvarā esot sagaidāms lēmums par Zooloģiskā dārza pievienošanu Rīgas mežiem. Pamatojumu Latvijas Radio skaidroja Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs no „Progresīvajiem”.

Vai Igaunijā parādījusies separātistu kustība, kas vēlas atdalīt Narvas reģionu un pasludināt to par autonomu teritoriju? Tieši tādu iespaidu cenšas radīt sociālo mediju grupas, kas pašas sevi dēvē par „Narvas Tautas Republiku”. Igaunijas Iekšējās drošības dienests to raksturojis kā „lētu” Krievijas informācijas ietekmes operāciju.

Kā tā tiek īstenota un vai līdzīgas operācijas vērojamas arī citos Baltijas reģionos? 

Aptuveni pirms mēneša vairākās sociālo mediju platformās – “Telegram”, “VKontakte” un “TikTok” – sāka izplatīties saturs par kustību, kas pati sevi nodēvējusi par „Narvas Tautas Republiku”. Šīs kustības pašpasludinātais mērķis esot panākt, lai Igaunijas Austrumviru apriņķis, tostarp tā lielākā pilsēta Narva, kas atrodas pie Krievijas robežas, atdalītos no Igaunijas un kļūtu par autonomu teritoriju. Par to ziņoja Igaunijas Nacionālā raidorganizācija, atsaucoties uz platformu „Propastop blog”, kas pēta informācijas ietekmes operācijas Igaunijā.

Ar šo kustību saistītais saturs vispirms tiek publicēts vietnē „Telegram”, kurā darbojas grupa „Narvas Tautas Republika” ar aptuveni 450 sekotājiem, un tālāk pārpublicēts citās sociālo mediju platformās. Šīs tā pašdēvētās „Narvas Tautas Republikas” sociālo mediju kontos publicēti valstiski simboli, tostarp tās it kā pieņemtais karogs, ģerbonis, militārā simbolika, kā arī pat piedāvāta himna.

Piemēram, par himnas pamatu izmantota krievu komponista Aleksandra Borodina kora kompozīcija no operas “Kņazs Igors”, kuras tekstā dominē motīvi par dzimteni un atgriešanos tajā. Šādu valstiskuma elementu izmantošana nav nejauša, jo tā palīdz veidot priekšstatu par šķietami leģitīmu politisku veidojumu, kas, saskaņā ar Igaunijas drošības iestādēm un amatpersonām, patiesībā tāds nav.

Igaunijas Iekšējās drošības dienests šo tā dēvēto “tautas republiku” raksturojis kā informācijas operāciju, kuras mērķis ir destabilizēt sabiedrību un vājināt tās saliedētību. Līdzīgu vērtējumu paudušas arī augsta līmeņa amatpersonas. Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals 12. marta valdības preses konferencē arī norādīja, ka tā ir Krievijas īstenota informācijas operācija ar mērķi sabiedrībā radīt apjukumu. Savukārt ārlietu ministrs Marguss Cahkna 16. martā platformā “X” aicināja Igaunijas iedzīvotājus saglabāt mieru un kritiski izvērtēt informāciju, uzsverot, ka šāda veida Krievijas ietekmes mēģinājumi nav nekas jauns, turklāt tiek izvērsti ne tikai Igaunijā, bet arī citviet.

20. martā pulksten 19 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē Latvijas Radio koris diriģenta Kaspara Putniņa vadībā klausītājiem piedāvās piecu Eiropas jauno komponistu pasaules pirmatskaņojumus korim un elektronikai. Par koncertu, kas iekļauts JVLMA Mūsdienu mūzikas festivālā "deciBels", intervijā Intai Pīrāgai plašāk stāsta kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Kaspars Putniņš. 

Latvijas Radio koris ir viens no vadošajiem profesionālajiem koriem Eiropā, kas sava mākslinieciskā vadītāja Kaspara Putniņa vadībā regulāri koncertē visā pasaulē, ieraksta godalgotus albumus (tostarp iegūstot prestižo Grammy balvu) un veicina laikmetīgās kordziedāšanas attīstību ar savu novatorismu, dziļumu un izcilu vokālo meistarību.

Koncerts būs noslēdzošais posms starptautiskajām kompozīcijas meistarklasēm, kuru laikā Latvijas Radio kora oktets diriģenta Kaspara Putniņa vadībā iestudēja atlases kārtā izvēlētu astoņu Eiropas jauno komponistu skaņdarbu skices. Pieci no astoņiem komponistiem vēlāk tika aicināti savus darbus izvērst, tos komponējot pilnam kora sastāvam un elektronikai, un nu piedzīvosim šīs radošās sadarbības rezultātus.

Jaunie komponisti ir Īdens Lonsdeils (Eden Lonsdale, Anglija/Vācija), Mateo Gvalandi (Matteo Gualandi, Itālija), Gilerms de Almeida (Guilherme de Almeida, Portugāle/Brazīlija), Filipo Skaramuči (Filippo Scaramucci, Itālija) un Frančesko Trevisans (Francesco Trevisan, Itālija).

Koncerta vadītājs – komponists Ernests Valts Circenis.

Latvijā reģistrēts pirmais masalu uzliesmojums kopš 2018. gada.

Valsts policija Eiropas Prokuratūras uzsāktajā kriminālprocesā aizturējusi 21 cilvēku, tostarp valsts amatpersonas, aizdomās par pusotra miljona eiro vērtu IT iepirkumu krāpšanas lietu.

Zelenskis brīdina, ka ilgstošs karš Tuvajos Austrumos vājinās Ukrainu karā pret Krieviju.

Karš Tuvajos Austrumos nopietni ietekmējis arī aviācijas nozari. Grūtības ar energoresursu piegādi nozīmē, ka lidsabiedrībām nākas domāt par cenu celšanu vai reisu atcelšanu.

Saeimai būs jāvērtē, vai publiskot valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku atalgojumu. Vai tas vairotu uzticību valsts pārvaldei?

Latvijā reģistrēts pirmais masalu uzliesmojums kopš 2018. gada. Līdz 17. martam saslimstība laboratoriski apstiprināta vienam pieaugušajam un diviem bērniem, bet par vēl diviem bērniem tiek gaidīti rezultāti.

Visi reģistrētie gadījumi ir savstarpēji saistīti. Apzināto kontaktpersonu skaits ir ļoti liels – vismaz 800 personas. Tās ietver gan izglītības iestādēs identificētās kontaktpersonas, gan personas ārpus tām: pacientu ģimenēs, publiskos pasākumos, starptautiskajos transporta līdzekļos un citviet, skaidro Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) pārstāve Ilze Ūdre.

SPKC norāda, ka turpmākās infekcijas izplatīšanās risks, jo īpaši nevakcinēto cilvēku vidū, vērtējams kā augsts. Dati liecina, ka aptuveni 14000 jeb 4% bērnu Latvijā vecumā no viena līdz 17 gadiem nav saņēmuši nevienu poti pret masalām.

--

Masalas galvenokārt izplatās gaisā ar sīkiem elpceļu pilieniem, un inficēšanās iespējama ne tikai tiešā kontaktā ar saslimušo, bet arī uzturoties telpās, kurās masalu slimnieks atradies pēdējo divu stundu laikā. Masalām raksturīgas slimības pazīmes ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, iesnas, klepus, acu apsārtums un vēlāk sarkani plankumaini izsitumi uz ādas. Ja tiek novēroti šādi simptomi, speciālisti iesaka palikt mājās un sazināties ar ārstu.