Klāt pavasaris, un dabā redzam ne tikai pirmos ziemas odus, bet pamodusies arī pa kādai mušai un bitei. Latviešu ticējumi vēstī, ka Ģertrūdes dienā, 17. martā no miega mostas bites, skudras, čūskas un citas dzīvās radības. Kā kukaiņi uztver pasauli sev apkārt un kas "ieslēdz" pavasari šiem dzīvniekiem? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Nacionālā dabas muzeja entomologs Uģis Piterāns un Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns.

Latvijā par aptuveni mēnesi agrāk nekā parasti sācies veģetācijas periods dabā, kas nozīmē, ka savvaļas augi mostas. Arī gana daudz dārzaugiem jābūt jau iesētiem vai jāgatavojas to sējai. Tāpēc arī šoreiz saruna ar Latvijas dārzkopības institūta vadošo pētnieci, doktori Līgu Lepsi par dārzaugu selekciju.

Latvijā nupat, nupat būs oficiāli apstiprināta pirmā Latvijā selekcionētā meloņu šķirne – „Solo”. Tās pirmsākumi, izrādās, meklējami jau pagājušā gadsimta pirmajā pusē Latgalē.

Protams, runājām arī par to, kā laikapstākļi un klimats ietekmē, kādas šķirnes pie mums labāk aug, kādas ne.

Līga Lepse sarunā arī min, ka kaitēkļi un slimības, kas Latvijā ienāk no dienvidu zemēm, te mēdz apsēst augus, kuriem šīs kaites iepriekš nav bijušas, jo dienvidos šie augi netiek audzēti.

Šobrīd tiek pētīti gadījumi, kad kādam ziemeļiem raksturīgam kultūraugam ir konstatēta slimība, kas ienākusi no dienvidiem un nekad iepriekš šiem augiem nav fiksēta. Tā kā vēl notiek pētniecība un gadījumu aprakstīšana, pētnieki vēlējās, lai dodam vēl laiku pirms nākt klajā ar ziņojumu, bet šis aspekts tiešām ir nepatīkams.

Ir daudz vieglāk, ja ienāk pie mums kādas slimības vai kaitēkļi, piemēram, zemenēm, kāpostiem, kartupeļiem, kas ir bijušas šiem augiem slimības izcelsmes reģionā, kur noteikti jau ir izstrādātas metodes, kā cīnīties ar to.

Protams, var būt arī tādi gadījumi, kā ar tā sauktajiem „ģimenes sīpoliem”, ko agrāk Latvijā plaši audzēja. Tie ir sīpoli, ko iestāda vienu, bet vasaras beigās no katra vecā sīpola izaug vairāki jauni, nevis viens liels, kā tagad iecienītākajām šķirnēm. Latvijas ģimenes sīpolu populācija esot slima, vīrusaina, tāpēc reti kurš vairs to audzē. Latvijas dārzkopības institūta speciālisti cer atveseļot šo šķirni, uzlabot tās īpašības un tā varētu atgriezties daudzos dārzos.

ASV veikts pētījums rāda, ka teju puse valsts iedzīvotāju informāciju par diētām un uzturu gūst no sociālo mediju viedokļu līderiem. Un tikai 20% interesentu pēc padoma griežas pie diētas ārstiem un uztura speciālistiem. Šāda situācija nav normāla vairāku iemeslu dēļ.

Raidījumā Kā labāk dzīvot plašāk skaidro diētas ārste, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmu Uzturs un Uzturzinātne izveidotāja un vadītāja Lolita Neimane, Latvijas Diētas ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Brēmanis, asocieētā profesore, medicīnas doktore, sertificēta dietoloģe Laila Meija.

Lielākā daļa pensiju plānu 10 – 15 gadu laikā piedzīvojusi pavisam nelielu ienesīguma pieaugumu, liecina "manapensija.lv" dati. Atdeve no ieguldījumiem ir zema un tāpēc jānodrošina iespēju brīvprātīgi izņemt 2. pensiju līmenī uzkrāto kapitālu – tā uzskata iniciatīvas iesniedzēji portālā manabalss.lv. Par to jau savākti vairāk nekā 17 tūkstoši parakstu.

Pensiju 2. līmeņa kopējā aktīvu vērtība pārsniedz 10 miljardus eiro. Ieguldījumu atdeve pēdējo 10 – 15 gadu laikā ir bijusi neliela. Piemēram, SEB konservatīvā plāna 60 + ienesīgums gadā 10 gadu laikā bijis vien 0,61 %, bet 15 gadu laikā – 1.16 %. Savukārt „Swedbank” pensiju ieguldījumu plāns „Stabilitāte” attiecīgi – 0,31 % un 1,25 % gadā.

Jelgavnieks Ģirts Bumbērs uzskata, ka tieši banku lobijs ir spēcīgs un tāpēc šo naudu nevar izņemt: „Jāuzdod vienkāršs jautājums, kur dotajā brīdī un pēdējos 25 gadus visvairāk iegūst no 2. pensiju līmeņa. Kurš visvairāk vinnē? Protams, ka bankas. Cilvēki? Nē. Valsts? Nē. Protams, ka bankas.”

Latvijas Radio aptaujāto iedzīvotāju viedokļi par to, vai būtu jāļauj izņemt 2. līmeņa uzkrājumus, atšķiras. 

Bumbērs uzskata, ka jāļauj cilvēkiem izvēlēties, ko darīt ar šo uzkrājumu. Esot jāņem arī vērā tas, kāds ir iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums. Bumbēra iniciatīva paredz arī otru iespēju: „Mana iniciatīva paredz arī otru opciju – kompromisa opciju – izņemt viņu daļējā apmērā.”

Viņaprāt, ieguvumi būtu vairāki, tostarp invalīdiem. Bumbērs nedomā, ka šīs naudas ieplūšana ekonomikā strauji audzētu inflāciju, kā tas bijis Igaunijā. Konkrētu aprēķinu viņa rīcībā gan nav.

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs ir citās domās.

Šobrīd nav plānota Latvijas spēku iesaiste iespējamā operācijā, lai nodrošinātu brīvu kuģošanu Hormuza šaurumā. Tā, komentējot nedēļas nogalē pausto ASV prezidenta Donalda Trampa ieceri, norādīja aizsardzības ministrs Andri Sprūds no „Progresīvajiem”.

Taču, lūgts vērtēt Baltā nama saimnieka apgalvojumus, ka sabiedroto neiesaistīšanās šādā operācijā būtu ļoti slikta NATO nākotnei, ministrs pēc būtības tam nepiekrīt. Viņaprāt, svarīgāka ir faktiskā sadarbība alianses ietvaros. Vērts atzīmēt, ka vairākas Eiropas valstis kritiski vērtē iesaisti šādā operācijā. Asāko kritiku izteica Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss, uzsverot – ko Tramps sagaida no Eiropas spēku fregatēm tādu, ko nevarētu izdarīt amerikāņu jūras spēki?

Biedrības "Papardes zieds" eksperte interešu aizstāvības jautājumos Līna Putāne aicina nepretnostatīt seksuāli reproduktīvo veselību un sociālās prasmes. Šie temati skolās nevar būt nošķirti un pasaulē atzītajās vadlīnijās abi temati ir saistīti.

--

Šodien, 17. martā, Saeimas atbildīgajā komisija spriedīs par veselības mācības integrēšanu skolu programmās. Esam stāstījuši, ka valdība jau 2025. gada aprīlī vēstulē Saeimai norādīja, ka tā neplāno nodalīt veselības mācību kā atsevišķu mācību priekšmetu skolās, bet tā vietā paredzēts uzlabot esošo pieeju.

"Nevarēju ieēst, biju pilnīgi samīlējusies, tā kā agrā jaunībā,” iepazīšanās laiku atceras Austra. Gan viņai, gan Ingum jau bijušas ilgstošas attiecības, satikās "dzīves apbružājušies." Abiem ļoti patīk būt kopā, un nevēlas būt šķirti. Arī bērni vienmēr un visur ir līdzi un tiek iesaistīti avantūrās - pirms pāris gadiem 13 mēnešus kopā ceļojuši pa pasauli. Sarunā abi apspriež arī priekšstatus par mātes un tēva lomām un laiku, kad Austra strādāja un Ingus vadāja dēlus uz pulciņiem. 

Latvijas Radio podkāsta "Normāla ģimene" vadītājas un idejas autores ir Marta Herca un Agra Lieģe-Doleżko, producente – Ieva Zariņa, redaktore – Justīne Savitska, skaņu režisors ir Ivo Tauriņš, skaņu operatori - Sendija Burka-Šaicanova un Ernests Valts Fjodorovs, foto un video nodrošina Daniels Joffe, vizuālo identitāti radīja Beāte Bērziņa, portāla LSM.lv satura redaktore ir Karīna Egliena. 

Raidījumu klausieties audio pielikumā. Piedāvājam būveksperta skaidrojumu par fasādes siltināšanas materiālu ieklāšanas darbu kvalitāti un efektivitāti, lai ēkas konstrukcijās novērstu mitruma ietekmi un siltuma zudumus.

1.jautājums. Pēc mājas būvniecības problēmas ar mitrumu mājas fasādes siltinājumā. Pie temperatūras no -5 līdz +5 redzams mitrums, kas pa pamatu cokolu no ārsienām nāk uz leju. Atverot siltinājumu 100mm no apakšpuses, ārsienas apakšējā daļā redzama ļoti slapja vate. Atverot siltinājumu 2,5m augstumā, neliels vates mitrums konstatēts tikai 10mm no ārpuses. Dziļāk mitrumu nevar sajust. Vasaras un ziemas periodā, mitrums uz pamatu cokolu nav novērots. 2024.gada pavasarī no gāzbetona uzbūvētas ārsienas. Rudenī ēka siltināta ar 200mm akmens vati un izbūvēta ventilējamā fasāde. Fasāde: gāzbetons apvilkts ar javu, pieskrūvēti speciālie 180mm leņķi, horizontāli uzlikta 150mm vate, horizontāli pieskrūvēts 45X45 latojums, 50mm vate, fasādes membrāna, 25X100 vertikālais latojums, gumijas starplika, skaidbetona loksnes. Kāpēc tā noticis un ko darīt?

2.jautājums. Par daudzdzīvokļu mājas fasādes siltināšanas plusiem un mīnusiem. Piecstāvu māja celta 1954.gadā, neapkurināms pagrabs, 145 dzīvokļi, 55cm biezas ķieģeļu ārsienas, dzelzsbetona pagraba un bēniņu pārsegumi, starp stāviem koka pārsegums, divcauruļu vertikālā apkures sistēma ar augšējo padevi.

Šobrīd notiek renovācijas darbu projektēšana. Tiks siltināts gan pagraba, gan bēniņu pārsegums, izveidota divcauruļu apkures sistēma ar horizontālo padevi. Katram dzīvoklim būs individuāls siltuma skaitītājs. Dzīvokļiem tiks piedāvāts mainīt logus uz trīs stiklu pakešu logiem. Apkārt mājai pa perimetru 60cm plats bruģējums. Domas dalās par fasādes siltināšanu. Projektētājs ir aprēķinājis, ka nepieciešamie energoefektivitātes uzlabojumi būtu sasniedzami arī bez fasādes siltināšanas. Domas dalās par fasādes un cokola siltināšanu. Vieni uzskata, ka siltināšana būtu neprāts. Otri saka, ka noteikti jāsiltina.

2.1. Kādus Jūs redzat plusus, mīnusus un riskus šādas mājas fasādes un cokola siltināšanā?

2.2. Iedziļinātos pagraba logus plānots atjaunot. Vai ir kādi riski, kas jāņem vērā, ja logus ar ķieģeļiem aizmūrētu un iedziļinājuma bedri aizbērtu?

3.jautājums. Ar kādiem materiāliem un kā vislabāk remontēt grodus un caurumus starp grodiem?

4.jautājums. Plānoju mainīt koka grīdu pret betona grīdu. Esmu dzirdējis, ka ir šāda secība: plēve, ekstrudētais putuplasts, betons ar stiegrojumu, plēve, lamināta apakšklājs, lamināts. Vai vajag plēves un kā būtu pareizāk?

5.jautājums. Līvānu māja ar lielu pagrabu. Vai jāsiltina pamati, lai ziemas laikā tie būtu aizsargāti no aukstuma?

6.jautājums. Ka no ārpuses siltināt 40m² dārza mājiņu? Mājiņai cilājas grīda. Kādi tam varētu būt iemesli un ko darīt? Keramzīta bloku pamatne.

19. martā festivāla "deciBels" koncertā "Hammond, Big Band & Jazz" Rīgas cirka arēnā izskanēs unikāla džeza mūzikas programma, kuras centrā – leģendārās "Hammond" ērģeles un starptautiska bigbenda monumentālā skaņa.

Koncerta solists – zviedru ērģelnieks Andreass Hellkvists, savukārt JVLMA bigbendam diriģenta Dāvja Jurkas vadībā pievienosies studenti no Baltijas, Skandināvijas un Itālijas mūzikas augstskolām. Programmā skaņdarbi no Reja Čārlza, Djūka Elingtona, Džako Pastoriusa, Džo Zavinula un citu džeza mūzikas leģendu repertuāra.

Par šo koncertu plašāk stāsta saksofonists, JVLMA un Rīgas Doma kora skolas (RDKS) bigbenda mākslinieciskais vadītājs Dāvis Jurka.

Inga Žilinska: Vai vari atklāt, kā īsti šis notikums top? 

Dāvis Jurka: Kādu laiciņu likām galvas kopā un domājām, kas būtu tas īpašais, ko mēs, Latvijas Mūzikas akadēmijas Džeza nodaļas pārstāvji, varētu piedāvāt festivālam "deciBels" šogad – kas būtu nebijis un īpašs. Nonācām līdz tīri praktiskai lietai, ka mums džeza klasē stāv Hamonda ērģeles, kuras tiek kustinātas ļoti, ļoti reti. Tad nu domājām par un ap Hamonda ērģeļu spēlētājiem un nonācām līdz Andreasam Helkvistam, kurš ir absolūti brīnišķīgs un izcils šī instrumenta virtuozs! Runājot un gatavojoties festivālam vēl visādās citādās formācijās, nonācām līdz atziņai, ka

mūsu platuma grādos – un kur nu vēl Rīgas cirka arēnā! – ērģeles kopā ar bigbendu vispār nekad nav skanējušas.

Tā ka esam ārkārtīgi lepni par to, ka šo visu esam spējuši sarīkot un liels prieks, ka šāds koncerts izskanēs tieši "deciBelā", kas ir ļoti laba platforma – jaunrades un svaigas enerģijas pilns festivāls. [Festivāla mākslinieciskā vadītāja] Anna Fišere to visu ļoti labi ir salikusi kopā, un ceru, ka mēs ar savu pienesumu spēsim to visu paspilgtināt!

Mūzikas akadēmijas bigbendu šoreiz papildinās ārvalstu mūziķi.

Un man par to vienmēr ir īpašs prieks. Protams,

absolūti priecājos ikdienā strādāt ar mūsu studentiem, bet "Erasmus" intensīvās programmas ietvaros šī nebūs pirmā reize, kad sadarbojamies ar ārvalstu studentiem: arī iepriekšējo gadu festivālā "deciBels" strādājām šādā pat formā.

Īpašais brīdis vienmēr ir pirmreizējā satikšanās. Jo viena lieta ir tā, ka studenti ir pieteikušies, iesūtījuši savus vārdus, uzvārdus un to, kur nu kuru instrumentu spēlē. Bet īstā satikšanās notiek brīdī, kad visi sabrauc un kad mēs visi tiekamies Akmens zālē uz mēģinājumu. Arī šoreiz studenti, kā vienmēr, ir enerģijas pilni un ļoti ieinteresēti, motivēti darboties. Notikums tiešām ir īpašs. Ar studentiem runājām arī par to, cik bieži katram iznācis uzspēlēt kopā ar Hamonda ērģelēm: protams, ka nevienam! Tā ka patiesi: aicinu visus 19. martā uz Rīgas cirka arēnu, lai novērtētu, kā skan bigbends kopā ar ērģelēm!

Kā izraudzījāties starptautiskos studentus? Jā noritēja pieteikšanās, un kādi bija atlases kritēriji? Studenti būs gan no Itālijas, gan Skandināvijas valstīm, gan arī no Baltijas – Lietuvas un Igaunijas.

Tiek uzrunātas sadarbības skolas, kuras būtu gatavas un ieinteresētas nedēļas garumā iesaistīties šajā intensīvajā projektā. Tās ir arī skolas, kurām ir resursi – jo resursi mācību gada griezumā ir limitēti. Mēs šīm skolām paužam savas vēlmes:

ja ansamblis, kas mums jāizveido, ir bigbends, tad mums ir specifiskas instrumentu prasības – fokusējamies uz to, lai atbrauc trombonisti, trompetisti, saksofonisti un kāds no ritma sekcijas.

Ja būtu jāizveido jebkādas instrumentācijas ansamblis, būtu vienkāršāk. Bet mēs fokusu liekam tieši uz bigbendu. 

Un ko bigbends spēlēs kopā ar Hamonda ērģelēm?

Šoreiz tiešām spēlēsim tādu kā vēstures grāmatu. Sāksim ar Djūku Elingtonu un beigsim ar mūsdienīgākajiem skaņdarbiem un ar paša Andreasa komponētu mūziku.

Ja būtu jāraksturo pāris vārdos… Ja vien esat dzirdējuši Hamonda ērģeļu skanējumu vai ja kādreiz esat bijuši kādā baznīcā Amerikā, kur notiek koncerts... Domāju, arī mēs dabūsim visu zīmīgo spektru – ārkārtīgi lielo, silto skaņu, ko šis instruments spēj radīt.

Ņemot vērā enerģiju un aizrautību, ar kādu Andreass šo instrumentu spēlē – man pat grūti ko piebilst…

Vairāk – audioierakstā.