Kas notiek cilvēka dvēselē, kā tikt galā ar saviem iekšējiem konfliktiem – tas interesē režisoru Dmitriju Petrenko. Īru dramaturga Konora Makfērsona lugā “Mirdzošā pilsēta” atradīsit tieši to, jo visi notikumi un konflikti ir iekšēji. Par jauniestudējumu “Mirdzošā pilsēta” Dailes teātra Jaunajā zālē, arī par sezonas pirmajiem jauniestudējumiem Sidalinnas teātrī Tallinā uzzinām no režisora un Sidalinnas teātra mākslinieciskā vadītāja Dmitrija Petrenko. 

Dailes teātra Jaunās zāles pirmo jauniestudējumu “Mirdzošā pilsēta” iespēja redzēt 25. septembrī, pēc tam 17.un 23.oktobrī.

Grūti noticēt, bet pagājuši jau gandrīz septiņi gadi, kopš skatītājiem ir slēgta izstāžu zāle „Arsenāls”. Taču – „Arsenāls būs!”. Ar šādu vadmotīvu sācies ceļš atpakaļ pie skatītājiem, kuriem „Arsenāla” durvis pēc rekonstrukcijas atvērs 2028. gada aprīlī. Šo atgriešanos ievada monumentāls izdevums par Arsenāla ēkas un izstāžu vēsturi. Par „Arsenālu” un tā vietu Rīgas vēsturiskajā centrā saruna ar Latvijas Vizuālās mākslas departamenta “Arsenāls” vadītāju Līnu Birzaku, grāmatas „Arsenāls” sastādītāju mākslas zinātnieci Elitu Ansoni un ekspertu Rīgas vēsturiskā centra plānošanas jautājumos Aigaru Kušķi.

Sarunājamies gan par grāmatu, gan pašu „Arsenāla” ēku un arī publisko telpu ap to, kas arī ir iespējamu pārmaiņu priekšā.

--

“Arsenāls būs!” ir Mākslas muzeja „Arsenāls” iesildošā programma, kas līdz atvēršanai 2028. gadā aicinās iepazīt tā identitāti, vērtības un nākotnes ieceres. Norišu kopums atklās sabiedrībai muzeja tapšanas aizkulises, ļaujot sekot līdzi kolekcijas, pastāvīgās ekspozīcijas un izstāžu programmas veidošanai, institūcijas pārmaiņu procesiem un citiem nozīmīgiem soļiem ceļā uz jauno „Arsenālu”. 

Dziļas zināšanas vai oratora un organizatora dotības, varbūt spilgts tēls un harizma - kas padara pasniedzēju par labu skolotāju? Cik gudram jābūt, lai mācītu citus gudrus cilvēkus un lai auditorijas priekšā būtu autoritāte? Un kāpēc pat pašos erudītākajos neieklausās ne sabiedrība, ne politiķi?

Intelektuālais līderis ar kristālskaidru reputāciju sabiedrībai un emocionālais atbalsts un mentors studentiem - šādu portretu gribētos zīmēt mūsdienu profesoram, kurš vairs nav tikai lekciju lasītājs ziloņkaula tornī, bet aktīvs sabiedrības loceklis. Šādu tēlu sniedz dažādi pētījumi par mūsdienu prasībām pret cilvēkiem, kuri ikdienā māca citus gudrus cilvēkus. Cik gudram jābūt, lai mācītu citus gudrus cilvēkus un lai auditorijas priekšā būtu autoritāte? Un kāpēc pat pašos erudītākajos neieklausās ne sabiedrība, ne politiķi? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Univeristātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes profesore, Doktorantūras skolas direktore Zanda Rubene, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Pedagoģiskās izaugsmes centra direktore Nora Jansone un biznesa augstskolas "Turība" asociētā profesore, studiju prorektore Evija Kļave.

Kas gaidāms Zinātnieku nakts pasākumos Latvijā? 

Šajā nedēļas nogalē Latvijā ir zinātnes lielākie svētki gadā - Eiropas zinātnieku nakts, kas aizvadītajā gadā pulcēja teju 30 tūkstošus apmeklētāju visā Latvijā. Kas šogad gaidāms dažādos institūtos un Latvijas augstsskolās? 

Izpētīt zinātni aicina Latvijas Zinātnes padomes pārstāve Liene Bērziņa. Eiropas Zinātnieku nakts Latvijā ir liels zinātnes kopienas kopdarbs - Latvijas Zinātnes padome uzrunā un aicina izglītības iestādes, pētniecības institūcijas un organizācijas visā Latvijā iesaistīties, radīt savas aktivitātes, ko savukārt interaktīvā kartē apkopo zinātnes komunikācijas platformas “Research Latvia” veidotāji. Sarunu par pasākuma ideju turpina Latvijas Zinātnes padomes direktora pienākumu izpildītāja Elita Zondaka.

Plašu aktivitāšu klāstu Zinātnieku naktī piedāvās Latvijas Universitāte. Pārdaugavā liela rosība gaidāma universitātes Akadēmiskajā centrā - gan Zinātņu, gan Dabas mājā -, un tur par kādu no aktivitātēm gādājusi Latvijas Universitātes vadošā pētniece Gunta Kalvāne.

Stāstīt par saviem pētījumiem - tā ir arī Latvijas Kultūras akadēmijas zinātnieku prioritāte. Humanitārās, sociālās un mākslas zinātnes Latvijā pēdējos mēnešos nonākušas politisko diskusiju krustpunktā, bet ne tikai Latvijā vien šīs zinātnes nozares dažkārt tiek uztvertas kā otršķirīgas, kuru rezultātus nav tik viegli un acīmredzami skatīt kā lietderīgus. Zinātnieku nakts un tās aktivitātes Latvijas Kultūras akadēmijā ir iespēja mainīt šo priekšstatu, un to apliecina akadēmijas Zinātņu prorektore Anda Laķe.

Kādam tas ir suns, kādam – kaķis, bet kādam – strauss. Protams, šis milzu putns nebūs labākā izvēle mīļdzīvnieka lomai, turpretī pērļvistiņas vai skrējējpīles – kāpēc gan ne? Par to, kā pareizi rūpēties par mājputniem, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Stāsta Tautas putnkopju biedrības valdes priekšsēdētāja Lāsma Midrijāne, Tautas putnkopju biedrības valdes locekle, zootehniķe un zemnieku saimniecības "Gribēni" saimniece Līga Roga un šķirnes putnu audzētājs un selekcionētājs Jānis Spurķis.

Ierakstā uzklausām dekoratīvo mājputnu, eksotisko un skrējējputnu audzētāju Annu Astiču Saldus pagasata Druvā.

Stāsta vēsturniece Inga Sarma; pārraides producente – Inta Pīrāga

1896. gada vasarā slavenajā Horna dārzā Majoros pie kafijas tases satikās jauns virsnieks – Vasilijs Lotarevs un jauna atraitne – Natālija Domontoviča (dzimusi Šenšina). Šo tikšanos dzejnieks iemūžinājis poēmā "Oranžās stundas rasa". Mīlestības dzirkstis uzšķīlušās no pirmā mirkļa. Velti barons Grotus, Rīgas Jūrmalas policijmeistars, centies visādi aplidot jauno atraitni un iegūt viņas labvēlību, pat izrādījis jātnieka bravūru dāmas verandas priekšā, Natālijas sirds lēma par labu Lotarevam un, kā teikts poēmā, viss beidzās ar laulībām. Pēc gada pasaulē nāca abu dēls – Igors Lotarevs, kurš vēlāk pieņem Severjaņina vārdu un kļūst par vienu no kolorītākajām un neparastākajām personībām krievu "Sudraba laikmeta" dzejas pasaulē. Līdz atzinībai ceļš gan nebija rozēm kaisīts – jaunais dzejnieks izdeva vismaz 35 brošūras par saviem līdzekļiem, bet no kritikas un arī lasītājiem bija vien klusums. Savu dzejas stilu viņš nosauca par "egofutūrismu", uzsverot savas daiļrades virzību uz nākotni kā savu redzējumu un personību kā galveno atskaites punktu un kritēriju.

Slava atnāca negaidītā veidā – kāds 1910. gadā publicēts dzejolis, kur bija runa par korķa viļķi "korķa tvirtā miesā", izraisīja Ļeva Tolstoja sašutumu: (apkārt bads, trūkums, dzeršana, karātavas, bet viņš par "korķa tvirto miesu"!. Kā mēdz teikt – slikta slava mēdz būt arī ļoti laba reklāma. Piepeši visi preses izdevumi un kritiķi sāka rakstīt par dzejnieku Severjaņinu un pulka klausītāju vēlējās viņu skatīt vaigā. Pats viņš vēlāk teica, ka Tolstoja nopeltais dzejolis bija domāts kā parodija, taču bijis bezgala pateicīgs slavenajam rakstniekam, jo, pateicoties kritikai, piepeši kļuva slavens.

Vairāk un plašāk – audioierakstā.

Kāpēc stāstām par asiņainām slepkavībām? Bonusa epizodē podkāsta autores atklāj, kā tapa pirmās trīs podkāsta epizodes, atbild uz klausītāju jautājumiem, šķetina ētiskās dilemmas un izskaidro noziegumu laikmeta kontekstu. 

Brīdinām! Šajā epizodē ir fiziskas vardarbības apraksti un nepatīkamas ainas.

Žurnālistes Paula Dēvica, Paula Gulbinska un Dace Krejere, kā arī "Velnogas" balss Raitis Stūrmanis runā par 1947. gada notikumiem Šarlotes ielas kanibālu midzenī; skaidro, kāpēc Gulbenes bērnudārza slepkavu izvēlējās saukt uzvārdā un parāda vardarbību ģimenē ar netipisku iznākumu. 

Pirms četriem gadiem Aināra Šlesera vadītais politiskais speķs “Latvija pirmajā vietā” pirmoreiz pārkāpa Saeimas slieksni, bet tagad vēlēšanas sagaida starp partiju reitingu līderiem. Aiz šī kāpuma ir gan skaļi solījumi un iniciatīvas, gan pretrunas un skandāli, kas nereti sniedzas krietni tālākā pagātnē par pašas partijas dibināšanu. Ko partija paveikusi un ar kādu piedāvājumu dodas uz nākamajām vēlēšanām?

--

Lai Latvijas vēlētājiem palīdzētu labāk sagatavoties oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, Latvijas Sabiedriskā medija žurnālisti ierakstu sērijā “Partija fokusā” iepazīstina ar politiskajiem spēkiem, kuri pēc augustā publiskotajiem SKDS datiem saņemtu vairāk nekā 2 % vēlētāju balsu. Partijas aplūkojam, sākot ar to, kurai aptaujās ir mazākais atbalsts. Septītā ieraksta uzmanības centrā – “Latvija pirmajā vietā”.

Nacionālajā teātrī turpinās izrāžu cikls, veltīts leģendārajai izmeklētājai Ritai Aksenokai. Tas aizsākās tieši pirms gada ar izrādi ”Ko var cilvēks”, kas vēstīja par Volkeviča bandas atmaskošanu pagājušā gadsimta 70.gados. 22. septembrī būs cikla otrā iestudējuma pirmizrāde ”Principiāla nostāja”, kas stāstīs par 90. gadiem un kuras centrā būs Komunistiskās partijas līdera Alfrēda Rubika lieta.  Cikls iecerēts kā triloģija, tā idejas autors un režisors ir Roberts Dauburs, bet dramaturgs Jānis Joņevs.

Izrādes centrā ir divu pretēju pārliecību sadursme. Vienā pusē – Alfrēds Rubiks un viņa ideoloģiskā pārliecība. Otrā – Rita Aksenoka, kura stingri iestājas par likumu.

Taču izrāde vēsta ne tikai par vienu konkrētu tiesas prāvu. Tas ir plašāks stāsts par trauksmainajiem deviņdesmitajiem gadiem, kad līdz ar valsts iekārtu mainījās arī cilvēku izpratne par likumu un taisnīgumu. Kā šādā juku laikā nošķirt personisko pārliecību no patiesības un principus – no atbildības? Tie ir jautājumi, par kuriem rosina domāt izrāde.

Izrāde atgādina par neatkarības atgūšanas laika skarbo pusi. Jo tas nebija tikai dziesmots laiks, tolaik plosījās arī rekets, eksplodēja spridzekļi, OMON vienības Rīgas ielās terorizēja iedzīvotājus un īstenoja bruņotu iebrukumu prokuratūrā.

Līdzšinējie politiķi nav pildījuši pašu pamatnostādnēs solīto, ka līdz nākamajam gadam veselības aprūpes nozarē ieguldīs sešus procentus no iekšzemes kopprodukta. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību vadītāja Līga Bāriņa šorīt Latvijas Radio atzina, ka politiķu labais darbs līdz šim ir bijis tāds, ka attālāk strādājošajiem ģimenes ārstiem nosaka īpašas piemaksas. Taču par jauno trīs līmeņu slimnīcu reformu Bāriņa esot skeptiska.

--

Rindas pie speciālistiem, dārgākas zāles un nepabeigta slimnīcu reforma – šie ir tikai daži nepadarītie darbi veselības aprūpes nozarē. Arī nepieejamie veselības aprūpes pakalpojumi bērniem lauku reģionos. Nemierā ar darba samaksu mediķu arodbiedrība jau nolēmusi rīkot piketu un prasīt veselības ministra demisiju.

--

Kādi vēl veselības jomā ir veicamie darbi un vai problēmu kļuvis mazāk, to jautājām arī Rīgas ielās sastaptajiem iedzīvotājiem.

--

Viedokli izsaka arī Latvijas farmaceitiskās asociācijas vadītāja Kristīne Jučkoviča un pacientu atbalsta biedrības "Dzīvības koks" vadītāja Gunita Berķe.