Raidījums Stiprie stāsti ciemojas pie Rudzīšu ģimenes Limbažu novada Limbažu pagasta zemnieku saimniecībā "Klētnieki". Rudīte un Kaspars Rudzīši bioloģiski apsaimnieko 10 ha zemes un divos hektāros audzē dārzeņus. Viņiem ir arī divas govis un 50 vistas. Liels palīgs vecākiem ir dēls Reinis Ernests, kas arī strādā saimniecībā un brīvajā laikā no plastilīna gatavo nelielas glezniņas, kurās attēlota gan daba, gan cilvēki. Rudzīši ir muzikāli – dzied koros, bet katru sestdienu savu produkciju tirgo Skultes tirdziņā.

Ja kaut ko rakstu, tad man gribas, lai tas ir ļoti labi, nevis tikai tāpēc, ka amats prasa – saka komponists Uldis Marhilevičs. Par vectēva jūrnieka stāstiem, Maestro smago roku un konservatorijas bohēmu, par "Remix" Amerikā, mūziklu "Tobago" un dzīvi Pāvilostā – saruna ar Uldi Marhileviču Laikmeta krustpunktā.

Maestro Raimonds Pauls mūsu šīsdienas viesi reiz ir vērtējis šādi: „Es brīnos, kā tik mazā cilvēkā var būt iekšā tāds temperaments un tāds muzikāls melodiskums, un tik izcils pianista talants.”

Šis mazais cilvēks ir pianists un komponists Uldis Marhilevičs, kurš varbūt nav no tiem garākajiem Latvijas mūziķiem, bet kura melodiskums, talants un temperaments ir ne vien reiz Raimonda Paula pamanīts, bet klausītāju novērtēts jau vairākās paaudzēs. Viņa saknes ir Kurzemē, Liepājā, Pāvilostas pusē, Akmensragā, kur meklējamas mammas dzimtas pēdas, bet tēva Stefana dzimta nāk no Latgales. Un arī viņa muzikālajā ceļā vienmēr bijis šo dažādo pasauļu savienojums – akadēmiskā pianistu skola, estrāde, rokmūzika, teātris un, protams, dziesmas. Viena no tām ir „Lūgums” ar Ārijas Elksnes vārdiem. Dziesma, kas 1984. gadā Mirdzas Zīveres izpildījumā uzvarēja „Mikrofona” aptaujā. Varbūt zīmīgi, ka dziesmas stāstā jau ir tas, kas kaut kādā ziņā raksturo arī pašu Uldi Marhileviču – vēlme aizvest klausītāju kaut kur citur ārpus ikdienas un ārpus ierastā.

Tu esi teicis: "Es nevaru sēdēt tikai pie klavierēm. Man vajag kustību." Tagad dzirdam tu kusties, domā par nākamo pavasari, pieraksti savas atmiņas grāmatā, ko vēl šodien dara Uldis Marhilevičs? 

Uldis Marhilevičs: Tā ir problēma vispār. Cits var sēdēt un smuki visu laiku spēlēt un visu laiku komponēt kaut ko. Es kā tieku no Rīgas ārā tos 200 km līdz saviem laukiem Pāvilostā, mani pārņem kaut kāds īstens latviešu zemnieka gars, jo es tomēr esmu dzimis un audzis…  Dzimis esmu pilsētā, bet arī visu laiku bijis lauku vidē viensētā. Es tieku dabā un tad, protams, es esmu atbildīgs cilvēks, man ir meži, man viņi jākopj, man ir dārzs un tā tālāk. Bieži tajā visā tā kā pazūdu. Tad tik es saprotu, kā nāk koncerts un mana roka kā baļķis, es neesmu spēlējis. Bet no otras puses tā ir laime – saaugt kopā ar dabu. Kas tad mums vēl varbūt tuvāks. Sajūti tādu īsti dievišķo garu tur.

Mans draugs – Jānis Streičs. Tā gribētu teikt daudzi, kuriem ko nozīmē kinorežisora Jāņa Streiča filmas un viņa stāstnieka talants. Viņa 90. dzimšanas dienu svinam ar koncertstāstu "Mans draugs – Jānis Streičs" vispirms Preiļos, tad – Rīgā. Kultūras rondo Preiļos pirmatskaņojuma dienā tiekas ar koncertstāsta veidotājiem un dalībniekiem.

Sarunājamies ar koncertstāsta režisori Jāņa Streiča meitu Viktoriju Streiču, pasākuma vadītājiem, viņa filmu aktieriem Gundaru Āboliņu un Artūru Skrastiņu, kā arī vakara dalībniekiem, arī Streiča filmu aktieriem - Olgu Dreģi un Jāni Paukštello. Uzklausām Latvijas TV žurnālisti, kinozinātnieci Dairu Āboliņu, kura kopā ar Jāni Streiču veidoja grāmatu "Jāņa Streiča maģiskais reālisms".

Savukārt Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja vadītāja Tekla Bekeša stāsta par grāmatu "Jānis Streičs. Veca mīlestība nerūs". Tās veidošanā piedalījās arī Silvija Berezovska, Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja Ekspozīciju un izstāžu kuratore, kuras atklājums, veidojot grāmatu, bija viņa zīmējumi.

Mēģinājums kļūst arvien skaļāks, vēl aprunājamies ar koncerta dalībniekiem - dziedātāju Kristiānu Stirāni un grupas "The Sound Poets" mūziķiem Jāni Aišpuru un Kārli Jostu.

"Lai manu dzimšanas dienu svin visa Latvija!" Režisora vēlējums – viņa 90. dzimšanas dienu svinēt kā dzīvespriecīgus svētkus visā Latvijā. Mūziķi un aktieri piepildīs Jāņa Streiča īpašo vēlējumu.

Raidījums, kurā dzirdēsiet daudz noderīgas informācijas: notrauksim putekļus no seniem padomiem, soda vienības ceļu satiksmē, veidosim jaunu latviešu vārdu, stāsts par kādu vietu Latvijā, aktīva komunikācija ar klausītāju, kāda sen nedzirdēta dziesma, iesūtītie joki, "Dziesmu kaujas" balsojuma kaislības un vēl daudz visa kā...

Naktsāķis- labs sākums brīvdienām!!!

DZIESMU KAUJA

Tiek piedāvātas trīs dziemas, no kurām klausītāji izvēlas vienu, kuru dzirdēt kā raidījuma pēdējo dziesmu.

Vai rotkalis un mākslinieks, kurš meklē atbildes formās, krāsās un materiālos, kādreiz tās tiešām arī saņem? Monopolā sarunu ar mākslas zinātņu maģistru Valdi Broži.

Pirmsvēlēšanu laiks medijiem vienmēr ir ļoti īpašs, jo jāpiedāvā saturs, kam jāpalīdz vēlētājiem izdarīt pamatotu izvēli. Protams, politiķi labprāt grib izcelt savus labos darbus, arī parādīt savu pārākumu pār citiem vai vienkārši būt skaļāki. Ar kādiem izaicinājumiem saskaras žurnālisti priekšvēlēšanu laikā, lai vēlētājs iegūtu korektu politisko ainu? To skaidroja Mediju anatomijā.

Priekšvēlēšanu retorika nereti ir ļoti krāšņa, tā bieži spēlē uz emocijām, tiek nosaukti skandalozi fakti, kas apstiprina tieši konkrētā runātāja redzējumu, tādējādi mēģinot manipulēt ar vēlētāju. Žurnālists tad ir starpnieks starp politiķi un vēlētāju, lai mēģinātu veidot iespējami korektu ainu.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" faktu pārbaudes sadaļa "Re:Check" cenšas parādīt gadījumus, kur politiķis manipulē vai vienkārši melo. Stāsta "Re:Check" pētniece Evita Puriņa.

Sarežģītāk ir tiešraižu diskusijās un intervijās, kur žurnālistam jānoreaģē uzreiz. Tā tas ir Sabiedriskā medija platformās translētajā raidījumā „Kas notiek Latvijā”. Par pieredzi stāsta raidījuma vadītājs Jānis Domburs.

Valsts prezidents: Latvija un Eiropa gatavojas sarežģītam rudenim un ziemai, jo Krievija turpina izvērst agresiju, un ir "ļoti iespējama tālāka eskalācija", tostarp arī Latvijā.

Karavīri kaujas ekipējumā, militārā tehnika un kontrolpunkti un arī šāvienu trokšņi – to visu šajās dienās daudzviet Latvijā var redzēt un dzirdēt biežāk nekā ierasts. Iemesls ir visaptverošās valsts aizsardzības mācības “Namejs”, kas no 2. septembra līdz 8. oktobrim notiek visā Latvijā.

Krievijas Federācijā no šodienas līdz pat svētdienai notiek Valsts domes vēlēšanas, ko eksperti dēvē par iestudētām un ļoti paredzamām.

Zvērināto pratināšana liecina, ka Maltas prokurori pārsūdzēs aizdomās par Karuanas slepkavību vainotā uzņēmēja attaisnošanu.

Latvijai nevēlamo personu sarakstu papildinājuši divi Krievijas pilsoņi, kas saistīti ar sportu.