Šajā nedēļas nogalē aicinām Latgalē baudīt teātri, dzeju un latgalisku sirsnību: Rēzeknē notiek 14. Starptautiskais teātra festivāls “Soli pa solim 2026”, Preiļos – dzīves, mākslas un Latvijas kino svētki, godinot izcilo režisoru Jāni Streiču koncertuzvedumā “Mans draugs Jānis Streičs”, un Balvu novadā – vecākais latgaliešu mīlestības dzejas un dziesmu festivāls “Upītes uobeļduorzs”.

Rēzekne aicina piedzīvot Starptautisko teātra festivālu “Soli pa solim 2026”, kas jau 14. reizi pilsētā pulcēs teātra profesionāļus, amatierkolektīvus un skatītājus no Latvijas un ārvalstīm. “Trīs dienu garumā festivāla programma piedāvās daudzveidīgu teātra pieredzi – no laikmetīgās drāmas un monodrāmas līdz komēdijai un leļļu teātrim. Šogad festivālā piedalīsies kolektīvi no Latvijas, Armēnijas, Igaunijas un Itālijas,” teic Rēzeknes Kultūras un tūrisma centra direktores vietniece Olita Kuksa, piebilstot, ka teātra festivāla atklāšana piektdien (18.09.) Latgales vēstniecībā GORS būs īpašs notikums: “Pirmizrādi piedzīvos muzikālais stāsts “Poema par O.R.”, kas veltīts latgaliešu rakstnieka, pedagoga, diriģenta un sabiedriskā darbinieka Ontona Rupaiņa 120. jubilejas atcerei. Iestudējuma režisore ir Māra Zaļaiskalns, mūziku komponējuši Ilona Rupaine un Mārcis Lipskis.” Tāpat skatītājus priecēs desmit amatierteātru, neatkarīgo un profesionālo teātru saimes, rādot savus labākos iestudējumus: “Festivāls aicina ne tikai skatīties, bet arī sarunāties. Sestdien (19.09.) aktierus un skatītājus uz sarunu par teātri, dzīvi un mākslu aicinās festivāla eksperti – teātra kritiķis Atis Rozentāls un dzejnieks Guntars Godiņš. Iekrāso septembra nogali teātra krāsās!”

Arī Preiļos sestdien (19.09.) būs teātra, kino un satikšanās sintēze – te notiks režisora Jāņa Streiča 90. dzimšanas dienai veltīts koncertuzvedums “Mans draugs Jānis Streičs”, turpina Preiļu novada pašvaldības pārstāve Ilze Piskunova: “Jānis Streičs vēlējās, ka viņa 90. jubileja būtu kopīgi svētki visai Latvijai, un tieši tā tas arī būs! Lai arī dižā koncertmeistara jau pus gadu nav mūsu vidū, koncertuzvedums būs veidots kā dzīvespriecīgas un sirsnīgas svinības, atceroties viņa filmas, mūziku un personību. Īpaši šim notikumam jaunās skaņās tiek ierakstītas dziesmas no Jāņa Streiča filmām. Uz skatuves satiksies Latvijā iemīļoti mūziķi un aktieri. Koncertuzvedumā piedalīsies grupas “The Sound Poets”, “Kautkaili”, “Carnival Youth”, kā arī aktieri Gundars Āboliņš un Artūrs Skrastiņš, Jānis Paukštello, Olga Dreģe un citi.”

Satikšanās starp dzeju, dziesmām un latgalisko sestdien (19.09.) būs arī Balvu novada Upītē – pasaulē vecākajā latgaliešu mīlestības dzejas un dziesmu festivālā “Upītes uobeļduorzs”: “Svinēsim kopā 25. reizi “Upītes uobeļduorzu”, tas ir festivāls, ko radījis dzejnieks, novadpētnieks, rakstnieks, folklorists Antons Slišāns. Tā kā septembris ir dzejas dienu mēnesis un nemainīgi 25. reizi Upītē trešajā septembra sestdienā mēs gaidām gan dzejniekus, gan mūziķus, gan visas šīs mākslas baudītājus,” stāsta  viens no organizatoriem Andris Slišāns, uzsverot, ka festivāls iesāksies ar Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstila katedras studentu darbu izstādes “Cilvēka trajektorijas” atklāšanu, un tad uz Upītes skatuves satiksies dažādi mūzikas žanri un paaudzes no “#FKUpīte” līdz etnopopa grupas “Tautumeitas” un latgaliskā vārda meistariem: “Mums pirmo reizi dzejnieku būs vairāk nekā mūziķu. 12 dzejnieki – Anna Rancāne, Annele Slišāne, Ilze Sperga, Evika Muizniece, bet mūziķi – kā solomāksliniece Amanda Lapa, vietējie “Kei-Rei”, bez Vinsenta Kūkoja un grupas “Trikmīns” arī “Uobeļduorzs” nav iedomājams, otro gadu riktīgi izlustēs un izdancinās “Latgales Klezmeri”, būs arī “Dabasu Durovys”! Mums ir arī īpašie gosti – etnopopa grupa “Tautumeitas” un fonds “Viegli”,” un vēl daudzi citi latgaliskā vārda un mūzikas autori.

Šoreiz piena upe mūs nes pie Latvijas lielākā piena pārstrādes uzņēmuma – AS „Rīgas piena kombināts”. Raidījumu veltām piena pārstrādes nozarei, kā arī piena produktu patēriņa tendencēm un to izmaiņām.

Stāsta AS "Rīgas piena kombināts" valdes priekšsēdētājs Artūrs Čirjevskis, Rīgas piena kombināta vadošais tehnologs Viktors Biziks, Rīgas piena kombināta personālvadības direktore Gunita Kiesnere un Rīgas piena kombināta Iepirkumu departamenta vadītājs Māris Keziks.

Ministrs uzvar iemetienā.

0:00 Ievads: Mediju zīmolvedības vēstis un viss par padušu skūšanu kungiem

Stāsta Dainis Īvāns, Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja pārstāvis; pārraides producente – Inga Saksone.

Līdz šim diezgan daudz pētīts, kā, kur un kādos strīdos tapusi Latvijas Republikas Augstākās padomes 1990. gada 4.maija deklarācija. Mazāk runāts par 1991. gada 21. augusta Konstitucionālo likumu, kas līdzvērtīgi Satversmei un 4. maija deklarācijai iegūlis mūsu valsts tiesiskajos pamatos. Šogad, kopā ar rakstnieku Ēriku Hānbergu un kādreizējo Augstākās padomes preses centra vadītāju Aleksandru Mirlinu apkopojām liktenīgā augusta žurnālistu, deputātu un Augstākās padomes darbinieku atmiņas grāmatā ar nosaukumu “Posteņos augustā”.  Palikām pie versijas, ka Konstitucionālā likuma  nepieciešamību  augusta puča dienās pirmā 19. augusta vakarā izteikusi Nacionālas Neatkarības kustības valde. Mirkli pirms Latvijas sabiedrisko radio ieņēma padomju desantnieki, Visvaldis Lāsis un Antons Mikoss tiešraidē nolasījuši lakonisko rezolūciju:

“Ņemot vērā, ka PSRS centrālās varas struktūru darbība ir pārtraukta un varu sagrābusi militāra hunta, LNNK uzskata, ka turpmāk nav nozīmes 1990. gada 4. maija “Deklarācijā par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” noteiktajam pārejas periodam, un aicina Latvijas Republikas Augstāko padomi pasludināt pilnīgu Latvijas Republikas neatkarību.”

Tūlīt pat konspiratīvā privātmājā atbalstu šai rezolūcijai izteikusi Tautas frontes valde. Tās priekšsēdētājs Romualds Ražuks atcerējies: “Secinājām, ka tādā gadījumā pat pēc likumīgās varas gāšanas Latvija paliktu kā pilnīgi neatkarīga valsts, kuras varu atkārtoti gāzusi PSRS."

Vairāk – audioierakstā.

Nacionālā apvienība ir viens no senākajiem politiskajiem spēkiem Latvijā: kaut oficiāli dibināta pirms 15 gadiem un priekšplānā esošās personas mainījušās, tās saknes iesniedzas atmodas gados. Gan iepriekš, gan tagad 14. Saeimā Nacionālā apvienība ir starp varas partijām. Nepārtraukti bijusi valdībā no 2011. līdz 2023. gadam. Taču pēdējos gados bijis salīdzinoši maz spilgtu brīžu. 

Iepazīt Latvijas vēsturi paša muzeja direktora vai 11 gadus veca vēsturnieka vadībā, spēlēt viduslaiku spēles un klausīties pasakas pieaugušajiem: tās ir tikai dažas no norisēm, ko rīt, 19. septembrī, īpašā programmā apmeklētājiem piedāvās Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, kas aicina uz rudens sezonas atklāšanas pasākumu „Rudeņošana muzejā”. 

Vasarā muzeju pārsvarā apmeklējuši tūristi, taču nu sākas sezona, kad vairs tik daudz nebraucam uz laukiem un neejam dabā, tāpēc jo sevišķi jāmudina pašu iedzīvotājus iepazīt atjaunoto Rīgas pils daļu un jauno Nacionālā vēstures muzeja piedāvājumu.

Tikai šovasar atklāta ekspozīcija par Livonijas pilīm. Tā veltīta ne tikai Rīgas pilij, bet visām šādām būvēm bijušajā Latvijas un Igaunijas teritorijā. Pagrabstāvā, kur iekārtota ekspozīcija, redzami pils pamati un velves no 15., 14. un pat 13 gadsimta. Sestdienas rītā te ekskursiju vadīs arheologs Jānis Ciglis un varēs uzzināt vairāk nekā parasti par atradumiem pilīs, viduslaiku keramiku, ieročiem, saimniecību.

Muzeja Izglītības un publisko norišu departamenta vadītāja Astrīda Burbicka stāsta, ka tieši pagrabā varēs arī spēlēt viduslaiku spēles, no kurām daļa, piemēram, dambrete un šahs ir populāras joprojām. Taču pieejamas arī retāk dzirdētas spēles.

Lielāka dzimstība, cienīgas vecumdienas un emigrācijas samazināšana – visas šīs lietas ir būtiskas demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Latvijai šī tēma ir aktuāla jau daudzus gadus, un, neskatoties uz politiķu solījumiem, vairākām likuma izmaiņām un dažādu pabalstu celšanu, Latvijas iedzīvotāju skaits turpina sarukt. Pēdējie dati liecina, ka šogad, salīdzinājumā ar pērno gadu, Latvijā dzīvo par apmēram 12 tūkstošiem cilvēku mazāk. Ko demogrāfijas uzlabošanai solīja 14. Saeimas politiķi, kas ir un kas nav izpildīts?

--

Latvijā šogad septiņos mēnešos reģistrēto jaundzimušo skaits ir par 4,6% mazāks nekā aizvadītā gada attiecīgajā periodā. Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati. Šogad septiņos mēnešos reģistrēti 6613 jaundzimušie. Savukārt reģistrēto mirušo skaits sasniedz 15 tūkstošus 282-us cilvēkus, un tas ir par 0,7% mazāk nekā pērn.

--

Lai uzlabotu dzimstību, politiķiem nebūtu jāraugās tikai uz pabalstiem, jo naudas pabalsti ir noderīgi tikai brīdī, kad ģimene jau ir izvēlējusies par pieaugumu. Tādu vērtējumu Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesore, demogrāfe Zane Vārpiņa. Viņa atzīst, ka domājot par demogrāfiju, ir jāraugās gan uz dzimstību, gan migrāciju, gan mirstību. Piedzimšanas pabalsts nav glābējs, kas visu atrisinās.

Viedokli izsaka arī Edijs Klaišis, OPEN Radošā centra vadītīajs un seniore no Rīgas aktīvo senioru alianses "RASA" Aija Vīgante.

Inovācija ir veids, kā palielināt produktivitāti un pievienoto vērtību. Latvijas problēma nav ideju trūkums, bet gan nepietiekama ideju pārvēršana biznesa vērtībā jeb ideju komercializācijā. 2025. gadā Eiropas inovāciju rezultātu pārskatā Latvija ierindojās 25. vietā, tāpēc pirms diviem gadiem tika izveidota Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma inovatīvu produktu radīšanai. 

“Mēs šobrīd atrodamies laboratorijā. Šis ir viens no pasaulē vērtīgākajiem atomspēku mikroskopiem šobrīd. Šeit atrodas lāzeri augšā, ar kuru palīdzību mēs apstarojam paraugu. Principā mēs varam runāt par lielumiem, kas ir mazāki par atoma izmēriem un tas noteikti būs vērtīgi mūsu pētījumiem, un, cerams, arī cilvēkiem industrijā šis izraisīs interesi.”

Eiropā šobrīd ir 20 jaunākās paaudzes atomspēka mikroskopi un viens no tiem atrodas Cietvielu fizikas institūtā Rīgā. Vadošā pētniece Marija Dunce stāsta, kādās jomās šo unikālo mikroskopu varēs izmantot.

Vai vīrs, kurš ģimenei uzcēlis māju tradicionālā salmu būvniecības veidā, ir tas pats, kurš apmāca citus strādāt ar Mākslīgā intelekta programmām? Monopolā saruna ar Aleksandru Ļubinski.

Vai zinājāt, ka Latvijā arheoloģiskajos izrakumos var atrast aptuveni piecu tūkstošu gadu vecas māla trauku atliekas? Un ka tās liecina gan par tā laika ļaužu prasmēm, gan uzvedību, gan ceļojumu maršrutiem. Šajos senajos laikos cilvēki bija ļoti asprātīgi. Tehniskā nozīmē asprātīgi, stāstīto joku pieraksti gan diemžēl pagaidām vēl nav atrasti.

Raidījumā Ivars Austers sarunāsies ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Vēstures un arheoloģijas nodaļas pētnieci Vandu Haferbergu.