Aizvadītās sestdienas, 12. septembra, rīts Rēzeknes novada Pleikšņu kalnā bija ļaužu pilns, uz muzikālajām dzejas brokastīm “Gulguošona” te pulcējās literāti, mūziķi un dzejas cienītāji. Savukārt dzejas zīmē aizritējušās dienas noslēgumā Rogovkā norisinājās latgaliski rakstošo autoru sacensība jeb slams “Rogovkys dzejis voga 2026”, kas šogad jau piekto reizi pulcēja krietnu apmeklētāju skaitu.

Ieskats abu pasākumu norisē un saruna ar šī gada slama “Rogovkys dzejis voga” uzvarētāju – Ziemeļlatgales dzejnieci Anneli Slišāni, kas tapusi īsi pēc apbalvošanas.

Rudens skan ne vien skolas zvanos, bet arī dzejā un dažādos literāros tekstos pašu autoru un mūziķu sniegumā. Aizvadītajā sestdienā arī Rēzeknes novada Pleikšņu kalnā līdzās brokastu sarunām savus darbus lasīja Valija Platace, Inga Pizāne, Toms Treibergs un Raibīs. Tos papildināja Kārļa Kazāka, vokālās studijas “Skonai” jauniešu dziedājums un Zanes Lasmanes mūzika.

Dzeja, mūzika un nesteidzīga satikšanās, kurai savu garšu piešķir arī skats uz vēl miglā ieskauto pilsētu un mazdārziņu rajonu kalna pakājē – tā šogad jau trešo reizi izskanēja “Gulguošona”. Un ja te dzeju klausās nesteidzīgi, pie brokastu galda, tad vakarā Rēzeknes novada Rogovkā dzejas noskaņa ir pavisam cita. Te autori kāpa uz skatuves jau ar zināmu sacensības garu. “Rogovkys dzejis voga” šogad notika jau piekto reizi, un tajā sacentās deviņi latgaliski rakstošie autori – Aija Mikele, Annele Slišāne, Arvīds Gļauda, Dace Tihovska, Dagneja, Laura Strode, Rasma Svikle, Elizabete un Ņomuks.

Pēc sacensības trīs kārtās žūrijas un skatītāju vērtējuma tika sarindoti pirmo trīs vietu ieguvēji. Par trešo labāko tika atzīts mazāk pazīstamais, jaunais Daugavpils puses dzejnieks Ņomuks, 2. vietā ierindojās Aulejas puses autore Elizabete, savukārt uzvaras laurus plūca ziemeļlatgaliete Annele Slišāne.

Apvienot paaudzes – tāda ir laikmetīgās mākslas mini festivāla “Ražas svētki” programmas kuratores Agates Bankavas iecere. Festivāls Mazsalacā notiek jau ceturto reizi, šogad, paplašinot robežas, viena no dejas izrādēm “Simts vientulības” notiks Sēļu muižā. Programmā dejas izrādes, performance, arī izstāde un sarunas pēc izrādēm. Festivāls sākas šodien un turpinās līdz 19.septembrim.

Plašāk stāsta festivāla “Ražas svētki” programmas kuratore Agate Bankava un  horeogrāfe Rūta Pūce.

Laikmetīgās mākslas mini festivāls “Ražas svētki” šogad notiek no 17. līdz 19.septembrim Mazsalacā un Sēļu muižā.

Anonīmi pieņemti lēmumi, civilisti bez sejām un vārdiem, kas tos pieņem; kara ziedi un zivis, kas pārdzimst šāviņos – mākslinieku Sandras Krastiņas un Edgara Vērpes darbu izstāde "Tuvais tālums" Ventspils kultūras namā "Jūras vārti". No "Maigo svārstību" darbnīcas 1990. gadā līdz mūsdienām. Izstādi veidojis kurators Arnis Martinelli. Kultūras rondo saruna ar abiem māksliniekiem – Sandru Krastiņu un Edgaru Vērpi. Arī par anonīmi pieņemtiem lēmumiem.

Mākslīgais intelekts šodien ir kļuvis par galveno konsultantu visdažādākajās jomās – ērts, parocīgs, runā tavā valodā, bieži radot uzticamību un sniedzot ātru informāciju par teju jebko. Vienlaikus reti kurš iedomājas, ka šī informācija nepazūd, bet krājas milzīgā datu mākonī, kuram atrašanās vieta gan nav debesīs, bet uz Zemes. Raidījumā Zināmais nezināmajā runājam par lielo datu centriem – milzu angāriem, kurus straujā pieprasījuma dēļ ceļ daudzviet pasaulē. Tas, protams, rada arī pretestību, iedzīvotāji ASV un Lielbritānijā protestē pret šo centru izbūvi apdzīvotās vietās.

Skaidro VAS Elektroniskie sakari "5G Techritory" programmas direktors Neils Kalniņš, Rīgas Tehniskās universitātes Augstas veiktspējas skaitļošanas centra eksperts Jānis Irbe un Latvijas Universitātes maģistrante vides zinātņu programmā Džoanna Lebedoka, viņa pēta datu centru ietekmi uz vidi pasaulē.

Zinātnes ziņas stāsts par travertīnu – iezi, kas atrodams mūsu Brīvības piemineklī

Iezis, kas Latvijai ir gan ģeogrāfiski tāls, gan tuvs. Tāls, jo pie mums tā atradņu nav, bet tuvs, jo ietverts Latvijas neatkarības simbolā – Brīvības piemineklī. Runa ir par iezi travertīnu. Gan travertīnam, gan citam pieminekļa iezim – granītam – veltīta pagājušajā gadā atklāta izstāde Latvijas Universitātes Dabas mājā, ko interesenti aizvien var apmeklēt. Bet, ja vēlaties, tā teikt, pieskarties Brīvības piemineklim un redzēt tā agrākos travertīna gabaliņus, kas restaurācijas procesā nomainīti, tad īstā vieta, kur doties, ir Latvijas Universitātes muzeja Ģeoloģijas kolekcija. Tur tiekamies ar kolekcijas eksperti, ģeoloģijas doktori Viju Hodirevu. Travertīns galvenokārt tiek izmantots kā apdares un būvmateriāls, taču skaidrojumi par to, kādas kategorijas iezis tas ir, avotos atšķiras. Travertīns raksturots gan kā nogulumiezis, gan akmens starpforma starp kaļķakmeni un marmoru. Kā ir patiesībā?

Viscerālie tauki ir lēni gruzdošs iekaisums, kurš būtiski ietekmē dažādus procesus organismā un rada riskus veselībai. Kādus tieši, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Plašāk stāsta medicīnas zinātņu doktore, endokrinoloģe Gita Erta un Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents, Stradiņa slimnīcas (PSKUS) kardiologs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Kārlis Trušinskis.

"Lai ko mēs runātu par aptaukošanos un viscerāliem taukiem, ļoti svarīgi ir, ka tā ir novēršama problēma. Nevis novēršama tad, kad jums jau ir izmaiņas visās analīzēs. Novēršama nozīmē - sākam šodien kaut ko. Nav jādara viss uzreiz. Atsakos no kaut kādiem rafinētiem ogļhidrātiem, no bulciņām. Kaut ko vienkārši izdarām šodien. Pāreju no 10 reizes nedēļā bulciņas uz vienu reizi nedēļā. Ja nevar visu uzreiz, maziem solīšiem. Bet tas būs daudz vērtīgāk, manuprāt, nekā sekot miligramiem nanolitrā, kā man mainās kortizola līkne un zīmēt to gadiem, bet turpināt dzīvot kā iepriekš," aicina Kārlis Trušinskis.

Viņš atzīst, ka vispirms ir jādomā par veselīgu uzturu un aktīvu dzīvesveidu, nevis jāsagaida slikti analīžu rezultāti, lai kaut ko sāktu darīt.

For several years, millions of Ukrainians have been living between the safety of Europe and their ties to a homeland where the war continues. In conversation with Dīvs Reiznieks, social anthropologist and migration researcher Svitlana Odynets explains how displacement reshapes families, careers and decisions about returning; why some women feel more at peace in unsafe Kyiv than in the safety of Western Europe; and why Ukraine should view its diaspora not as a loss, but as a source of strength.

This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“the Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression.

Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs

Miljoniem ukraiņu jau vairākus gadus dzīvo starp drošību Eiropā un saikni ar mājām, kur turpinās karš. Sarunā ar Dīvu Reiznieku sociālā antropoloģe un migrācijas pētniece Svitlana Odineta skaidro, kā trimda maina ģimenes, karjeru un lēmumus par atgriešanos, kāpēc dažām sievietēm nedrošajā Kijivā ir mierīgāk nekā drošajā Rietumeiropā un kāpēc Ukrainai uz diasporu jāraugās nevis kā uz zaudējumu, bet gan kā uz spēka avotu.

Savukārt Rihards Plūme drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām: 

Epizodes gaita:

00:30 Ievads

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs.

ASV Kongress galīgajā lasījumā atbalstījis likumprojektu par plašām sankcijām pret Krieviju. Šīs sankcijas un prezidentam Donaldam Trampam dotais deleģējums piemērots 100% tarifus Krievijas sadarbības valstīm ir uzskatāms par daudz plašāku vēršanos pret tiem, kas nenosoda Krieviju un uzskata, ka tirgoties ar Krieviju ir normāli. Tādu vērtējumu Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders. Viņš šo ASV vēršanos nodēvēja par lielo šaha lauku, kura ietekmēta tiek ne tikai Krievija. 

Lai gan pats mūziku mācījies ierastajā mūzikas skolā un akadēmiskajā vidē, citiem viņš radījis baudāmu un nu jau akreditētu izglītības iestādi BJMK Rokskolu. Monopolā saruna ar Endiju Rožkalnu.