Saeima vērtē gan liegumu caur Latviju vest Krievijas un Baltkrievijas graudus, gan tranzīta nodevas palielināšanu.

Zemnieku Krustpilī protestē pret Krievijas graudu tranzītu.

Ukrainas prezidents parakstījis likumprojektu par zvanu centru krāpnieku darbības kriminalizēšanu.

Tieslietu ministrija un Valsts probācijas dienests uzsāk kampaņu Pārmaiņas sākas kopā, aicinot laikus pamanīt bērnus un jauniešus, kuri nonākuši grūtībās, un nepalikt vienaldzīgiem.

VEF basketbolisti aizvadījuši otro maču Čempionu līgas atlasē.

Krievijas graudu tranzītam jau tuvāko trīs nedēļu laikā varētu piemērot par 300 % lielāku dzelzceļa infrastruktūras maksu. Saeima atbalstījusi valdības sagatavotos likuma grozījumus, kas ļauj šo maksu pārskatīt paātrināti. Par konkrēto palielinājumu gan vēl būs jālemj dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam. Tikmēr koalīcijā izskan atšķirīgi viedokļi par to, vai ar šādu sadārdzinājumu pietiks. Nacionālā apvienība prasa pilnībā aizliegt Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu tranzītu, bet pārējie partneri norāda uz tiesvedību un budžeta zaudējumu riskiem.

--

Tikmēr Jēkabpils apkārtnes lauksaimnieki, protestējot pret Krievijas graudu tranzītu, ar vairākiem desmitiem traktoru un kravas auto šodien devās kopīgā braucienā līdz Krustpils dzelzceļa stacijai. Protestētāji aicina politiķus rīkoties un aizliegt šo graudu pārvadājumu plūsmu caur Latvijas infrastruktūru - dzelzceļu un ostām. Zemnieki sola protestus arī turpināt, ja situācija nemainīsies.

Raidījums Kur kritiķiem nav vietas šoreiz aplūko divus kardināli atšķirīgus sieviešu stāstus – Viestura Kairiša biogrāfiskā filma “Uļa” ar Kārli Arnoldu Avotu galvenajā lomā piedāvā sevis atrašanas naratīvu, savukārt 90. gadu hita “Praktiskā maģija” otrā daļa pēc teju 30 gadiem liek apdomāt nostaļģijas un absurda attiecības.

Melnbaltais basketbolistes Uļjanas Semjonovas (1952–2026) jaunības portretējums 60. gadu padomju Latvijā ir viens no gada spilgtākajiem kino notikumiem, kuru jau kopš pirmizrādes aizvadītajā Kannu kinofestivālā pavada diskusijas gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Idejas autors un titullomas atveidotājs Kārlis Arnolds Avots te sastrādājas ar pieredzējušo kino un teātra režisoru Viesturu Kairišu, kurš ar saviem iepriekšējiem darbiem jau ir uz ekrāna iedzīvinājis dažādus Latvijas vēstures laikposmus.

Epizodē aplūkojam filmas vizualitāti, aprunājamies par filmas saistību ar pēdējā laika skaļāko latviešu sporta filmu, proti, Dzintara Dreiberga "TTT. Tīklā", un mēģinām formulēt šīs visnotaļ neparastās filmas uzdevumus. 

Deviņdesmito gadu beigu romantiskās filmas "Praktiskā maģija" otrā daļa, savukārt, liek uzdot jautājumu – vai bez Sandras Bulokas un Nikolas Kidmenas šanī filmā vēl kas maz ir? Plaši apbalvotās dānietes Suzannas Bīras sīkvels būvē pagājušā gadsimta izskaņas nostaļģiju ar mūsdienu televīzijas filmu valodu, kas raganīgās Ouensu dinastijas vīriešu nedienas paceļ vēl nebijušā saldmes līmenī.

Sarunā pieskaramies 20. gs izskaņas raganu tēliem kino un televīzijā, tam, vai filmām par sievietēm automātiski var piedēvēt feministiskas īpašības, kā arī tam, kuri filmveides šabloni spēj noturēt uzmanību arī 2026. gadā.

Ukrainā un arī mums priekšā ir kārtējā, tā būs jau piektā pēc skaita, pilnā kara ziema. Par to, kā tas varētu izskatīties, vērtē Austrumeiropas politikas pētījumu centra vecākais pētnieks Mārcis Balodis. Vai ir kādas iespējas, ka šī varētu būt miera ziema, ne vairs kara ziema? 

"Diemžēl jāsaka, raugoties uz notiekošo gan frontē, gan arī politikā, domājot arī par ASV starpniecību, es šobrīd neredzu tādu skaidru perspektīvu, ka līdz ziemai, kaut vai decembra sākumam, situāciju varētu atrisināt. Pieņemot kaut vai lokālu pamieru vai uguns pārtraukšanas režīmu kā potenciālu izeju no situācijas. Nemaz nerunājot par kādu visaptverošu miera līgumu vai tādu fundamentālu risinājumu situācijai. Izslēgt pilnībā nevar, bet, analītiski skatoties, šobrīd neredzu indikatorus, kas liecinātu par to, ka tas vispār varētu būt iespējams," vērtē Mārcis Balodis.

Arī Latvijā jārēķinās, ka dažādas Krievijas īstenotas hibrīdkara operācijas arvien būs. Turklāt, vērojot energoresursu cenas pasaulē, arī mums jāgatavojas ziemai, kurā diemžēl apkures, degvielas un līdz ar to visu citu preču cenas visdrīzāk, mums prieku nedarīs. Arī mums ziema nebūs viegla.

Mārcis Balodis norāda, ka "ekonomiskais spiediens vai neapmierinātība var tikt konvertēta arī politiskā spiedienā ar ambīcijām mainīt mūsu attieksmi pret Krieviju vai mainīt attieksmi arī pret Ukrainu. (..) Tas var kļūt par politiskās, ekonomiskās un, es teiktu, arī  pārliecības noturības pārbaudījumu par to, uz ko mēs paši esam spējīgi, ko mēs paši esam gatavi panest, lai atbalstītu tos, kuriem atbalsts ir nepieciešams, un lai arī mēs paši tiktu no visas šīs situācijas ārā "sausām kājām", nevis izdomātu šoziem augstu gāzes cenu dēļ atgriezties pie Krievijas dabas resursu importa, piemēram."

Bērnudārzieku pastaigas ārpus izglītības iestādes teritorijas. Vai ir kādas vadlīnijas, kas nosaka, kur un kad drīkst doties, kas atbildīgs par bērnu drošību un kāpēc bērniem to vajag?

Ģimenes studijā diskutē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Pirmsskolas nodaļas galvenā specialiste-eksperte Jana Buboviča, Ādažu novada Izglītības pārvadles vadītāja Vija Tomiņa, Rīgas 231. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Sniedze Brakovska, privātātās pirmsskolas izglītības iestādes "Brīnumu planēta" vadītāja Ieva Kalniņa un Saulkrastu pirmsskolas izglītības iestādes "Rūķītis" vadītāja Jana Bukovska.

4. septembrī Carnikavā 19 bērnudārza bērnu grupa skolotājas un skolotājas palīga pavadībā bija devusies iepriekš saskaņotā pastaigā ārpus izglītības iestādes teritorijas, ievērojot apstiprināto pastaigas maršrutu. Pastaigas laikā bērnu grupai pietuvojās divi nepieskatīti suņi, kas uzbruka bērniem. Incidentā cieta seši bērni, no kuriem divus hospitalizēja; cieta arī viens no bērnus pavadošajiem pedagogiem, kurš centās suņus noturēt, lai pasargātu bērnus. Pēc šī gadījuma daudzi diskutēja, ka suņi nav vainīgi, ka visa atbildība jāuzņemas suņu saimniekiem, kuriem bija jānodrošina, lai suņi neatrastos ārpus privātmājas teritorijas. Un diskusijas raisījās arī par to, vai un kāpēc bērns jāved ārpus bērnudārza? Kāpēc viņi nevar dzīvoties tikai un vienīgi bērnudārza teritorijā, drošajā salā, kuru apjož žogs un tikai ar kodu atslēdzami vārtiņi? Par to diskutējam arī raidījumā.

Kā Latvijas augstskolu pārstāvji redz valsts attīstību pēc Saeimas vēlēšanām? Krustpunktā rīko diskusiju ciklu Latvijas augstskolās, lai kopā ar ekspertiem un studentiem spriestu par sabiedrībai būtiskiem politikas jautājumiem. Šoreiz Liepājā tiekamies RTU Liepājas akadēmijā, lai runātu par izglītības politikas veidošanu nākotnē. Diskutē RTU Liepājas akadēmijas lektore Ivita Pelnēna, RTU Liepājas akadēmijas docētāja Maija Ročāne un Liepājas Jāņa Čakstes vidusskolas direktore Laura Katkeviča.

Par to, ka krītas Latvijas skolēnu sniegums ne tikai dabaszinātnēs un matemātikā, bet arī lasīšanā, kas ir izšķirīgi svarīga, lai varētu visas šīs zinības apgūt, eksperti trauksmi ceļ jau sen. To rāda arī OECD dati. Turklāt tieši vispārējā izglītība ir piedzīvojusi daudz un apjomīgas reformas. Ir viedoklis, ka tas ir iemesls skolēnu sniegums kritumam. Tāpēc runājam par šīm reformām un to, kā būtu jāvirzās tālāk un ko mēs gaidām no nākamā sasaukuma politiķiem?

Karš Ukrainā ilgst jau vairāk nekā četrus gadus, un tur daudziem civiliedzīvotājiem došanās uz bumbu patvertnēm ir daļa no ikdienas. Latvijā patvertņu regulējumu likumā politiķi sakārtoja tikai pērn.

Uldis Ķevers, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks: „Ja mēs skatāmies tīri matemātiski, tad vietas patvertnēs pietiek aptuveni, gribētu teikt, pat pusmiljonam [gandrīz 496 tūkstošiem] iedzīvotāju.”

Taču skaitļi uz papīra vēl nenozīmē gatavas patvertnes.

Liene Amantova-Salmane, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Latgales reģiona nodaļas vadītāja: „Te, protams, ir ļoti labi saprotams sabiedrības spiediens par to, ka šim visam ir jānotiek ātrāk.”

Tikmēr pierobežā jautājums par drošu vietu, kur patverties, vairs nav tikai teorētisks.

Ligija Purinaša, literāte un publiciste: „Jā, astoņi šūnapraides ziņojumi tikai maijā!”

Vai Latvijas bumbu patvertņu tīkls pasargās cilvēkus, ja Krievija gadījumā nolemtu sākt militāru konfliktu ar NATO un uzbruktu Latvijai? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.