Spēlē piedalās: Edgars Apse, Mareks Kilups, Edžus Janvars un Morics Roberts Mūrnieks.

Korejiešu rakstnieces, Nobela prēmijas laureātes Gangas Hanas slavenāko romānu "Veģetāriete" tulkojusi Ildze Šķestere. Tā ir pirmā grāmata, kas latviski tulkota no korejiešu valodas bez starpniekvalodām. Kaut arī romānā ir diezgan daudz par ēdienu, tas ir tikai fons sarunai par neiekļaušanos, neiederību, pretošanos vispārpieņemtajām sabiedrības tradīcijām. Ildze Šķestere atzīst, ka viņu ļoti interesē arī Gangas Hanas romāns "Zēns nāk".

"Rakstot romānu, es sapratu, ka laiktelpa "Gvangdžu", kurā paralēli eksistē cilvēku cietsirdība un godprātība, vairs nav vienkārši pilsēta, bet gan vārds, kas no īpašvārda kļuvis par sugas vārdu. Pāri laikam un telpai tas turpina atgriezties pie mums tagadnes formā. Arī tieši šajā brīdī."  Tā Ganga Hana teikusi savā Nobela lekcijā.

Radio mazajā lasītavā šoreiz skan arī korejiešu valoda, lasa tulkotāja Ildze Šķestere.

Gangas Hanas romānu "Veģetāriete" izdevusi "Zvaigzne ABC". Ja iznāk būt Hamburgā, tur "Thalia teātrī" gaidāms iestudējums, kura pamatā ir romāns "Veģetāriete".

Ar Ūvi pļāpājam par to, vai mūsu acis var būt lukturīši, un par tiranozauru apmācības smalkumiem. Lasām Īena Billinga "Dino varoņus" un "Grāmatu ar lukturīti. Mežā" ("Latvijas Mediji").

"Aizgāju uz Igauniju." Tā parasti atbild valcēnieši, ja bijuši Valgā. Kopā ar Valkas novadpētniecības muzeja pārstāvi Ligitu Drubiņu izstaigājam abas pilsētas, pētot to vēsturi un uzzinot, kā Emīla Dārziņa iela pie sava nosaukuma tikusi, kādas rindas par Latvijas karogu, kas plīvoja virs Valkas Sarkanā Krusta slimnīcas, rakstīja Edvards Virza. Viesojamies arī Valgas senajā rātsnamā un klausāmies teiku par Valkā esošo Putraskalnu.

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitejā „Vuordineicā” itūreiz par vuordu „prāca”.

1960. goda žurnalā „Dzeive” tyka publicāts pa daļom Dektera latgalīšu eposs „Dorvas cīma ļaudis”. I tī ir taids teikums: „Napraseju, goreigs tāvs, napraseju nu juos ni kapeikys. Kod jau par breivu, tod jau par breivu. Ari muna prāca par breivu.”

Prāca – tys ir dorbs. Prāca 19. godu symtā īt nu poļaku volūdys. Prācavuot, prācavnīks, prācavuotuojs – tys ir struoduot, dorbuotīs, struodnīks, darbinīks.

Kod tu suoc lītuot vuordus i zyni sinonimus, tu vari pats sev individuali izsprīst, kurā gadīnī runuot vuordu dorbs, a kuramā prāca.

Akters Juoņs Krūņs (Jānis Kronis) i dramaturgs Juoņs Golubovs (Jānis Golubovs) itamā vosorā pabeja vairuokuos ekspedicejuos Latgolā, raudzeidami saprast, kas veidoj latgalīša ideņtitati. Latgolā savuoktī stuosti niu transformiejušīs teatra „Kvadrifrons” Juoņa Kroņa monoizruodē „Apjukušais bārns”, kas sovu pymrizruodi pīdzeivuos Reigā jau 20. septembrī, tok rodūšuo komanda planavoj izruodis ari Latgolā.

Kū nūzeimej byut latgalīšam, cik vīglai ci gryuts kotram iz tū ir atbiļdēt. Latgaliskū ideņtitati gryuši īlikt vīnā konkretā definicejā, jei ir kai mekliejumu process, kas kotram veidojās nu viesturis, kulturys i personeiguos pīredzis. Juoņam Krūņam „volūda ir cīši svareiga. Jū raudzeit lītuot piec īspiejis vaira, bet kai ar tū izīt, tys ir cyts vaicuojums. Tys ir koč kas, kas paleidz dūmuot i nūdūt tū izjiutu sev, sovim bārnim i cytim.” Juoņam Golubovam – „volūda i saime. Mama, paps, dzeds i baba, jī ir vysutyvuokī latgalīši, ar kurim dīndīnā uzturu kontaktu. Maņ caur tū rysynojās” latgalīša ideņtitatis vaicuojums.

Izruode nav dokumentals faktu atsuostejums, tī daudzu cylvāku stuosti i uzskoti savīnuoti vīnā vyspuorynuotā latgalīša tipažā, „kurs var puorstuovēt koč kaidā ziņā vīnu nūteiktu redzīni,” izsver Juoni.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot.

Itūreiz, kai vēļ var pasaceit vuordu „skraideit”, itai var – ryukuot, byzuot, bizinēt.

Ryukuot, ryukalēt – tys ir skraideit vīnam piec ūtra. Tys lobs vuords, jū var lītuot.

Byzuot – tys jau nūzeimis puornasums par tū, ka tai par lūpim parosti mes sokom. Kai senejūs laikūs, kab gūvs dreižuok atītu iz sātu, ganeņš izdora tai, ka juos tī suoc byzuot, bizineja, ari tai soka, sabyzynoj juos tai, ka juos eistyn matās, skrīn vīna par ūtru dreižuok iz klāvu. Ganeņš prīceigs skrīn pakaļ i soka mamai, ka navarēja jūs nūturēt, a patīseibā pats ir izdarejs. Tū var izdareit ari dīzgon vīnkuorši, jam tikai vajaga pi tuo gūvu bareņa stuovūt, tai vīgleņai bzzz, bzzz i gūvs reagej iz itū eistyn.