Latviju šodien, 13. oktobrī, apmeklē Igaunijas prezidente Ille Madise, kurai šī ir pirmā ārvalstu vizīte pēc stāšanās amatā.

Krievijas graudu tranzītam cauri Latvijai no šodienas par 25 % pacelta maksa.

Atklājot dzinējmedību sezonu, mednieki Krāslavas novadā aiztur migrantus.

Lai uzstādītu pieminekli “Svešo varai spītējot”, nepieciešami vēl 40000 eiro.

Saeimas Juridiskā komisija vienojas par atteikšanos no kompensācijām deputātiem, par daudzām citām izmaiņām Saeimas kārtības rullī nevēlas lemt steigā.

Nav skaidrības par basketbolista Kristapa Porziņģa veselības stāvokli un viņa gatavību jaunajai NBA sezonai.

Šogad būtiski pieaudzis graudu kravu tranzīts no Krievijas un Baltkrievijas. Patlaban šo pārvadājumu apjoms jau pārsniedz pērn visa gada laikā pārvietoto graudu kravu apjomu no šīm valstīm. Īpaši graudu tranzīts pieaudzis pēc ražas laika. Tikmēr dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksa Krievijas graudu tranzītam no šodienas vidēji pieaugs par 25 %, kas ir krietni mazāk par valdības uzdoto – šo maksu agresorvalstu graudu tranzītam trīskāršot.

Pērn visa gada laikā no Krievijas tranzītā pārvietoti teju 652 tūkstoši tonnu graudu, bet šogad līdz oktobrim šis apjoms jau pārsniegts par gandrīz 100 tūkstošiem tonnu. Tāpat arī no Baltkrievijas caur Latviju pārvadāto graudu apjoms būtiski pieaudzis. Patlaban nedz nacionālie nedz Eiropas Savienības tiesību akti gan neaizliedz pārvietot tranzītā graudaugu produktus no Krievijas un Baltkrievijas. Bet, lai pārliecinātos, vai tie nav iegūti Ukrainas teritorijās, muita veic arī dokumentāro kontroli.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes vadošo pētnieku sociologu Juriju Ņikišinu par to, kāpēc cilvēki izvēlējās nepiedalīties vēlēšanās, populisma politiku un politikas kompetencēm.

Visu laiku zemākā Saeimas vēlēšanu aktivitāte un politiskās līdzdalības kritums raisa nopietnu satraukumu gan par Latvijas iekšējo drošību, gan par Latvijas sabiedrības kopējo noskaņojumu un atsvešinātību. Vai vēlēšanu aktivitāte Latvijā, ko mēģinām šobrīd skaidrot un saprast, vai tā bija arī jums kā pētniekam negaidīts pārsteigums?

Jurijs Ņikišins: Tā kā es pārsvarā nodarbojas ar salīdzinošo pētniecību, skatos ne tikai uz to, kas notiek Latvijā, bet arī cenšos to iekļaut arī plašākā kontekstā, tad tas nav kaut kas unikāls. Mēs redzam, ka vēlēšanu aktivitāte mēdz samazināties arī citās valstīs. Nesen man bija saruna ar kolēģi no Rumānijas, kas arī radīja datus ar ļoti līdzīgām tendencēm kā pie mums. Protams, analizējot katru valsti, pat ja tendences ir līdzīgas, tik un tā būtu jāmeklē iespējamie skaidrojumi, faktori un cēloņi, nepaļaujoties tikai uz to, ko saka pētījuma atziņas no citām valstīm, jo katra valsts ir atsevišķs stāsts, diezgan unikāls.

(..)

Ir viena lieta, kas mani uztrauc un kas parādās arī salīdzinošo pētījumu datos, ka Latvija ir starp tām valstīm, kur ir diezgan liels cilvēku īpatsvars, kas vienlīdz pozitīvi novērtē gan demokrātiju, gan arī sistēmu, kuras centrā ir stiprs līderis, kuram nav jādomā par parlamentu un vēlēšanām. Acīmredzot cilvēki bieži vien meklē nevis programmu vai kādu foršu komandu, kas spētu šo programmu izvirzīt, bet joprojām daudzi meklē vienu cilvēku, kurš atnāks un visu autoritatīvi un efektīvi atrisinās. Un cik tas būs demokrātiski vai nedemokrātiski, tas daudzus cilvēkus ne visai uztrauc.

Zādzības, narkotisko vielu lietošana un glabāšana, huligānisms, vardarbība – Valsts probācijas dienests ikdienā strādā ar bērniem un jauniešiem vecumā no 11 līdz 25 gadiem, palīdzot mainīt uzvedību un mazināt atkārtotu likumpārkāpumu risku.

15. Saeimas vēlēšanu uzvarētāji saka, ka viens no nākamās valdības pamatuzdevumiem būs ievērot stingru budžeta disciplīnu. Bet, ko tas nozīmē praktiski - kurus tēriņus plānots samazināt, varbūt plānots celt kādus nodokļus? Un kādiem kompromisiem gatavi iespējamie sabiedrotie nākamajā valdībā?

Krustpunktā diskutē "Apvienotā saraksta" finanšu ministra padomnieks Guntars Vītols, Nacionālās apvienības valdes loceklis Ģirts Lapiņš, partijas "Latvija pirmajā vietā" 14. Saeimas frakcijas vadītāja Linda Liepiņa un "Jaunās Vienotības" 14. Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.

Četru gadu laikā nonākt līdz sabalansētam budžetam, jeb budžetam bez parāda ir vēlēšanu uzvarētāja "Apvienotā saraksta" apņemšanās. Šogad deficīts ir pāri par 1,8 miljardiem eiro. Pakāpeniski samazinot aizņemšanās apjomu, runa ir par milzīgām summām, un jautājums ir, kur līdzekļus atrast – izdevumu samazinājumos vai nodokļu palielināšanā? Kā risinājums bieži tiek minēta ekonomikas izaugsme, bet dažādi stimulēšanas pasākumi arī nav pāris gadu jautājums tik liela efekta sasniegšanai. Fiskālā disciplīna ir viens no nosacījumiem, kā tiks izvēlēti koalīcijas partneri. Tādēļ uz diskusiju aicinājām gan valdības veidotāju, gan partijas, kuras minētas kā potenciālie partneri vai izteikuši vēlmi tādi kļūt, lai skaidrotu, ko varētu darīt budžeta sabalansēšanai un uz ko ir gatavi parakstīties potenciālie partneri.

Raidījumā (ne)Diplomātiskās pusdienas pievēršamies Brazīlijai, kur prezidenta vēlēšanas kļuvušas par nozīmīgu pārbaudījumu ne tikai valsts politiskajai nākotnei, bet arī tās vietai arvien sašķeltākajā starptautiskajā sistēmā.

4. oktobrī vairāk nekā 125 miljoni jeb gandrīz 79% balsstiesīgo Brazīlijā devās uz vēlēšanu iecirkņiem, lai vēlētu valsts nākamo prezidentu. Notikušajā prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā Flaviu Bolsonaru, bijušā prezidenta Žaira Bolsonaru dēls, ieguva 47,03 procentus balsu, savukārt pašreizējais prezidents Luiss Inasiu Lula da Silva jeb Lula saņēma 45,16 procentus.

Tā kā neviens kandidāts neieguva absolūto balsu vairākumu, 25. oktobrī Brazīlijā notiks vēlēšanu otrā kārta. Lai gan nākamais Brazīlijas prezidents vēl nav zināms, ir novērojams, ka Bolsonaru Liberālā partija ievērojami nostiprināja savas pozīcijas Kongresā, tādējādi arī potenciāli apgrūtinot Lulas  valdīšanu pat atkārtotas uzvaras gadījumā. Lai gan Rīga no Brazīlijas galvaspilsētas Braziljas atrodas aptuveni 10 000 km attālumā, mums bija interesanti paanalizēt, ko šīs vēlēšanas nozīmē starptautiskā mērogā?

Raidījumu veidoja arī Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova no Latvijas Ārpolitikas institūta un Rīgas Stradiņa universitātes.

Viens no pēdējo gadu aktuālākajiem tematiem, par kuru runā attiecībā uz tehnoloģiju attīstību, ir mākslīgais intelekts. To aizvien biežāk izmanto reklāmas nozarē, ģenerējot plakātus vai video. Tas ienāk arī mākslā, tostarp, radot impulsus darbiem, kuros ģenerēti dažādi vizuāli elementi. Mākslīgais intelekts parādās vēl citur, lai atvieglotu darbu vai sniegtu jaunas iespējas. Tomēr tehniskie paņēmieni rada arī draudus cilvēkam. Tehnoloģiju un literatūras pētnieks Deivids Džavi Džonsons (David Jhave Johnston) rāda visai nomācošu ainu. Komponistiem un citiem kultūras nozares pārstāvjiem turpmāk būs jākonkurē ne tikai ar kolēģiem, bet arī datoru, kas, protams, darbu var paveikt vairākas reizes ātrāk. Bet vai kvalitatīvāk? Vai vispār spēsim atšķirt, kas ir cilvēka darbs un kas mākslīgi ģenerēts? 

Pētnieks uzskata, ka ir jāierobežo dažādu mākslīgā intelekta rīku izmantošana.

"Aizvien vairāk pieaug šaubas par to, ka cilvēks kļuvis lieks. Cilvēki aizvien vairāk apzinās, kas notiks, ja pieaugs tehnoloģiju jauda. Viņi jūtas nedrošāki par savu karjeru, prasmēm un dzīves aicinājumu. Tās rada trauksmi. Ja industrializācija bija milzīgs vilnis, un tagad daudzi zinātnieki runā par šo gaidāmo vilni. Tā ir kā hiperindustrializācija. Tā būs simtreiz spēcīgāka. Zūd cilvēku drošības sajūta. Līdz ar to, manuprāt, mums būtu jāatgriežas pie pašiem pamatiem un jāsaprot, ka esam viena vienota cilvēces ģimene, ka mums ir jārūpējas par struktūru kopumā, lai visām būtnēm būtu nozīme," analizē Deivids Džavi Džonsons.