Aicinām kopā ar Rīgas Starptautiskais kino festivāla (Riga IFF) direktori Lieni Treimani un festivāla radošo direktori Sonoru Broku veidot personalizētu festivāla jeb filmu skatīšanās kalendāru.

Rīgas Starptautiskais kino festivālu 15. oktobrī atklās ar Rīgā uzņemto dāņu režisores Majas el Tūhī jaunāko filmu "Nezināmā sieviete", kas piedzīvos Baltijas pirmizrādi. Festivāls turpināsies līdz 25. oktobrim, piedāvājot kino pieredzes dažādām gaumēm.

Pasaulē visbiežāk zemē nomestais atkritums nav plastmasas pudele vai polietilēna maisiņš, bet gan cigarešu izsmēķi. Šķietami mazs un nevainīgs, tas patiesībā ir bīstamu ķīmisku savienojumu kokteilis, kas nonākot saskarē ar ūdeni var radīt paliekošas sekas videi.

Latvija šajā ziņā nav izņēmums. Latvijā katru gadu tiek pārdots vairāk nekā pusotrs miljards cigarešu, un aptuveni 330 miljoni izsmēķu nonāk apkārtējā vidē. Līdz ar izsmēķiem dabā nonāk arsēns, kadmijs, svins. Ko viens mazs izsmēķis var nodarīt apkārtējai videi un kāpēc izsmēķi rada galvassāpes atkritumu apsaimniekotājiem? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro organizācijas "Latvijas Zaļais punkts" valdes loceklis Kaspars Zakulis un Vides izglītības fonda pārstāvis Jānis Ulme.

"Pilsētās kopumā situācija uzlabojas, arvien vairāk cilvēku izsmēķus izmet atkritumu urnās, tomēr dabā arvien nonāk daudz," norāda Kaspars Zakulis.

Arī pludmalēs izsmēķu daudzums samazinās, piekrīt Jānis Ulme.

Uz Siguldu rudenī cilvēki mēdz doties ne tikai, lai baudītu krāsaino ainavu. Drīz sāksies arī lašu nārsts un labā laikā to var vērot no Gaujas tilta Siguldā un vēl citās mazākās lašupēs, gar kuru krastiem ved pastaigu takas.

Laši un taimiņi upēs jau ir sanākuši lielā skaitā, šobrīd nogaida, kad ūdens temperatūra būs mazliet vēsāka un piemērota nārstam. Bet kā šogad laši upēs jūtas, kā siltie rudeņi maina nārstu un vai dažādi lašveidīgo aizsardzības un populācijas atjaunošanas pasākumi dod rezultātu, par to saruna ar Dabas Aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības daļas kontroles un uzraudzības sektora vadītāju Jāni Bušu.

Vairāk nekā 8000 rīdzinieku centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem joprojām nav pieslēgušies. Kāpēc? Cik grūti vai viegli ir pieslēgties centralizētajai ūdens apgādes sistēmai? Vai dzeramā ūdens kvalitāte atkarīgā no tā, vai lieto centralizēto vai decentralizēto ūdens pieslēgumu? Par to diskutējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Interesējamies arī, kādi ir atbildīgi ūdens un kanalizācijas lietošanas paradumi.

Diskutē SIA "Rīgas ūdens" Apvienotās ūdens kvalitātes kontroles laboratorijas vadītāja Gunita Kona un Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektors, Rīgas Tehniskās universitātes associētais profesors, Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūta vadošais pētnieks Sandis Dejus.

Ierakstā uzklausām rīdzinieci Baibu. Viņas ģimene dzīvo dzimtas īpašumā Zaļenieku ielā Pārdaugavā, netālu no pilsētas centra un par pieslēgšanos centralizētajam ūdensapgādes un kanalizācijas tīklam cīnās jau 20 gadus.

Iestājoties vēsākam laikam, vairāk darba arī riepu servisiem un autovadītāji pakāpeniski pāriet uz ziemas riepām. Tiem šoferiem, kas gaidāmajai sezonai vēlas iegādāties jaunu riepu komplektu, gan jārēķinās ar būtisku cenu pieaugumu un citām raizēm.

Latvijā ziemas riepu lietošana ir obligāta no 1. decembra, tomēr, tuvojoties vēsākam laikam, pāreja uz ziemas riepām pakāpeniski sākas jau tagad. Autovadītājiem, kas šoziem mašīnai vēlējās nopirkt jaunu riepu komplektu, gan jāņem vērā, ka maciņus nāksies pavērt plašāk – vasarā stājās spēkā Eiropas Savienības antidempinga tarifi Ķīnā ražotajām riepām. Uzņēmumiem, kas sadarbojās ar Eiropas Komisijas izmeklētājiem, piemērots 24,4% tarifs, bet tiem, kas nesadarbojās, tarifs ir 45,3 procenti.

Ārlietu ministrija rakstiskā komentārā Latvijas Radio skaidroja, ka tarifi piemēroti, jo ķīniešu uzņēmumi ilgstoši un mākslīgi uzturējuši zemākas cenas Eiropā, tādējādi kaitējot vietējai Eiropas riepu ražošanas nozarei. Riepu tirgotāji Latvijā izvēlējušies dažādas pieejas riepu importam, bet mums kā galapircējam jebkurā gadījumā jārēķinās ar cenu pieaugumu. 

Kremļa stratēģija Ukrainā joprojām ir nemainīga un balstīta gan militārajos uzbrukumos, gan informatīvajā spiedienā uz Rietumiem. To intervijā Latvijas Radio pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra vecākā pētniece un direktora vietniece Elīna Vrobļevska.

Maskava nav atmetusi savas militārās ambīcijas un tas ir redzams pēc uzbrukumu apjoma, īpaši Kijivai. Un informatīvajam spiedienam par labu spēlē Amerikas Savienotās valstis.

Šodien, 13. oktobrī, 90. jubilejā sveicam rakstnieci Māru Svīri. Viņas pūrā ir vairāk nekā 30 grāmatu, un tieši viņa ir autore stāstam un scenārijam, pēc kura uzņemta leģendārā filma „Limuzīns Jāņu nakts krāsā”.

Jubilāre ir arī daļa no mūsu saimes – savulaik viņa desmit gadus strādāja par bērnu un jauniešu raidījumu redaktori, kā arī ar Astras Priedes vārdu veidoja raidījumu „Parunāsim, padomāsim”. Šovakar Latvijas Radioteātrī skanēs īpašs sveiciens – Māras Svīres stāsta „Sestā labierīcība" iestudējuma pirmatskaņojums.

Baiba Kušķe: Jums jau tieši 12.00 laikam ir kafijas dzeramais laiks?

Māra Svīre: Jā, tā bija iegājies, kad bijām kopā ar Vladimiru. Tas ir viņa rakstāmgalds, viņš te sēdēja un rakstīja, un es sēdēju un rakstīju citā istabā. Un tad 12.00 mēs cēlāmies un dzērām kafiju. 

Pie Māras Svīres viesojos dažas dienas pirms viņas apaļās jubilejas. Viņa pagatavojusi ļoti garšīgu kafiju, savā gaišajā tērpā izskatās skaista un eleganta, un, lūkojoties uz viņu, patiešām grūti noticēt iespaidīgajam gadskaitlim, ko rāda kalendārs.

Viņa aktīvi seko visam Latvijā un pasaulē notiekošajam, un ik dienas joprojām piekopj kādu savu vājību, kā viņa ar humoru saka, ko viņas vīrs rakstnieks Vladimirs Kaijaks savulaik arī ar smaidu pielīdzināja atkarībai.

Māra Svīre: ”Šad tad bija tā, ka viņš tā klusu pienāk pie tām durvīm, paskatās, ko es daru, un saka: ”Ahā, nodarbojas atkal ar narkomāniju!”. Un mana narkomānija ir lasīšana. Man ļoti patīk lasīt, tas ir tik valdzinoši – skatīties savu filmu! Nekad neviena ekranizācija nav tik laba kā grāmata, un tā filma, ko es esmu redzējusi, lasot grāmatu. Tā man patiešām bija vājība jau no ļoti agras bērnības līdz pat šai dienai. Tagad, kad man vairs nav nekādu citu pienākumu, es daudz lasu, es esmu jau šajā gadā izlasījusi 45 grāmatas.

Es izlasīju žurnālā ”Planētas noslēpumi”, ka labs līdzeklis pret demenci esot lasīšana un es nopriecājos – nu re kā, tāpēc man laikam arī demences nav vēl.”

Viņa balss modina daudzus. Vai ar tām stundām, kurās ēterā jāsarunājas ar klausītājiem un producentu pietiek, lai pārējā laikā klusētu? Monopolā saruna ar radio "Skonto" rīta cilvēku Valdi Melderi.

Eiropas Savienība (ES) pirmdien, 12. oktobrī, papildināja sankciju sarakstu ar gandrīz 1600 Krievijas juridiskajām un fiziskajām personām. 

Vēsturē lielākais sankciju pret Krieviju saraksta papildinājums. Tā teik raksturots šīs dienas lēmums, ar kuru Eiropas Savienības ārlietu ministri sankciju sarakstā iekļāva vēl aptuveni 1600 cilvēku un organizāciju, kas ir saistīti ar Krievijas militāro rūpniecību, kā arī Krievijas Domes vēlēšanu organizēšanu okupētajās Ukrainas teritorijās. Vēl šodien Briselē izskanēja nožēla par ASV lēmumu iegādāties no Krievijas dīzeļdegvielu.