Darba vietā jājūtas labi, jo ja par kaut ko būtisku nav padomāts, tas var ietekmēt darbinieka spējas un arī sagaidāmos darba rezultātus. Kā ergonomika palīdz risināt noguruma problēmu, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesors Henrijs Kaļķis un SIA "HR Laboratory" vadītāja, konsultante cilvēkresursu vadībā Katri Vintiša.
Kas rada nogurumu darba vidē?
"Tieši šobrīd Latvijas Universitātē veicam aktuālu pētījumu, kas ir Latvijas Zinātnes padomes projekts, kur pētām nogurumu nevis kā vienu skaitli, bet tieši kā fizisku, kognitīvu un arī emocionālu un psihosociālu procesu," norāda Henrijs Kaļķis.
Pētījuma ietvaros zinātnieki cenšas saprast, kuri ir agrīnie signāli, pirms nogurums pārvēršas kādās sāpēs, darba kļūdās.
"Ir vairāki praktiskie piemēri darba vidē, kur mēs redzam, ka, pieņemsim, ka darbinieks ir noguris, un tur ir ļoti daudzi faktori. Varbūt ir darba saturs viņu ir nogurdinājis, plus vēl, iespējams, arī kaut kāda privātā dzīve mājās, jo mums jau summējas šis nogurums no dažādiem faktoriem," skaidro Henrijs Kaļķis. "Vienlaicīgi mēs varam redzēt, ka tas atstāj ļoti būtisku iespaidu uz produktivitāti. Rezultāti netiek sasniegti vai netiek izpildīti darba devēja noteiktie mērķi pilnā apjomā. Un arī viņi [darbinieki] kļūdās, neuzmanības kļūdas bieži vien ir. Tā kā pētījums vairāk ir par ofisa darbiniekiem, ir kļūdas līgumos, ir kļūdas izpildījumā. Ja skatāmies no biznesa efektivitātes viedokļa, rodas zudumi, kas ir jāpārstrādā, jāveido pa jaunu."
Katri Vintiša vērš uzmanību uz tiem, kas paši ir gan darba devēji sev, gan tā veicēji, un mudina arī pašiem cilvēkiem domāt par to, kas raisa nogurumu darbā un kā sev palīdzēt.
"Es par šoferiem un traktoristiem, un arī par manikīra meistariem un frizieriem, par daudziem, kuri ir paši sava darba vadītāji. Viņš ir viens pats traktorā, un tad viņš lemj, cik ilgi ko darīs. Un viņš bieži vien savu veselību sabojā. Kāpēc? Tāpēc, ka viņam vajag izdarīt vairāk, lai nopelnītu vairāk. Un tas ir ļoti skumji,” analizē Katri Vintiša.
"Būtu ļoti svarīgi zināšanas par ergonomiku paturēt ne tikai organizācijas vadības galā, bet lai ikviens cilvēks zinātu, kas viņam palīdzēs un kā viņš savu veselību var saglabāt. Neviens negrib būt slims, bet ikviens grib nopelnīt vairāk, un it sevišķi valstī, kas tikai vēl attīstās.
Es vēlētos, lai tad, kad pētījums būs pabeigts, rezultāti būtu ļoti plaši izziņoti un zināmi un lai katrs saprastu, ka, jā, viņam arī ir pašam atbildība par savu veselību. Un ne vienmēr kāds atnāks un pateiks: tagad tev vajag ieturēt pauzi. Tev pašam tas ir jāsaprot.
Par ergonomiku jeb darba vide kā konkurētspējas instrumentu sarunu aizsākām jau jūnija raidījumā.
