Eiropas Savienība papildina sankciju sarakstu ar 1600 Krievijas juridiskajām un fiziskajām personām.

Politologi: Mazākumvaldība vai ierastā koalīcija – izšķiršanās būs par ietekmi un spēju īstenot pārmaiņas

Top nākamā gada valsts budžets. Jau tagad skaidrs, ka izdevumi būs jāsamazina par vairākiem simtiem miljoniem eiro.

Latvijā bērnu aprūpes un krīzes centros joprojām vairāk nekā tūkstoš bērnu gaida savu ģimeni, un audžuģimeņu skaits valstī turpina samazināties.

Ja cilvēks strādājis ārzemēs un Latvijā atgriežoties turpina strādāt – kā viņam aprēķinās pensiju? Šoreiz raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts meklējam atbildes uz jautājumiem, kas uztrauc diasporu, domājot par dzīvi seniora vecumā, lai ārvalstīs strādājušais varētu atgriezties Latvijā un ar mierīgu sirdi baudīt savas vecumdienas dzimtenē.

Diskutē Nodarbinātības valsts aģentūras konsultants EURES jautājumos Andris Segliņš, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Egita Ose, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Fizisko personu nodokļu daļas Galvenais nodokļu inspektors Dzintars Kobitjevs un Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstniece diasporas jautājumos Zanda Grauze.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina noteikt skaidrākas kvalitātes prasības tālmācībai un izglītībai ģimenē. Būtiskākās izmaiņas paredz skaidrākas kvalitātes un atbalsta prasības tālmācībai, skolas un vecāku atbildības sadalījumu, kā arī pašvaldību iesaisti īpašo apstākļu izvērtēšanā, ja vecāki izvēlas bērnam izglītības apguvi ģimenē vai tālmācībā 1.–6. klasē.

Pēcvēlēšanu noskaņas turpinām runāt par politiku. Krustpunktā Lielā intervija ar partijas "Latvija pirmajā vietā" vadītāju Aināru Šleseru.

Igauņu režisores Renātes Kērdas izrāde “Sala” Liepājas teātrim piešķir jaunas krāsas repertuārā. Darbs veidots, apvienojot kustību, runāto vārdu un vizuālo skatuves valodu. “Izskaidrošana apzog izrādi,” – tā uzskata Liepājas teātra aktieri, kas piedalās izrādē “Sala”, un aicina nākt skatītājus ar atvērtu prātu. Renātes Kērdas radošais rokraksts ir autorteātris, veidojot izrādi kā vienotu mākslas darbu.

No 12. līdz 17. oktobrim Rīgā – Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcijas “Prokrastinācija un radīšana” telpās Mārstaļu ielā 6 un Ikšķilē norisināsies rakstniecei Norai Ikstenai veltīta notikumu nedēļa “Noras māja”. Tās būs sešas dienas, kurās caur literatūru, mūziku, kino, sarunām, atmiņām un satikšanos turpināsies Noras Ikstenas dzīves svinēšana. Nedēļas kulminācijā, 17. oktobrī, Ikšķilē durvis vērs Noras māja, bet Ikšķiles pilsētas bibliotēkā tiks atklāta Noras Ikstenas lasītava.

Svinēt Noras Ikstenas dzimšanas dienu Kultūras rondo aicina Noras māsa Indra Vilipsone un Nacionālā Rakstniecības un mūzikas muzeja vadītāja Iveta Ruskule. Ierakstos klausāmies arī rakstnieces balsi.

Sešu dienu programma veidota kā ceļš cauri dažādām Ikstenas radošās un cilvēciskās pasaules šķautnēm. Tajā tiks atvērtas grāmatas, lasīta viņas proza, notiks koncerti un kino seansi, sarunas pie viena galda un tikšanās ar cilvēkiem, ar kuriem rakstnieci saistījušas radošas un personiskas attiecības.

Izdevniecībā "Dienas Grāmata" klajā nākusi arī Noras Ikstenas grāmata "Bezgalības. Ikdienas domu plaiksnījumi".

Savukārt 15. oktobrī dienas garumā ekspozīcijā “Proktastinācija un radīšana” Noras pašas lasījumā skanēs esejas, kuras viņa veltījusi ekspozīcijas varoņiem – latviešu literātiem un mūziķiem.

Ļoti iespējams, ka pēc pieciem līdz desmit gadiem staru terapijas pacientiem ārstēšanas kurss varētu būt īsāks un krietni patīkamāks. Kristaps Paļskis Rīgas Tehniskajā universitātē aizstāvējis disertāciju, kurā viņš pētījis, kā onkoloģisko slimību terapijā izmantot paātrinātāju tehnoloģijas, lai pēc iespējas precīzāk un efektīvāk iznīcinātu vēža šūnas. Šis ir viens no piemēriem, kur CERN notiekošie daļiņu pētījumi var nākotnē praktiski palīdzēt pacientiem, mazinot staru terapijas blaknes un ne tikai. Kā sarežģīta daļiņu fizika iedarbojas uz tik komplicētu organismu kā cilvēka šūna? Raidījumā zināmais nezināmajā skaidro medicīnas fiziķis Kristaps Paļskis un Rīgas Stradiņa universitātes tenūrprofesore radioloģijā, vadošā pētniece un radioloģijas zinātniskās laboratorijas vadītāja ārste Maija Radziņa.

Vai atceraties, kā pirms vairāk nekā 20 gadiem datu pārnesei tika izmantotas disketes? Nu jau tā šķiet kā tāla pagātne, tehnoloģijas mainās ļoti strauji, un neviens vien cilvēks būs nodomājis – kas gan varētu būt tā tehnoloģija, ko šajā lielajā mainībā varēsim izmantot ārkārtīgi ilgu laiku un ar kuras palīdzību uzkrāt aizvien pieaugošo datu apjomu? Atbilde būtu – kvantu skaitļošanas un DNS datu uzglabāšanas apvienojums. Tieši ar šādu jaunu modeli, septembrī viesojoties Rīgā, Latvijas Universitātē, iepazīstināja profesors Koens Bertelss.

Dzimis Beļģijā, vairāk nekā 20 gadus strādājis Delftas Tehnoloģiju universitātē Nīderlandē, bet šobrīd viņa darbība saistīta ar Šveices uzņēmumu, vienlaikus sadarbojoties ar vairākām universitātēm. Visur viņš meklē bioķīmiķus, ģenētiķus un citus zinātniekus – aizrautīgus un dedzīgus cilvēkus, kuri noticētu viņa idejai par DNS tehnoloģiju un būtu gatavi to attīstīt tālāk. Arī Zināmais nezināmajā bija iespēja aprunāties ar profesoru, un, ja jums mūsu saruna šķiet futūristiska – ļoti labi, jo profesors Bertelss tiek dēvēts par pilnīgu nākotnes cilvēku.