Ar Olīviju pļāpājam par olimpiskajām spēlēm, domājam, kas ir kumimamu, un mēģinām saprast, kā sarunājas putni. Lasām Šīnas Dempsijas "Pablo Pingu. Romas brīvdienas" ("Zvaigzne ABC") un Irinas Taranenko "Lielo grāmatu. Olimpiskās spēles" ("Zvaigzne ABC").

„Ir vērtīgi saglabāt to laiku, kas ir aizejošs, un vērts apgūt to, kas šajā vietējā kultūrvidē vēl ir," teic Rudbāržu pagasta bibliotekāre Dagnija Grundberga, kura apkopo fotogrāfijas par vietām un notikumiem Rudbāžos.

Kopā ar viņu klausāmies par rumulēšanās tradīcijām vietējā padomju saimniecībā un burtojam senus uzrakstus uz kapu krustiem Lūdiķu kapos. Bet Latvijas Radio korespondente Kurzemē un brīvajā laikā arī dabas gide Inga Ozola iepazīstina ar priežu dzimtas koku, kas līdzinās eglei, un smaržo pēc citroniem, kā arī parāda savu māju vērtības - dižozolus.

Studijā Liepājas baptistu “Ciānas” draudzes sludinātājs Jurģis Šuba.

Latgalīte Inese Ruka ir lauksaimineica nu Augšdaugovys nūvoda Dubnys pogosta, kura jau daudzus godus dzeivoj uorpus Latgolys, Smiļtenis nūvodā, i audzynoj divejus četrgadnīkus. Latgalīšu volūda Inesis saimē ir mīlesteibys volūda: „Ka es naasu dīnā runuojuse latgaliski, tod tei dīna nav pylnviertiega. Latgaliskuo volūda asociejās ar sātys sajiutu, ar saimis sajiutu, ar sirds, ar dvēselis syltumu. Tys, kas munā pyrmajā saimē beja da munai tagadejai saimei. Kod es ar bārnim runoju latgalīšu volūdā, es varu raudzeit sovā veidā koč kai nūdūt tū ļūbesteibu na par volūdu, bet par tū sajiutu, kas asociejās, ka tu dzierdi itū volūdu.”

Latgaliskais ci kaidys cytys volūdys akcents ir kai eksotika, par kuru nav juosakaunej, i vairuoku volūdu lītuošona juos saimē dabiski sadzeivoj, atrūnūt ari dabisku vidi latgaliskajam. 

Impulss sarunai ar Inesi Ruku ir 17. oktobrī Reigā gaidomais latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” pasuokums saimem „Vierzeiba. Saimu dīna”, kur varēs baudeit kūpā byušonu latgaliskā vidē, runuot par volūdys lītuošonu saimē, ar bārnim i satikt ari cytas saimis, kam latgalīšu volūda ir daļa nu kasdīnys. Iz tīni planavoj dūtīs ari Inese.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot.

Spaņs – mums spaņs beja, i spaņs byus. Spani, prūtams, suokumā beja kūka.

„Kolnasātā” atsagrīž rubrika par i ap Latgolys apceļuošonu – ar jaunu autoru, nūsaukumu i cytim rakursim. Iz prīšku aptyvai reizi mienesī latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga žurnaliste i ceļuošonys entuziaste Renāte Lazdiņa rubrikā „Muna Latgola” aizvess iz kaidu vītu Latgolā, kū redzēt i pīdzeivuot, kur varbyut jau reizi byuts, tok vysod var atsagrīzt, kas Latgolai dūd eipašu kruosu i sovpateibu, kurys īraudzeit sovom i cyta acim.

Itūreiz dūsimēs iz Teirumnīku pūru, kū izstaiguosim kūpā ar gidi Annu Macāni.

Rudiņs, mygla, Teirumnīku pūrs i opols ezereņš vydā, „oi, kaida skaista ir, ka vokorūs atej, tod, kod mīreigs tys ezereņš, vysi kūki spīgelejās iudinī. Nu, kai puorsoka,” soka Anna Macāne. Teirumnīku pūru pyrma 25 godu kai unikalu ekoturysma vītu sauleitē izcēle japuoņu zynuotnīki. 2001. godā ite izveiduota pūra styga ar kūka laipom. Ite vīnā vītā ir treis pūra veidi miniaturā – augstais syunu pūrs, puorejis pūra nūgoboli i zamais ci zuoļu pūrs. Ite aug dabeiguo leluo dzērvine, zīd andromeda ar spylgti rozā zīdenim, ārkausa kasandra boltim zvanenim, vaivierņu zvaigzneitis i reizem ite var redzēt jiurys ereli augši lidojam puori.

Raidījums Stiprie stāsti ciemojas Cēsu novada Dzērbenes pagasta "Lejniekos". Raivis Apsītis tur izveidojis sešus dīķus un jau desmit gadus audzē karpas, foreles, zandartus un citas zivis. Konkursā "Novada garša" viņš šogad saņēma zelta medaļu par savos dīķos izaudzēto foreli un sudraba medaļu par karpu. Raivis arī audzē mikroaļģes, kas dīķus bagātina ar skābekli un konsultē citus zivju audzētājus. Pirmo dīķi viņš izveidoja, kad "Lejniekos" vēl dzīvoja Jete Užāne, kas adīja brīnišķīgi skaistus cimdus. Raivja sieva Elīna ir autore divām grāmatām par Jeti Užāni, ko pati pazina kopš bērnības.

Politika man ir paņēmusi ļoti daudz nervu šūnu, piedzīvots lepnums, bailes, pazemojums un gods, tomēr tas bija ļoti interesants periods – atzīst bijušais politiķis, publicists Andrejs Panteļējevs. Par krievu valodu skolās un sabiedrības sašķeltību, par trīs miljonu lietu deviņdesmitajos un premjeru Šķēli, arī par to, kā skolā netika vaļā no trijniekiem un ko tagad māca ģimnāzijā saruna ar Andreju Panteļējevu Laikmeta krustpunktā.

Fiziķis, politiķis, publicists. Gan pirms, gan pēc šiem dzīves posmiem viņa atbildes caurvij tāds kā sentiments par iespējami labāko, ko cilvēks dzīvē var paveikt. Un atziņas, kuras gūtas vienās no skarbākajām attiecībām – varas pasaulē. Laikmeta krustpunktā studijā viens no nozīmīgākajiem apvienības „Latvijas ceļš” politiķiem Andrejs Panteļējevs, kurš tagad ar saviem laikabiedriem raidījumu ciklā diskutē par kopā lemto un, kā tas ietekmēs mūs visus šodien. Viņš arī Atmodas laika notikumu dalībnieks, Augstākās padomes, vairāku Saeimu deputāts, „Latvijas ceļa” frakcijas priekšsēdētājs un kopš 2013. gada Latvijas Zaļās partijas biedrs.

Esam satikušies dažas dienas pēc 15. Saeimas vēlēšanām. Ir skaidrs, ka Saeimā būs sešas partijas. Kā jūs vērtējat vēlēšanu rezultātus?

Andrejs Panteļējevs: Godīgi runājot, rezultāti ir labāki, nekā es sagaidīju, jo es baidījos, ka tās nosacīti latviskās vai valstiskās partijas būs tādas saskaldītas mazos gabaliņos un ka nākošā valdība būs atkal tāda raiba kā dzeņa vēders, ar četriem pieciem koalīcijas partneriem. Tādā ziņā es esmu priecīgs. Es negaidīju tik lielu rezultātu – man liekas, neviens negaidīja. Pirmkārt, kā bijušais „Latvijas ceļa” priekšsēdētājs apsveicu Kulberga kungu, ka viņš ir pārspējis mūsu, „Latvijas ceļa”, rekordu savā laikā.

Var patikt vai nepatikt kaut kas Kulbergā, bet labā ziņa ir tā, ka viens politiskais spēks un viens politiskais līderis ir saņēmis ļoti spēcīgu mandātu. Tas nozīmē, ka ir visas iespējas, nemeklējot nepārtrauktu kompromisu koalīcijā, radikālāk veikt kaut kādas nepieciešamās reformas. Mums ilgi nav bijis tā, ka premjeram ir tik liels mandāts. Par to man ir prieks.