Inese Grīnvalde ir pedagoģe ar maģistra grādu pedagoģijā, kura radījusi silto graudu iekārtu attīstošām nodarbībām un stresa mazināšanai, ko sauc par "Laimes bļodu". Viņa stāsta, kā nonāca līdz idejai par graudu izmantošanu šādā veidā un kāpēc ir svarīgi rast dažādas metodes stresa mazināšanai, bet sarunas sākumā varat dzirdēt, kā "Laimes bļodas" radītāja, iegremdējot rokas graudos, veic elpošanas vingrinājumu.
Inese Grīnvalde (rādot elpošanas vingrinājumu): Tos graudus savācu pie sevis. Tad es aizturu elpu un paskatos, kā viņi birst. Un tad ar izelpu es [tos izbirdinu]. Tad ir gan tā skaņa, gan smarža.
Ilze Kuzmina: Daudzi no mums zina smilšu terapiju, bet nu izrādās, ka Latvijā var darboties arī ar siltajiem graudiem, tu šo metodi esi izgudrojusi. Kā radās šī ideja?
Inese Grīnvalde: Biju vairāk nekā 35 gadus strādājusi ar dažāda vecuma, sociālā un arī veselības stāvokļa bērniem kā speciālais pedagogs un karjeras pedagogs; esmu bijusi atbalsta persona pusaudžiem, kuri nāk no tā saucamajām sociālā riska ģimenēm.
Tāpēc likumsakarīgi laikam ir, ka es izveidoju savu sociālo uzņēmumu, kas ir ģimenes uzņēmums. Tā mērķis ir mazināt stresu bērniem, jauniešiem un nu jau arī senioriem.
Mūsu silto graudu iekārta radās sadarbībā ar vienu latviešu ģimenes uzņēmumu ZIPA.LV, un izmantojam dabiskus ekoloģiskus materiālus. Ilgi domājām, ko bērt šai iekārtā. Mēs testējām gan griķus, lēcas, gan linsēklas. Arī bērniem devām [šos materiālus] testēt, [lai saprastu], kas viņiem labāk patīk. Visvairāk bērnu nobalsoja par graudiem. Un arī man pašai ir ļoti siltas un emocionālas atmiņas par to, kā mēs ar saviem bērniem, kad viņi vēl gāja bērnudārzā, braucām uz Vecumniekiem pie zemnieka Mārtiņa.
Atceros sajūtu, kad es peldēju siltos, saules pielietos graudos traktora piekabē.
Un tā jau laikam ir, ka tas pēdējais lēmums balstīts uz emocijām. Un tad mēs tā arī pieņēmām, ka tie ir kviešu graudi. Graudiem ir arī labs lielums: viņi nav ne par lielu, ne par mazu.
