No 1,47 eiro līdz pat 4500 eiro uz vienu skolēnu – tik atšķirīgas ir izmaksas viena augstākā līmeņa eksāmena sagatavošanai. Skaidrs, ka jo vairāk skolēnu eksāmenu kārto, jo izmaksas uz katru ir mazākas. Taču, piemēram, franču valodas augstākā līmeņa eksāmenu, šogad kārtoja tikai viens vidusskolas absolvents, bet eksāmena sagatavošanas izmaksas ir 4500 eiro, līdz ar to viena skolēna eksaminēšana izmaksājusi ļoti dārgi. Līdzīgi ir ar vācu valodas eksāmenu, kuru parasti kārto tikai daži skolēni. Salīdzinoši dārgi – virs simts eiro uz skolēnu valstij izmaksāja arī ģeogrāfijas un programmēšanas eksāmeni, jo tos kārtojuši tikai ap 70 skolēniem. Vai ir jēga turpināt maksāt par šo eksāmenu sagatavošanu, ja no šī mācību gada to kārtošana ir brīvprātīga?

Šopavasar pabeigt vidusskolu varēja, kārtojot tikai vienu augstākā līmeņa eksāmenu, kamēr iepriekš tika prasīti divi. Šī iemesla dēļ jo sevišķi skolēnu interese kritās, piemēram, par vēstures eksāmenu: 2025. gadā to kārtoja 500 absolventi, bet šogad tikai 150. Sociālo zinātņu eksāmena kārtotāju skaits kritās no 1319 līdz 591, bet programmēšanas eksāmena – no 217 līdz 77. 

Nedēļas nogalē, 11. oktobrī, Slovēnijā vienlaikus notiks četri referendumi – viens saistošs, trīs konsultatīvi. Pirmais no tiem paredz pilnvaru palielināšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijām, otrā referendumā tiks balsots par sociālo pabalstu piešķiršanas kārtību, bet trešajā –  par balsstiesību piešķiršanu trešo valstu pilsoņiem Slovēnijas vietējās vēlēšanās. Un visbeidzot, ceturtais referendums vaicās iedzīvotājiem, vai būtu nepieciešams atcelt obligāto abonēšanas maksu, no kuras tiek finansēta Slovēnijas sabiedriskā raidorganizācija "RTV Slovenia". Šīs iniciatīvas autori uzskata, ka abonentmaksa uzliek mājsaimniecībām lieku finansiālu slogu, savukārt pretinieki bažījas, ka valsts finansējums varētu padarīt sabiedrisko mediju ievainojamu politiskā spiediena priekšā.

Slovēnijas sabiedriskais medijs pēc savas uzbūves ir ļoti līdzīgs arī Latvijas Sabiedriskajam medijam. Tāpēc referenduma priekšvakarā Latvijas Radio žurnālists Uģis Lībietis viesojoties Ļubļanā, uz sarunu aicināja Slovēnijas Radio vadītāju Mirko Štularu.

Jaunā drukātās preses abonēšanas kampaņa rit pilnā sparā. Tomēr Latvijas Radio klausītājus pārsteidzis fakts, ka "Latvijas Pasta" abonēšanas katalogā vairs neredz laikrakstu "Diena", "Ilustrēto Pasaules Vēsturi" un citus izdevniecības žurnālus. Citu izdevniecību produktiem samazināts iznākšanas biežums.

Kādas šogad ir izmaiņas abonēšanā un kā izdevējus var ietekmēt tarifu kāpums?

Veselības aprūpes tā saucamo divu pakalpojumu grozu principa ieviešana atlikta vēl uz gadu – līdz 2027. gada 31. decembrim. Tā šodien, 8. oktobrī, izskatot grozījumus steidzamības kārtā uzreiz divos lasījumos lēmusi Saeima. Šī principa ieviešanu atliek jau vairākus gadus.

Pašreizējā kārtība nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no apdrošināšanas iemaksām. Savukārt jaunajā Veselības aprūpes finansēšanas likumā ir iekļauts tā saucamais divu veselības aprūpes pakalpojumu grozu princips. Veselības aprūpes minimums jeb „pamata grozs” tiktu nodrošināts Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un ārzemniekiem ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju. Savukārt valsts obligātā veselības apdrošināšana jeb „pilnais grozs” tiktu nodrošināts cilvēkiem, kuri veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vispārējā režīmā un tiem pacientiem, kuri ir sociāli mazāk aizsargāti – piemēram, bērniem, pensionāriem vai bezdarbniekiem. Savukārt pārējiem pacientiem tiktu paredzēta iespēja valsts obligātajai veselības apdrošināšanai pievienoties brīvprātīgi, iemaksājot brīvprātīgās iemaksas.

Šī principa stāšanās spēkā atlikta jau vairākas reizes un arī šodien.

Finanšu ministrs: Nākamā gada budžets būtu jāsagatavo vēl līdz jaunās valdības apstiprināšanai.

Gada inflācija septembrī Latvijā saglabājusies 3,2 procentu apmērā. Tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu palielinājušās par 0,2%.

Tā saukto divu veselības aprūpes pakalpojumu grozu principa ieviešanu atliks vēl uz gadu.

Labdarības maratons "Dod pieci!" šogad uzmanību pievērsīs Latvijas sabiedrības psihiskajai veselībai.

Nesen aizvadītās Krievijas Domes vēlēšanas bija pilnīgs farss – tā šodien apstiprinātajā rezolūcijā norāda Eiropas Parlamenta deputāti.

Šonedēļ “Kur kritiķiem nav vietas” pārskata kapitālisma, reitingu un ekspluatācijas baušļus. Fokusā amerikāņa Lānsa Openhaima debija “Karstais raidlaiks” ar Robertu Patinsonu hrestomātiska televīzijas šova tapšanas krustugunīs, kā arī meksikāņa Alehandro Gonsalesa Injaritu satīra – nepieradināmais “Digers” – ar Tomu Krūzu miljardiera hūtē.

Venēcijas kinofestivālā pirms mēneša pirmizrādītā Openhaima drāma “Karstais raidlaiks” ieved divtūkstošo gadu sākumā, kad NBC kanāla pīķa stundu pārņem realitātes šovs “Noķert plēsēju”, kas, izmantojot pētnieciskās žurnālistikas metodes, ievilina kameru priekšā pedofilus. Filma rekonstruē laiku starp 2004. un 2007. gadu, kad raidījums ir reitingu galvgalī – tas ir tik populārs, ka izkonkurē seriālu “Pazudušie” (2004–2010) un “Bīstamās mājsaimnieces” (2004–2010), bet šova vadītājs Kriss Hansens (lomā Patinsons) ir kļuvis par televīzijas mesiju, kurš apzinās savu vērtību un “misijas” nozīmi.

Audiorecenziju papildina sarunas fragments ar aktieri un producentu Patinsonu.

Skatītāji un kritiķi daudzviet "Digeru" jau ir nopēluši kā pārlieku moralizējošu un režisora personīgo ambīciju pārstimulētu, tomēr šāds autorkino Holivudā ir unikāls risks. Filma, līdzīgi kā “Doktors Streindžlavs” (1964), par visām varītēm necenšas izklaidēt, taču tā tāpat ir asprātīga, saistoša un asa kapitālisma analīze. Šī ir viena no pēdējām studijas “Warner Bros.” filmām pirms kompānijas nonākšanas “Paramount” paspārnē – tas savdabīgā kārtā komentē monopolu pasauli, kurā aizvien izteiktāk mītam.

Nesen klajā nākusi titulētā basketbolista un basketbola trenera Valtera grāmata "Dumpinieka talanta apliecība". Tā pievēršas bērnu un jauniešu attīstībai sportā, agrīnas specializācijas riskiem un vecāku un treneru ietekmei. Sarunā ar Ģimenes studiju Valters dalās savā sportista un trenera pieredzē, vērtē Latvijas bērnu un jauniešu sporta sistēmas problēmas un skaidro, kā palīdzēt jaunajiem sportistiem attīstīt savu potenciālu.

--

Valdis Valters ir viens no izcilākajiem Latvijas basketbolistiem - deviņkārtējs Latvijas čempions, pasaules un divkārtējs Eiropas čempions PSRS izlases sastāvā, 1981. gada Eiropas čempionāta vērtīgākais spēlētājs un FIBA Slavas zāles dalībnieks.

Ne mazums diskutēts, kādus riskus bērnu sportā rada agrīna specializācija. Tomēr vairums vecāku un treneru Latvijā turpina ierasto ceļu, jo ātrāk, jo labāk. Vēlams arī augstāk, tālāk un stiprāk. Kam jānotiek, lai skatījums mainītos par labu vispusīgai bērnu fiziskai attīstībai?

Ģimenes studijā analizē Latvijas basketbola izlašu fizioterapeits un fiziskās sagatavotības eksperts, tai skaitā bērniem, Latvijas Universitātes lektors, "Swedbank" Latvijas Jaunatnes basketbola līgas Jaunatnes basketbola treneru izaugsmes programmas vēstnesis Ivars Ikstens, psiholoģiskās sagatavotības terneris, Rīgas Stradiņa universitātes Sporta akadēmijas docētājs, sporta zinātņu doktors Aleksandrs Astafičevs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas sporta ārste Eva Krasovska un Liepājas Sporta spēļu skolas vecākais hokeja treneris, "SPURTS" izveidotājs un vadītājs Maksims Bogdanovs.

Ierakstā uzklausām Valdi Valteru, jo nesen klajā nākusi viņa grāmata "Dumpinieka talanta apliecība".

Piedāvājam arī noklausīties visu sarunu ar Valdi Valteru.

Krustpunktā izvaicājam AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētāju Vīgantu Radziņu.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāliste Inese Helmane un izdevuma "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs.