Latvijā ir apmēram 111 tūkstoši cilvēku, kas ir vecāki par 80 gadiem. Veco ļaužu pansionātos – gan pašvaldību, gan arī nevalstisko organizāciju un  privātajos – kopā vietas pietiek vien katram desmitajam. Taču tiem, kuri tomēr pansionātā nonāk, jārēķinās ar būtiskām izmaksām.

Ingūna Raudiņa, rīdziniece, radiniece privāta veco ļaužu pansionāta iemītniecei: “Es domāju, ka man vecmammiņa īstenībā to nesagaidīs.”

Pašvaldība no pašvaldības atšķiras gan informācijas, gan finanšu atbalsta jautājumos, taču lielākoties palīdzība pienākas tiem, kuri var pierādīt, ka nespēj samaksāt.

Solvita Rudoviča, Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” direktore: “Ja man būtu jāievieto savi vecāki aprūpes centrā un es jūtu, ka drīz tāda situācija varētu būt, man jāšķiras būs vismaz no 2000, un es skaidri zinu un saprotu, ka es to samaksāt nevaru.”

Toties aprūpētājiem, kas strādā pašvaldību pansionātos, darba samaksa uz papīra ir vidēji minimālās algas apmērā.

Kārlis Volanskis, pansionāta “Lauciene” vadītājs: “Mēs nevaram prasīt no cilvēka, lai viņš strādātu ar pilnu atdevi, ja viņam ir jādomā par savu ikdienu.”

Kas jāmaina sociālās aprūpes sistēmā, lai Latvijas iedzīvotājiem varētu nodrošināt cieņpilnas vecumdienas? To pētām Atvērto failu pusstundā. 

Mākslas telpā “Aminori” pašlaik skatāma mākslinieces Alises Zvirbules piemiņas izstāde “Tuvplāni”. Gleznotājas 120. dzimšanas dienas atcerē vienkopus apskatāmi viņas gleznoti Latvijas kultūras personību portreti. Mākslas zinātnieki un tuvinieki ir vienisprātis, ka tā godināta ne tikai māksliniece, bet arī portretos redzamie kultūras ļaudis. 

Alises Zvirbules 120. jubilejas izstāde “Tuvplāni” mākslas telpā “Aminori” būs skatāma līdz 31. oktobrim.

Kultūras rondo par Riharda Štrausa operas "Rozes kavalieris" vērienīgo iestudējumu Latvijas Nacionālajā operā izvaicāsim režisoru Viesturu Kairišu un scenogrāfu Germanu Ermiču.

Latvijas Nacionālajā operā un baletā ceļu pie skatītājiem sāks komponista Riharda Štrausa vispopulārākā opera „Rozes kavalieris”, kas pēdējoreiz mūsu opernamā iestudēta gandrīz pirms simt gadiem. Iemesls – tā ir ļoti prasīga pret jebkura teātra resursiem. Milzīgs mūzikas apjoms trīs cēlienos, liels orķestra un solistu sastāvs – un arī jauniestudējuma režisors Viesturs Kairišs atzīst: lai gan viņam patīk sarežģīti uzdevumi, sākumā nav bijis pārliecības, vai ar šo cieto riekstu izdosies tikt galā. Tomēr pirmizrādes rītā viņš kopā ar izrādes scenogrāfu un kostīmu mākslinieku Germanu Ermiču jau smaidīgi bija radio.

Uzklausām arī slaveno austriešu basu Ginteru Groisbeku, kuram barons Okss „Rozes kavalierī” ir viena no viņa operdziedātāja vizītkartēm visā pasaulē, un arī čehu operzvaigzni Štepanku Pučalkovu, kurai šajā izrādē visvislielākais skatuves laiks un mūzikas apjoms.

Iedomājamies, ka visi medikamenti, kurus ikdienā lietojam, vairs nav jālieto visiem vienādās paciņās un devās vai ārstēšanas terapijas ir krietni atšķirīgas - katram pielāgota deva, forma, terapija, pielagojot to mūsu ģenētikai, veselībai, dzīvesveidam. To piedāvā precīzijas medicīna. Cik tālu pētniecībā ir tikusi šajā joma? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Zinātnes centra pārstāve, RSU Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta vadošā pētniece Inese Čakstiņa-Dzērve un vadošā pētniece RSU Zinātnes centra pārstāve, RSU Molekulārās ģenētikas zinātniskā laboratorijas vadītāja Linda Gailīte.

Jūsu robotizētās jeb viedās iekārtas mājās var kļūt par notikumu aculieciniekiem, jo tie uzglabā sevī datus. Vienlaikus šo datu izmantošana var būt pretrunā personas privātumam un likumam. Par to vēstī tiešsaistes medijs “The Conversation”, priekšplānā izceļot gadījumu Taivānā 2023. gadā.

Kādam vīrietim bija radušās aizdomas par to, ka viņa sieva ir neuzticīga. Pēc kāda laika, atverot robotizētā putekļsūcēja lietotni, vīrietis iekārtas tiešraides kamerā pamanīja savas sievas un cita vīrieša intīmu satikšanos. Tiešraidi viņš ierakstīja un izmantoja, lai no sievas un viņas mīļākā iegūtu aptuveni 16 tūkstošu ASV dolāru lielu naudas summu par laulības tiesību pārkāpšanu. Taču vēlāk tiesa vīrietim piesprieda piecu mēnešu cietumsodu un vairāku tūkstošu dolāru naudas sodu par privātas darbības ierakstīšanu bez personas piekrišanas. Šī situācija norāda uz to, ka ierīces mājās veido pierādījumus, bet tiesību akti šajā ziņā aizvien ir sadrumstaloti. Komentāru par publikāciju šoreiz gatavs sniegt Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.lv kiberdrošības eksperts Kristiāns Teters.

Darbs, pat tad, ja ļoti patīk, var ietekmēt cilvēku veselību, nemaz nerunājot par situācijām, ja tā ir par daudz vai ir vēl kādi citi apstākļi, kas ietekmē darbinieku. Ko var darīt uzņēmumi, lai mazinātu izdegšanas riskus, noskaidrosim raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē SEB bankas prezidente, valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, Starptautiskās inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore Vladislava Marāne un psiholoģe, neformālās izglītības lektore mentālās veselības jomā Kristīne Vagule.

Vīna dārzu nevar sakravāt un pārcelt kaut kur citur drošībā. Sumu apgabalā, aptuveni 15 kilometru no kaujas darbībām, Artjoms Jacenko ar tēvu turpina darbu ģimenes vīna darītavā “Enko Winery”. Sarunā ar Rihardu Plūmi Artjoms stāsta par uzņēmējdarbību dronu un nemitīgas nenoteiktības apstākļos, izvēli palikt un pieredzi, no kuras mācīties arī Latvijas uzņēmējiem.

Savukārt Dīvs Reiznieks drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām: 

Epizodes apraksts: 

00:29 Ievads – starp vīnogulājiem un frontes līniju.

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs.

Виноградник неможливо спакувати й перевезти в безпечне місце. На Сумщині, приблизно за 15 кілометрів від зони бойових дій, Артем Яценко разом із батьком продовжує працювати на сімейній виноробні «Enko Winery». У розмові з Ріхардсом Плуме Артем розповідає про ведення бізнесу в умовах загрози дронів і постійної невизначеності, рішення залишитися та досвід, з якого можуть повчитися й латвійські підприємці.

(Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією.)

Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs

Jebkurā metrā no Latvijas - Baltkrievijas robežas 172,9 kilometriem varam sagaidīt nelikumīgu tās šķērsošanu, un situāciju pašlaik nevar vērtēt kā mierīgu. Tā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts. Viņš teica, ka starp šonedēļ agresīvajiem robežpārkāpējiem atklāts tāds, kurš iepriekš Latvijā jau bija ticis pa tuneli, bet šoreiz pāri robežai kopā ar citiem pārkāpis pa trepēm. Pujāts cer uz likumdevēja steidzamu atbalstu, lai robežsargus atbrīvotu no kriminālatbildības, ja pret pārkāpējiem pielietoti ieroči.