Mūsu reģionā aizvien vairāk runā par klimata pārmaiņām un cilvēka ietekmi uz tām. Turklāt arī mākslas projektos šī tēma ir aktuāla. Tostarp, šogad Rīgas Fotogrāfijas biennāles notikumu centrā bija ekoloģija. Arī ISSP rīkotajā starptautiskajā izstādē “Nepastāvīgā laika piezīmes”, kas šobrīd aplūkojama "Veldzes" kvartālā. Tajā apkopoti fotomākslas darbi, kuros kā dienasgrāmatā fiksētas piezīmes par to, kas mūsdienu trauksmainajā laikā cilvēkiem rada stresu saistībā ar vidi un kultūras mantojumu. Par ko vēsta putni, kas pret mums pagriezuši muguras, kustīgās smiltis kāpās un cik lielā mērā mēs to kontrolējam?

Klajā nākusi mākslas zinātnieces Kristīnes Ogles monogrāfija, dubultgrāmata "Margrieta Celmiņa. Gleznotājas dzīvesstāsts Latvijas vēstures krustcelēs / Glezniecība tuvplānā". Darbs vēsta par vienu no izcilām Vilhelma Purvīša glezniecības skolas pārstāvēm Margrietu Celmiņu. Ar monogrāfijas autori Kristīni Ogli saruna Kultūras rondo.

Ja jau ziņu sižetos esat redzējuši ieskatu Margrietas Celmiņas darbu izstādē galerijā "Stella" (tā skatāma tikai līdz 8. augustam) un grāmatā par viņu, tad sarunu ar mākslas zinātnieci Kristīni Ogli sākamim no vietas - kur gan vēl varētu būt meklējami Margrietas Celmiņas darbi. 

"Vītītis ir Latvijā parasts un izplatīts ligzdotājs. Tomēr nav varbūt gluži tajā putnu minimumā, kurus obligāti būtu jāpazīst, jo, lai to atpazītu, tad ir jābūt gan zināšanām, gan arī iemaņām. Tomēr dzīve noteikti kļūs krāsaināka, ja pazīsiet šo balsi," stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāve Zane Dāvidsone.

"Vītītis ir Latvijā parasts un izplatīts ligzdotājs. Tomēr nav varbūt gluži tajā putnu minimumā, kurus obligāti būtu jāpazīst, jo, lai to atpazītu, tad ir jābūt gan zināšanām, gan arī iemaņām. Tomēr dzīve noteikti kļūs krāsaināka, ja pazīsiet šo balsi,

Vītītis (Phylloscopus trochilus) pieder pie lapu ķauķīšiem, un brālēni, ja tā varam teikt, ir čuņčiņš, svirlītis un nu jau arī Latvijā diezgan bieži sastopamais zaļais ķauķītis. Un šie visi ķauķīši pēc izskata ir diezgan līdzīgi, un viņus atšķir tieši balss.

Ornitologi smej, ka vītīša dziesma ir vīstoša, jo skaņa atgādina tādu melanholisku, krītošu kadenci. 

Vītītis ligzdo lapu kokos un jauktu koku mežos, kur dominē bērzi, bet labprāt apmetas arī vītolu un alkšņu audzēs. Dzimumi šiem putniņiem neatšķiras. Atšķirībā no brālēniem čunčiņa un svirlīša šim ir rozīgākas kājas. Apspalvojums mugurpusē ir zaļganbrūns, apakšpusē - dzeltenīgi balts vai pelēkbalts ar košāk dzeltenām padusēm, pazodi un krūtīm. Spārni ir vienkrāsaini, lidspalvām ir košākas dzeltenas zaļas maliņas. 

Cilvēks un viņa mājdzīvnieks reizēm ir kā viens vesels. Kā ceļot kopā ar mājdzīvnieku un kas jāzina, lai mīlulis ceļojumā justos tikpat labi, kā viņa saimnieks, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Sarunājas vetārsts Paulis Nartišs, Pārtikas un veterinārā dienesta Starptautiskās tirdzniecības daļas vecākā eksperte Gunita Zabita un Laura Stabulniece, kura ceļo kopā ar suņiem.

Laura uz raidījumu ir atnākusi ar diviem Džeka Rasela terjeriem Kalī un Perrī. Kopā ar viņiem Laura devusies ceļojumos pa Latviju, kā arī uz Igauniju un šogad bijis arī tālāks ceļojums uz Horvātiju. Tas bija ceļojums ar auto.

Galvenās prasības, kas jāņem vērā par suņu, kaķu un sesku nekomerciālu pārvietošanu, lai dotos, piemēram, uz Vāciju vai Franciju. 

"Pirmais, ko es vienmēr vēlos atgādināt cilvēkiem, kas iegādājas dzīvniekus, lai nebūtu problēmu, uzreiz noformēt Eiropas parauga lolojumdzīvnieka pasi. Ja būs šī pase, ja būs identifikācija, kas ir mikročips, un ja būs obligātā vakcinācija pret trakumsērgu veikta zināmā termiņā, kurš ir noteikts jaunajiem kucēniem un kaķēniem ne agrāk kā 12 nedēļu vecumā, pieaugušiem dzīvniekiem, kad cilvēks viņu ir iegādājies, faktiski nekādu šķēršļu ceļošanai nebūs, ja vien cilvēks regulāri veic revakcināciju pret trakumsērgu," skaidro Gunita Zabita.

"Jebkurā dienā varēja ņemt savu dzīvnieku, variet ņemt šo pasi un doties ceļojumā, ja galamērķa valstī nav šī papildus prasība par speciālo antiparazitāru apstrādi. Bet tā tādas valsts ir ļoti maz Eiropas Savienībā. Praktiski šķēršļu nav, ja ir noformēta pase, ir identifikācija, ir derīga obligātā vakcinācija pret trakumsērgu."

Kā dzīvnieku sagatavot ceļojumam, it sevišķi, ja tas ir tālāks ceļojums ar lidmašīnu? Vai ir jādod nomierinoši līdzekļi?

"Ja jums būs, piemēram, kaķis, kas savā dzīvē nav spēris kāju ārpus dzīvokļa, jebkura transportēšana, kaut vai uz veterināro klīniku, būs pārdzīvojums dzīvniekam. Es teiktu – pamēģiniet no sākuma ievietot viņu transportbūrī, ievietot viņu automašīnā, aizbraukt uz veikalu pēc piena. Protams, ar kaķi tas būs sarežģīti, jo šādā siltā laikā viņu nevar atstāt auto salonā nepieskatītu bez kondicioniera. Bet jūs sapratīsiet, kāds ir trauksmes līmenis jūsu dzīvniekam," norāda Paulis Nartišs. "Citreiz pietiek ar to, ka jūs mājās ieslēdzat putekļu sūcēju un dzīvnieks palien zem dīvāna un trīs dienas nelien ārā. Tas būs faktors, kas saimniekam ir objektīvi jānovērtē, pirms viņš šo dzīvnieku ņem ceļā.

Ja tas ir kaķis un aviotransports un viņam ir bail no fēna, varbūt labāk nelidināt viņu pa gaisu.

Ir dažādi šie nomierinošie bezrecepšu un recepšu medikamenti, bet viņi ir jātestē, kā konkrētā gadījumā strādās jūsu dzīvniekam, vai viņi spēs šo trauksmi mazināt. Kādas iedzimtas sirds problēmas, kuras iepriekš varbūt nepamanītas dzīvniekam, šādos trauksmes un stresa periodos var aktivizēties un dzīvnieks var iet bojā."

Valsts finansējumam pieteicās laikus, taču to saņēma tikai jūlijā: tas ir ikgadējs stāsts par pašmāju sporta federācijām. Latvijā ir 91 oficiāli atzīta sporta veidu federācija, 78 no tām pieteicās šogad saņemt valsts naudu. No pieteikuma līdz naudas saņemšanai gan pagāja vismaz pusgads, dažas federācijas šo finansējumu nav saņēmušas joprojām. 

Kopumā no valsts maka šogad sportam tērēs nedaudz vairāk nekā 52 miljonus eiro, lauvas tiesu jeb 30,5 miljonus, sporta skolu pedagogu algām. 23.martā Izglītības un zinātnes ministrija oficiāli informēja, ka sadalīta sporta federācijām paredzētā valsts budžeta nauda, kopumā 5,02 miljoni. Savos kontos federācijas pirmos eiro saņēma vien maija beigās vai jūnija ievadā, dažas nav saņēmušas joprojām, tā Latvijas Radio pauda Latvijas Sporta federāciju padomes vadītājs Vladimirs Šteinbergs. Tas nozīmē, ka jātērē iekrājumi vai kādam jāpaliek parādā.

Valsts naudas piešķiršana sporta federācijām ir piņķerīgs un birokrātiski smags process. Piemēram, šogad 50 federācijām naudu piešķīra ministrija, bet 28 - Latvijas Sporta federāciju padome. Tas ir t.s.”kritēriju finansējums”, vēl 11 komandu sporta veidu federācijas saņem atsevišķu naudu no valsts, ļoti bieži organizācijām finansējumu piešķir arī no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Piemēram, Latvijas Volejbola federācijai šogad jāsagatavo un uz Eiropas čempionāta finālturnīru jāaizved divas izlases - dāmu un kungu. Ja pagājušā gada izskaņā pēc atkārtota pieprasījum valdība organizācijai nebūtu piešķīrusi vajadzīgo naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, nebūtu ne gatavošanās nometņu, ne pārbaudes spēļu, varbūt arī ne komandu treneru korpusa. Volejbola federācijas ģenerālsekretārs Aivars Platonovs situāciju dēvē par absurdu. Viņš stāsta, ka Latvijas Volejbola federācijas gada budžets ir ap 2,5 miljoniem, līdz 40% no tā veido valsts nauda.

Piektdien, 31. jūlijā, gaidāms īpašs laikmetīgās mākslas notikums – pēc 20 gadu pārtraukuma Latvijas mākslas dzīvē atgriezīsies izcilais mākslinieks, mūsu instalāciju mākslas patriarhs Oļegs Tillbergs. Galerijā “Berga Bazar’t” atklās viņa personālizstādi “Skaties sev acīs!”, kas tiks ievadīta ar mākslinieka performanci “Bailes”.

"Nu, redziet, tas ir tas stabs, kuram būs apkārt ierobežojums, tāpēc ka es baidos, ka tas stabs var plīst, jo tajā 200 kilogramu naglu būs iekšā."

Oļegs Tillbergs stāsta par vienu no mākslas darbiem, kas saucas ”Likteņi” un ir vēl tapšanas procesā. To veidos garena stikla kolonna, līdz malām piebērta ar vecām sarūsējušām naglām. Brīdī, kad esmu galerijā, kolonna vēl ir tukša, bet tai visapkārt ir neskaitāmi ar naglām piepildīti spaiņi un trauki. Kas notiks, kad trauslais materiāls satiksies ar smago naglu birumu, īsti prognozēt nevar.

Gludais, caurspīdīgais stikls un asās sarūsējušās naglas ir kontrastējošas matērijas, un materiālu nesaderība, kas rada spriedzi, allaž bijusi raksturīga Oļega Tillberga vizuālajai valodai, tā kalpo kā metafora vēstures lūzuma punktiem, laika ritējumam un cilvēka esībai šajā pasaulē kopumā.

Daudzie naglu kilogrami izstādei savākti ar sabiedrības līdzdalību, un cilvēki bija aicināti ziedot tikai vecas, kā saka mākslinieks – vēsturiski uzlādētas naglas.

Arī pašai izstādei būs divas kontrastējošas daļas – tumšā un gaišā. Tumšā piepildīs galerijas pirmo stāvu, un tajā būs gan Latvijas vēstures lūzuma punktiem, gan šobrīd Ukrainā notiekošajam veltīti darbi, daudzi no tiem skaudri satricinoši. To vidū, instalācija ”Nāves kāzas”, kuras centrālie elementi būs raupjas betona kapu apmales, kas piepildītas ar baltām, smalkām un trauslām kāzu kleitām.

Bet instalācijā "Krustdūriens" saspēli veidos dzeloņdrāšu mudželis un deviņi pāri latviešu rakstiem izrakstītu cimdu, radot konfrontāciju starp vardarbību un identitāti, starp svešu varu un tautas dzīvo spēku.

Daudzslāņains vēstījums par mūsu tautas likteņiem būs arī darbs, kurā savstarpēji un arī ar skatītājiem mijiedarbosies nespodri pret vecu skapi atstutēti spoguļi, melnu zārku krāvums un pa zemi izkaisītas, laika patinas skartas atslēgas.

Kā saka Oļegs Tillbergs – liktenīgi iznāk, ka viņa radošā dzīve saskan ar lūzuma posmiem, ļoti aktīvs viņa darbības laiks bija 90. gadi, un arī šis ir laiks, kad viņam ir sajūta, ka klusēt vairs nedrīkst un jārunā kā skaudram, tiešam lieciniekam un vīrišķīgi jāskatās patiesībai acīs bez ilūzijām.

Galerijas otrajā stāvā būs izstādes gaišā un poētiskā telpa, kurā mākslinieks tiecas uzburt teju fiziski sajūtamu mirkli – it kā skatītājs agrā rītā ietu pa lauku basām kājām un viņu ieskautu mierinoša dūmaka.

Izstādi ”Skaties sev acīs!” galerijā “Berga Bazar’t” atklās piektdien, 31.jūlijā, un pulksten septiņos vakarā to ievadīs Oļega Tillberga performance ”Bailes”.

Turpmāk būs stingrāka potenciālo darbinieku pārbaude par pers onu derīgumu dienestam. To sarunā ar Latvijas Radio sacīja iekšlietu ministrs Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības. Runājot par traģisko notikumu Priekules svētkos, viņš teica, ka nav pieļaujams, ka darbinieks pat no darba brīvajā laikā būtu tik stiprā alkohola reibumā, turklāt publiskā vietā. Prevencijas nolūkos varētu ieviest ikrīta alkohola testus.

Dombrava pieļāva, ka Dienvidkurzmes iecirknī sāktā dienesta pārbaude var beigties ar tā vadības nomaiņu. 

--

Aizvadīto dienu un nedēļu laikā Iekšlietu ministrijas atbildības jomā notikumi seko cits citam. Sabiedrību satricinājusi slepkavība Priekulē, kas liek uzdod jautājumus par policijas darbu reģionos. Diskusijas raisījuši arī policijas reidi Rīgā, kuros pārbaudīti dokumenti cilvēkiem, acīmredzot vadoties tikai pēc ādas krāsas. Tikmēr citviet Eiropā pieaug bažas par Krievijas organizētām provokācijām pret ukraiņiem.

Latvijā kreditēšanā vērojama izaugsme un tas notiek par spīti finanšu tirgus procentu likmju kāpumam. Pirmajā pusgadā uzņēmējiem izsniegts par 14 % vairāk kredītu un īpaši kredītus ņēmuši mazie un vidējie uzņēmumi.

Latvijas Bankas dati rāda - mājsaimniecību kredītu apmērs jūnija beigās bija par 10,6% lielāks nekā pērn jūnija beigās. Turklāt straujš pieaugums bijis mājokļu kreditēšanā.

Vēl straujāks kāpums bijis uzņēmumiem izsniegtajos kredītos. Kāpums vērojams tieši ilgtermiņa kredītu izsniegšanā.

Ko izlasītai grāmatai dod saruna pēc tam? Atbildi meklējam raidījumā Monopols kopā ar literatūras apskatnieci un raidieraksta "Piedzīvot lappuses" autori Aiju Bremšmiti.