Par cilvēka izvēli starp labo un ļauno, un šīs izvēles sekām aicina aizdomāties Roberta Rūrāna izstāde ”Isildura lāsts”, ko atklās rīt, 9. oktobrī, Aspazijas mājā Jūrmalā.

Izstādes iedvesmas avots ir Tolkīna episkais darbs ”Gredzenu pavēlnieks”, kas māksliniekam tuvs kopš bērnības. Viņš uzskata, ka tajā ietvertās universālās patiesības sniedz mierinājumu grūtos brīžos, palīdz cilvēkam izprast savu vietu pasaulē un piešķir dzīvei dziļāku jēgu. 

Roberts Rūrāns: ””Gredzenu pavēlnieks” – tas ir kā tāds modernais mīts, un mītiem jau vienmēr ir bijis tāds gana liels valdzinājums, lai cilvēki tos nodotu tālāk. Kaut kas tajos ir tāds, kas cilvēkiem liek apstāties un padomāt par mūsu pasauli, kāda tā ir.”

Viņaprāt, tā kā ”Gredzenu pavēlnieks” ir mūsdienām vistuvāk, 20.gadsimtā, radīts mīts, tas arī mūsdienu cilvēkam ir visvieglāk uztverams. Pašam tas tuvs no bērnības, pārlasīts vairakkārt un tagad viņš to lasa priekšā savām meitām:

Dzīve mums bieži prasa improvizēt. Bet kā trenēt prasmi noķert mirkli un pielāgoties situācijai? Par to Monopolā saruna ar improvizatoru un pasākumu vadītāju Marģeru Majoru.

Tiem, kuri sargā valsts robežu – robežsargiem, karavīriem un citām amatpersonām –, jābūt pārliecībai, ka par likumīgu šaujamieroču un speciālo līdzekļu izmantošanu viņus nesauks pie kriminālatbildības. Tā uzsver iekšlietu ministrs Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības, kurš rosinās precizēt likumu. Tas aktualizēts pēc tam, kad pēdējās dienās bruņoti cilvēki draudēja Latvijas karavīriem un mēģināja ievest Latvijā migrantu grupu no Baltkrievijas. Atkārtoti bojātas arī robežas novērošanas iekārtas.

Pirmdienas vakarā vismaz 20 cilvēku grupa trīs maskās tērptu cilvēku vadībā mēģināja nelikumīgi šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu. Kā ziņo Nacionālie bruņotie spēki, grupas pavadoņi bija bruņoti, draudēja Latvijas karavīriem un dzina migrantus Latvijas virzienā. Karavīri robežšķērsošanu apturēja.

Taču vairākas stundas vēlāk maskās tērpti cilvēki iekļuva Latvijas teritorijā, sabojāja elektrības sadales skapi un nozaga divas robežas novērošanas kameras. Pirms robežsargu ierašanās viņi jau bija atgriezušies Baltkrievijā.

Tieši šādu situāciju dēļ iekšlietu ministrs Jānis Dombrava no Nacionālās apvienības vēlas precizēt likumu.

Iekšlietu ministrs rosinās precizēt likumu par dienestu tiesībām izmantot ieročus un speciālos līdzekļus uz robežas.

Atcelt Saeimas deputātu transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensācijas – šādas iedzīvotāju iniciatīvas tālāko virzību šodien atbalstīja Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.

Valsts prezidents: Darbs pie tā sauktā “Netflix” nodokļa turpināsies bez steidzamības.

Divi Latvijas basketbola klubi - “Valmiera” un “VEF Rīga” - sāks sezonu FIBA Eiropas kausā basketbolā.

Brazīlijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā neviens no kandidātiem nav ieguvis vairāk nekā pusi balsu, tādēļ nākamo prezidentu nāksies noteikt vēlēšanu otrajā kārtā pēc trim nedēļām – 25. oktobrī.

Bosnijā un Hercegovinā 4. oktobrī pilsoņi balsoja par valsts prezidentūru un nākamā parlamenta sastāvu. Prokrieviskais Bosnijas serbu līderis Milorads Dodiks paziņojis, ka viņa partija vēlēšanās ir uzvarējusi. 

Savukārt 5. oktobrī Spānijas premjers Pedro Sančess izsludinājis ārkārtas vēlēšanas pēc tam, kad parlaments piektdien noraidīja divus likumprojektus, lai palielinātu īrnieku tiesību aizsardzību un apturētu protestus pret mājokļu dārdzību. Spāņi pie vēlēšanu urnām dosies 29. novembrī.

Aktualitātes analizē Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālists Uldis Ķezberis, politologs Veiko Spolītis un Nacionālās aizsardzības akadēmijas lektors Jānis Kapustāns. 

Pirmdien, 5. oktobrī, televīzijas tiešraidē Spānijas premjerministrs Pedro Sančess paziņoja, ka ir nolēmis izsludināt parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, kas notiks 29. novembrī. Opozīcija jau ilgstoši bija aicinājusi Sančesu nekavēties ar vēlēšanu izsludināšanu, jo gandrīz gadu Spānijā ir mazākumvaldība. Katalonijas separātistu partija "Kopā par Kataloniju", kas pirms trim gadiem palīdzēja Sančesam saglabāt premjera amatu, jau pagājušajā gadā paziņoja, ka turpmāk neatbalstīs valdību un nostāsies opozīcijā. Līdz ar to valdības darbs ir faktiski paralizēts, un tā nav spējusi saņemt nepieciešamo atbalstu savām iniciatīvām. Savukārt pēdējais valsts budžets tika apstiprināts vēl tālajā 2023.gadā, un kopš tā laika Spānija faktiski dzīvo ar vairākus gadus vecu budžetu.

Tomēr izšķirošais pavērsiens notikumu attīstībā izrādījās pēdējās nedēļās valstī izvērsusies mājokļu krīze. Mājokļu jautājums spāņiem gadiem ilgi bijusi liela problēma, jo piedāvājums neatbilst pieprasījumam, un īres maksas un mājokļu cenas būtiski pieaug. Pēdējo desmit gadu laikā vidējā īres maksa valstī gandrīz divkāršojusies, tāpat kā mājokļu cenas. Ilgi gruzdējusī neapmierinātība izvērtās masu protestos 23. septembrī pēc kādas 87 gadus vecas sievietes izlikšanas no dzīvokļa Madridē, kurā viņa bija dzīvojusi 70 gadus, bet tagad tas bija nonācis investīciju kompānijas īpašumā. Kaut arī lielo protestu dēļ kompānija atļāva sievietei dzīvoklī atgriezties, tomēr spriedze nenorima, un sestdien Madridē un citās Spānijas pilsētās protestos izgāja desmitiem tūkstoš cilvēku.

Valdība pirmdien rosināja parlamentā lemt par automātisku īres līgumu pagarināšanu un neaizsargātu īrnieku izlikšanas ierobežojumiem, tomēr parlaments priekšlikumus noraidīja, un tad Sančess paziņoja par jaunu vēlēšanu izsludināšanu.

Svētdien, 4. oktobrī, pie vēlēšanu urnām devās Bosnijas un Hercegovinas vēlētāji, lai lemtu par savas valsts nākotni. Atšķirībā no citām valstīm, šeit netika vēlēts tikai parlaments. Balsotājiem bija jāievēl vesela virkne institūciju. Vispirms jau federālais parlaments, tad arī Musulmaņu un horvātu federācijas parlaments, Serbu republikas parlaments, un visbeidzot Serbu republikas prezidents, kā arī valsts kolektīvās prezidentūras trīs locekļi.

Bosnijas un Hercegovinas prezidentūra ir trīs locekļu koleģiāla institūcija, kas pilda valsts galvas jeb augstākās izpildvaras funkcijas.

Serbu pusē par savas partijas uzvaru paziņojis prokrieviskais Bosnijas serbu līderis Milorads Dodiks. Savā runā atbalstītājiem Dodiks pateicās gan ASV prezidentam Donaldam Trampam, gan Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam. Lai gan pats Dodiks nekandidēja vēlēšanās, jo ir notiesāts par savu pilnvaru pārsniegšanu un viņam ir aizliegts sešus gadus kandidēt uz prezidenta amatu, viņam joprojām ir liela ietekme Bosnijas Serbu republikā. Tur prezidenta amatu saglabās Dodika atbalstītā kandidāte Žeļka Cvijanoviča. Tāpat amatu saglabās Deniss Bečirovičs, kas pārstāv Bosnijas musulmaņu jeb bosņaku kopienu. Savukārt horvātu līdere būs Darijana Filipoviča.

Svētdien, 4. oktobrī, Brazīlijā norisinājās prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. Lai gan par amatu sacentās 12 kandidāti, tomēr jau sākotnēji bija skaidrs, ka galvenā cīņa izvērtīsies starp pašreizējo prezidentu, kreisi noskaņoto Luisu Ināsiu Lulu da Silvu un labējo senatoru Flāviu Bolsonaru. Pirmās vēlēšanu kārtas rezultātā neviens no kandidātiem tomēr neieguva vajadzīgo balsu vairākumu. Rezultātā tiks rīkota vēlēšanu otrā kārta, kas notiks 25. oktobrī, un vēlēšanu uzvarētājs savu prezidentūras termiņu uzsāks nākamā gada 5. janvārī.

80 gadus vecais Lula šajās vēlēšanās pretendē uz ceturto pilnvaru termiņu, tiesa, ne pēc kārtas, solīdams, ka turpinās uzsāktās sociālās programmas, lai samazinātu sociālo nevienlīdzību, kā arī pievērsīsies Amazones lietusmežu aizsardzībai. Savukārt 45 gadus vecais Bolsonaru, kurš pārstāv Liberālo partiju, savā kampaņā galvenos akcentus lika uz  noziedzību un sabiedrisko drošību, kā arī solīja turpināt sava tēva politisko mantojumu. Viņa tēvs ir bijušais prezidents Žairs Bolsonaru, kurš pie varas bija no 2019. gada līdz 2022. gadam. Pats 71 gadu vecais bijušais prezidents nedrīkst kandidēt uz prezidenta amatu, jo pēc sakāves 2022. gada vēlēšanās par centieniem sarīkot valsts apsvērumu Žairam tika piespriests 27 gadu ilgs cietumsods, ko viņš pašlaik izcieš mājas arestā veselības apsvērumu dēļ.

Vēlēšanu rezultāti Bolsonaro izrādījās labvēlīgāki nekā bija prognozēts. Viņš ieguva 56 miljonus jeb 47% derīgo balsu, kamēr Lula saņēma 53 miljonus jeb 45%. Turklāt Bolsonaru politiskais spēks guva panākumus arī parlamenta vēlēšanās, Liberālajai partijai iegūstot lielāko pārstāvniecību abās Kongresa palātās.

Sagatavoja Aidis Tomsons un Artis Tomsons.

Kā sabiedrība var pārliecināties, ka drošības dienesti labi dara savu darbu? Ar žurnālistiem tie lielākoties nerunā un informāciju sniedz skopi. Vai pietiek vienkārši ar sabiedrības uzticēšanos dienestiem? Krustpunktā analizē Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks, bijušais SAB direktors Jānis Kažociņš, Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Matīss Arnicāns un Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks un drošības eksperts Vitālijs Rakstiņš.

Mēs regulāri uz raidījumu esam aicinājuši Valsts drošības dienesta vadītāju, lai varētu viņam uzdot jautājumus, un mums parasti sarunu atsaka. Arī tad, ja piekrīt runāt, intervijas bieži vien ir nevērtīgas, jo biežākā atbilde ir, ka tas ir noslēpums, par to mēs runāt nevaram. Ja pieminam slepenos dienestus Latvijā ir bijis tikai viens izņēmums, un tas bija laiks, kad Satversmes aizsardzības biroja vadītāja amatā tika izraudzīts Jānis Kažociņš, latvietis, kurš bija skolojies Lielbritānijā. Viņš nevairījās no sarunām, bija gatavs atbildēt uz vairāk jautājumiem nekā jebkad iepriekš. Tad šķita, brīnums, ka ne viss ir jāslēpj. Bet  pēc viņa termiņa beigām situācija pamazām iegriezās ierastajās sliedēs. Tagad atkal esam turpat, kur iepriekš - neko zināt nedrīkstam. Kā lai šādā slepenības atmosfērā pārliecināmies, ka drošības dienesti strādā tiešām labi, ka tur zina, ko dara, un ka situācija ir pilnībā kontrolēta? Tādi jautājumi regulāri rodas, saņemot kārtējo klusēšanas devu. Tāpēc nolēmām raidījumā pārrunāt, cik tālu šai slepenībai ir jābūt, ko darīt tad, ja sāk rasties arvien vairāk bažu un šaubu? 

Viens no svarīgākajiem vietvaru uzdevumiem ir rūpēties par savu iedzīvotāju drošību, kā arī nodrošināt drošas patvertnes, kur patverties krīzes brīdī. Patvertņu pielāgošanai un labiekārtošanai visā Latvijā no valsts budžeta un Eiropas fondu līdzekļiem ir atvēlēti vairāk nekā 26 miljoni eiro. Par šo naudu Latvijā dažu gadu laikā iecerēts sakārtot vismaz 570 patvertnes. Vairākās vietvarās Vidzemē jau notiek aktīvi darbi, pašvaldības 3. kategorijas prasībām pielāgo savā īpašumā esošus pagrabus un iegādājās nepieciešamo aprīkojumu.

Kā Vidzemes pašvaldībām veicas ar patvertņu ierīkošanu, pētīja Laura Jansone.