Runājam par civilo aizsardzību un glābšanas dienestu darbu. Krustpunktā izvaicājam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieku Mārtiņu Baltmani.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod TV3 Ziņu žurnālists Rūdolfs Krieviņš un "Latvijas Avīzes" žurnālists Artis Drēziņš.

Jau vairāk nekā 15 gadus Latviju par savām mājām sauc nīderlandiešu mākslinieks Pēters Jansens, kurš šoruden atzīmēs 70. jubileju. Viņš mitinās Ērgļu pusē, un kā pats atzīst, vienmēr ir izbaudījis laiku vienatnē, bet dzīve Latvijā vientuļnieka garu ir tikai pastiprinājusi. Tomēr ne sliktā nozīmē: dabas klātbūtne sniedzot visu, kas vajadzīgs. Daba ir klātesoša arī Jansena radošajā darbā. Un šobrīd Cēsu izstāžu namā aplūkojama Pētera Jansena personālizstāde “Wasteland”, kuras nosaukums vēsta par pamesto zemi, kuras vietā nāk kas cits, tostarp arī augi.

Cēsu izstāžu namā šobrīd aplūkojama mākslinieces Ivetas Šmites "Meža dihotomija", bet tai paralēli dabas motīvi atklājas arī nīderlandiešu izcelsmes mākslinieka Pētera Jansena izstādē - viņa pētniecības centrā ir gan daba, gan industriālais iespaids uz to, kā arī spēja ieraudzīt šo mijiedarbību ar pozitīvu skatu, jo tieši tāds ir arī pats mākslinieks. Dienā, kad tiekamies Cēsu izstāžu namā, sirmais mākslinieks smaidīdams sagaida un aizrunājāmies par viņu piedzīvojumiem laivu braucienā, kā arī to, kā veidojās saikne ar Latviju.

Pētera Jansena personālizstāde “Wasteland”, kā arī Ivetas Šmites "Meža dihotomija" Cēsu izstāžu namā apskatāma līdz 9. augustam.

--

Iesakām mazliet saspicēt ausis, klausoties sižetu, jo lai gan Pēters Jansens latviski runā pavisam tekoši, viņa šarmantais holandiešu akcents ausij prasa nelielu pieskaņošanos.

Raidījuma uzmanības centrā  vārdi, nosaukumi un to loma mūsu kolektīvās atmiņas veidošanā. Domāt par to Kultūras rondo rosināja iniciatīva portālā „manabalss.lv”, kas aicina pārsaukt Uzvaras parku Rīgā par Saules parku. Ko darīt ar nosaukumiem, kas vēlāku vēstures pavērsienu dēļ kļūst pretrunīgi? Vai un kādos gadījumos tie būtu maināmi, kam par to būtu jālemj un kā līdz ar nosaukuma maiņu neaizslaucīt arī daļu no mūsu nebūt ne vienkāršās vēstures? Par to šodien runājam ar ar diviem vēstures un kolektīvās atmiņas pētniekiem – Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošo pētnieci Vitu Zelči un LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošo pētnieku Kasparu Zelli.

--

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" norit parakstu vākšana, lai Uzvaras parku Rīgā pārdēvētu citā nosaukumā.

"Uzvaras parks pēc lielajām pārvērtībām ir pilnībā mainījis savu enerģiju, jēgu un auditoriju, ir tikai dabiski, ka arī nosaukumam vajadzētu atspoguļot šo jauno, gaišo realitāti. Šeit pulcējas bērni, ģimenes, sportot gribētāji, notiek muzikāli pasākumi, tiek svinēti saulgrieži, tāpēc nosaukums "Saules parks" lieliski piestāvētu atjaunotajam parkam," uzskata iniciatīvas iesniedzēja Jolanta Stricka.

Šī ideja gan pagaidām savākusi tikai 178 no diviem tūkstošiem nepieciešamo parakstu, lai tā būtu jāizskata Rīgas pašvaldībai.

Lai arī Latvijai nav pašai sava astronauta, mums ir spēcīgi kandidāti. Viena no viņiem ir Veronika Puiša – mediķe, kas sākusi karjeru kā ģimenes ārste Skotijā, šobrīd ir Eiropas Kosmosa aģentūras medicīnas padomes locekle, aeornautikas un kosmosa mediķe un strādā ar pirmās formulas pilotiem.

Meitene, kas grib strādāt kosmosā – tā viņu savulaik dēvēja studiju gados. Drīzumā Veronika dosies ilgstošā pētījumā uz Antarktīdu, kas arī ir saistīts ar kosmosa izpēti.

Pētījums, kura laikā Veronika Puiša dosies uz Antarktīdu, ir Eiropas Kosmosa aģentūras finansēts darbs. Viņa dosies uz itāļu-franču staciju "Concordia". Tā atrodas apmēram 3200 metru augstumā Antarktīdas vidienē. Un dažādi apstākļi šo vidi padara ļoti ekstremālu. Tā ir gan polārā nakts un diena, kā arī gaisa temperatūra, kas vasarā ir mīnus 20-30 grādu, ziemā - mīnus 70-80 grādu. 

Pētniece atklāj, ka vasaras periodā tur visai daudz zinātnieku, bet ziemas periodā tur būs tikai 12-13 pētnieki. Tur uz vietas būs jādzīvo deviņus mēnešus bez iespējām doties prom.

"Tur ienāk mans darbs kā biomedicīnas pētniecei. Es realizējušu Eiropas Kosmosa aģentūras pētniecības programmu, pētot izolācijas efektu uz cilvēkiem. "Concordia" bāzi izmanto kā analogu Mēness un Marsa pētījumiem. Tie būs fizioloģiski pētījumi, piemēram, kā mums mainās imūnā sistēma, kad esam izolācijā ilgu laiku, gan arī kā baktērijas mainās, gan psiholoģiskā pētniecība."

Pētot šos jautājumus, sanāks arī pašai nokļūt izolācijā un sevi pakļaut visam tam, kas ir tas pētījuma objekts.

"Dažos pētījumos es būšu arī pati pētījuma objekts," piekrīt Veronika Puiša.

Pētniece atzīst, ka sajūtas, domājot par gaidāmo došanos uz Antarktīdu, ir dažādas. No vienas puses ir liels gandarījums, jo tā ir unikāla iespēja un reti kuram to izdodas paveikt. 

"Man liekas, ka tas ir tuvākais, ko es varēju atrast tam, lai būtu astronaute, jo darbs ir visai līdzīgs," atzīst Veronika Puiša. "Protams, no otras puses arī, ir bail, jo ilgu laiku būs jādzīvo tālu no visiem cilvēkiem, ko es pazīstu, no manas normālās dzīves, no manas karjeras veselu gadu es būšu prom un man nebūs nekādas iespējas atgriezties, lai kas arī nenotiktu. Protams, ir bail, un es ļoti daudz domāju par to, kā saglabāt gan personīgās attiecības, gan profesionālās attiecības."

Par novecošanos ierasts domāt kā par ne to patīkamāko procesu - galu galā kļūst fiziski grūti veikt kādas darbības, atmiņa vairs nav tik spēcīga, pielavās demence, tad vēl vientulības risks… Jā, un sava daļa patiesības tajā visā ir, tomēr pētījumi un īpaši ASV Jeilas universitātes zinātnieku veikums vairāk nekā desmit gadu garumā ļauj uz novecošanos palūkoties citādi. Jaunajā, žurnālā “Geriatrija” publicētajā pētījumā, gandrīz pusei pieaugušo, kas vecāki par 65 gadiem, uzlabojusies fiziskā vai mentālā veselība, un dažkārt pat abi rādītāji. Zinātnieki secinājuši, ka cilvēkiem ar pozitīvāku attieksmi pret novecošanos bijusi ievērojami lielāka iespējamība uzrādīt šos veselības uzlabojumus. Viedokli par pētījumu jautāju veselības psiholoģei, vadošajai pētniecei Rīgas Stradiņa universitātē Kristīnei Šneiderei-Pītersai. Vai varam teikt, ka iegūtie dati ir pārsteidzoši?

Vēža profilaksē ir jāņem vērā daudzu faktoru mijiedarbība. Labā ziņā ir tā, ka lielāko daļu no tiem mēs varam ietekmēt, lai novērstu slimības attīstīšanos. Ko tieši mēs paši varam darīt, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Stāsta Slimību profilakses un kontroles centra vadītāja Elīna Dimiņa, žurnāliste, organizācijas "Drosmes gēni" vadītāja Inita Sila un onkoloģe, ķīmijterapeite, profesore Gunta Purkalne.

Projektu kavē gadu, divus, pat trīs, bet tā tas joprojām nav pabeigts. Runa ir par „Latvijas Dzelzceļa” vērienīgo peronu modernizācijas projektu, kurā paredzēts pārbūvēt vai izbūvēt no jauna teju 50 pieturas visā Latvijā. Vislielākās problēmas ir Aizkraukles līnijā, kur būvnieks līdz pagājušā gada beigām bija izbūvējis vien 10% no plānotā. Tā atzīst „Latvijas Dzelzceļā”, kas ar būvnieku līgumu ir lauzis. Projekts ir ne tikai pamatīgi ievilcies, bet arī teju par 20% kļuvis dārgāks.

Kā pasažieri vilcienos iekāpj un izkāpj no vecajiem un vietām brūkošiem peroniem un kad beidzot Aizkraukles līnijā tos pārbūvēs?

Blakus slēgtajai Jumpravas stacijai uz zālāja ir saliktas daudzas betona konstrukcijas. Vietām uz tām ir sakrājušās skujas, čiekuri arī sausi zari un lapas. Uz viena no būvmateriāliem ir daļēji atlīmējusies uzlīme, uz kuras rakstīts: Paaugstināto platformu būvniecība dzelzceļa līnijās. Ražošanas datums: 24. novembris 2022. gads. Tātad vismaz šī tonnu smagā konstrukcija ir ražota pirms vairāk nekā trīsarpus gadiem. Uz uzlīmes ir rakstīti arī četri burti: BMGS. Tas ir uzņēmums, ar ko “Latvijas dzelzceļš” līgumu ir pārtraucis. Peroni Jumpravas pieturā ir veci, zemi un arī daļēji brūkoši. Nekādu būvdarbu pazīmju te nav. Rodas priekšstats, ka vairāku gadu laikā būvnieki šeit ne reizi nav bijuši.

„Mums ir viskritiskākais perons visā līnijā. No Jumpravas līdz Rīgai mums ir vissliktākais.”

Uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju šobrīd ir vislielākais spiediens, un prognozes liecina, ka šogad varētu būt divreiz vairāk migrantu centienu pārvarēt šo Eiropas Savienības robežu salīdzinājumā ar pagājušo gadu. To Latvijas Radio atzina Valsts robežsardzes priekšnieks, ģenerālis Guntis Pujāts.

Valdība šonedēļ atbalstījusi vairāk nekā 800 tūkstoš eiro pārdalīšanu Iekšlietu ministrijai, lai segtu izdevumus par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma nodrošināšanu Baltkrievijas pierobežā. Migranti ir kļuvuši agresīvāki – norādīja Pujāts.

"Šogad jau mēs esam apturējuši 7634 personas, tas faktiski ir pa trim mēnešiem. Tas pārsniedz pagājušā gada rādītājus par pirmo pusgadu par 800 personām, ja salīdzina. Ir dienas, kad vairāk nekā 200 pārkāpēju nelikumīgi mēģina iekļūt Latvijā. Tas, ko mēs novērojam, kas šogad [megranti] zteikti ir kļuvuši agresīvāki, ir nepakļaušanās, mums ir jāpielieto speciālie līdzekļi, lai, novērstu nelikumīgu robežas šķērsošanu, ieroči, brīdinājuma šāvieni," norāda Pujāts.

Pirms dažiem mēnešiem ziņas par hantavīrusa uzliesmojumu uz kruīza kuģa, kas apceļoja vairākas pasaules valstis, izraisīja ne tikai satraukumu, bet arī dezinformācijas vilni. Tas daudzējādā ziņā atgādināja Covid-19 pandēmijas laikā pieredzēto. „Euranet” faktu pārbaudes projekts atskatījies uz šo notikumu un pētījis, kā un kāpēc izplatās ar veselību saistīta dezinformācija.

Maija sākumā plašu uzmanību piesaistīja ziņas, ka uz kruīza kuģa, kurā atradās aptuveni 150 pasažieri un apkalpes locekļi no 23 valstīm, tika konstatēti vairāki hantavīrusa saslimšanas gadījumi. Hantavīrusi ir vīrusu grupa, ko pārnēsā grauzēji. Uz kuģa tika konstatēts Andu hantavīrusa paveids. Parasti hantavīrusi no cilvēka uz cilvēku neizplatās, tomēr ārkārtīgi retos gadījumos šāda pārnese ir iespējama tieši ar Andu hantavīrusu. Lai gan Pasaules Veselības organizācija 7. maijā norādīja, ka šīs saslimšanas nerada pandēmijas draudus un tas būtiski atšķiras no Covid-19, tomēr daļa sabiedrības uz to lūkojās tieši caur Covid-19 pieredzes prizmu. Šoreiz izplatījās galvenokārt divi jau Covid-19 pandēmijas laikā pazīstami sazvērestības teoriju vēstījumi.

Viens no tiem apgalvoja, ka hantavīrusa uzliesmojumu esot izraisījuši farmācijas uzņēmumi. Šī konspirācijas teorija atkārtoja jau Covid-19 pandēmijas laikā dzirdēto, ka Covid-19 vīrusu esot mākslīgi radījuši un izplatījuši farmācijas uzņēmumi jeb „Big Pharma”, lai no tā gūtu peļņu.

Otrs ar Covid-19 saistīts dezinformācijas „atzars” mēģināja pārliecināt cilvēkus, ka hantavīruss ir „Pfizer” izstrādātās Covid-19 vakcīnas blakusparādība. Arī šis vēstījums atgādināja pandēmijas laikā izplatītos maldus, kuru mērķis bija apšaubīt vakcīnu drošumu. Patiesībā šīs „Pfizer” vakcīnas sastāvā nav ne hantavīrusa, ne arī citu dzīvu vīrusu.

Kopumā šos vēstījumus vienoja viena plašāka sazvērestības teoriju iezīme – pieņēmums, ka notikumi tiek „orķestrēti” un nekas nenotiek nejauši.