Kaislība ir viens no būtiskākajiem atslēgas vārdiem, kas raksturoja Kārli Auškāpu gan kā mākslinieku, gan personību. Viņa intensīvo emocionālo pasauli spilgti atklāj arī tikko klajā nākusī teātra zinātnieces Margaritas Ziedas grāmata ”Dzīvot no tā, kā nav”.

Viss viņa radošais mūžs bija saistīts ar Dailes teātri, viņš bija aktieris, režisors un arī ilggadējs teātra mākslinieciskais vadītājs. Grāmata izseko viņa dzīves un mākslas ceļam, kurā bija gan ļoti augstas virsotnes, gan smagi pārbaudījumi un traģēdijas.

”Rakstot šo grāmatu, es ļoti vispār domāju par to, ko tad atcerēties no cilvēka? Un man likās būtiski atcerēties personību spēku, kaislības, mēģināt to dzīvo enerģiju grāmatā ļaut sajust, dzīvās sirdis, dzīvās domas.”

Tā grāmatas autore Margarita Zieda, atklājot to, kādā intonācijā grāmatu veidojusi. Tās pamatā ir plašs materiālu klāsts – Kārļa Auškāpa dienasgrāmatas, vēstules, piezīmes, intervijas, recenzijas par viņa izrādēm, kā arī sarunas ar 37 mākslinieka laikabiedriem.

”Tas bija laiks, kad vēl bija dzīvas daudzas spilgtas Dailes teātra personības, kas kopā ar Kārli Auškāpu strādāja. Man tiešām ļoti paveicās ar viņiem satikties un sarunāties, daļa no šīm sarunām ir grāmatā, un tā ir tā lielākā bagātība.”

Šo personību vidū ir Ausma Kantāne, Pēteris Liepiņš, Lilita Ozoliņa, kuri jau devušies mūžībā, un arī viņiem veltīta šī grāmata.

Tieši Ausmas Kantātes kādā 90.gadu intervijā izceltais citāts no Jāņa Klīdzēja romāna izraudzīts arī grāmatas par Kārli Auškāpu nosaukumam – ”Dzīvot no tā, kā nav” . Viņa to teica Latvijai radikālo pārmaiņu laikā, kad ekonomika juka un bruka, un par vienīgo pamatu, uz kā balstīties, kļuva garīgā dimensija.

Viens no jautājumiem, kuru, rakstot grāmatu, autorei pašai ļoti gribējies noskaidrot ir – kas notika ar Kārli Auškāpu Latvijas pārmaiņu laikos? Kāpēc viņš kā režisors, kas savulaik radīja tik spožas un būtiskas izrādes, pārmaiņu laikos kā mākslinieks pēkšņi palika ēnā?

Grāmata sniedz atbildi uz šo jautājumu, tāpat kā atklāj arī maz izcelto faktu, ka laikā, kad likvidēja Jaunatnes un Operetes teātri, līdzīgs liktenis draudēja arī Dailes teātrim, un Auškāpam ir liela loma tajā, ka tā tomēr nenotika.

Auškāps reiz teicis, ja pats rakstītu grāmatu par sevi, tā sauktos ”Dihotomija”, jo pats apzinājies, ka viņā sadzīvo it kā divi pilnīgi pretēji cilvēki, viens garīgi iedvesmojošs, cilvēcīgs, mīlestības pilns, otrs – pretpols šim pirmajam cilvēkam. Arī šī šķautne caur laikabiedru atmiņām atklājas grāmatā.

Uz tās vāka viņš redzams Raiska lomā izrādē ”Krauja”. Kā saka Margarita Zieda – šis foto spilgti iemieso viņam raksturīgo kaislību, jaudu un patiesīguma grādu.

Margaritas Ziedas grāmatas par Kārli Auškāpu atvēršanas svētki notiks augusta vidū.

Ir tādi cilvēki, kuru viedoklis liek ieklausīties pat, ja tam nepiekrītam. Cik daudz savam viedoklim dod vietu Jānis Domburs raidījumos „Kas notiek Latvijā?” jautājam viņam Monopolā.

Ir tādi cilvēki, kuru viedoklis liek ieklausīties pat, ja tam nepiekrītam. Cik daudz savam viedoklim dod vietu Jānis Domburs raidījumos „Kas notiek Latvijā?” jautājam viņam Monopolā.

Atkal ir vēlēšanu gads, un, kā jau ierasts, kādu laiku pirms nepieciešamības piesaistīt vēlētāju uzmanību, politiskās partijas un aktīvākie politiķi mēdz veikt dažādus manevrus, lai nodrošinātu to atpazīstamību, lai uzspodrinātu tēlu sabiedrības acīs. Cik daudz no šādas politiskās viļņošanās ir vērā ņemama un kad vienkārši labāk pievērt acis? Šķiet, ka to ne vienmēr saprot paši politiķi. Jo mazāk vēlētāju. Bet ir kāds vīrs, kura tiešumu un plašās zināšanas politikas virtuvē novērtē gan televīzijas skatītāji, gan interneta lietotāji. Kas īsti notiek Latvijā un kas pašam Jānim Domburam šķiet saistošākais politikā un ārpus tās? Un vai ir iespējams saglabāt labas attiecības ar cilvēkiem, kuru darbi ne vienmēr šķiet pieņemami? 

Raidījumā skan:

Rīgas dome skata jautājumu par galvaspilsētas mēra Viestura Kleinberga no „Progresīvajiem” atbrīvošanu no amata, ko ierosināja opozīcijas frakcija „Latvija pirmajā vietā”.

Par seksuālu vardarbību pret bērniem rosina apsūdzēt skolotāju Engurē; viņš vainu atzīst.

Ekonomisko saišu pārtraukšanai ar agresorvalstīm vajadzīga vienošanās Eiropas Savienības līmenī.

Straumēšanas platformām Latvijā varētu noteikt pienākumu ieguldīt vietējā kino un seriālu veidošanā.

Latvijas zemūdens dronu ražotājs „SUBmerge Baltic” parakstīja sadarbības memorandu ar Francijas aizsardzības un jūras tehnoloģiju uzņēmumu „Naval Group”.

Starptautiskā olimpiskā komiteja atcēlusi ierobežojumus agresorvalsts Krievijas sportistiem, ļaujot viņiem piedalīties komandu sacensībās un arī 2028.gada olimpisko spēļu kvalifikācijas sacensībās.

Iespējamais straumēšanas platformu pienākums ieguldīt Latvijas kino un seriālu veidošanā jeb tā sauktais “Netflix nodoklis”, pēc Kultūras ministrijas un nozares vērtējuma, nepalielinās abonēšanas maksu un neliks kādai platformai pamest Latvijas tirgu. Vienlaikus tas varētu nodrošināt finansējumu vismaz divu jaunu, kvalitatīvu seriālu tapšanai ik gadu. Valdība ir atbalstījusi likuma grozījumus, kas paredz, ka straumēšanas platformām daļa Latvijā gūto ieņēmumu būs jāiegulda vietējā satura veidošanā, jāiegādājas tā izplatīšanas tiesības vai jāveic iemaksas Nacionālā kino centra budžetā. 

Iespējamā prasība noteikt par pienākumu straumēšanas platformām ieguldīt Latvijas kino un seriālu veidošānā attieksies uz straumēšanas platformām, kas darbojas Latvijas tirgū, tostarp arī starptautiskajiem pakalpojumu sniedzējiem, kā, piemēram, “Netflix”, “Go3”, “Disney+” un daudzām citām.

Tām vietējā satura veidošanā būs jāiegulda vismaz 3,5 % no iepriekšējā gadā Latvijā gūtajiem ieņēmumiem, finansējot Latvijas filmu un seriālu veidošanu vai veicot iemaksas Nacionālā kino centra budžetā. Izņēmums būs platformas ar nelielu apgrozījumu vai šauru auditoriju.

Ja likuma grozījumi tiks pieņemti vēl šīs Saeimas laikā, pēc paredzētā gada pārejas perioda Nacionālais kino centrs varēs sākt finansējuma sadali, bet pirmās filmas un seriāli, kas tapuši ar jaunā regulējuma atbalstu, pie skatītājiem varētu nonākt ap 2028. gadu.

Kā vecāki var veidot uzkrājumus un investīcijas bērnu nākotnei laikā, kad ikdienas dzīves izmaksas turpina pieaugt? Kā to darīt droši, un vai iespējams uzkrāt nepareizi? Par to diskutējam Ģimenes studijā kopā ar "SEB bankas" finanšu pratības mentori Līvu Vēliņu-Pētersoni, "Swedbank" Finanšu institūta finanšu pratības eksperti Eviju Kropu, investori un finanšu eksperti Karīnu Kulbergu. Sarunā ar savu pieredzi dalās vecāki – divu bērnu tētis Eduards Harčuks un divu meitu mamma Alise Avota.

Ekonomisko sakaru saraušana ar Krieviju un Baltkrieviju pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā šķita pašsaprotama, tomēr praksē, izrādās, tas nav tik viegli izdarāms. Eksporta apjoms uz agresora un tā satelītvalsti šogad vien sasniedzis pusmiljardu eiro. Lai arī tas lielākoties ir reeksports, tomēr no tā pelna arī vietējie uzņēmēji. Importa apjoms ir nesalīdzināmi mazāks, tur papildus ierobežojumi vēl top. 

Valdība apņēmusies pārtraukt gan importu, gan eksportu ar šīm valstīm, arī, citējot valdības deklarāciju –  "uzņemties vadošo lomu šī jautājuma risināšanā Eiropas Savienības ietvarā". Kā ar to veicas – par to diskutējam Krustpunktā.

Analizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa, Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis (Jaunā Vienotība), Ekonomikas ministrijas ES un ārējo ekonomisko attiecību departamenta direktora vietnieks Jānis Zakovics un Ministru prezidenta ārštata padomnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un vēlēšanu jautājumos Krists Avots.