Kultūras Rondo studijā komentāri un ieraksti pēc Latvijas Literatūras gada balvas ceremonijas Rīgas Centrāltirgus Gaļas paviljonā un jaunās Mākslas gada balvas pasniegšanas Valmierā, Jāņa Daliņa stadionā.

17. aprīlī notika Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) apbalvošanas ceremonija Rīgas Centrāltirgus gaļas paviljonā, kas telpiski un mākslinieciski tika veidota sadarbībā ar dzejas un mūzikas pasākumu "Dzejas pusnakts". Noskaidroti uzvarētāji astoņās kategorijās, kā arī pasniegta speciālbalva un balva par mūža ieguldījumu.

Vēl pirms ceremonijas kāds literāts teica: "Es tur neiešu. Es esmu veģetārietis."

To varētu uztvert kā joku, bet iespējams, ka tas nav joks. Tur bija tukšs, auksts un neērti. Arī vairāk apbalvotie jutās neērti. Mēģināja gan spēlēt līdzi un bez traumām nokļūt uz improvizētās skatuves. Kā arī nesaprata, kā īsti izturēties pret to maisiņu, kurā ievietota balva. Varbūt atstāt turpat uz letes, lai pārdod tālāk. Un daudzi šo vietu pameta pēc iespējas ātrāk, iespējams, lai svinētu sev patīkamākā atmosfērā, nevis trīcētu blakus jēra un teļa gaļai, kā teica kāds laureāts. 

Ja doma bija par demokrātisku vidi, tad ceremonijai vajadzēja notikt dienas vidū, kur katrs varētu kļūt par dalībnieku. Stacija, tirgus vai lielveikals - var visur, ja vien tam ir pamatojums. Bet kā bija, tā bija. Mūziķi fonēja, aktieris Igors Šelegovskis darīja, ko varēja, bet akcenti no literatūras bija pārvirzījušies uz vietu. Ja tāds bija mērķis, tad izdevās.

Lai arī kāda bija pati ceremonija, pievēršam uzmanību laureātiem.

Savukārt dienu vēlāk, 18. aprīlī, svinīgā ceremonijā Valmierā, Jāņa Daliņa stadionā, nosaukti pirmās Latvijas Mākslas gada balvas (LMGB) laureāti. Gada māksliniece – Maija Kurševa.

Aizvadītajā nedēļa ne tikai pašā Valmierā, bet arī novadā - Rūjienā, Mazsalacā un Strenčos - bija vairāki mākslas notikumi. Visām norisēm kopīga tendence - ārkārtīga dinamika, tāds kā sportisks skrējiens cauri visam un daudz dažādu iespaidu. Arī balvas pasniegšanas ceremonijā vairāki laureāti atzina, ka ir tāda sajūta it kā sacensībās, ka nav laika aizkavēties un teikt pārāk daudz pateicības vārdu. 

Latvijas Mākslas gada balva ir nozīmīgākais ikgadējais apbalvojums Latvijas vizuālās mākslas nozarē un vienlaikus augstākais valsts apbalvojums šajā jomā, kas iedibināts 2024. gadā pēc Latvijas Vizuālās mākslas padomes iniciatīvas. Tās mērķis ir izcelt nozīmīgākos mākslas nozares notikumus un personības, apzināt aktuālās tendences un veicināt mākslas procesu attīstību, vienlaikus stiprinot mākslas lomu sabiedrībā un veidojot dialogu starp mākslas vidi un plašāku auditoriju, norāda rīkotāji. 

Nu jau vairāk nekā nedēļu mājās atgriezušies "Artemis II" misijas četri astronauti, kas devās vistālāk prom no mūsu planētas. Ir bijis gana laika pārskatīt misiju, iepazīt gan inženiertehniskos risinājumus šādai apkalpes misijai, gan arī kalt nākotnes plānus. Skaidrs ir viens – cilvēks uz Mēnesi dosies un visticamāk visai drīz, verot vaļā jaunu lappusi kosmosa jomā. Kā mūsu astronomijas entuziasti vērtē šo misiju un tās, kas plāno Mēnesi apciemot drīzā nākotnē? Ko ceram redzēt nākotnē un kādas mācībstundas sniegusi šī misija? Raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē astronomijas entuziasti un IT speciālisti Raitis Misa un Ints Ķešāns.

Kļūstot siltākam, autovadītājiem arvien uzmanīgāk jāvēro atpakaļskata spoguļi. Kāpēc tas ir būtiski? Kā labāk dzīvot analizēsim aktuālos satiksmes drošības jautājumus.

Studijā Drošas braukšanas skolas direktors, autosportists Jānis Vanks, Ceļu satiksmes drošības direkcijas satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis un Latvijas Motoklubu asociācijas prezidents Uģis Spēlmanis.

25. aprīlī Rīgā norisināsies tradicionālā Moto sezonas atkāšana. Tāpēc arī raidījumā atgādinām par drošību, piedaloties satiksmē ar motociklu.

"Motocikls ir ļoti bīstama rotaļlieta," atzīst raidījuma viesi.

Diemžēl satiksmes negadījumos daudz ir iesaistīti motociklisti, kuriem nav tiesību būt uz ceļa ar šo transporta līdzekli. 2025. gadā 11 motociklisti aizgāja bojā. Oskars Irbītis norāda, ka daudziem klibo braukšanas iemaņas, vairākiem arī nav bijušas motocikla vadīšanas tiesības. Vismaz ofociāli braukšanas māku nav apguvuši.

Rīgas domniece Elīna Treija no Nacionālās apvienības stāsta, ka Vācijā puse bērnu ir islāmticīgie. Zemkopības ministrs Armands Krauze no Zaļo un zemnieku savienības dalās ar safabricētu stāstu par it kā Ziemeļāfrikas migrantu veiktiem noziegumiem. Savukārt Valsts policija maldinoši un bez pamatojuma runā par "musulmaņu, hinduistu un citām etniskām noziedzīgām grupām, kuras drīz varot būt arī Latvijā".

Evita Puriņa par to stāsta "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:check" raidījumā.

Konflikts ir ļoti sarežģīts un nepieciešama citu globālo spēlētāju iesaiste. Tā par varbūtēju starpnieku sarunās starp ASV un Irānu par Hormuza šaurumu izteicās Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders. Intervijā Latvijas Radio viņš sacīja, ka konflikts var turpināties ilgi.

--

Amerikāņu karakuģi Persijas līcī ir pārtvēruši un sagrābuši Irānā reģistrētu kravas kuģi. Šis incidents liecina par turpmāku attiecību pasliktināšanos starp Vašingtonu un Teherānu tikai dažas dienas pirms pagaidu pamiera vienošanās termiņa beigām. 

Valstī nav vienotas kārtības par to, kādas ārsta zīmes skolai būtu jāpieņem un kādas ne. Tas rada pārpratumus un arī ģimenes ārstu pārslodzi. Ierakstu sērijā „Jēgpilna birokrātija” skaidrojam situāciju.

Kad piektās klases skolēns salauza rokas īkšķi un devās pēc mediķu palīdzības uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu, tur bērna ģimenei cita starpā izsniedza izziņu, ka skolēns mēnesi nedrīkst sportot. Taču skola šādu izziņu nepieņēma un neatbrīvoja skolēnu no sporta, sakot, ka vajag tieši ģimenes ārsta izziņu. Tādu stāstu Latvijas Radio darīja zināmu kāda klausītāja. 

„Aizgāju pie ģimenes ārsta, kurš to pašu informāciju uzrakstīja uz citas veidlapas, un tikai tad skola ņēma to vērā. Principā tas ir izniekots ģimenes ārsta laiks."

Izglītības kvalitātes valsts dienestā skaidro, ka attiecībā uz to, kādas ārsta zīmes skola ņem vērā un kādos gadījumos tās vispār jāprasa, vienotas kārtības valstī nav. To nosaka skolu iekšējās kārtības noteikumos.

Ja vecākiem šķiet, ka prasības ir pārmērīgas, var lūgt skolai noteikumus mainīt. Ja nav atsaucības, var vērsties pie skolas dibinātāja, kas parasti ir pašvaldība.

Dienestā vecāku sūdzības par skolu prasībām iesniegt ārstu zīmes nav saņemtas.

Taču attiecībā uz atbrīvojumu no sporta ir spēkā valdības noteikumi, kas paredz, ka rekomendācijas par dalību sporta stundās var saņemt gan no ģimenes ārsta, gan ārsta speciālista. Tas nozīmē, ka skolai vajadzēja ņemt vērā slimnīcā izsniegto izziņu.

Stāsta Valsts izglītības attīstības aģentūras Sporta un veselības jomas valsts metodiķe Gita Pērkone:

Ģimenes ārsts ir [jāapmeklē] tajā gadījumā, ja nav bērns devies pie speciālista. Bet, piemēram, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā šīs izziņas, kuras sniedz traumu gadījumā, tajās jau norādītas, varbūt var tikt norādīta ārstēšana un arī norādes par fizisko aktivitāti. Taču jāņem vērā, ka pilnīgu atbrīvojumu no sporta kopš 2023. gada 1. septembra ārsti – ne ģimenes ārsti, ne speciālisti – vairs nedrīkst izsniegt.

„Ar katru gadu uzlabosies situācija, jo ārsti norādīs saprotamā veidā skolotājiem to, ko drīkst un nedrīkst. Algoritms Ir izstrādāts.”

Atgriežoties pie medicīnisko izziņu iesniegšanas kopumā, jāpiebilst, ka ģimenes ārsti jau agrāk pauduši viedokli, ka skolas pārāk daudz prasa ārstu zīmes.

Kā jau iepriekš vēstīja Latvijas Radio,ģimenes ārsts Ainis Dzalbs pat izteicies, ka tā ir padomju laika tradīcija, no kuras jāatsakās. Iespējams, ārstu noslodzi varētu mazināt, ja visā valstī būtu vienota sistēma par to, kādas ārstu izziņas un kādos gadījumos skola drīkst prasīt.

Taču, kad par šo jautājumu sprieda Saeimā, Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa pauda, ka nav plānots ieviest stingru, vienotu likumā vai valdības noteikumos nostiprinātu kārtību par kavējumu kontroli un ārsta zīmju iesniegšanu.

Piektdien, 24.aprīlī, ir Armēņu genocīda atceres diena. Tajā piemin vairāk nekā miljonu armēņu, kuri Pirmā pasaules kara laikā kļuva par Osmaņu impērijas pastrādāto masu slepkavību upuriem. Rīgā, Žaņa Lipkes memoriālā piektdien atklās Latvijas armēnietes Karinē Paronjancas izstādi ”Granātābola gaisma”. Mākslas valodā tā vēstīs par armēņu tautas sāpju ceļu un traģēdiju, bet arī par atdzimšanu, spēku un dzīvotspēju. Izstāde būs aizsākums veselam pasākumu ciklam, kas notiks līdz pat šī gada beigām.

Karinē Paronjancas izstādē melnbalti darbi mijas ar viņai raksturīgajiem ļoti krāsainajiem. Izstādē daudz sāpju, skaudruma un traģisma, bet visa vadmotīvs tomēr ir ceļš uz gaismu, uz baltās krāsas dominanci pāri visām pārējām.

Gleznās arī daudz simbolu, un savā ziņā simbolisks ir jau pats to radīšanas process, jo Karinē, gruntējot audeklu, izmanto pelnus, kas ir gan tīri tehniskais paņēmiens, gan zīmīga metafora izstādes saistībā:

”Bet šoreiz šai skaistajai un dzīvi apliecinošajai leģendai par Fēniksa atdzimšanu no pelniem ir rūgta piegarša, jo izstāde ir veltīta genocīda tēmai, cilvēces traģiskākajiem momentiem.

Kāpēc atkal pelni? Jo ļoti bieži gan armēņu, gan ebreju slaktiņi sākās tieši ar cilvēku sadedzināšanu viņu tempļos.

Jā, līdz ar to tā tehniskā pieeja – tie pelni ir vienlaikus gan atdzimšanas, gan mūžīgās piemiņas simbols”.

Tāpat simboliski, ka vairākām gleznām Karinē audeklu vietā izmanto, kā viņa pati saka – audumus ar vēsturi. Konkrēti šajā izstādē tie ir galdauti, ko ilgus gadus ģimene klājusi uz galda, kas savu laiku nokalpojuši, bet uzsūkuši sevī ģimenes enerģiju un atmiņas:

”Es arī speciāli atstāju tās audekla malas ārpus rāmja, lai skatītājs var redzēt, ka tiešām tas nav klasiskais audekls, bet tas ir audums, kurš atceras gan tos ģimenes svētkus, gan arī manu radošo procesu, jo es ļoti bieži pēc norakstīšanas šos audumus izmantoju vienkārši savā darbnīcā, lai nosegtu galdus, un uz tiem tad paliek visi tie krāsu un lakas pleķi. Starp citu, šiem darbiem ļoti interesanta ir arī otrā puse, kurā visus šos pleķus var redzēt. Jā, tā kā šie ir audumi ar vēsturi”.

Gleznās bieži izmantoti tēli ir granātābols kā dzīvības spēka un auglības simbols, armēņu krusts jeb hačkars kā uzvaras pār nāvi un mūžīgās dzīvības simbols, neaizmirstulītes kā armēņu genocīda simbols.

Katra nopietna izvēle, ko izdarām mūsu dzīvē, var pilnībā izmainīt virzienu, un tieši nopietnās, svarīgās izvēles mums dažkārt nākas arī nožēlot. Ko Svētie raksti saka par izvēlēm, par lēmumiem, vai tiek doti padomi, kādā veidā izvēles izdarīt, kā pieņemt lēmumus, lai pēc tam nenāktos tos nožēlot?

Gribot negribot kā pirmais piemērs no Svētajiem rakstiem nāk prātā Ievas un Ādama situācija dārzā. Vai ar Ievu tika manipulēts, tāpēc viņa izdarīja nepareizu izvēli?

Raidījuma viesi ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Rinalds Grants un Katlakalna Evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Andris Krauliņš.

Alkohola atkarība ir grūti risināma problēma. Kā palīdzēt un ko var dot iesaistīšanās Anonīmo Alkoholiķu kustībā? To noskaidrosim sarunā ar narkoloģi, psihoterapeiti Ilzi Maksimu, uzklausīsim arī cilvēku pieredzes stāstus.