Cik dažādi varam paplašināt izpratni par pasauli un cik gatavi esam ieklausīties, ko par to domā modes mākslinieki? Kā brīvības sajūta tika ietērpta nepieradinātās modes asamblejā, kad par to rakstīja vairāki pasaules vadošie mediji pirms vairāk nekā 30 gadiem un tagad, kad top mūsu paviljons šā gada Venēcijas biennālei?

Par tērpu asajām formām tiešā un pārnestā nozīmē, par tērpiem mūsu olimpiešiem un formām policistiem, un par kādu modi domā pasaules tērpu dizaineri un mākslinieki? Laikmeta krustpunktā saruna ar alternatīvās modes mākslinieku Bruno Birmani.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot.

Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok saceit „mānīt”, itai lobuok – muoneit.

Cylvāks var apsamuoneit ari pats. Kaidu klaidu izdora, skaita naudu i apsaskaita, nu jis apsamuoneja. Ruodīs pazeistama sīvīte, tok patīseibā izaruoda, ka jei nav pazeistama, tod – oi, muoseņ, apsamuoneju.

Marudeit – kavētīs, namarudej – nasakavej. Namarudej, dreižuok taisīs!

Marodzeit, abmoroks – ar nagativu nūzeimi, na eisti myusu pošu vuords, nu slavu volūdu īguojs, vysa dreižuok ar boltkrīvim saistoms, partū ka tī ir taida „abmaroka, abmaruki”. Soka – abmarokus izsvīž. Ka muona cylvākus, tod soka „aplaide abmarokus”. Taidus muonus izlaist iz cylvāka, kab jis nasaprostu, kū jis dora.

"Es gleznoju tāpēc, ka nevaru to nedarīt," saka māksliniece Sarmīte Munde, kuru labāk zinām kā keramiķi un porcelāna mākslinieci. Kalnciema kvartālā Rīgā pašlaik skatāmi viņas akvareļi, kas 50 gadu garumā tapuši klejojumos pa Sāmsalu Igaunijā.

Kultūras Rondo saruna ar Sarmīti Mundi par mākslu un ceļošanu, un klausāmies arī jubilāra Pētera Vaska mūziku.

Iestudējis izrādes gandrīz visos Latvija profesionālajos teātros, ar apskaužamu regularitāti saņēmis balvas kā labākais režisors, Elmārs Seņkovs nedomā apstāties. Saruna ar viņu Monopolā.

Vai Tuvo Austrumu konflikta dēļ varētu kavēties ASV bruņojuma piegādes Latvijai? Amatpersonas par šo publiskajā telpā izskanējušo ziņu izsakās izvairīgi, taču eksperti mierina - valsts aizsardzību tas šobrīd būtiski neietekmē. 

Masalu uzliesmojums Latvijā turpinās - saslimušo skaits pieaug katru nedēļu, Kādas ir mediķu prognozes?

Bet Latvijas sieviešu hokeja izlasei šovakar pasaules čempionātā spēle pret Spāniju. Kādas ir mūsu dāmu izredzes izcīnīt iespēju nākamgad startēt spēcīgākā grupā?

Pyrma nedelis Rēzeknē ievēlēja jaunu mēru – Juoni Tutinu (nu partejis “Kopā Latvijai”), kurs pyrma tam beja vītinīks, tod piļdeja prīšksādātuoja aizdavumus, niu oficiali ir atbiļdeigs par Rēzeknis dūmis dorbu. Jauna mēra Rēzeknē vajadzēja īvēlēt piec tuo, kai Vīduos administracejis i regionaluos atteisteibys ministrys atstuodynuoja nu omota īprīškejū Rēzeknis mēru Aleksandru Bartaševiču (“Kopā Latvijai”), deļtam ka jam nav izsnāgta pīlaide dorbam ar vaļsts nūslāpumu.

Kaidys ir Rēzeknis golvonuos prioritatis i izaicynuojumi – suocūt nu pošvaļdeibys finaņšu i atteisteibys projektu da socialūs vaicuojumu, saruna ar jaunīvālātū Rēzeknis dūmis prīšksādātuoju Juoni Tutinu (“Kopā Latvijai”).

Vēlamies jūs iepazīstināt ar Kūriņu ģimeni. Māra un Kaspars ir četru dēlu vecāki. Renārs Filips un Patriks Henrijs jau pusaudžu vecumā, bet divi jaunākie – Kaspars Rafaēls un Ričards Rūdolfs – vēl mācās sākumskolā un aktīvi attīsta savus talantus.

Ģimene dzīvo laukos. Lai aizbrauktu līdz izglītības iestādēm, jābrauc 11 km pa grants ceļu, kurš grūti izbraucams kļūst tieši lietainajā un aukstajā periodā, tāpēc ģimene pēc desmit laukos nodzīvotiem gadiem nolēmusi pārcelties uz tuvējo Dobeli.

Mazliet skumji ir visiem, taču sarunā Māra pārliecinoši teiks – visas pārmaiņas ir uz labu, un bērni laukos ir izauguši un līdz kaulam sajutuši gan brīvību, ko var piedzīvot tikai laukos, gan iemācījušies lauku darbus, jo ģimene visus šos gadus nodarbojusies ar lopkopību.

Šīs nedēļas svarīgākos ziņu notikumus apspriežam kopā ar TV24 žurnālistu Romānu Meļņiku, izdevuma "SestDiena" galveno redaktori, TV3 raidījuma "900 sekundes" producenti Laumu Spridzāni, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēju Mārtiņu Pričinu un portāla "Lasi.lv" galveno redaktoru Jāni Žildi.