Eiropas Centrālā banka jau piecus gadus izstrādā jaunu eiro banknošu dizainu. Tieši šomēnes jauno banknošu izstrādē tiks sasniegts viens no pēdējiem posmiem, pēc kura savs viedoklis būs jāizsaka Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Jaunais banknošu dizains aizstās šobrīd uz naudas attēlotos tiltus un dažādus arhitektūras stilus, kas ir rotājuši banknotes jau kopš 2002. gada. 

Pēc tam, kad pērn jūlijā Eiropas Centrālā banka sāka publisku nākotnes eiro banknošu dizaina konkursu, šomēnes tiks sasniegts viens no jauno banknošu izstrādes pēdējiem posmiem. Proti, dizaineru un ekspertu žūrija izvēlēsies 10 dizaina priekšlikumus un sniegs savu viedokli par divām konkurējošām vīzijām. Bankas Padome pēc apspriešanās ar ekspertiem un sabiedrību izvēlējās divas iespējamās nākotnes eiro banknošu tēmas - "Eiropas kultūra" un "Upes un putni". Stāsta Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīna Lagarda.

„Mūsu jaunajās banknotēs būs attēloti vai nu seši neparasti cilvēki, kas pārstāv radošumu, zināšanas un prasmes, kas kopā ar mūsu kopīgajām kultūras aktivitātēm ir veidojušas mūsu kopīgo Eiropas kultūru.

Vai arī skaisti putni un gleznainas upes, kas mums atgādina, ka rūpes par dabas daudzveidību ir būtiskas dzīvības uzturēšanai. Pēc labāko banknošu izvēles mēs jums jautāsim, kam priekšroku dodat jūs. Jo galu galā šī ir jūsu nauda.”

Pirmā no banknošu tēmām – „Eiropas kultūra”, paredz 10 eiro banknotes priekšpusē attēlot, piemēram, vācu komponistu Ludvigu van Bēthovenu, kura mūzika kļuvusi par Eiropas Savienības himnu. Bet, piemēram, uz 20 eiro banknotes būtu attēlota poļu-franču fiziķe un Nobela prēmijas laureāte Marija Kirī. Otra tēma – „Upes un putni”, pievēršas dabai un institūcijām. Katrā banknotē attēlota Eiropas ainava ar putns līdzās kādai no Eiropas Savienības iestādēm. Uz banknotēm mēs varētu ieraudzīt, piemēram, stārķi un dzenīti. Savukārt, kas attiecas uz ēkām,

uz 20 eiro banknotes būtu paredzēts attēlot Eiropas Centrālo banku, uz 50 eiro banknotes – Eiropas Savienības Tiesu, bet uz 100 eiro banknotes – Eiropas Revīzijas palātu.

Skaidras naudas dizaina pārveidošana kādam varbūt varētu šķist dīvaina prioritāte, ņemot vērā, ka arvien populārāki kļūst bezskaidras naudas maksājumi.Taču Latvijas Bankas Naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms uzsver, ka skaidrai naudai joprojām ir liela nozīme, neskatoties uz to, ka tās loma mazinās ikdienas norēķinos.

„Skaidrās naudas kā tādas un eiro lietojamība joprojām, es teiktu, ir milzīga un tas ir atkarīgs, par kuru valsti mēs runājam. Latvijā pašlaik katrs piektais maksājums tiek veikts ( skaidrā naudā). Bet cilvēkiem jebkurā gadījumā šī nauda ir pieejama arī citiem mērķiem – uzkrājošiem vai kādiem citiem. Plus – kritiskie finanšu pakalpojumi, kur skaidra nauda ir nozīmīgs maksājumu līdzeklis pie kādiem pārrāvumiem, līdz ar to skaidrai naudai ir un būs nozīme.”

Kā norāda Blūms, Latvijā visbiežāk lietotās ir 20 un 50 eiro banknotes. 

Pēc tam, kad dizaineru un ekspertu žūrija šomēnes izvēlēsies 10 dizaina priekšlikumus, vienā no pēdējiem posmiem vārds atkal tiks dots Eiropas Savienības iedzīvotājiem.

Proti, pēc konkursa noslēguma sabiedrība tiks aicināta izteikt viedokli par izvēlētajiem dizaina risinājumiem. Sagaidāms, ka lēmumu par galīgo trešās eiro banknošu sērijas dizaina risinājumu ECB Padome pieņems līdz šī gada beigām. Savukārt jaunās banknotes nonāktu apgrozībā dažus gadus pēc šā lēmuma pieņemšanas, kad būtu noslēdzies ražošanas process.

ASV neizstāsies no NATO – par to ir pārliecināts Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds no "Progresīvajiem", jautāts par atkārtotajiem prezidenta Donalda Trampa izteikumiem par Ziemeļatlantijas aliansi.

Intervijā Latvijas Radio ministrs sacīja, ka diskusijas alianses ietvaros vienmēr ir bijušas, un uzsvēra, ka jāvērtē tas, kas notiek pašas alianses ietvaros.

Par to, kā pamanīt uzņēmēju vajadzības, kā sekot patērētāju uzvedības izmaiņām, kā izvērtēt atbildību un daudz ko citu saruna Monopolā ar reklāmas aģentūras WKND partneri Edgaru Pētersonu.

Vai airBaltic dēļ kritīs valdība? Premjere Siliņa ir paziņojusi, ka ir gatava koalīcijas izjukšanai, lai nodrošinātu nacionālajai aviokompānijai 30 miljonu aizdevumu. 

Latvijā šodien uz visiem autoceļiem vairāk policijas - 24 stundu akcijā pastiprināti kontrolē atļautā ātruma ievērošanu. Cik apzinīgi līdz šim bijuši autovadītāji Latgalē - reportāža no reida.

Eiropa ir gatava ieviest jaunu lietotni, kas ļaus pārbaudīt lietotāja vecumu pirms sociālās saziņas vietņu apmeklēšanas.

Šoreiz Divās puslodēs par Persijas līča konflikta attīstību, vēlēšanu rezultātiem Ungārijā, kur pienācis Viktora Orbāna varas ēras gals, kādi ir iespējamie tālākās attīstības scenāriji, kā arī degvielas protestiem Īrijā – kādi ir to iemesli, raksturs, valdības reakcija un iespējamie tālākie scenāriji, tai skaitā citās valstīs.

Ārzemju aktualitātes studijā apspriežam kopā ar Latvijas Radio ārzemju korespondentu Uldi Ķezberi, kurš sagaidīja Ungārijas parlamenta vēlēšanu rezultātus Budapeštā, kā arī politologu, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku, Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēju Sandi Šrāderu.

Prognozes par iespējamo Irānas un Savienoto Valstu pamiera sarunu izdošanos Islamabadā jau sākotnēji bija visai piesardzīgas, ciktāl bija zināms, ka abas puses grasās izvirzīt teju maksimālās prasības. Irāna bija gatava atteikties no jau bagātinātā urāna krājumiem, taču ne no urāna bagātināšanas nākotnē. Teherāna prasīja saglabāt tai īpašu kontroli pār kuģošanu Hormuzā, pārtraukt Izraēlas karadarbību Libānā, atcelt sankcijas un izmaksāt reparācijas, izvest ASV karaspēku no reģiona valstīm un vēl vairāku prasību izpildi. Islāma republika negribēja ne dzirdēt par tās kaujas raķešu spēju ierobežošanu, atbalsta pārtraukšanu tās bruņotajām satelītorganizācijām reģionā un acīmredzot nebija gatava arī atzīt Izraēlas valsts eksistences tiesības. Prognozējamais rezultāts pēc divdesmit vienu stundu ilgušām sarunām iestājās svētdienas agrā rītā, kad abu pušu delegācijas pameta Pakistānas galvaspilsētu. Vienīgais, kas ļauj nepiesaukt pilnīgu fiasko, ir pušu izteikumi par iespējamu procesa turpināšanu. Vakar intervijā izdevumam New York Post prezidents Tramps izteicās, ka sarunas varētu atsākties pat tuvāko pāris dienu laikā. Pirmdien pēc Baltā nama saimnieka pavēles Savienoto Valstu jūras spēki sāka Irānas ostu blokādi. Paredzēts aizturēt jebkuru kuģi, kas dodas uz vai no Irānas ostām; izņēmumi attiecas vienīgi uz pārtikas, medikamentu, kā arī citu civilā pielietojuma pirmās nepieciešamības preču kravām. Tiek gan ziņots par vairākiem potenciāli pārtveramiem kuģiem, kuriem izdevies šķērsot Hormuzu jau pēc blokādes izsludināšanas. No tiem gan tikai viens, iespējams, ir ar Irānas naftas kravu; pārējie kuģojuši no citu Persijas līča valstu ostām, bet ir iekļauti sarakstos kā agrāk sankciju režīmu pārkāpuši. Iespējams, šie kuģi izmantojuši speciālus tehniskus līdzekļus savas patiesās lokācijas slēpšanai. Jebkurā gadījumā Hormuzs joprojām paliek praktiski satiksmei slēgts, to dienā šķērsojošo kravas kuģu skaits ir vien 5 % no pirmskara apjoma. Neskatoties uz to visu, izsludinātā uguns pārtraukšana šobrīd kopumā paliek spēkā, lai gan ir ticis ziņots par atsevišķiem tās pārkāpumiem. Tikām vakar Vašingtonā sarunās ar ASV valsts sekretāra Marko Rubio līdzdalību tikušies Izraēlas un Libānas vēstnieki, kas ir pirmā tiešā tikšanās starp abu valstu pārstāvjiem kopš 1993. gada. Abas puses raksturo sarunas kā produktīvas, tomēr karadarbība Libānā turpinās. Prezidenta Žozefa Auna [a’una] valdība gan deklarējusi mērķi atbruņot organizāciju Hezbollah [hezbollā], kura, apšaudot Izraēlas teritoriju, ir izprovocējusi pašreizējo iebrukumu, taču mēģinājumi to īstenot, visdrīzāk, izraisītu Libānā pilsoņu karu.  

„Ruszkik haza!” – „Krievi, ejiet mājās!” Šis lozungs Ungārijā pazīstams kopš 1956. gada, kad padomju okupācijas spēki brutāli apspieda toreizējās Ungārijas Tautas republikas demokratizācijas mēģinājumu, paturot valsti Kremļa orbītā. Starp tiem, kuriem okupantu izveidotais marionešu režīms piesprieda nāvessodu, bija arī bijušais Ministru kabineta priekšsēdētājs Imre Naģs. 1989. gadā, padomju sistēmai brūkot, viņa mirstīgās atliekas tika svinīgi pārapbedītas, un šajā piemiņas mītiņā ar kvēlu runu uzstājās toreizējais demokrātiskās opozīcijas pārstāvis Viktors Orbans. Šo uzstāšanos piesauc kā tobrīd divdesmit sešus gadus vecā jurisprudences doktora Orbana politiskās karjeras sākumu. Kā spilgta likteņa ironija nu ir fakts, ka „Ruszkik haza!” kļuva par uzvaras moto politiskajam spēkam, kas pagājušās svētdienas vēlēšanās izrāva varas grožus no premjerministra Orbana rokām, tā pārtraucot viņa sešpadsmit gadus ilgo varas periodu Ungārijā. Ilggadējais premjers un viņa partija Fidesz būvēja savu kampaņu pēc ierastās antagonizējošās politikas shēmas, šoreiz galvenā ienaidnieka tēla vietu atvēlot Ukrainai un prezidentam Zelenskim. Jo tuvāk vēlēšanām, jo groteskāka un tālāka no realitātes izskatījās premjera argumentācija, tajā pat laikā paliekot parādā atbildes uz aktuālajiem sociālajiem un ekonomiskajiem jautājumiem. Tikām globālajā presē cits pēc cita nonāca slepeni iegūti telefonsarunu fragmenti, kas atklāja vispirms Ungārijas ārlietu ministru Pēteru Sijarto, bet pēc tam pašu Viktoru Orbanu kā īstenus Kremļa režīma pakalpiņus. Visbeidzot pret ilggadējo varasvīru nostrādāja viņa paša modificētā vēlēšanu sistēma, kura dod lielas priekšrocības vairāk balsu ieguvušajai partijai. Tā nu Fidesz [fides] konkurenti – partija Tisza [tisa] ar četrdesmit piecus gadus veco juristu Pēteru Maģaru priekšgalā –, vēlēšanās ieguvusi apmēram piecdesmit trīs procentus balsu, tiks pie vairāk nekā divu trešdaļu supervairākuma parlamentā. Bez Tisza un Fidesz Nacionālajā asamblejā iekļuvuši vēl tikai daži galēji labējās partijas „Mūsu Tēvijas kustība” pārstāvji. Jau pirmie nākamā premjerministra izteikumi liecina, ka viņš ir apņēmības pilns atjaunot normālas attiecības ar Briseli, savukārt Krieviju uzskata par draudu. Katrā ziņā var diezgan droši sagaidīt, ka izbeigsies Budapeštas destruktīvā darbošanās Eiropas Savienībā un NATO, pēdējā laikā jau atklāti sabotējot pretdarbību Krievijas agresijai. Kas attiecas uz iekšpolitiku, Pēters Maģars deklarējis:

„Mēs darīsim visu, lai atjaunotu tiesiskumu, plurālu demokrātiju un kontroles un līdzsvara sistēmu.” Var gan jautāt, cik ātri varētu būt izmēžami priekšgājēja sešpadsmit gados piedraņķētie Augeja staļļi.

Īrijas iekšzemes kopprodukta apjoms uz vienu iedzīvotāju pārsniedz simt desmit tūkstošus dolāru gadā, ierindojot to starp turīgākajām valstīm pasaulē. Eksperti gan norāda, ka šo statistiku nozīmīgi ietekmē šeit reģistrēto globālo kompāniju, piemēram, Google un Apple peļņas rādītāji, un vidusmēra īru pirktspēja ir salīdzinoši tuvāk Eiropas Savienības vidējiem standartiem. Tomēr zināmu pārsteigumu raisa tas, ka tieši Īrijā uzliesmojuši plaši protesti pret degvielas cenu kāpumu. Pagājušās nedēļas sākumā dīzeļdegvielas cena uzpildes stacijās sasniedza divus eiro un septiņpadsmit centus, un uz valsts ceļiem izripoja smagās lauksaimniecības un transporta tehnikas kolonas, kuras, pārvietodamās mērķtiecīgi lēni, radīja sastrēgumus. Tā kā protestētāji pastiprināti bloķēja tieši ar degvielas piegādi saistīto infrastruktūru, drīz vien daudzās uzpildes stacijās beidzās degviela, tika ziņots, ka tās trūkums apdraud pirmās nepieciešamības preču – pārtikas, ūdens un dzīvnieku barības piegādes. Esot apdraudēts arī operatīvā transporta darbs. Protestētāji bija bloķējuši pieejas valsts vienīgajai naftas pārstrādes rūpnīcai, un radās briesmas, ka tā vairs nevarēs pieņemt jaunas piegādes no tankkuģiem un Īrijai paredzētās naftas rezerves aizies tai secen. Varas iestāžu reakcija bija visai asa. Tieslietu ministrs Džims O’Kalahans brīdinājis, ka ceļu bloķētājiem var atņemt autovadītāju tiesības, savukārt apdrošinātāji var lauzt par viņu tehniku noslēgtos līgumus. Nedēļas nogalē policija ar bruņoto spēku atbalstu sāka atbrīvot stratēģiskās maģistrāles un galvaspilsētas centru, pie kam tas noritēja lielākoties mierīgi, protestētājiem pakļaujoties varas pārstāvju rīkojumiem. Tajā pat laikā premjera Mihāla Mārtina valdība paziņoja par vairāk nekā piecsimt miljonu lielas atbalsta paketes iedarbināšanu, kas ietver gan pagaidu nodokļu atlaidi degvielai, gan plānotā oglekļa nodokļa ieviešanas atlikšanu, gan tiešās subsīdijas lauksaimniekiem un zivsaimniekiem. Var piebilst, ka vienu – 250 miljonu – paketi valdība iedarbināja jau pirms trīs nedēļām, taču protestētāji to uzskatīja par nepietiekamu. Vakar, pēc lielākās opozīcijas partijas Sinn Féin [šin fein] ierosinājuma parlamentā tika sarīkots uzticības balsojums, kuru Mārtina labēji centriskā valdība izturēja. Tikmēr ar īru protestētājiem solidarizējušies arī Norvēģijas smagās tehnikas vadītāji, kuri līdzīgas, gan mazāka apjoma akcijas rīkojuši jau kopš aprīļa sākuma. Norvēģijas valdība arī ieviesusi nodokļu atlaižu un subsīdiju paketi vairāk nekā sešsimt miljonu eiro vērtībā. Nelieli protesti notikuši arī Francijā. Atbalsta pasākumus līdz šim ieviesušas arī Spānijas, Itālijas, Polijas, Vācijas un Zviedrijas valdības.

Sagatavoja Eduards Liniņš.

Grūtniecība ir laiks, kad sievietes ķermenī notiek lielas pārmaiņas, un dažkārt tās saistītas arī ar veselības izaicinājumiem, piemēram, gestācijas diabētu. Tie ir cukura vielmaiņas traucējumi, kas attīstās tieši grūtniecības laikā. Ģimenes studijā skaidrojam, kas ir gestācijas diabēts, kāpēc tas rodas un kā ar to sadzīvot. 

Raidījumā piedalās Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Elizabete Ārgale, Rīgas Dzemdību nama ginekoloģe, dzemdību speciāliste Gita Jansone-Šantere un Diabēta biedrības pārtāve, arī diabēta aprūpes māsa Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, 1. tipa diabēta paciente un trīs bērnu mamma Ilze Veilande. Uzklausām arī divu bērnu mammu, diabēta pacientu tiesību aktīvisti Santagoru Tormu un mammas Līvas pieredzes stāstu.

Kā atšķirīgas vēlēšanu sistēmas spēj ietekmēt vēlēšanu procesu, vēlētāju motivāciju un vēlēšanu rezultātus?

Studijā Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, Latvijas prezidents (2019–2023), konstitucuionālo tiesību eksperts Egils Levits un politologs Juris Rozenvalds.

Kamēr lielās komercbankas daudzviet reģionos ir nepieejamas, Latvijas lauku novados klusi, bet stabili darbojas alternatīvs finanšu instruments – krājaizdevumu sabiedrības. Cēsu novads šobrīd ir pārliecinošs līderis, apvienojot sešas šādas biedrības. Kas mudina cilvēkus izvēlēties vietējos pakalpojumus pat tad, ja kredītprocenti ir augstāki nekā komercbankās?

Zosēni, kas bieži izskan laikapstākļu ziņās ar sala rekordiem, izceļas arī finanšu jomā – šeit darbojas viena no Latvijas veiksmīgākajām krājaizdevumu sabiedrībām. Vietējā iedzīvotāja Ilga, kura ikdienā uzkopj pagasta centru, pati ir biedre jau gadiem. Viņa atminas, ka aizdevums bijis nepieciešams gan zemes privatizācijai, gan bērnu skološanai un pat dēla automašīnas iegādei: "Es vēl dēlam par galvotāju biju. Toreiz rūpīgi vērtēja manus ienākumus un to, vai es varēšu atmaksāt, ja gadījumā viņš nevarēs."

Zosēnu krājaizdevumu sabiedrība, kas dibināta 2000. gadā, šobrīd apvieno jau 730 biedru. Tās valdes priekšsēdētājs Jānis Livčāns norāda, ka labākā reklāma ir pašu cilvēku atsauksmes:

"Cilvēki viens otram stāsta, un tā viņi nāk. Mūsu pamats ir Zosēnu, Jaunpiebalgas, Drustu un Raunas pagasti."

Sabiedrības aktīvi jau tuvojas diviem miljoniem eiro. Noguldītājiem tiek piedāvātas likmes līdz 4,5 % gadā, savukārt kredītņēmējiem jārēķinās ar 8–9 %. Grāmatvede Alda Koliņa stāsta, ka aizņēmumu mērķi ir visdažādākie – no zobārstniecības un sadzīves tehnikas līdz pat eksotiskiem pirkumiem. Savukārt krājaizdevumu sabiedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Livčāns piebilst:

"Mums bija vecāki, kuri bērnam mūzikas skolai vēlējās nopirkt instrumentu – flautu vai oboju par 17 000 eiro. Mēs iedevām, un viņi visu sekmīgi atmaksāja."

Liela daļa klientu ir vietējie lauksaimnieki. Lauksaimnieks Kristaps Karps no Jaunpiebalgas pagasta , kurš apsaimnieko 200 hektārus, atzīst, ka krājaizdevumu sabiedrība ir operatīvāka par bankām: "Bankās izskatīšana aizņem mēnesi, un tad vēl pasaka – nē. Bet naudu degvielai vai tehnikai vajag šodien. Šeit aizej, iedod papīrus, un tev uzreiz pasaka rezultātu."

Tam piekrīt arī kaimiņš Ilvars Damroze, uzsverot "savējo faktoru" un cilvēcību: "Es aizbraukšu uz banku, tur jau ļoti kompetenti cilvēki, bet es tā kā, nu, varbūt nedroši jūtos. Šeit ir, nu, tā kā mājās. Var diskutēt par jautājumiem lēti, dārgi."

Interesanti, ka Zosēnu sabiedrība ir vienīgā Latvijā, kas saņēmusi atļauju kreditēt arī juridiskas personas, lai gan praktiski tas vienkāršo procesu, ko iepriekš veica caur saimniecību īpašniekiem.

Turpat kaimiņos, Taurenē, krājaizdevumu sabiedrība Nēķena muižas telpās darbojas jau 30 gadus. Ar 627 biedriem un 300 000 eiro kapitālu tā izvēlējusies palikt "maza un stabila". Klientu konsultante Ineta Plūma skaidro: "Mēs palīdzam saviem iedzīvotājiem uzkrāt vai kaut ko iegādāties – remontam, auto, ārstiem."

Tomēr mazajām sabiedrībām ir savi izaicinājumi. Valdes priekšsēdētāja Antoņina Paeglīte atklāj, ka viņu mērķis nemaz nav strauji augt: "Ja aktīvi pārsniedz 400 000 eiro, nepieciešams zvērināts revidents. Mēs to vienkārši nevaram atļauties." Tāpat viņa norāda uz paaudžu atšķirībām – jaunieši vairāk prot tērēt, nevis uzkrāt.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uzskata, ka šis ir uzticības jautājums:

"Tas ir tomēr arī tāds vietējās kopienas uzticības jautājums, jo tur bieži vien nu izsniedz kredītus tiem, kurus pazīst, vai par kādiem, kuriem tur galvo kāds, un, un, un tā tālāk.

Un neapšaubāmi, ka tādas krājaizdevumu sabiedrības ir tāds arī vietējais finanšu instruments, kur var gan noguldīt par lielākiem procentiem nekā komercbankās, un var arī saņemt kredītus." Arī pašvaldība vēsturiski ir divu novada sabiedrību biedrs.

Zosēnu sabiedrības vadītājs Jānis Livčāns saredz pašvaldību lielāku iesaisti kā iespēju attīstīt reģiona ekonomiku, ieguldot tur brīvos līdzekļus. Lai gan Rozenbergs šādu iespēju nenoliedz, viņš aicina mazās sabiedrības vairāk sadarboties un nekonkurēt savā starpā.

Šobrīd Latvijā pavisam darbojas 21 krājaizdevumu sabiedrība ar kopējiem aktīviem 28,6 miljonu eiro apmērā. To galvenā vērtība paliek nemainīga – naudas aprite vietējā kopienā, kur kaimiņa noguldījums palīdz cita kaimiņa attīstībai.