Rubrikā "Iepazīstam putnus" par vidējo dzeni stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Madars Bergmanis. Vidējais dzenis (Dendrocoptes medius) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kas sastopama tikai Eiropā un Āzijas dienvidrietumos. 20. gadsimtā, paplašinoties sugas ligzdošanas areālam, ienācis arī Latvijas teritorijā, kur šobrīd ir samērā parasts ligzdotājs un nometnieks.

Šopiektdien uzzināsim Latvijas Literatūras gada balvas laureātus. Svinīgā ceremonija notiks Rīgas Centrāltirgus Gaļas paviljonā, atbalstot ieceri tuvākajos gados pielāgot paviljonu mākslas un kultūras funkcijām. Laureātu sumināšanai sekos vēl viens ar literatūru cieši saistīts pasākums ”Dzejas pusnakts”, kas būs veltīts ielu kultūras tematikai un kurā līdz pat vēlai nakts stundai uzstāsies dzejnieki un mūziķi. Būs gan ”Dzejas dueļi”, gan ”Dzejas terapijas sesija”, gan dzejas ”Brīvais mikrofons” un vēl citi notikumi. 

”Dzejas pusnakts” ir pasākums, kurā dzeja cieši savijas ar mūziku un kļūst par aktīvu performances sastāvdaļu. Vēl ”Dzejas pusnakts” raksturīga iezīme - tā notiek dažādās neordinārās vietās. 

Pasākums radās pirms trim gadiem, un izauga no teātra studijas ”Kāpnes” izrādes ar Heli Laksonenas dzeju, tā bija kā impulss sarīkot pirmo ”Dzejas pusnakti”, kas notika pļavā.

Šo piektdien Rīgas Centrāltirgū būs jau 15. šī cikla pasākums, un ja līdz šim galvenā mērķauditorija bija jaunieši, tad tagad, iespējams, interesentu loks varētu paplašināties, pieļauj pasākuma producenti Līna Jakubāne un Kārlis Knospiņš:

”Kopš tā laika mēs esam turpinājuši meklēt neordināras vietas, kur rīkot pasākumus. Mēs esam bijuši baznīcā, iepirkšanās centrā, Āgenskalna tirgū, Rīgas cirkā, Daugavgrīvas cietoksnī, rūpnīcā. Mēs pat bijām Igaunijā, baznīcas drupās. Mūsu mērķis ir – ar interesantiem veidiem parādīt to, ka dzeja var būt aizraujoša, ka ar dzeju var veidot pilnībā trakas performances. Jā, galvenokārt līdz šim mūsu auditorija ir bijuši jaunieši un citi literatūras interesenti.

Turpina Līna Jakubāne:

"Tagad ar Literatūras gada balvu mēs cenšamies paplašināt mērķauditoriju. Jo balvai ir savs apmeklētāju loks, kas ne vienmēr gluži pārklājas ar ”Dzejas pusnakts” apmeklētājiem.

Tāpēc šoreiz, veidojot šo sadarbību, mēs ceram redzēt jaunas sejas pasākumā”.

Piektdienas vakarā Gaļas paviljonu pilnībā pārņems literatūra, mūzika un citas to pavadošas mākslas. Viss sāksies ar Literatūras gada balvas laureātu godināšanu, kam sekos ”Dzejas pusnakts Centrāltirgū”. Stāsta Kārlis Knospiņš:

”Mēs kārtīgi apdzīvosim to paviljonu. Pati Literatūras gada balvas apbalvošanas ceremonija notiks aiz gaļas tirgošanas vitrīnām, un tur mēs arī ”Dzejas pusnakts” laikā dzīvosim.

Uz skatuves mums kāps tādi dzejnieki kā Kirils Ēcis, Edvards Kuks, Viviāna Zariņa, Ausma Perons un Māra Ulme ar saviem solo dzejas priekšnesumiem. Tāpat uzstāsies mūzikas grupas. Šoreiz mums ir ielu kultūras tematika – reps un hiphops – kas, man šķiet, ļoti saslēdzas kopā tieši ar Centrāltirgus vidi”.

Līdzās performancēm būs arī dzejas ”Brīvais mikrofons”, kura laikā uzstāties būs iespēja ikvienam, ”Dzīvais radio”, kurā notiks sarunas ar dzejniekiem, kā arī ”Dzejas dueļi”, kas ”Dzejas pusnaktī” notiks pirmo reizi.

“100g kultūras” Instagram kontā būs skatāmas tiešraides sarunas ar laureātiem un pirmās emocijas uzreiz pēc balvas ceremonijas, kā arī ieskats pusnakts dzejas lasījumos.

Amerikas Savienoto Valstu sankciju atvieglošana pret Baltkrieviju apmaiņā pret politieslodzīto atbrīvošanu nemainīs autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko rīcību vai domāšanu. Tā intervijā Latvijas Radio norāda Anaīsa Marina, domnīcas Chatam House Krievijas un Eirāzijas programmas asociētā biedre.

Viņa uzsver, ka, lai gan amerikāņu sarunas ar Minsku var būt noderīgas, Eiropai nav jāseko ASV pēdās un jāietur stingra sankciju politika pret Baltkrieviju. Savukārt Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju nav noteiktas pietiekami lielā apjomā un sekojušas pārāk vēlu, tādēļ nevajadzētu būt pārsteigtiem, ja tām ir ierobežota ietekme.

Rihards Plūme: Eiropas Savienība ir pieņēmusi gandrīz 20 sankciju paketes pret Krieviju, taču tas vēl nav spējis mainīt domāšanu Krievijā un tās agresīvo nostāju. Cik veiksmīgas, jūsuprāt, šīs sankcijas ir bijušas?

Diemžēl sankciju ieviešana ir bijusi pārāk maz un pārāk vēlu. Esmu starp tiem cilvēkiem, kas uzskata, ka 2022.gada februārī vai pat 2014.gadā vajadzēja pieņemt stingrākas, plašākas un agresīvākas sankcijas. Ekonomiskās sankcijas. Mums nevajadzēja izvairīties no stingrākas ar enerģētiku saistīto sankciju piemērošanas.

Mēs esam gaidījuši pārāk ilgi. Iedomājieties – ja līdz tam laikam mēs to būtu izdarījuši, Krievijai nebūtu tik daudz laika, lai organizētos un izveidotu vairāk nekā 800 kuģu ēnu floti, lai apietu sankcijas.

Vēl viens virziens, kurā, manuprāt, mēs esam atturējušies no reāliem lēmumiem, ir vīzu aizliegums un aktīvu iesaldēšana pret indivīdiem. Ja padomā, ka lielākā daļa politiskās elites, Krievijas valdības locekļu un parlamenta locekļu bērni mācās Apvienotajā Karalistē, Parīzē, Berlīnē, Eiropas galvaspilsētās, īpaši Rietumu galvaspilsētās vai Itālijā, kur ir jaukas villas Rivjērā... šie cilvēki varēja tikt pakļauti ierobežojumiem daudz agrāk. Tagad mēs cenšamies iedzīt, un mums nevajadzētu būt pārsteigtiem, ka sankcijām ir ierobežota ietekme uz Krievijas rīcības maiņu.

Un kādi instrumenti mums joprojām ir? Kādas ir Eiropas spējas piespiest Krieviju sēsties pie sarunu galda ar reālistiskiem nosacījumiem? Vai mēs, es domāju Eiropa, joprojām gaidām uz nākamo soli no ASV un domājam, ka paši vairs neko daudz izdarīt nevaram?

Redziet, kad mēs runājam par sankcijām, Eiropas Savienībai ir potenciāls pastiprināt savu ofensīvo atbildes arsenālu pret Krieviju. Tas ir politiskās gribas jautājums un vienotības jautājums. Un diemžēl, neskatoties uz to, ko mēs esam dzirdējuši, šī līdzīgā domāšana un vienotība nav redzama.Kā piemērs – Apvienotā Karaliste vairs nav Eiropas Savienībā. Par to ir ļoti žēl, jo mēs kā eiropieši kopā esam stiprāki.

Man patiktu redzēt, ka tiek veidotas jaunas alianses, koalīcijas, neskatoties uz breksitu.

Un, piemēram, lai Francijai būtu daudz ciešākas attiecības ar Apvienoto Karalisti, lai aizpildītu mūsu aizsardzības robus, ja padomājam par visām jomām, kurās mēs esam savstarpēji papildinoši un kur mums vajadzētu sadarboties. Kas attiecas uz Amerikas Savienotajām Valstīm, tad es uzskatu, ka vairāk nekā gada ilgā Trampa būšana pie varas nodarījusi milzīgu kaitējumu Eiropas Savienības vienotībai. Ja atceraties, ko jau pagājušajā gadā Minhenē dzirdējām no ASV, proti, apzinātu administrācijas nodomu graut mūsu pašu institūcijas, atbalstot galēji labējās kustības, apgalvojot, ka tas ir nepieciešams, lai ievērotu mūsu vārda brīvības principus un tā tālāk – tieši šāda valoda atspoguļo to, ko Krievija ir darījusi pret mums pēdējos 15 gadus.

Tātad mēs esam iesprostoti starp diviem pretiniekiem, es teiktu. Es negribētu teikt ienaidniekiem, bet ASV cenšas mūs graut tāpat kā Krievija.

Un cilvēki prāto, vai tās nav sabiedrotās šajos centienos mazināt mūsu kā eiropiešu spējas pašiem izlemt, ievērot mūsu vērtības un ļaut Ukrainai zināt, ka mēs esam tās pusē un ka mēs to atbalstīsim cik ilgi būs nepieciešams, tostarp ļaujot Ukrainai pievienoties Eiropas Savienībai, kas ir ģimene, kurā tai pienākas vieta.

Šodien, 151. aprīlī, notiek vecāku un skolu sadarbībai veltīta konference "Pamats". To kā ikgadēju tikšanās platformu ir iecerējusi Latvijas Vecāku organizācija. Paredzēts, ka vecāki, pedagogi, skolu vadītāji un izglītības politikas veidotāji varētu pārrunāt bērnu izglītībai būtiskus jautājumus.

Latvijas vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa skaidro, ka iepriekš aptaujā noskaidrots, ka teju visi vecāki atzīst, ka skolas un vecāku sadarbība ir ļoti svarīga. 

Makšķerniekiem pavasaris sākas ar vimbu laiku un to šajās dienās apliecina arī aina pašā Valmieras centrā, Gaujas krastos, kur, it sevišķi brīvdienās, ir makšķernieks pie makšķernieka. Savukārt ūdenstilpju uzraudzības inspektoriem šis laiks nozīmē regulāras kontroles, lai sekotu, kā vimbu kārotāji ievēro makšķerēšanas noteikumus. 

Ir darba dienas rīts, tādēļ makšķernieku Valmierā, gaujmalā nevarētu teikt, ka ir ļoti daudz, taču, protams, vairāk kā citkārt, pie upes satiktais Valmieras novada teritoriālo ūdenstilpju uzraudzības grupas vecākais inspektors Salvis Buls stāsta, ka brīvdienās aina ir pavisam cita:

„Brīvdienās ir tāds, teiksim tā, kolhozs, kad visas malas ir pilnas un cīnās par vietām, kurās sēdēt. Es jau pie sevis tā smejos: ja par bļikotājiem saka, ja redz bļikotājus ezerā un drīz būs ledus, tad par vimbotājiem var teikt tā, ka, ja redz pirmos vimbotājus, tad drīz būs pavasaris”.

Un tā kā ir darba diena, tad lielākoties tobrīd vimbu kārotāji ir vīri jau pensijas gados:

„Miegs nenāk, nāk no rīta pasēdēt, man patīk agri no rīta, arī pārtikas programma pildās. Ko tad pensionārs mājās darīs?

Sēdēs viņa gultās, urbs televizoram caurumu? Tas hobijs. Katram savs hobijs. Es atskrienu te trīs, četras stundas pamakšķerēju un tad daru savus darbus. Patīk, nevaru dzīvot bez makšķerēšanas. Galvenais ir atpūta pie dabas. Visu laiku ar ūdeņiem saistīts, visu laiku makšķerēšana, tā ir slimība, makšķernieki ir slimi.”

Bet kā tad ar lomiem? Vīri arī labprāt parāda savu rīta guvumu, valmierietim Jānim izdevies tikt jau pie četrām vimbām un arī citi makšķernieki nav gluži bešā.

„Četras noķēru. Zivis visiem pietiek. Neviens makšķernieks neaiziet bez zivīm. Siguldā ķeroties labi, vakardien satiku vienu korišu, kuram bračka no Siguldas esot teicis, ka labi ķeroties Siguldā.

Atkarīgs no tā, kāds līmenis, cik ienāk no jūras zivju. Vienu dienu ir lomas, vienu dienu nav. Zivis ir, tik jāmāk noķert.”

Vecākais inspektors Salvis Buls kopā ar kolēģi tikko ir veikuši pārbaudi, kā tiek ievēroti makšķerēšanas noteikumi.

„Pārbaudām lomus, lomu skaitu, zivju izmēru, vimbai tas ir 30 centimetri, un lomā var paturēt septiņas zivis, tad šo arī pārbaudām pārsvarā un šīs makšķerēšanas kartes tiem, kam ir nepieciešamas.

Tā grēkošana notiek vairāk tajā brīdī, kad šī te vimba ir ļoti aktīva, viņa ļoti labi ķeras, tad kāds pie šīs situācijas salūzt un viņš grib paņemt vairāk, nekā viņam vajag.

Pārsvarā tie pārkāpumi ir par to, ka nav makšķerēšanas kartes. Tādi par vimbu skaitu - šogad nav mums neviens trāpījies.”

Inspektors stāsta, ka dienā vismaz reizi, vai divas dodas pārbaudēs, bet esot jābūt līdzsvaram, lai pārāk netraucētu baudīt copi. Pavisam drīz sāksies arī līdaku sezona, kurā makšķernieku iecienīta vieta ir Burtnieku ezers, te inspektors Salvis Buls atgādina, ka ezeram ir arī savi noteikumi, ar kuriem būtu jāiepazīstas, lai nenāktos maksāt sodu.

Inspektors arī secina, ka ir mainījusies makšķernieku attieksme un lielākā daļa uz ezeru, vai upi nedodas, kā uz zivju veikalu un ievēro gan prasības zivju daudzumam, gan lielumam, daudziem makšķerēšana ir arī tikai sports un vaļasprieks, un noķertās zivis tiek palaistas brīvībā.

Arvien vairāk cilvēku izvēlas veidot savu dzīvi veselīgāku un kustīgāku. Kurš ir tas brīdis, kad vajadzētu satikt savu fizioterapeitu? Monopolā saruna ar sertificētu fizioterapeiti Almu Vītolu.

Solidaritātes nodoklis degvielas tirgotājiem jāievieš - tā nolēmusi valdība, un gribot mīkstināt degvielas cenu kāpumu patērētājiem. Kā tieši šo nodokli aprēķinās un kam piemēros.

Satversmes tiesa secinājusi, ka valsts nav nodrošinājusi pienācīgu iedzīvotāju aizsardzību pret pārmērīgu izklaides troksni.

Bet liela spēle šovakar Rīgā Latvijas sieviešu futbola izlasei - tā mērosies spēkiem ar spēcīgo Portugāles dāmu izlasi.