Garajās Lieldienu brīvdienās paspējām piedzīvot gandrīz visus iespējamos pavasara laikapstākļus – gan siltu sauli, gan lietu, sniegu un stipru vēju. Beidzot ieradās arī pagājušajā nedēļā apspriestais cīruļputenis.

Bija gan cīruļputenis, gan daļā Vidzemes izveidojusies sniega sega, kā tas pavasaros pie mums notiek gandrīz vienmēr. Pērn 5. aprīlī Vidzemē un Latgalē cīruļputenis atnesa pat 10–12 centimetru biezu sniegu, no Cēsu puses iedzīvotāji sūtīja mērījumus ar 18 cm biezu sniega kārtu, tā ka šogad cīruļputenis vēl tāds ļoti maigs un rāms.

Kad cilvēki redz ligzdā stāvam apsnigušu stārķi vai dzērves staigā pa apsnigušu lauku, tāpat mēdz satraukties, vai putniem tas nekaitē. Patīkami noteikti nav, bet viņiem tā sanāk katru gadu.

Ja vien sniegs nav ļoti dziļš uz daudzām dienām, tad nekādas lielas problēmas putniem tas nesagādā, turklāt – ja pie mums, piemēram, dzērvēm šāds cīruļputenis uznāk vienu vai divas reizes pavasarī, tad Igaunijā un vēl jo vairāk Somijā pat vēl maijā tās bieži brien pa sniegu, bet dzēvju populācija turpina pieaugt un par šo interesants pētījums aprakstīts Igaunijas sabiedriskā medija ERR ziņā.

Gan pie viņiem, gan Latvijā, gan citur Eiropā dzērvju populācija pēdējās desmitgadēs ir stabili un diezgan strauji palielinājies. Igaunijas ornitologi ir apkopojuši visplašākās pieeajmās ziņas par Igaunijas dzērvēm, to dzīvesveidu un migrāciju un ir sanākuši interesanti secinājumi. Protams, tas, ka tuvējie migranti, kas ziemo relatīvi tuvu Baltijai, siltāku ziemu un pavasaru dēļ atgriežas arvien agrāk, bet igauņu pētnieki ir secinājuši, ka dzērves arī ziemo arvien tuvāk.

Piemēram, pagājušā gadsimta 60.–70. gados, dzērvju galvenās ziemotnes bija Ziemeļāfrikā, visvairāk Marokā. Astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados tās sāka ziemot Spānijā, bet pēdējos 15–20 gadu laikā dzērves ziemo Francijā un Vācijā.

Tām ir vienkāršāk atgriezties, ja pavasaris sākas agrāk, nav vairs tik tālu jālido. Vienlaikus pētnieki atklājuši, ka pēdējās desmitgadēs ir ievērojami palielinājusies dzērvju mazuļu mirstība un tas savukārt kaut kā nelīmējas kopā ar stabili pieaugošo populāciju. Izrādās, ka dzērvju skaits Eiropā ir tuvu maksimālajām iespēju robežām. Daļai dzērvju vairs nepietiek vietas tām vislabāk piemērotajās dzīvotnēs, tādēļ tās sāk ligzdot tur, kur mazuļu izaudzināšana ir izaicinošāka. Apkārtnē ir mazāk barības vai vairāk plēsēju. Ja 80tajos gados Igaunijā 96–97 procentu mazuļu izdzīvoja, tad šobrīd tie ir tikai ap 60 procentiem, turklāt daļa no izdzīvojušajiem ir vājākā stāvoklī un palielinās risks, ka tie pēc tam iet bojā migrācijā vai ziemošanas vietās. Tāpat pētnieki secinājuši, ka dzērvju populācija ir augusi ne tikai skaitā, bet izpletusies teritoriāli, piemēram, tās sākušas ligzdot Vācijas dienvidos un Ungāriju, kur agrāk to nedarīja.

No 1. aprīļa, lai sargātu mazo zīriņu ligzdošanas vietas, cilvēkiem ir slēgtas trīs upju grīvas, ziņo Dabas aizsardzības pārvalde.

Tās visas ir Ventspils novadā. Zināmākā ir Irbe, vēl arī divas mazākas – Ķikans un Lūžņa. No 1. aprīļa līdz 1. augustam cilvēkiem liegts pastaigāties vai veikt jebkādas citas darbības šo upju grīvās un ieteicams arī nekur tuvumā nepastaigāties ar suņiem bez pavadas. Tur arī dabā izvietotas informatīvas zīmes tā, ka nejauši ieklīst šajās zonas nevar, par to nevajag satraukties.

Zīriņi un tārtiņi ligzdas ierīko liedaga smiltīs, izveidojot mazu bedrīti. Bieži vien ligzdas un dējums tajās pilnībā saplūst ar apkārtējo vidi, tādēļ cilvēka acij paslīd garām nepamanīts. Pludmalē ligzdojošo putnu mazuļi ir ligzdbēgļi. Proti, drīz pēc izšķilšanās tie pamet ligzdu un seko saviem vecākiem, kas tos baro un pieskata. Putnu mazuļi šajā laikā nelido, tie veikli pārvietojas pa zemi.

Pētījumi parāda, ka putni cilvēku savā tuvumā uztver kā draudu. Pieaugušie putni pamet ligzdas, savukārt mazuļi bēgot noklīst no vecākiem.

Ar laiku putni pamet agrāk izvēlētās teritorijas, vairs nedēj olas un neaudzina mazuļus, kā rezultātā sarūk sugas populācija.

Vēl jāpiemin, ka no 1. maija tādi paši ierobežojumi būs pie Gaujas ietekas RĪgas līcī, tur pie Carnikavas, kas gan ir cilvēku ļoti iecienīta pastaigu vieta. Mazie zīriņi Vidzemes pusē ligzdošanu sāk mazliet vēlāk, tādēļ ierobežojumi ir no 1. maija.

Putnu atgriešanās Latvijā turpinās, brīvdienās redzēti kārtējie dzērvju bari lidināmies un sasaucamies debesīs, bet vēl pavasarī notiek viena cita migrācija. Cilvēki – tādi, kas pamatā dzīvo pilsētās un kuriem ir mazdārziņi, sāk arvien biežāk uz tiem doties, rušināt, sakopt, lai būtu gatavi jaunajai sēšanas un stādīšanas sezonai.

Rīgā aizvadīto dažu gadu laikā jauna dzīvība un arvien lielāka aktivitāte ir Lucavsalas mazdārziņos, tāpēc tikāmies ar vienu dārza entuziasti Andru Čudari, kura arī jau sākusi rosīties un vispār, pagājušajā nedēļā, kad es tur ciemojos, tur aktivitāte tiešām augsta – cilvēki zāģē, grābj, cērt, rok. Pilsētnieki ir sākuši pavasara darbus. 

Pavasaris vēl vēss un šur tur pat ar cīruļputeni, tā, ka lielie dārza darbi darbi vēl priekšā. Nākamnedēļ es sarunāšos ar ainavu arhitekti, turklāt tādu, kas labi pārzina šīs profesijas vēsturi. Pat ne profesijas, bet ainavu arhitektūras vēsturi, kad varbūt pat apzināti to nesauca par ainavu iekārtošanu. Ar Ilzi Locāni no Turaidas muzejrezervāta runājām, jo lai nu kas, bet ainava – gan dabiska, gan cilvēku veidota – Turaidas pusē ir neatņemama un ļoti spilgta visa kompleksa sastāvdaļa.

Līdz ar velosezonas atklāšanu ceļu pie skatītājiem sāks Kaspara Rolšteina jaunā veloopera ”Kurzemes Šveicē”. Autors to piesaka kā spiegu trilleri ar eksperimentālu skanējumu, kura darbība notiek par Kurzemes Šveici dēvētajā Sabilē, kas ir arī Kaspara Rolšteina dzimtā vieta.

Velooperas trīs daļu priekšnesums veidots performances formā, to iestudējis Jānis Putniņš, lomās iejutīsies Māris Žigats, Elizabete Balčus un citi, galvenokārt eksperimentālās mūzikas jomā pazīstami mūziķi. Pirmizrāde būs rītvakar ”Erica Synths” elektroniskās mūzikas kamerzālē Ķīpsalā.

Žanra apzīmējums ”veloopera” var raisīt fantāziju, ka tā noritēs braucienā ar velosipēdiem. Tā gluži nebūs, opera izskanēs telpā ar sēdvietām - ”Erica Synths” kamerzālē Ķīpsalā, bet tās sižetā būs iesaistīts reāls velo maršruts un būs arī citas atsauces uz velo braukšanu, skaidro operas autors Kaspars Rolšteins:

”No vienas puses var atbildēt, ka šis ir darbs, kur satiekas māksla un veselīgs dzīvesveids. Bet ir arī konkrētāka nianse, jo daļa no operas dalībniekiem ir diezgan aktīvi velo amatieri.

Mēs braucam vienā komandā un kaut kādā ziņā tā velo braukšana un mūzikas lietas mums saskaras. Bet ir arī īsts velo maršruts, jo sižets norisinās Kurzemes Šveicē jeb konkrētāk Sabiles apkārtnē, un mums tur ir tāds velo maršruts uzzīmēts, ko var atrast aplikācijā un izbraukāt visas vietas, par kurām operā būs runa”.

Sabile Kasparam Rolšteinam ir mīļa vieta, jo viņš Sabilē dzimis, skolojies, tur arī kopā ar klasesbiedru Māri Žigatu izveidojis ansambli un sācis spēlēt elektroniskos instrumentus. Māris Žigats arī būs viens no velooperas dalībniekiem, viņš iejutīsies Līkā Krodzinieka lomā.

Līdzās Mārim Žigatam operā dziedās Elizabete Balčus, Eleonora Kampe, Leo Novus un citi galvenokārt eksperimentālās mūzikas jomā pazīstami mūziķi.

Katram no tēliem ir prototips vai iedvesmas avots, piemēram Elizabetes Balčus atveidotajai Jujū iedvesma gūta no ķīniešu pianistes Jujas Vengas atraktīvās personības, bet Leo Novus atveidotajam Arno no pasaulslavenā igauņu komponista Arvo Perta. Viņi un vēl citi tēli pārpratuma dēļ velooperā satiksies:

”Saturiskā libreta preambula ir, ka GPS traucējumu dēļ dažādi ietekmīgi cilvēki nonāk Kurzemes Šveicē nevis īstajā Šveicē. Hardijs Lediņš mīlēja teikt, ka jebkurš punkts satur visu nepieciešamo, lai radītu šedevru. Tas šedevrs, vairāk viņa vārdiem izsakoties, bet var teikt arī – lai radītu interesantu darbu, kāds tas ir mums. Nu tad Kurzemes Šveice nozīmē to, ka vismaz uz mūsu operas laiku tas būs tā kā viens no pasaules centriem.

Sižeta pamatā ir vienas dienas notikums, dažādas peripetijas par to, kā tie, kas tur sabrauc kļūdas pēc, integrējas vietējā vidē.

Un no četrām dažādām versijām tā viena diena tiek izstāstīta, gan no viena vietējā iedzīvotāja skatu punkta, gan no vēl citu varoņu skatu punkta. Tā kā ir lineārs sižets ar spiegu trillera elementiem. Ir arī pašironija, smaids, protams, bet, salīdzinot ar maniem iepriekšējiem darbiem, ja nu kāds ir sekojis līdzi, šis ir stāsts, kur diezgan labi visu var saprast”.

Velooperas mūzika un librets tapis trīs gadu laikā, attīstot un izkopjot to raksturīgo elektronisko instrumentu skanējumu, ko Rolšteins kopā ar Hardiju Lediņu aizsāka jau 1997.gadā operā ”Rolstein On The Beach” un turpināja projektā ”Ideal Standard”.

Kaspara Rolšteina velooperas ”Kurzemes Šveicē” pirmizrāde būs trešdien, 15.aprīlī, ”Erica Synths” elektroniskās mūzikas kamerzālē Ķīpsalā. Izrādes tur būs arī 16. un 17.aprīlī, bet 4.maijā operu izrādīs SunsStudio Āgenskalnā.

Lai gan Latvijas likumi neliedz celt musulmaņu dievnamus – mošejas, pašreiz tādu plānu vietējai kopienai nav. Šobrīd Latvijas musulmaņi izmanto esošas lūgšanu telpas, un gaida uz jaunā islāma kultūras centra projekta pabeigšanu. Tomēr, marta vidū Rīgā uz ielas notikusi musulmaņu lūgšana raisīja sabiedrība neizpratni un diskusija par to, vai to drīkst pieļaut. Kas tieši ir tiesības uz reliģisku brīvību, cik daudz musulmaņu ir Latvijā un vai tie apdraud sabiedrības drošību?

Musulmaņu skaitu Latvijā precīzi noteikt ir sarežģīti. Vispirms tāpēc, ka valstī netiek ievākta informācija par iedzīvotāju reliģisko piederību. Taču reģistrētām reliģiskām organizācijām – tostarp musulmaņu – ik gadu ir jāiesniedz Tieslietu ministrijai pārskati par savu darbību, kur iekļauj arī savu locekļu skaitu.

Šobrīd pēdējais pieejamais pārskats ir par 2024. gadu. Tajā norādīts, ka musulmaņu draudžu locekļu kopīgais skaits Latvijā ir 175 cilvēki.

Šie dati atspoguļo tikai to informāciju, kuru sniedz pašas reliģiskās organizācijas – un vērts atzīmēt, ka nepastāv vienotu kritēriju, kā draudzes uzskaita savu locekļu skaitu. Piemēram, vai par draudzes locekļiem tiek uzskatīti kādas kopienas aktīvie piederīgie, vai arī tie, kas apmeklē tās dievkalpojumus tikai lielo svētku laikā. Latvijas Musulmaņu garīgās padomes priekšsēdētājs, muftijs Zufars Zainullins sarunā ar Latvijas Radio norāda uz lielāku musulmaņu skaitu.

„Šobrīd musulmaņu kopienās Latvijā ir aptuveni 10 000 cilvēku. Pamatu veido: tatāri, azerbaidžāni, čečeni, inguši, kazahi, uzbeki, tadžiki, kā arī cilvēki no citām musulmaņu valstīm, mums ir no Afganistānas, Alžīras, Ēģiptes, Sudāna, un citām valstīm.”

Vaicāts par to, cik daudzi no šiem 10 000 ir tie, kurus var saukt par praktizējošiem musulmaņiem, jeb tādiem, kuri aktīvi piekopj islāma tradīcijas, muftijs atbild, ka tie varētu būt ap 3–4 tūkstošiem cilvēku.

Zainullins stāsta, ka lielāka daļa no tiem dzīvo Rīgā, bet musulmaņi dzīvo arī Liepājā, Daugavpilī, Ventspilī, Cēsīs, un citviet Latvijā. Islāma kopienas Latvijā pieder gan sunītu, gan šiītu virzienam.

Lai gan starp tiem pastāv ievērojamas atšķirības, Latvijā tie lūdzas kopā. 

„Kā muftijs, es aicinu musulmaņus sargāt mūsu kopienas vienotību un izvērsties no šķelšanās pēc mashadim (mošejām) un kultūras tradīcijām. Islāma mantojuma bagātībā izpaužas daudzveidībā, taču šī daudzveidība nedrīkst kļūst par iemeslu sašķeltībai.”

Latvijas likumi neaizliedz būvēt mošejas vai kādas citas reliģijas celtnes, uzsver Rīgas Stradiņa universitātes profesors Jānis Grasis. Bet, viņaprāt, pat ja musulmaņu kopienai izdotos rast līdzekļus šai iecerei, to neizdotos paveikt.

„Ir attiecīgi pašvaldību teritoriju plānojumi, ja un tur nav nekur ierakstīts, ka var būvēt mošeju.

Lai uzbūvētu šādu ēku, ja vienmēr ir sabiedriskā apspriešana. Līdz ar to es nespēju iedomāties, ka Latvijā, jebkurā pilsētā – arī Rīgā, kāds gribētu būvēt šeit mošeju”.

Grasis norāda, ka iedzīvotāji parasti reaģē uz iespējām piedalīties sabiedriskajā apspriešanā. Kas arī vairākas reizes novedis pie tā, ka kādi projekti tā arī netika īstenoti. Līdz ar to viņaprāt mošejas celšana, piemērām, kādā no Rīgas apkaimēm būtu iespējama tikai tad, ja tās iedzīvotāju vairākums būtu musulmaņi, vai arī pārējie iedzīvotāji neiebilstu citu iemeslu dēļ.

Spānijas premjers Pedro Sančess šonedēļ ieradies vizītē Ķīnā. Viņa trīs dienas ilgā viesošanās šajā valstī notiek laikā, kad saspīlētās attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm piespiedušas Eiropu daudz aktīvāk meklēt jaunus tirdzniecības partnerus un stiprināt attiecības ar jau esošajiem partneriem.

Eiropa arī vēlas izveidot godīgākas tirdzniecības attiecības ar Pekinu, un Sančess cenšas pozicionēt Spāniju kā tiltu starp Eiropas Savienību un Ķīnu.

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcija šodien tiksies ar satiksmes ministru Ati Švinku (no "Progresīvajiem"), lai vēlāk lemtu par frakcijas pozīciju par aizdevumu nacionālajai aviokompānijai "airBaltic". Valdība vakar nolēma papildināt iepriekš pieņemto lēmumu par aizdevumu, nosakot stingrāku uzraudzību. "Progresīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs pieļauj par to sarunas arī ar opozīciju.

Jautāts, kāda būs "Progresīvo" rīcība gadījumā, ja ZZS turpinās "likt kāju priekšā" lēmumam par atbalstu "airBaltic", Šuvajevs atzina, ka jau tagad ir gatavs uzrunāt Ministru prezidenti un "Jauno vienotību", iesakot apsvērt ierašanos pie Saeimas opozīcijas frakcijām - Apvienotā saraksta un Nacionālās apvienības -, lai runātu par atbalstu šajā jautājumā.

Vaicāts, vai pastāv iespēja, ka, nepanākot pozitīvu lēmumu "airBaltic" aizdevuma gadījumā, "Progresīvie" atteiksies no satiksmes ministra amata, lai viņus nesaistītu ar transporta nozares samilzušajām problēmām, Šuvajevs atbildēja noliedzoši, atgādinot, ka šī nav pirmā reize, kad ZZS viņiem "apzināti liek kāju priekšā".

"Ja mēs vēlamies kādu dienu vadīt valsti, un mēs to vēlamies, tad mums ir jāmāk risināt arī šāda līmeņa problēmas," sacīja Šuvajevs.

Šis nedēļas nogalē uzņēmums „Ecolines” pārtrauc komercreisus Latvijā. Vissāpīgāk šis lēmums skars Ziemeļlatgali, kur tiek likvidēti trīs komercreisi, kas savieno Balvu novadu un galvaspilsētu. Uzrunātie iedzīvotāji ir sašutuši par tādu lēmumu, jo uzskata – valsts dotēto reisu grafiks nav pietiekami pārdomāts un autobusi nav piemēroti ilgiem pārbraucieniem.

„Ecolines” autobuss, kas no Rīgas izbrauc astoņos no rīta, Balvu autoostā iebrauc plkst. 11.40. Darba dienā pasažieru nav daudz. Uzrunātie pēc pieņemtā lēmuma par komercreisu atcelšanu ir sašutuši. Balvēniete Justīne atzīst, valsts dotēto autotransporta uzņēmumu piedāvātie pakalpojumi neesot pietiekami kvalitatīvi:

„Esmu tādā ļoti lielā šokā, jo šis autobuss ir ļoti ērts. Es neko neteiktu par Talsu autotransporta autobusiem, ja viņi būtu ērti. Es uzskatu, ka šādus autobusus tādos garajos reisos nedrīkst laist. Vienreiz tikai ar to Talsu braucu un, kad tu izkāp ārā, tu pat paiet nevari, tu esi stīvs, tajā cietajā sēdeklī nosēdējis. Es tagad diezgan bieži braucu uz Rīgu un atpakaļ.” 

Arī autobusu kursēšanas grafiks no Latgales uz Rīgu, viņasprāt, nav pārdomāts, jo uz Rīgu autobusi kursē ar pusstundas starplaiku:

„Vairāk un vairāk atņem tiem lauciniekiem, jau tā ir maz iespēju. Un reisi nav sakārtoti. Viens pēc otra iet,” viņa stāsta.

Autobusu satiksme no Balviem uz Rīgu ir gana intensīva, taču pārsvarā reisus veic valsts dotētais autotransporta uzņēmums. Ceļā uz un no galvaspilsētas pasažieri autobusā pavada gandrīz 8 stundas. Lauki izmirst, Žīguros slēgta skola, palikuši pārsvarā pensionāri, atzīst kāda pasažiere.

„Mēs jau nevienam neesam vajadzīgi. Es dzīvoju Rīgā, vecāki Žīguros. Katru otro mēnesi braucu. Tas otrais autobuss, tas nav braucams. Ar to var braukt vienu, ne jau četras stundas. Uz tualeti nemaz nestājas, kā brauca, tā brauc piecas, sešas stundas esmu ceļā. Jāsprādzējas, sprādzes nestrādā, sēdēt nav iespējams, atbalstu rokām un kājām arī nav.”

Astrīda, kura uz Rīgu dodas darba gaitās ir parēķinājusi, ka pēc komercreisu slēgšanas, ceļa izdevumi viņai ievērojami pieaugs.

„Man skaitās senioru biļete. Man ir ļoti liels ietaupījums braucot ar „Ecolines”, jo Talsu autobusos ir ļoti augstas cenas. Un ja man 10 reizes mēnesī ir jābrauc uz Rīgu, tad parēķiniet cik tas ir naudas ziņā! Arī Rīgā tās algas, slimnīcā strādājot, nav debesīs sakāpušas, un praktiski gandrīz trešdaļa algas jāatdod tikai ceļam.”

Neskatoties uz komercreisu slēgšanu, iedzīvotājiem tāpat saglabājas iespēja šajos pašos laikos izvēlēties dotēto reisu un nokļūt Rīgā, uzsver Balvu novada domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks.

„Ir viens "bet". Šie komercautobusi ir augstāka servisa līmeņa. Šeit būtu Satiksmes ministrijai, Autotransporta direkcijai un Sabiedriskā transporta padomei šie jautājumi kā aktuāli jāizskata. Ja cilvēks dzīvo laukos, tas nenozīmē, ka viņam var sniegt zemāka līmeņa un servisa pakalpojumu.”

Komercreisu autobusi ir ērti, taču cerība, ka tagad valsts dotētie pārvadātāji sapirks jaunus komfortablus autobusus ir maza.

To atzīst Latgales plānošanas reģiona Attīstības, plānošanas un sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja vietniece Iveta Dubrovska.

„Šeit mēs īpaši pārvadātājus ietekmēt nevaram, jo pirms daudziem gadiem, kad Autotransporta direkcija sludināja iepirkumus uz šiem dotētajiem reisiem, tika noteikti kvalitātes kritēriji autobusiem un līdz ar to pārvadātāji ir iegādājušies autobusus, atbilstoši tiem kvalitātes kritērijiem. Un šobrīd prasīt kaut ko vairāk no pārvadātājiem pirkt augstākas kvalitātes autobusus, tas nav iespējams. Tas nav saskaņā ar iepirkumu un iepirkuma nolikumu.”

Autotransporta direkcija skaidro – reģionālā sabiedriskā transporta maršrutu tīkls turpināšot darboties bez izmaiņām un piedāvās līdzšinējos „Ecolines” reisus aizpildīt kādam citam pārvadātājam.

Savukārt „Ecolines” turpinās nodrošināt starptautiskos pārvadājumus, un gadījumā, ja situācija mainīsies, izskatīs iespēju atgriezties vietējā tirgū.

Tā notiek, kad kāds cilvēks ir prožektoru gaismā uz brīdi, tomēr viņa šajās gaismās uzkavējas un nedomā pagaist. Monopolā saruna ar teātra un kino aktrisi, kā arī dziedātāju Agnesi Budovsku.

Raidījumā skan:

Atvieglojums un cerības – tā Ukraina un vairums Eiropas valstu līderu reaģējuši uz Ungārijas ilggadējā premjera Orbāna zaudējumu vēlēšanās oponentam Maģaram. Bet kādas tieši pārmaiņas varam sagaidīt un cik ātri?

Vēlēšanām gatavojas arī Latvijas partijas – šodien “Progresīvie” par premjera amata kandidātu nosauca Andri Šuvajevu. Ar ekspertu vērtēsim līdz šim izskanējušos pretendentus.

Bet vairāki simti taksometru vadītāju šodien devās plašos protestos Rīgā, Jelgavā un Daugavpilī, pieprasot celt braucienu tarifus un mainīt darbības nosacījumus digitālajām platformām.

Eiforija pārņēma Budapeštu un citas Ungārijas pilsētas pēc tam, kad vakar vakarā kļuva zināms, ka parlamenta vēlēšanās ir uzvarējusi opozīcijas partija “Tisza” ar Pēteru Maģaru priekšgalā.

Tas nozīmē beigas 16 gadus ilgušajai nacionālkonservatīvās partijas “Fidesz” un premjerministra Viktora Orbāna valdīšanai. Daudzi ungāri cer, ka varas maiņa nesīs arī pozitīvas pārmaiņas valstī.

Reportāža no Budapeštas.