Kas ir tas, kas neļauj mums ieskriet stenderēs un zaudēt līdzsvaru? Kas ir šī sestā maņa, kura ļauj pārvietoties tumsā vai pielikt pirkstu pie deguna? Un kādus traucējumus varam novērot, ja mums šīs maņas trūkst?

Par to studijā runājam ar bioloģijas doktori, Latvijas Universitātes asociēto profesori, Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedras vadītāju Līgu Ozoliņu-Mollu un Latvijas Universitātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītāju, profesoru Jurģi Šķilteru.

Raidījuma sākumā atskatāmies uz jaunāko zinātnes sasniegumu, proti, kosmosa entuziastiem priecīga bija sestdienas rīta ziņa, ka “Artemis II”  misija atgriezusies mājup veiksmīgi. Pacelšanās un nolaišanās ir nervus kutinošākie posmi misijās ar apkalpi kosmosā, un arī šī reize nebija izņēmums – īpaši brīdis, kad iestājās plānots sešu minūšu sakaru pārtraukums. Plānots, jo “Orien” kapsula triecās Zemes atmosfērā ar 11 km/s lielu ātrumu, uzkarsējot tās apvalku līdz pat 2800 grādiem. Pateicoties lieliski nostrādātām tehnoloģijām, apkalpe Kalifornijas krastos nolaidās veiksmīgi, veseli, izciešot vien 3.9 punktus gravitācijas spēka līknē, salīdzinājumam – “Apollo 11” misijai tikai bija 6 punkti.

Pie mums, Latvijā, tikmēr strauji atgriežas gājputni un aizvadītajā nedēļas nogalē vairākās Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās norisinājās ikgadējās putnu dienas. Zinām, ka pavasaris ir laiks, kad putnu dziesmas skan visdaudzbalsīgāk, un zinām arī to, ka parasti dziedātāji ir tēviņi. Vai tā ir vienmēr un vai arī putnu mammām ir savas dziesmas, to vaicājām ornitologam Andrim Dekantam.

Tāpat aicinājām ieklausīties arī raidījuma arhīva stāstā par visai izplatītu fobiju – klaustrofobiju. Kas tā īsti ir un kā to ārstē, savulaik izvaicājām psihiatru Māri Taubi. 

Augstās medikamentu cenas nereti spiež cilvēkus meklēt lētākas alternatīvas internetā. Ja ir pieprasījums, būs arī piedāvājums. Diemžēl situāciju izmanto arī krāpnieki. Zāļu viltojumi internetā – par to runājam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Skaidro kibernoziegumu pētnieks, programmētājs Elviss Strazdiņš, Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas (LZVO) valdes priekšsēdētāja Inese Erdmane un Veselības inspekcijas Farmācijas departamenta vadītājs Rihards Burmistris.

Lai veikalos būtu vairāk Latvijas produktu, jāmainās patērētāju attieksmei. Tā saka "Zemnieku saeimas" līderis Juris Lazdiņš un apgalvo, ka tikai septiņiem procentiem interesē Latvijas ražojumi. Vai tā ir? Un cik pamatots viņa teiktais, ka smagās situācijas dēļ no tirgus iziet pat saimniecības ar trīs tūkstošiem hektāru? 

Evita Puriņa par to stāsta "Re:Baltica" faktu pārbaudes projektā "Re:check".

Bet vispismt par to, kā partijas "Latvija pirmajā vietā" līderis, Rīgas domnieks Ainārs Šlesers pavairoja kādas Kremļa propagandistes maldinošos apgalvojumus par Ukrainu.

Šodien, 13. aprīlī, Valmierā sākas nozīmīgs notikums Latvijas Mākslas dzīvē, jo pirmo reizi norisināsies Mākslas gada balvas nedēļa. Šīs nedēļas laikā būs gan izstādes, performances, diskusijas un nedēļas nogalē, sestdien, būs šīs nedēļas galvenais notikums – Latvijas Mākslas gada balvas pasniegšanas ceremonija.

Vairāk nekā 500 taksometru vadītāji šodien izbrauc Rīgas centrā, protestējot pret to, ka valdība nav izpildījusi taksometru nozares izvirzīto ultimātu un neierobežo platformas "Bolt" monopolu. Protesta akcijas notiek arī Jelgavā un Daugavpilī. Iespējami būtiski satiksmes ierobežojumi.

Licencēto pasažieru komercpārvadātāju attīstības asociācijas (LPKAA) valdes priekšsēdētāja Ella Petrova šorīt Latvijas Radio skaidroja, ka protesta mērķis ir vērsties pret vienas platformas monopolstāvokļa izmantošanu.

Sabiedrības zināšanas par augu audzēšanu un kopšanu kļūst arvien nabadzīgākas. Tā secina agronome un mikrobioloģe Jūlija Vilcāne. Viņai pašai aiz muguras doktora studijas mikrobioloģijā, arī mācības vienā no lielākajiem Norvēģijas pētniecības centriem. Pašlaik speciāliste sniedz konsultācijas tiem, kuriem augkopība ir bizness. Savukārt dārzkopības mīļotājiem "Instagram" kontā "Dārzniece" Jūlija Vilcāne māca audzēt veselīgus augus. Jo zināšanas, kā to izdarīt, daudziem pietrūkst.

Jūlijai Vilcānei dārza sezona sākoties jau novembrī, kad cilvēki interesējās par sēklām vai konsultāciju laikiem. Savukārt aktīvā darīšana sākoties tad, kad nokūst sniegs, laikapstākļi kļūst patīkami lauku darbiem. Pavasaris šogad iestājas pakāpeniski, un tāpēc Jūlija Vilcāne nav novērojusi pārāk sasteigtu vēlmi visu iespēt vienā saulainā nedēļas nogalē.

"Ja sniegs februārī vairs nav, tad arī sākās diskusijas, vai jau mēslot, vai jau griezt, vai jau darīt. Šogad sniegs nokusa nedaudz vēlāk un tad arī mērenāka aktivitāte."

Jūlija Vilcāne, ko daudzi pazīst kā "Dārznieci" no "Instagram", stāsta, ka viņas redzeslokā, vadot apmācības un konsultācijas, nonāk jauni cilvēki, kuri nesen iegādājušies īpašumu ar piemājas zemi. Un rodas doma, nu vajadzētu kaut ko taču iestādīt. Un tad ir pirmie mēģinājumi kaut ko izaudzēt, un rodas jautājumi. Atbildes tiek meklētas forumos, retāk ir kam pajautāt ģimenē. Vairs nav tik izteikta zināšanu pārnese no paaudzes paudzē, secina Jūlija Vilcāne.

Pirmā svētdiena pēc Lieldienām tiek dēvēta par balto svētdienu, jo senatnē bija ierasts, ka tie, kas Lieldienu naktī bija kristīti, turpināja staigāt baltajās kristību drānās. Šajā svētdienā sveicam arī visus pareizticīgos brāļus un māsas, kas ir tikko nosvinējuši un turpina svinēt Kristus augšāmcelšanās svētkus, bet šī ir arī Dieva žēlsirdības svētdiena, kurā mēs turpinām svinēt Dieva žēlsirdības svētkus. 

Mūsu raidījuma viesi ir bīskaps un Svētās Marijas Magdalēnas draudzes prāvests Andris Kravalis un teoloģijas doktors no Šveices, no Lugāno Universitātes, priesteris Andris Marija Jerumanis. 

Saruna par naudu no psiholoģiskā aspekta. Kā saprotam naudas nozīmi dzīvē, kādu vietu tai ierādām un vai spējam mērķtiecīgi rūpēties par savu finanšu labklājību?

Raidījumā Vai tas ir normāli? šo tematu analizē ārsts-psihoterapeits Artūrs Miksons.

9. aprīlī apritēja 135. gadskārta kopš nācis pasaulē rakstnieks Jānis Ezeriņš. Nodzīvojis vien 33 gadus, viņš atstājis ievērojamu literāro mantojumu, sevišķi noveles žanrā, tiekot uzskatīts par anekdotiskās noveles iedibinātāju latviešu literatūrā.

Piedāvājam literatūrzinātnieku skatījumu uz Jāni Ezeriņu un viņa literāro devumu. Vispirms fragmenti no sarunas ar literatūrzinātnieci, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņo fakultātes profesori Ievu Kalniņu un literatūrzinātnieku, Latvijas Universitātes emeritēto profesoru Viesturu Vecgrāvi.