Šoreiz raidījumā runājam par regbiju, taču ne patīkamās nokrāsās. Latvijas vīriešu regbija izlase nesen atcēla divas Eiropas čempionāta Konferences divīzijas spēles, jo Latvijas Regbija federācija joprojām nav saņēmusi valsts finansējumu šim gadam.

Kopā ar Latvijas regbija izlases treneri Kristapu Staņu vērtējam, kādu robu tas iecirtīs valstsvienības un šī sporta veida reputācijas mundierī.

Nedēļas notikumu izlasē:

Latvijas Nacionālā bibliotēka izdevusi grāmatzinātnieka Viestura Zandera sastādīto apjomīgo grāmatu "Ansis Gulbis. Raksti. Vēstules. Atmiņas".

Grāmatizdevējs Ansis Gulbis savu izdevējdarbību 1903. gadā sāka ar Gētes rakstiem un noslēdza ar enciklopēdiju "Latviešu konversācijas vārdnīca", kuru apgāds turpināja izdot arī pēc Anša Gulbja nāves 1936.gadā.

Beidzis Bigauņciema pamatskolu, tālāk izglītojies pašmācības ceļā un praksē, Ansis Gulbis kļuva par vienu  no ietekmīgākajiem latviešu grāmatniecības procesu veidotājiem. Viņš izdeva "Universālo bibliotēku", "Raiņa dzīvi un darbus", daudz sarakstījies ar Raini un Aspaziju. Ja grāmatu izdeva Ansis Gulbis, tā jau bija literatūras vērtības zīme. Pie tam - viņam ir svarīga loma ne tikai grāmatniecībā, bet arī presē, kā arī, dibinot Latvijas grāmattirgotāju un izdevēju biedrību.

Anša Gulbja vēstules, atmiņas un rakstus lasa Gundars Āboliņš, par grāmatizdevēju Ansi Gulbi stāsta Viesturs Zanders.  

Raidījumu atbalsta:

Kāpēc vārds „gribu" ir tik bieži lietots, un kādas ir robežas tam, ko drīkst vai nedrīkst gribēt? Par to runājam ar Oskaru. Lasām Dainas Ēķes "Gribu būt arhitekts. Iedvesmas grāmata bērniem" ("Zvaigzne ABC") un Jennijas Jēgerfeldes "Manu kolosālo nāvi" ("Latvijas Mediji").

Jelgavas pilsētas bibliotēkas novadpētniecības speciāliste Andra Poota iepazīstina ar pašas bibliotēkas ēkas vēsturi. Uzzinām, kāpēc to agrāk sauca par cietumnieku namu, aplūkojam pilsētas mecenāta Reijera būvēto patversmi, uzklausām stāstu, kā jelgavnieki jaunieceltajā stacijā vilcienu nesagaidīja, un palūkojam vietu, kur sākās Jāņa Joņeva romāns "Jelgava 94".

Cikom pasauļs sekoj ASV i Iranys konfliktam, ituos reizis viesturis rubrikā viesturis doktorants i muzikis Arņs Slobožanins stuosta par 1978. goda Islama revoluceju Iranā, par Iranys krizi, par ASV lūmu, par dereigūs izraktiņu nūzeimi i kū par tū raksteja latgalīšu presē.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot.

Itūreiz par latgaliskajim vuordim atspriekleņ, atkuorteņ.

Atspriekleņ – atpakaļ gaitā, ūtraižuok, pretejā vierzīnī. Atspriekleņ var saceit par vieža gaitu, viezs ruopās atpakaļ – atspriekleņ. Tei poša vuorda nūzeime ari darbeibai – ka tu vysu dori ūtraiži, na tai, kai vajaga – atspriekleņ.

Atspriekleņ – tys ir vacs baltu ciļmis vuords. Literaturā ir ari taids vuords atkuorteņ.

Nūkrist atkuorteņ, puorsakar iz ūtru pusi – atkuorteņ. Tys ir atmuguriski, iz mugurys pusi nūkreit, kreit atpakaļ.

Pilots Juoņs Krištops ir lidmašynys kapteiņs, instruktors i aviacejis drūšuma puorvaļdeibys eksperts ar vaira nakai 15 godu pīredzi storptautyskā vidē. Dzims Reigā, bierneibys vosorys pavadejs Latgolā – Rozentovā pi Maltys, kur baba „runuoja tikai latgaliski i īdeve drupeit mugursūmu ar latgalīšu volūdu”.

Juoņs Krištops ir apliduojs vysu pasauli, aizviņ runoj i roksta latgaliski, reizem sovā dzymtajā volūdā uzrunoj ari lidmašynys pasažierus: „Loba dīna, damys i kungi, prīcojamēs jius dzierdēt i redzēt myusu liduojumā da sātai.”

Juoņs stuosta par dzeivi storp dabasim i zemi, par latgaliskū storptautyskajā vidē i kai jam izadūd styprynuot sovys dzymtys saknis i latgalīšu volūtu sovā saimē. Juoņs pīmiņ, kai bierneibā, „tymūs laikūs tod beja krīvu volūda vysur, par latvīšu i par latgalīšu volūdu cīši daudzi smējēs, nirguojuos. Atguodojūt tū, gribīs saglobuot volūdu, identitati.” Volūda ir vīna nu pamatlītu, ari sovai meitai – „mozajai rūžeņai sātā” jis vuica latgalīšu volūdu, dūd gruomotys i pats vuicās leidza. „Mozuos tautuos volūda ir vīnojūšs elements,” i dorbā Juoņam ir kolegi ari nu Latgolys, deļ tam dūmuot i runuot saīt kai latvīšu, tai latgalīšu i angļu volūdā.

Juoņs jau nu bierneibys zynuoja, ka grib byut liduotuojs, vuicejuos matematiku, vāluok fiziku, vysu kū liduotuojam vajag. Kotrs liduojums suocās ar scenareja modeliešonu, dorbs ir interesants, stuosta Juoņs, liduotuojs zyna, kai dabasūs samazynuot riskus, ka byus mygla ci leits:

„Cylvākam ir bais nu lītu, kū nazyni, kū nasaprūti, i kū navari kontrolēt. Ka saprūti, ka liduotuoji zyna, kai liduot, ir izavuicejuši, saprūtūt tū vysu, vari samaineit vītom sovys bailis ar drupeit saulainuoku pusi.

Liduotuojs, taipat kai dokters, vysu dzeivi staigoj ar gruomateņom, i kotru godu ik piec sešu mienešu īt simulatorā, tys ir kai lidmašynys modeļs, i kuortoj eksamenus.”