Kā mākslīgā intelekta sarunu boti ietekmē bērnus un jauniešus un kā vecāki, skolotāji un sabiedrība kopumā var palīdzēt bērniem un jauniešiem mākslīgā intelekta rīkus izmantot droši, kritiski un atbildīgi?

Ģimenes studijā analizē kiberdrošības tehnoloģiju inženieris Egils Rupenheits, Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska un  klīniskā un izglītības psiholoģe, Rīgas Stradiņa universitātes Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras profesionālās maģistra studiju programmas “Veselības psiholoģija” direktore Zane Gulbe.

Droši vien visvairāk "šķēpu lauzts" pēdējā laikā par atbalstu kokrūpniekiem, taču ir arī citas aktualitātes nozarē. Krustpunktā izvaicājam zemkopības ministru Armandu Krauzi.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons un portāla "LSM.lv" ekonomikas ziņu redaktore Ilze Zālīte.

„Riga Waterfront” projekts, kuru Andrejsalā attīsta uz ekskluzīviem zemes gabaliem, nākamo 13 gadu laikā galvaspilsētā izmainīs Vecrīgas izskatu. Tās siluetā blakus baznīcas torņiem vietu ieņems jaunas augstceltnes. Ar lielām pārmaiņām jau nākas saskarties cilvēkiem, kuri mitinās dzīvojamā ēkā tieši blakus šī projekta būvlaukumam.

Guntars Ruņģis, Andrejostas ielas 22. nama iedzīvotājs: “Rīga Waterfront” [..] jau [no] visiem īpašniekiem nopirkuši šo zemi, tur tālāk tepat aiz mājas. Un mums jau sāk tādu brīdinājuma signālu dot.”

Mājā šobrīd palikuši vien daži iedzīvotāji, bet vairākums dzīvokļu, kuros iepriekš bija kaimiņi, tagad stāv tukši, jo ir izpirkti. Uzņēmums, kam tie pieder, noliedz saistību ar „Riga Waterfront” projektu. Arī jaunajam ēkas apsaimniekotājam ar to neesot nekāda sakara.

Igors Plūme, uzņēmuma "SJ Real Estate" prokūrists: „Norādām, ka pārvaldnieks savu saimniecisko darbību veic stingri saskaņā ar normatīvo regulējumu.”

“Waterfront” projekta dēļ pašvaldības atbildīgās komitejas deputāts jau mudina pārdomāt, vai nebūtu jāmaina Rīgas vēsturiskā centra aizsargzona.

Edgars Bergholcs, Rīgas domes deputāts, Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs: „Viens ir tas, to buferzonu, man liekas, ka vajadzētu spēcīgi samazināt.”

Vai "Riga Waterfront" projekta dēļ varētu samazināt Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonu, apdraudot Rīgas palikšanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā? To pētām Atvērto failu pusstundā.

Epizode ir turpinājums raidījumam par šo tematu, kas skanēja 2025. gada oktobrī.

Latvijas Mākslas gada balvai kategorijā “Gada mākslinieks 2025” izvirzīta Laimdota Malle. Aizvadītajā gadā viņai bija trīs nozīmīgas izstādes – “Biedē mani, mierini mani, biedē mani“, “Kā medūza saulē” un “Es iekodos stikla lagūnas ādā”. Mākslas zinātniece un kritiķe Aiga Dzalbe Laimdotas mākslu raksturo kā terapeitisku, meditatīvu un domas rosinošu.

Laimdota Malle ir vizuālā māksliniece, kas strādā ar dažādiem medijiem - tēlniecību, grafiku un telpisko instalāciju. Beigusi maģistrantūras programmu tēlotājmākslā Mančestras Metropolitēna universitātē Lielbritānijā un ieguvusi maģistra grādu vizuālajā mākslā Latvijas Mākslas akadēmijā. Izstādēs piedalās kopš 2011. gada. Aizvadītajā gadā Laimdotai Mallei bija trīs nozīmīgas izstādes. Viņas radītajās trauslo, sarežģīto skulpturālo objektu instalācijās notverama vēstījuma daudzslāņainība. 

"Korīga" – jauns projektu formāta koris, kurš sevi publiski pieteiks ar kora vadītājas Lauras Jēkabsones kompozīcijas – kora teikas "Radīšana" pirmatskaņojumu nākamajā nedēļā. Kultūras rondo par jaunā kora plāniem un iecerēm izvaicājam diriģenti un komponisti Lauru Jēkabsoni un projekta idejas autoru, kora prezidentu Klāvu Ozoliņu.

"Līdzatbildīgi, cieņpilni un mīlestībā uz mūziku kopīgi veidot 2-3 koncertprogrammas viena gada ietvarā. Tiekties uz augstvērtīgu sniegumu, kas sniedz gandarījumu kā dziedātājiem, tā klausītājiem. Un realizēt dzīvē to, ka arī sagatavošanās procesam jābūt baudāmam un cieņpilnam. Būt tur, kur vēlamies būt, un darīt to, ko vēlamies darīt patiesā godīgumā pret sevi un citiem," tā par "Korīga" ieceri var lasīt Lauras Jēkabsones mājaslapā.

Pazīstamais teiciens, ka latvieši ir dziedātāju tauta, sevi apliecina arvien no jauna: piemēram, ar to, kāds var būt un kā var darboties koris. Jo – ko darīt, ja gribas dziedāt, bet darba vai ģimenes dēļ nevari atļauties to darīt visa gada garumā? Latvijas koru kultūrā pamazām ienāk citviet pasaulē labāk pazīstamais projektu formāts: ierasto iknedēļas mēģinājumu tradīciju papildina kori, kas tiekas tikai uz divām, trim koncertprogrammām gadā. Bet kad tiekas, tad strādā intensīvi un bez atlaidēm. Nupat šajā pulciņā sevi pieteicis jauns koris “Korīga”.

Komponisti Lauru Jēkabsoni publiski viņu vislabāk pazīstam kā vokālās grupas “Latvian Voices” māksliniecisko vadītāju, dziedātāju un dziesmu autori, bet Laura ir arī profesionāla kordiriģente. Viņas vadītais jaunais koris “Korīga” nupat piedzīvojis ugunskristības Rīgas koru skatē un jau nākamnedēļ klausītāju vērtējumam nodos savu pirmo koncertprogrammu, kurā atskaņos Lauras Jēkabsones komponēto kora teiku “Radīšana”.

Latvijā noslēdzies viens no apjomīgākajiem pētījumiem Latvijā - GISTAR, kura mērķis bija izvērtēt kuņģa un zarnu vēžu skrīningu metodes. Projekta uzdevums svarīgs ne tikai Latvijai, bet visai Eiropai. Pētījumā 13 gadu laikā piedalījās vairāk nekā 11 tūkstoši dalībnieku no dažādām Latvijas pilsētām. Kādi ir pētījuma rezultāti un kāpēc kuņga un zarnu vēži kļūst aizvien izplatītāki? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro gastroenteroloģe, interniste, endoskopiste Danute Ražuka-Ebela un Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta pētniece, Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes docente Daiga Šantare.

Kā būtu, ja kultūru un veselību varētu uzlūkot kā savstarpēji saistītas jomas? Ko tas dotu nākotnē veselības traucējumu profilaksē, veselības veicināšanā, kā arī slimību pārvaldībā un ārstēšanā visa mūža garumā? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē veselības un kultūras pasākumu organizētāja un pētniece Inga Surgunte un Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta direktore, asociētā profesore Anda Ķīvīte-Urtāne.

"Mums patīk dažkārt domāt, ka mūsu muzeju biļetes nav tik dārgas un viss ir ļoti pieejams, bet, līdzko paskatāmies uz mazaizsargātajām sabiedrības grupām, uzreiz ieraugām, ka kultūras patēriņš ir stipri mazāks un arī pieejamības risinājumi joprojām pieklibo," atzīst Inga Surgunte. 

Viņa piekrīt klausītāju paustajam, ka tikai ar Jāņiem, Ziemassvētkiem vai dziesmu svētkiem nepietiek. 

"Pētījumi saka, ka varam novērot arī no vienreizējas kultūras pieredzes lielu emocionālu iedvesmu, pacēlumu, bet, lai mēs varētu runāt par paliekošu un transformatīvu ietekmi, būtu nepieciešamas vismaz sešas nedēļas, kuru laikā vismaz vienu reizi ir tāda dziļa, ilgstoša kultūras vai mākslas pieredze. Regulāra, pastāvīga kultūras pieejamība ir šo programmu pamatā," turpina Inga Surgunte.

Raidījuma viešņas iepazīstina ar pilotprojektu, kurā studenti strādā ar sievietēm, kurām ir krūts vēža pieredze. Programmā ir 10 ar rakstīšanu un vārdu saistītas aktivitātes: lēnā kaligrāfija, haiku rakstīšana, kopā lasīšana, dalīšanās. 

“This project is about light, not pain or death. We did not want to be like others — simply an archive. This project is about personalities, values, stories, families, and memories. Collecting the stories of those who have fallen is important, because this too is a form of defending the nation,” says this week’s “Drošinātājs” guest, Dafna Sosnovska, co-founder of the project “Zavdyaky”, in a conversation with Rihards Plūme.

Dafna has created a special platform not only to honor the fallen, but also to ensure that their stories remain part of history and can be studied more broadly by society in the future.

Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs