Vai šovasar ģeopolitisko notikumu dēļ visi rātni sēdēsim mājās un ceļojumiem uz kādu laiku pielikts punkts? Un kas notiks ar Latvijas tūrisma nozari? Par to interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtēt ūrisma pētnieks, Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) valdes priekšsēdētājs Ēriks Lingebērziņš, Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele, "TEZ TOUR Latvija" valdes priekšsēdētājs Rolands Birģelis un SIA "BALT-GO" dibinātāja un vadītāja, gide Līga Pommere.

Ēriks Lingebērziņš vērtē, ka situācija nav tik drūma, cilvēki turpina ceļot, tikai maina ceļojumu galamērķus.

"Nevaram teikt, ka tūrismā ir noticis kāds milzīgs sabremzējums, kāds bija, piemēram, pandēmijai sākoties," norāda Ēriks Lingebērziņš. "Protams, mēs esam nokļuvuši jaunā krīzes konfigurācijā, kur atsevišķs reģions ir izslēgts no aprites. Tam ir ietekme uz pavisam tālajiem lidojumiem un sasniedzamību, īpaši Dienvidaustrumāzijas reģionā. Bet tas nozīmē arī to, ka liela daļa eiropiešu šobrīd skatās, kā savus šīs vasaras ceļojumu plānus varētu mainīt un ceļot šeit pat Eiropā."

Vēl ir aktuāls jautājums par izmaksu pieaugumu, cik maksā ceļojums.

"Laimīgā kārtā Eiropas valstu iedzīvotāju ekonomiskais drošības spilvens vienmēr ir bijis lielāks nekā mūsējais, un eiropieši skatās uz šo kā uz pārejošu krīzi un un tomēr šajā vasarā ceļos. Mēs esam Eiropā, un puse no visa pasaules tūrisma faktiski notiek Eiropā, un tas ir jautājums par to, cik efektīvi šobrīd mēs kā valsts atkal varam runāt par ārvalstu tūristu piesaisti," turpina Ēriks Lingebērziņš.

Arī Rolands Birģelis piekrīt, ka cilvēki Eiropā domā citādi nekā Latvijā, kur daudz vairāk domas ietekmē karš Ukrainā.  

"Eiropā domā pavisam savādāk nekā šeit, Latvijā. Eiropieši tieši aktīvāk pērk ceļojumus, rezervē ceļojumus, jo viņi saprot, ka krīzes dēļ šie ceļojumi rīt būs dārgāki. Viņi dara otrādi. Mēs gaidām, kas būs, cenas kāpj, un finālā mēs saprotam, ka šogad varam atļauties iztērēt to pašu 1000 eiro, bet par zemākas klases viesnīcu vai kaut kādu mazāku ceļojumu. Savukārt eiropieši rezervē un brauc," norāda Rolands Birģelis.

Nesenajā ziņojumā par pamatizglītības kvalitāti Valsts kontrole norādīja, ka skolu akreditācija, kurā izvērtē to darbību, nav gana stingra. Jau no nākamā gada gaidāmas izmaiņas skolu akreditācijā. Vai tas nozīmē, ka skolas tiks uzraudzītas stingrākas un kā pārmaiņas vērtē pašvaldību un skolu pārstāvji?

Patlaban Izglītības un kvalitātes valsts dienests skolu darbību izvērtē ik pa sešiem gadiem. Tā kā akreditē arī skolas, kuru darbībā konstatē nepilnības, Valsts kontrole to uzskata par pārāk ilgu laika posmu, jo skolēni pat vēl sešus gadus var turpināt mācības tādā iestādē, kurā konstatēti būtiski trūkumi.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta Kvalitātes vērtēšanas departamenta direktora vietniece Sarmīte Dīķe atzīst: „Šeit radās arītāda kā nevienlīdzība, kad skola ar vidēju sniegumu vai vāju sniegumu tiek akreditēta un skola tai pašā laikā ar ļoti labiem vai pat augstiem rezultātiem arī tiek akreditēta uz vienu un to pašu termiņu.”

Nesen mainīts Izglītības likums, paredzot, ka no nākamā gada skolas, kurās būs trūkumi, akreditēs tikai uz trim gadiem.

0:00 Ievads: Kurš no mums ir spiedze? Ievads Džeimsa Bonda pasaulē

4:00 Kas sāp: Jānim olbaltumvielas, Uldim savs tizlums un slapjums, bet Elīnai bailes no vecām dejām 

15:45 Smagās ziņas: Irānas kašķis, digitālo iepirkumu smaka un partiju reitingu putra

1:03:10 Vieglā ziņa: Vai mēness ir īsts?

Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem citiem!

Kas es esmu? Vai – kas es neesmu? Kā tikt vaļā no sava ”es”? – šādus un līdzīgus eksistenciālus jautājumus Māra Gūtenmorgena Bērziņa jaunajā romānā „Klēpja dievs” risina tā galvenais varonis Dainis Pelnarājs. Romāna autors nenoliedz, ka Daiņa tēlam ir daudz līdzību ar viņu pašu un viņa garīgajiem meklējumiem, kurus viņš aplūkojis ar krietni lielu labdabīgas ironijas piedevu. Ne mazāk svarīgs romānā ir Daiņa un kaķu attiecību stāsts. 

Gundega Blumberga: Īstenībā šī grāmata ir nevis tikai romāns, bet aforismu grāmata, tu vari ņemt rakstāmo un no katras lapas izrakstīt kaut ko.

Māris Bērziņš: Tā nebija paredzēts!

Gundega Blumberga: Bet tā iznāca! Un, tātad, viens no aforismiem ir šāds – jāmācās no kaķīšiem, kā pareizi uztvert dzīvi un atrasties realitātē. Ja gribi apskaidroties, bez kaķa neiztikt!

Redaktore Gundega Blumberga ar Māri Bērziņu romāna atvēršanas svētkos sarunājās brīžiem viens otram iebilzdami un viens otru provocēdami, publikā raisot jautrību un radot savā ziņā pašam romānam radniecīgu atmosfēru.

Kā pēc atvēršanas svētkiem sarunā atzīst Māris Bērziņš – sava veida norāde uz romāna kopējo intonāciju ir fakts, ka viņš ar šo grāmatu sevi piesaka kā Māris Gūtenmorgens Bērziņš, jo viņa vecais labais grāmatu varonis Gūtenmorgens par visām varītēm arī prasījies uz grāmatas autorību.

Romānam ir divas galvenās līnijas. Viena no tām – bezpajumtes kaķu glābšana, jo romāna galvenais varonis Dainis ar sievu ir dzīvnieku mīļi un nespēj palikt vienaldzīgi, kad pamestā kaimiņu mājā kaķenei piedzimst kaķēni. Otra līnija ir Daiņa garīgie meklējumi un nonākšana pie advaita, kas ir viens no hinduisma virzieniem.

Māris Bērziņš nenoliedz, ka galvenajā varonī Dainī ir daudz no viņa paša piedzīvotā gan saistībā ar garīgiem meklējumiem, gan vēl jo vairāk saistībā ar kaķiem.

Romāns ir ļoti labs veids, kā runāt par garīgo pieredzi – uzskata izdevniecības ”Dienas grāmata” direktore Dace Sparāne-Freimane. Viens no ļoti labiem piemēriem ir amerikāņu autora Roberta Pirsinga romāns "Dzens un motociklu apkopes māksla" un arī Māra Bērziņa veikums ir ļoti līdzīgā ievirzē.

Uz romāna ”Klēpja dievs” vāka gozējas stilizēts melns kaķis, kura prototips ir Māra Bērziņa luteklīte, melnā apalīte, kaķenīte Melānija, kurai romānā arī ir ļoti svarīga loma.

Akcīzes un PVN samazinājums dīzeļdegvielai un benzīnam Polijā ļauj šīs valsts uzņēmējiem stiprināt konkurenci salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm. Tas daļēji ir glābiņš arī vietējiem zemniekiem, kas varēs pavasara lauku darbus veikt ar lētākiem resursiem, nekā, piemēram, Latvijā. Tiesa, gan Polija, gan Spānija jau saņēmušas Eiropas Komisijas brīdinājumu par iespējamiem pārkāpumiem, samazinot PVN degvielai.

Degvielas akcīzes nodokļa samazinājums Polijā stājās spēkā pagājušajā nedēļā. Tas būs spēkā līdz 30. jūnijam. Arī PVN likme samazināta no 23 % līdz 8 %. Dīzeļdegvielas cenas Polijā aprīļa pirmajā nedēļā bija par aptuveni 30 centiem zemākas, nekā Latvijā un Lietuvā, bet salīdzinājumā ar Vāciju – par 50 centiem zemākas – liecina Latvijas Radio novērojumi. Tas nozīmē, ka Polijas lauksaimnieki sējas darbus varēs veikt, izmantojot lētākus resursus. Kā to vērtē nozare un ekonomisti?

Kādam liksies, ka pilsēta un pļava ir divas nošķiramas vienības. Taču Monopola viešņa ir pārliecināta, ka arī starp asfaltētām ietvēm un daudzstāvu namiem pavasarī ir jāplaukst ziediem. Saruna ar botāniķi Rūtu Sniedzi-Kretalovu.

Eiropas līderi šobrīd piesardzīgi reaģē uz ASV prezidenta Donalda Trampa neapmierinātību ar pārējo NATO valstu nevēlēšanos iesaistīties ASV un Izraēlas karā pret Irānu.

Autotransporta direkcija: Pasažieru pārvietošanās iespējas būtiski ietekmēs "Ecolines" lēmums no 18. aprīļa pārtraukt visus komercreisus Latvijas teritorijā. 

Aizvadīts vēja enerģijas forums.

Viestura Kairiša spēlfilma "Uļa" iekļauta Kannu konkursa programmā.

Rīgas "Zeļļu" basketbolistiem izšķirošā cīņa par ieklūšanu Eiropas Ziemeļu basketbola līgas finālčetriniekā.

Eiropas līderi šobrīd piesardzīgi reaģē uz ASV prezidenta Donalda Trampa neapmierinātību ar pārējo NATO valstu nevēlēšanos iesaistīties ASV un Izraēlas karā pret Irānu.

Itālijas premjere Džordžija Meloni, uzrunājot parlamentu par dažādiem aktuāliem jautājumiem, atzina, ka attiecībās starp ASV un Eiropu šobrīd ir ļoti sarežģīts brīdis, bet abām pusēm ir jāturpina strādāt kopā. Savukārt Briselē arvien biežāk izskan politiķu neapmierinātība, ka Eiropai jau atkal ir jāmaksā par Trampa rīcības sekām.

--

Tā bija kļūda, ka Latvijas amatpersonas bija tik piesardzīgas saistībā ar karu Irānā. Tā pēc Donalda Trampa veltītās kritikas NATO Latvijas Radio norāda ārpolitikas eksperts Māris Andžāns. Viņaprāt, Latvijai vajadzēja skaidrāk paust gatavību atbalstīt ASV. Vienlaikus eksperts ar bažām raugās uz atkārtotajiem izteikumiem par iespējamu ASV izstāšanos no NATO, uzsverot, ka tas tieši ietekmē arī Baltijas drošību. Tikmēr Latvijas amatpersonas uzsver, ka ASV ir un būs mūsu sabiedrotais un ka Latvija līdz šim ir rīkojusies atbilstoši savām iespējām.

Šonedēļ Kur kritiķiem nav vietas apskatām divus daudzsēriju darbus – Stīvena Konrāda piepilsētas dēku un intimitātes krimināldrāmu “DTF. Seintluisa” ar Džeisonu Beitmanu, Deividu Hārboru un Lindu Kardelīnī galvenajās lomās, kā arī Heilijas Z. Bostonas veidoto un brāļu Daferu producēto laulību šausmu komēdiju “Notiks kaut kas ļoti slikts” ar jaunākās paaudzes seriālu zvaigznēm Kamilu Moroni un Ādamu Dimarko.

"DTF. Seintluisa" (DTF. Saint Luisa) ir iepazīšanās aplikācija, kuru rutinētas ikdienas nogurdināti pāri izmanto, lai atrastu ārlaulības sakarus. To ieinstalē arī seriāla varoņi, surdotulks Floids un laika ziņu diktors Klārks, un vēlme pēc piedzīvojuma noved līdz... nāvei.

Epizodē apspriežam krimināldrāmas un melodrāmas krustpunktus, neuzticamā stāstnieka aizvietošanu ar nezinošo stāstnieku, un to, kā seriāla veidotājiem ir izdevies film noir čaumalā attīstīt vienu no pēdējā laika godīgākajiem stāstiem par intimitāti.

Kā jau vēsta nosaukums – “Notiks kaut kas ļoti slikts”, Reičela pirms kāzām sava līgavaiņa Nikija ģimenes lokā jūt, ka nebūs labi. Kad priekšnojautas apstiprina vairākus gadsimtus vecs radinieks, kļūst skaidrs – plūdīs asinis.

Epizodē apspriežam laulību tematikas uzšķērduma popularitāti pēdējā laika šausmu žanra darbos, mirkļus, kuros atsauces no asprātīgām kļūst par pašmērķīgām un to, cik garš derīguma termiņš ir parabolai, līdz ar to sāk notikt kaut kas "ļoti slikts".