“Šis projekts ir par gaismu, nevis sāpēm vai nāvi. Mēs negribējām būt kā citi – vienkārši kā arhīvs. Šis projekts ir par personībām, vērtībām, stāstiem, ģimenēm un atmiņām. Kritušo cilvēku stāstu apkopošana ir svarīga, jo arī tā ir sava veida tautas aizsardzība,”  tā sarunā ar Rihardu Plūmi saka šīs nedēļas Drošinātāja intervijas varone Dafna Sosnovska, projekta “Zavdyaky” līdzdibinātāja.

Dafna izveidojusi īpašu platformu ne tikai, lai godinātu kritušos, bet arī lai bojāgājušo stāsti paliktu vēsturē un nākotnē būtu pētāmi plašākai sabiedrībai.

Savukārt, Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām:

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Spēja saskatīt skaisto atraisa cilvēkā laimes sajūtu – uzskata keramiķe Maira Karstā, un skaistuma atklāsme ir arī viens no viņas darbu galvenajiem vadmotīviem. Par to varēs pārliecināties viņas retrospektīvajā personālizstādē ”Forma un laiks”, ko atklās šodien, 9. aprīlī, Rīgas Porcelāna muzejā. Izstādē būs skatāmi gan funkcionālās, gan dekoratīvās keramikas darbi, kam iedvesma galvenokārt gūta dabā novērotajās noskaņās un motīvos.

Maira Karstā: ”Nosaukums ”Forma un laiks” man atnāca ļoti harmoniski, jo vienkārši man dārzā stāvēja mans diplomdarba fragments, ko es veidoju pirms 30 gadiem, un man pēkšņi likās, ka laika zobs to vispār nav skāris, un man pēkšņi nez no kurienes radās tāda enerģija, ka es vēlos to darbu restaurēt un paskatīties uz to ar šā laika acīm.”

Izstādes kontekstā nozīmīgais darbs ir stilizēta olas formas skulptūra, kas atgādina cilvēka galvu, savulaik tapusi kā Mākslas akadēmijas diplomdarbs Pētera Martinsona vadībā. Laika gaitā darbam bija pazudusi augšējā daļa, tagad Maira Karstā to izveidoja no jauna, un tieši šī vecā un jaunā sintēze un laika ietekme uz formu ir viens no visas izstādes galvenajiem vadmotīviem kopumā.

Izstādē redzams, ka ir virkne elementu, kas mākslinieces darbos atkārtojas gadiem, piemēram, augu motīvi un cilvēka sejas atveidojumi, bet laiks tos transformējis, jo mainījušās viņas attiecības ar materiāliem, viņas roku kustības, arī viņas attieksme pret konkrētajiem motīviem.

Nemainīgs jau kopš bērnības gan ir tas, ka viņu joprojām visvairāk iedvesmo daba, un pats, pats mīļākais augs, kas dažādās interpretācijās redzams uz ļoti daudziem darbiem ir dilles, kā saka Maira Karstā – tik vienkāršas, bet tik karaliski skaistas.

Līdzās dillēm keramiķes darbus apdzīvo arī ļoti daudzi citi augi, kuru formas, nokrāsas un struktūras viņa ikdienā vēro savā dārzā.

Augu motīvi rotā arī dekoratīvās skulptūras ar māksliniecei raksturīgajām izteiksmīgajām, garenajām un it kā senatnīgajām sejām, vienu no sērijām iedvesmojusi dzimtas ciltskoka pētniecība.

Mākslinieces Mairas Karstās retrospektīvo personālizstādi ”Forma un laiks” Rīgas Porcelāna muzejā varēs apskatīt līdz 7. jūnijam.

Ungāriju apdraud ārēji ienaidnieki, tostarp Ukraina un Eiropas Savienība (ES), bet vienīgi Viktors Orbāns var stāties tiem pretī. Šādu vēstījumu pirms svētdien gaidāmajām Ungārijas parlamenta vēlēšanām izplata valdošā nacionālkonservatīvā partija “Fidesz”. Ārpolitika dominē šajā priekšvēlēšanu kampaņā, kuras laikā atklātībā nāca Orbāna valdības gatavība iztapt Krievijas vēlmēm.

Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā šonedēļ divas dienas bija spēkā plaši satiksmes ierobežojumi, jo šeit viesojās ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss. Viņš ieradās Ungārijā neilgi pirms parlamenta vēlēšanām, lai atklāti paustu Vašingtonas atbalstu premjeram Viktoram Orbānam, kurš ir pie varas kopš 2010. gada.

Taču tas netraucēja Vensam apsūdzēt ES un Ukrainu centienos ietekmēt gaidāmo balsojumu, lai nepieļautu Orbāna uzvaru.

Arī Orbāns un viņa vadītā partija “Fidesz” savā priekšvēlēšanu kampaņā akcentē to, ka Ungārijai it kā ir jāatvaira ārēji uzbrukumi no vairākām pusēm.

Centrāleiropas Universitātes Budapeštā profesors un bijušais Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Balāžs intervijā Latvijas Radio sacīja, ka Orbāns sevi vēlas parādīt kā “glābēju, kurš ir atjājis baltā zirgā, lai aizstāvētu Ungāriju”.

Pēdējo nedēļu laikā Ukraina daudzkārt veiksmīgi izmantojusi dronus, lai nodarītu postījumus ar naftu saistītai infrastruktūrai dziļi Krievijas teritorijā. Taču, kā vēsta aģentūra „Reuters”, spēju veikt šādus uzbrukumus potenciāli var apdraudēt specializētu dronu dzinēju piegādes kavēšanās no Kijivas partneriem, kas, lai gan kāpina ražošanu, nespēj apmierināt lielo pieprasījumu. 

Tuvajos Austrumos notiekošā kara laikā bieži izskanējušas bažas par Krievijas lielajiem ienākumiem naftas eksporta dēļ. Lai censtos situāciju ietekmēt, Ukraina intensīvi uzbrūk ar naftu saistītajai infrastruktūrai Krievijas teritorijā, tālu no Ukrainas. Uzbrukumi ir bijuši visai veiksmīgi un tie noteikti ir būtiski. Vēl šonedēļ naftas eksports pēc triecieniem apturēts, piemēram, Melnās jūras ostā Novorosijskā. Ukrainas lielākā privātā dronu ražošanas uzņēmuma līdzdibinātājs Deniss Šiltermans uzskata, ka Ukrainai noteikti ir iespējas kardināli ietekmēt Krievijas ienākumus no naftas eksporta.

Šoreiz radījumā Monopols daudz runājam par velosipēdiem, jo sarunas viesis Toms Alsbergs ap dažādiem divriteņu veidiem izveidojis savu dzīvi – uzņēmumu, sportista karjeru un dzīvesveidu. 

Šoreiz radījumā Monopols daudz runājam par velosipēdiem, jo sarunas viesis Toms Alsbergs ap dažādiem divriteņu veidiem izveidojis savu dzīvi – uzņēmumu, sportista karjeru un dzīvesveidu. 

Zemkopības ministrijas veiktajā dienesta pārbaudē nav konstatēti zaudējumi valstij 2023. gadā kokrūpniekiem sniegtā atbalsta dēļ.

Ceļu būvniecības nozare Latvijā brīdina par ārkārtas situāciju; Satiksmes ministrija sola risinājumu.

Godīgu priekšvēlēšanu cīņu Ungārijā būtiski apgrūtina tas, ka vairumu plašsaziņas līdzekļu kontrolē ar Orbānu saistītie spēki.

Latvijas hokeja izlase aizvada pirmo pārbaudes spēli pret Austriju.

Atjaunot ceļu segumus, pabeigt un uzsākt jaunus infrastruktūras projektus un uzlabot drošību uz ceļiem – šādi plāni ir Rīgas domei šī gada būvniecības sezonā.

Augstās un neprognozējamās naftas, degvielas un citu izejvielu cenas var būtiski ietekmēt ceļu būvdarbus Latvijā. Par riskiem un iespējamu ārkārtas situāciju brīdina gan ceļu būvnieki, gan uzņēmums "Latvijas Valsts ceļi", atzīstot, ka sezona sākusies ar lielu nenoteiktību. Tikmēr pašvaldības un Satiksmes ministrija jau meklējot iespējamos risinājumus. 

Tramps atliek "civilizācijas iznīcināšanu"; ASV un Irāna vienojas par divu nedēļu pamieru. Ažiotāža ap bijušā NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga memuāriem.

Aktualitātes analizē Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga un Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks, Eiropas Savienības programmas vadītājs Marts Eduards Ivaskis.

„Šovakar ies bojā vesela civilizācija, lai nekad vairs neatgrieztos. Es negribu, lai tas notiktu, bet droši vien tā notiks,” tā vakar, 7. aprīlī, no rīta savā kontā sociālajā tīklā „Truth Social” ierakstīja Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

Ar bojāejai lemto civilizāciju domāta Irāna, kas, protams, nosacīti, bet var tikt uzlūkota par vairāk nekā 2500 gadus senās Persijas civilizācijas mantinieci. Savukārt solītā nakts apokalipse ir turpinājums Baltā nama saimnieka kopš dažām dienām izteiktajiem draudiem gadījumā, ja Teherāna turpinās bloķēt Hormuza ūdensceļu, masveidā bombardēt spēkstacijas un tiltus.

Virkne starptautisko cilvēktiesību aizstāvības organizāciju un amatpersonu, tai skaitā Apvienoto Nāciju ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs un pāvests Leons XIV, jau izteikušies, ka šo draudu īstenošana būtu kara noziegums un, iespējams, vērtējama kā genocīds. Civilizācijas iznīcināšanas motīvs piešķīra tam visam uzkrītošu antihumānisma un barbarisma ietonējumu, ko īsti nespēja kompensēt salīdzinoši mierīgākais ieraksta turpinājums, kurā pausta cerība uz „gudrākiem prātiem” Irānā un „revolucionāri brīnišķīgām” pārmaiņām.

Savienoto Valstu Kongresa demokrātu mazākuma pārstāvji raksturoja prezidenta retoriku visskarbākajos terminos, piesaucot psihiskus traucējumus un, attiecīgi, ASV Konstitūcijas 25. labojumu, kas paredz prezidenta funkciju nodošanu viceprezidentam gadījumā, ja valsts galva nav spējīgs pildīt savas funkcijas. Tikām Irānas režīms izplatīja aicinājumus pilsoņiem pulcēties pie bombardēšanai iezīmētajiem objektiem, kalpojot par dzīvu vairogu. Pulcēšanās patiešām notika – diezin vai tie bija Irānas prezidenta Masuda Pezeškjāna piesauktie četrpadsmit miljoni, taču, spriežot pēc videomateriāliem, notikums bija pietiekami masveidīgs.

Galu galā apmēram pusotru stundu pirms agrāk noteiktā ultimāta izpildes termiņa Donalda Trampa „Truth Social” kontā parādījās jauns ieraksts, kurā prezidents pavēstīja, ka Irāna piekritusi nekavējoties un pilnībā atvērt satiksmei Hormuzu un puses vienojušās par uguns pārtraukšanu uz divām nedēļām, kuru laikā notiks sarunas. Par šo vienošanos jāpateicas vidutājam – Pakistānai. Informāciju apstiprinājusi arī Irānas puse, gan apgalvojot, ka Savienotās Valstis piekritušas kopējam Irānas noregulējuma prasību ietvaram, kas neizklausās diez ko ticami.

Globālā naftas cena dažu stundu laikā piedzīvoja optimistisku lejupslīdi zem līmeņa simts dolāru par barelu. Kā savā rakstā pauž raidsabiedrības BBC apskatnieks Entonijs Zērkers: „Pagaidām šī ir daļēja Trampa politiska uzvara. Viņš izteica dramatiskus draudus un panāca vēlamo rezultātu. Taču pamiers ir atelpa, nevis pastāvīgs risinājums. Prezidenta vārdu un rīcības, kā arī kara kopējās ilgtermiņa sekas vēl nav pilnībā novērtētas.”

Pagājušā gada nogalē nāca klajā agrākā NATO ģenerālsekretāra, pašreiz – Norvēģijas finanšu ministra Jensa Stoltenberga memuāru grāmata, kuras nosaukumu varētu latviskot kā „Manā sardzes maiņā: vadot NATO kara laikā”. Cita starpā autors apraksta savu komunikāciju ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu 2021. gada rudenī – laikā, kad Krievijas spēku koncertēšanās Ukrainas robežas tuvumā kļuva uzkrītoša un arvien izteiktāk „oda” pēc agresijas eskalācijas.

Turpinājumā citāts: „Es pieminēju mūsu bažas par tik lielu Krievijas spēku koncentrēšanu pierobežas reģionos. Lavrovs atbildēja aizkaitināti. „Tā ir normāla militāra darbība,” viņš teica. „Jūs pārspīlējat, jūs esat histēriski. Jums vispār nevajadzētu bāzt degunu tajā, kas notiek Krievijas teritorijā.”

Es izteicos par labu jaunām NATO un Krievijas padomes sanāksmēm, kurās varētu apspriest, cita starpā, ierosinātās buferzonas. Es zināju, ka tādas dalībvalstis kā Polija un Baltijas valstis stingri iebilst pret šādu zonu izveidi, jo uzskata, ka tas padarītu grūtāku viņu teritoriju aizstāvēšanu. Bet tajā pašā laikā es zināju, ka NATO un Krievija agrāk bija vienojušās par ģeogrāfiskiem ierobežojumiem militārai darbībai. Ja to visu līdzsvarotu un pārstrādātu, tas varētu palīdzēt mazināt spriedzi.

Bet Lavrovs nebija ieinteresēts. Viņš zināja, ka tādā padomē darbakārtības pirmais punkts būs Ukraina, un viņam bija līdz nelabumam apnicis klausīties, kā mēs norādām uz Krievijas starptautisko tiesību pārkāpumiem Ukrainā. „Lieka laika šķiešana,” viņš paziņoja.”

Minētais apraksts neguva ievērību starp grāmatas recenzentiem līdz šī gada 29. martam, kad savu vērtējumu par Stoltenberga memuāriem laida klajā Igaunijas resursa The Baltic Sentinel galvenais redaktors Mēliss Oidsalu. „Jenss Stoltenbergs 2021. gadā nodeva Baltijas valstis un šķietami par to nemaz neuztraucas,” sensacionāli deklarē virsraksts, apakšvirsrakstam turpinot: „Jensa Stoltenberga memuāri atklāj, ka ģenerālsekretārs bija gatavs apspriest Eiropas drošības kārtību, apejot tos sabiedrotos, kuri ir visvairāk pakļauti Krievijas draudiem.”

Arī recenzijas tonis kopumā ir bijušajam ģenerālsekretāram neglaimojošs, kritizējot viņa tieksmi uz kompromisu, kā vietā, autoraprāt, bija jābūt izlēmībai un gatavībai konfrontēt ar agresorvalsti. Kā galvenais pierādījums „nodevībai” kalpo citētais memuāru fragments ar tajā piesaukto iespējamo buferzonu apspriešanu NATO un Krievijas konsultatīvajā padomē. Pie tam neievērots paliek cits fragments dažas lappuses tālāk, kurā Stoltenbergs skaidri saka: „Par vienpusēju spēku atvilkšanu neavarēja būt ne runas.”

Tomēr redaktora Oidsalu vieglu roku darinātais nodevības motīvs, trāpījis Baltijas sabiedrībām jutīgā drošības izjūtas nervu mezglpunktā, turpina sūtīt trauksmes signālus pa tradicionālo un sociālo mediju tīkliem.

Sagatavoja Eduards Liniņš.