Pavasaris ir atjaunošanās laiks, taču tas atnes arī putekļus, ziedputekšņus un spilgtu gaismu, kas nogurdina redzi. Kā izbaudīt pavasari, bet nenodarīt pāri acīm? Par to raidījumā Kā labā dzīvot stāsta oftalmoloģe Anda Balgalve un optometriste titula "Gada optometriste 2025" ieguvēja Katrīna Ulberte.

Publiskais sektors negrib, lai nodokļu maksātāji zinātu, kā atalgojumam tiek tērēta viņu samaksātā nauda. Tas secināms pēc publiskajām debatēm par algu publiskošanu. 

"Sabiedrība par atklātību "Delna"" nupat rosinājusi likumdevējam uzlikt pienākumu katru mēnesi publiskot katra valsts pārvaldē strādājošā algu. Tomēr Saeima šo ideju jau iebāzusi atvilktnes dziļumā. Tikmēr vairāk nekā gadu ir spēkā negribīgi pieņemtā norma, ka publiskajam sektoram ik mēnesi ir jāpublicē svarīgāko amatpersonu jeb lēmumu pieņēmēju algas. Arī ar šo lietu valsts pārvaldei sekmējas grūti. 

Saeima pirms pusotra gada atbalstīja tolaik vēl "Progresīvo" deputātes Skaidrītes Ābramas iesniegtos Valsts pārvaldes iekārtas likuma grozījumus, kas paredz atjaunot normu par amatpersonu atalgojuma publicēšanu iestāžu mājaslapās. Saeimas vairākums viņas ideju atbalstīja, kaut gan noraidoša bija gan Saeimas atbildīgā komisija, gan Juridiskais birojs, Valsts kanceleja, Tiesībsarga birojs un citas institūcijas. Beigu beigās likums liek katru mēnesi publiskot nevis visu strādājošo, bet tikai lēmumu pieņēmēju algas. 

Sarunās ar Irānu ASV prezidents Donalds Tramps izmanto sev raksturīgu iebiedēšanas taktiku. Tā uzskata politoloģe Žaneta Ozoliņa. Trampam patīkot iebiedēt savu pretinieku, jeb šajā gadījumā savu ienaidnieku tā, lai notiek piekāpšanās būtiskos jautājumos.

Iebiedēšanas retorika ir nostrādājusi īstermiņā, priekšā ir divas nedēļas un pēc tam varētu sekot nākamie kārtējie termiņi – tā Latvijas Radio pauda Ozoliņa.

Politoloģe pieļauj, ka tik skaļi paziņojumi Trampam bijuši nepieciešami arī iekšpolitikas dēļ, jo gaidāmas vidustermiņa vēlēšanas un republikāņiem politikā šobrīd neiet viegli.

No piektdienas, 10. aprīļa,  Mākslas muzejā ”Rīgas birža” būs skatāma starptautiska izstāde ”Mākslinieciskais intelekts”. Tā ir Eiropas un Japānas radošo profesionāļu sadarbības projekts, kas risina dialogu gan starp atšķirīgām kultūrām, gan senajām amatu prasmēm un laikmetīgo mākslu. Latviju izstādē pārstāv māksliniece Elīza Māra Kamradze-Tūtere, kas veidojusi kopdarbu ar japāņu ikebanas mākslinieku Toru Vatarai. Rīga ir viena no pieturām projekta Eiropas tūrē. 

Izstāde tapa starptautiskas rezidenču programmas rezultātā, un viens no tās mērķiem bija izpētīt, kā senās amatniecības prasmes var mijiedarboties ar mūsdienu modi, mākslu un tekstila industriju kopumā. 

Atklātā konkursā tika izvēlēti pieci mākslinieki, dizaineri un amatnieki no dažādām Eiropas valstīm, kas aizvadītā gada augustā vienu mēnesi strādāja Japānā un veidoja kopīgus projektus ar japāņu amatniekiem. Viņu vidū bija Latvijas laikmetīgā izšuvuma māksliniece un dizainere Elīza Māra Kamradze-Tūtere, kura veidoja kopdarbu ar japāņu ikebanas mākslinieku Toru Vatarai.

Elīza Māra Latvijā pazīstama ar izšuvumiem par Rīgas mikrorajonu tematiku, kuros dažādos kontekstos apspēlē mikrorajonu arhitektūru, sadzīves detaļas un identitāti, un, esot Japānā, viņa atklājusi, ka japāņiem ir ļoti līdzīgi pēckara mājokļi, saukti par "danchi". "Danchi" tēmu tad viņa apspēlē arī kopprojektā, tikai ļoti poētiskā veidā un ciešā saiknē ar japāņu autoru.

Projekta gaitā vērtīgi bijis ne tikai iepazīt japāņu tradīcijas un amatniecības tehnikas, bet līdzās atšķirīgajam ieraudzīt arī daudz kopīgā.

Izstādē kopumā varēs skatīt piecus starpkultūru sadarbības stāstus. To vidū būs Bulgārijas modes dizainera Stefana Karčeva un Kurume kasuri meistara Šimogavas Kjozo sadarbība, Austrijas apavu dizainera Matiasa Vinklera un saki-ori amatnieces Išigaširas Ecu kopprojekts. Tāpat sadarbības projektus izveidojuši Niderlandes tekstila dizainere Laura Luhtmana un Kioto karogu un tekstila studijas pārstāvis Kato Cujoši un Armēnijas kuratore Nairi Hačadurjana un zīda audēja Uehara Mičiko.

Kā uzskata Mākslas muzeja ”Rīgas birža” izstāžu kuratore Kristīne Milere – šie starpkultūru stāsti ir lielisks papildinājums šobrīd muzeja Lielajā zālē skatāmajai izstādei ”Sniegs kūst. Japānas māksla”.

Izstāde ”Mākslinieciskais intelekts” muzeja ”Rīgas Birža” Boses zālē būs apskatāma līdz 3.maijam.

Sapnis par savu kafejnīcu laikam ir katram šefpavāram, tikai ne katram izdodas to īstenot. Šefpavāre ar 20 gadu stāžu Svetlana Riškova stāsta, ka meklējusi telpas Rīgā, bet īre bija par dārgu. Tad vienā brīdī viss salicies – gan atrastas piemērotas telpas Ropažu novada Upesciemā, kas neprasīja lielu remontu, gan bija iespēja uzrakstīt LEADER projektu un tikt pie finansējuma. Kafejnīca “Re Maize” atvērta pagājušā gada 8. augustā un līdz šim apgrozījums bijis nedaudz virs 70 000 eiro.

“Gribējās šeit izveidot ne tikai ceptuvi un kulināriju, bet arī tādu satikšanās vietu vietējiem. Kā jūs redzat, ienākot šai zālē, mēs uzreiz iekļūstam manā virtuvē.”

Kafejnīcā “Re Maize” blakus vitrīnām atrodas arī elektriskās krāsnis, kur cep gan maizi, gan bulciņas. Kafejnīcas atvēršanas dienā iedzīvotāji pat stāvējuši rindā.

Lai īstenotu ieceri, Svetlana uzrakstīja projektus gan LEADER, gan ALTUM programmai.

Darbiniekus uzņēmēja meklē ne tikai ar pavāra vai konditora specialitāti, piemēram, Vilnis bija celtnieks.

Svetlanai svarīga ir uzņēmuma ilgtspēja un tas saistīts ne tikai ar atkritumu šķirošanu, bet arī ar otrreizēju resursu pārstrādi.

Svetlana Riškova stāsta, ka, atverot kafejnīcu ārpus Rīgas, jārēķinās ar dažādiem papildus apstākļiem. Piemēram, var iepazīt vietējos iedzīvotājus, bet sestdienu rītos jācep kruasāni, jo pēc tiem ierodas kāda franču ģimene. Mazam uzņēmējam arī jāapgūst daudz zināšanu.

Bet uz kafejnīcas sienas zīmējumus veidojušas Svetlanas meitas. Vidū redzama pati Svetlana ar koši rudiem matiem.

Laura un Andris ir šķīrušies jau astoņus gadus. Šķiršanos, pēc 20 gadu kopdzīves, viņi nosvinēja ar ballīti: "Pēc tam mums to ļoti pārmeta – priekš kam taisījāt ballīti, ja jau zinājāt, [ka šķirsieties]?” “Nu kā, smuki pabeigt," saka Andris.

Viņu sarunā piedalās arī Lauras tagadējais partneris Jānis, kurš no savas bijušās sievas izšķīrās apmēram tad, kad Laura no Andra. “Nezinu, kurš to ir teicis – visbriesmīgāk ir tad, kad divi labi cilvēki viens otru galina nost – tas bija mūsu gadījums," par savas laulības šķiršanas iemesliem spriež Jānis. Šķiršanās gan bijusi mierīga, jo "izcīnījušies" līdz tam, un Jānim nesusi atvieglojuma sajūtu.

Šajā sarunā visi trīs runā arī par bērnu iepazīstināšanu ar jaunā partnera bērniem un iespēju precēties vēlreiz – Lauras un Jāņa attiecībās pirms četriem gadiem izskanējis bildinājums, bet vēl nav apprecējušies, arī Andrim ir jaunas attiecības.

Vai trauki plīst uz laimi arī podnieku darbnīcā? Kā veidot traukus un kopienu ap sevi? Par to Monopola sarunā ar Talsu keramiķi Diānu Dzelmi.

Valdība lemj par solidaritātes maksājuma ieviešanu degvielas tirgotājiem. Satiksmes ministrs rosina uz trim mēnešiem par 50 % samazināt vilciena mēnešbiļešu cenas.

Apmēram 90 tūkstoši eiro lieli zaudējumi radušies bijušā Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska bezdarbības dēļ, organizējot speciālus lidojumus toreizēja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa komandejumiem.

Zelenskis: Ja Krievija būs gatava apturēt uzbrukumus mūsu enerģētikai, mēs atbildēsim  ar to pašu.

Misijas "Artemis II" astronauti novērojuši Mēness otro pusi, Saules aptumsumu un Venēru.

Ar maču Rīgā sākas Latvijas atklātā hokeja čempionāta finālsērija.

Būtu jāsāk vērtēt akcīzes nodokļa samazināšana benzīnam, norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Valdība šodien, 7. aprīlī, sēdes slēgtajā daļā skatīja Ekonomikas ministrijas informatīvo ziņojumu par degvielas cenu monitoringu pasaules biržās un ietekmi uz tautsaimniecību Latvijā. Pēc jautājuma izskatīšanas Valainis norādīja, ka būtu jādiskutē arī par akcīzes nodokļa samazināšanu benzīnam. Tāpat viens no risinājumiem varētu būt pievienotās vērtības nodokļa samazināšana degvielai, sekojot Polijas un Spānijas pieredzei.

Arī likumprojekts, kas paredzēja ieviest virspeļņas nodokli degvielas tirgotājiem, lai ierobežot degvielas cenu kāpumu, šodien valdībā vēl nav pieņemts un to nolemts nodot saskaņošanai līdz piektdienai.

Ekonomikas ministrija piedāvājusi šādu nodokli piemērot mazumtirgotājiem, kuru degvielas cenas pārsniegs valdības noteiktos cenu griestus. Bet likumprojekts jau izpelnījies gan nozares, gan Finanšu ministrijas un Konkurences padomes kritiku.

--

Situāciju analizē "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.