Lieldienu brīvdienās paspējām piedzīvot gandrīz visus iespējamos pavasara laikapstākļus – gan siltu sauli, gan lietu,  gan sniegu un stipru vēju. Bija gan cīruļputenis, gan šorīt, 7. aprīlī, daļā Vidzemes arī ir sniega sega izveidojusies, kā tas pavasaros pie mums notiek gandrīz vienmēr.

Pērn 5. aprīlī Vidzemē un Latgalē cīruļputenis atnesa pat 10-12 centimetru biezu sniegu, no Cēsu puses iedzīvotāji sūtīja mērījumus ar 18 cm biezu sniega kārtu. Tā ka šogad cīruļputenis vēl tāds ļoti maigs un rāms.

Tādās reizēs, kad cilvēki redz ligzdā stāvam apsnigušu stārķi vai dzērves staigā pa apsnigušu lauku, tāpat mēdz satraukties, vai putniem tas nekaitē?

Patīkami noteikti nav, bet viņiem tā sanāk katru gadu. Ja vien sniegs nav ļoti dziļš vairākas dienas, tad nekādas lielas problēmas putniem tas nesagādā. Turklāt, ja pie mums šāds cīruļputenis uznāk vienu vai divas reizes pavasarī, tad Igaunijā un vēl jo vairāk Somijā pat maijā tās bieži brien pa sniegu.

Bet dzērvju populācija turpina pieaugt, un par šo interesants pētījums aprakstīts Igaunijas sabiedriskā medija ERR ziņā. Gan Igaunijā, gan Latvijā, gan citur Eiropā dzērvju populācija pēdējās desmitgadēs ir stabili un diezgan strauji palielinājusies. Igaunijas ornitologi ir apkopojuši visplašākās pieejamās ziņas par Igaunijas dzērvēm, to dzīvesveidu un migrāciju.

Putnu atgriešanās Latvijā turpinās, bet vēl pavasarī notiek vēl kāda migrācija. Šis ir laiks, kad pilsētnieki arvien biežāk sāk doties uz saviem mazdārziņiem, rušināt, sakopt, lai būtu gatavi jaunajai sēšanas un stādīšanas sezonai.

Rīgā aizvadīto dažu gadu laikā jauna dzīvība un arvien lielāka aktivitāte ir Lucavsalas mazdārziņos, tāpēc šoreiz raidījumā saruna ar dārza entuziasti Andru Čudari, kura arī jau sākusi rosīties savā mazdārziņā. Pagājušajā nedēļā Lucavsalā varēja sastapt daudzus mazdārziņu īpašniekus – cilvēki zāģēja, grāba, cirta, raka. Pilsētnieki ir sākuši pavasara darbus. Bet tā kā vēl ir vēss un šur tur pat cīruļputeņa atnests sniegs, lielie dārza darbi darbi vēl priekšā.

Vai plānojat doties pensijā priekšlaicīgi? Par iespējamiem zaudējumiem un nosacījumiem, kā arī VSAA automātisko pensiju pārrēķinu strādājošajiem pensionāriem, kas stājās spēkā 1. aprīlī, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Egita Ose un Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Liene Klismete.

Turpinot sižetu sēriju par Eiropas sabiedriskajiem medijiem un to aktuālajām problēmām, Latvijas Radio pievērš uzmanību mūsu ziemeļu kaimiņiem. Atšķirībā no Lietuvas, šobrīd Igaunijas sabiedriskajam medijam ir jāmēģina risināt praktiska rakstura problēmas. Nepietiekamais finansējuma līmenis jau drīzumā varētu atspoguļoties arī saturā.

Mūsu ziemeļu kaimiņvalsts sabiedriskais medijs kopumā var lepoties ar pozitīvu vērtējumu sabiedrībā. Turklāt tā vadošie radio un televīzijas kanāli ir vispopulārākās programmas Igaunijā. ERR sabiedrībā uztver kā uzticamu ziņu avotu. Tiesa, Latvijas Radio sastaptajiem cilvēkiem Tallinas centrā ir dažādi viedokļi par ERR un tā saturu.

Tartu Universitātes Sociālo zinātņu institūta vadītāja, asociētā profesore Ragne Keutsa-Klemma skaidro – šā brīža apstākļi ir pateicīgi augstajam ERR uzticības rādītājam sabiedrībā. Tajā pat laikā dažādās sociāldemogrāfiskajās grupās sabiedriskā medija uztveres rādītāji atšķiras. Ir tādi, kas pārmet tam tādu pašu neobjektivitāti kā citiem medijiem.

Ukrainā rehabilitācijai kā atsevišķai nozarei ir vien pieci gadi, tāpēc to var saukt par jaunu jomu, kur speciālistiem jādodas uz citām valstīm pieredzes apmaiņā. Un to viņi dara viesojoties arī Latvijā. Marta beigās Nacionālajā rehabilitācijas centrā "Vaivari" pieredzes apmaiņā ieradās 24 ukraiņu rehabilitācijas speciālisti un kā atzīst centra vadītāja Ilze Viņķele, speciālistiem rāda visas pieejamās iespējas.

--

Jau dažus mēnešu Nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari" valdes priekšsēdētājas amatā stājusies bijusī veselības ministre Ilze VIņķele. Uzsākot darbu, viņa solīja sakārtot un optimizēt pārvaldes procesus, uzlabot iestāžu sadarbību, veicināt kvalitāti un stiprināt akadēmisko sadarbību un pētniecību.

Daugavpils teātris ar kustību izrādi „Nodzītus zirgus nošauj” dodas viesizrādēs uz Sicīliju. Izrādes dekorācijas jau nonākušas Itālijā, bet pati teātra trupa 33 cilvēku sastāvā Sicīlijā ieradīsies rīt, 8. aprīlī, lai 9. aprīlī izrādi nospēlētu Noto pilsētā, bet 10. aprīlī – Sirakūzās.

.

Raidījumā Monopols ielūkojamies smalkā simbolu valodā, kas vieno ikonu un tās veidotāju. Par garīgumu mākslā saruna ar ikonogrāfi Eviju Rudzīti.

Ilze Atardo Itālijā nokļuva mīlestības dēļ. Sevi viņa sauc par profesionālu latvieti un ir saņēmusi balvu "Gada cilvēks Latvijas diasporā". Par to, kā desmit gadus dzīvojot Itālijā Ilze stiprina latvisko identitāti, sniedz ieguldījumu diasporas izglītībā, kultūras dzīvē un sabiedrības informēšanā saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.

Ģimenes studija jautā, vai Goda ģimenes nosaukums un priekšrocības jāsaglabā vecākiem uz mūžu un vai šāda ilgtermiņa stratēģija varētu kuplināt daudzbērnu ģimeņu skaitu? 

Vērtē dzejniece un daudzbērnu mamma Ērika Bērziņa, Latvijas Universitātes asociētā profesore, sociālantropoloģei Aivita Putniņa, Sabiedrības integrācijas fonda Ģimeņu atbalsta programmu nodaļas vadītājs Lauris Liepiņš, kā arī iniciatīvas "Goda ģimenes statuss vecākiem uz mūžu - pateicība par ieguldījumu Latvijas tautas ataudzē" autori Armands Lisenko un Inta Laimiņa.

"Latvija šobrīd piedzīvo smagāko demogrāfisko krīzi tās pastāvēšanas vēsturē. Šādos apstākļos tieši daudzbērnu ģimenes ir galvenais valsts ataudzes dzinējspēks, jo trešie un ceturtie bērni veido apmēram ceturto daļu no visiem jaundzimušajiem. Tomēr pašreizējā sistēma ir netaisnīga pret vecākiem. Daudzbērnu ģimenes plāno dzīvi ilgtermiņā, iegādājas lielākus mājokļus un ietilpīgāku transportu, bet, tiklīdz vecākais bērns sasniedzis pilngadību, statuss tiek zaudēts un pēkšņi pieaug nekustamā īpašuma un transporta nodokļu slogs, lai gan ģimenes finansiālās saistības nekur neizzūd."

Tas ir fragments no iniciatīvas "Goda ģimenes statuss vecākiem uz mūžu - pateicība par ieguldījumu Latvijas tautas ataudzē" portālā "Mana balss".

Šī iniciatīva ir arī sarunas pamats. Sabiedrība to ir atbalstījusi, savākti vairāk nekā 10000 parakstu. Līdz ar to arī tā būs jāizskata Saeimā.