Es ar bailēm nenodarbojos! Tā par savu aktīvo dzīves veidu saka priekulniece Dace Rele. Ikdienā viņa strādā mežkopībā, bet brīvā laika nodarbēm viņai vajag nopietnu plānošanu – Zemessardze, medības, kalpošana babtistu draudzē Priekulē un ceļošana uz tuvākām un tālākām vietām. Ticība Dievam Dacei dod paļāvību, ka viss iecerētais izdosies, un viņa iet un dara.

Saruna norit Daces Reles darbavietā Kurzemes virsmežniecībā. Daces darbs Grobiņā ir 35 kilometru attālumā no mājām Priekulē. Tad arī radās ideja, ka šo ceļu varētu mērot ar riteni. Parastais minamais prasīja gan laiku, gan fizisku spēku, gan pēc tam vajadzēja dušu, lai sakoptos darba dienai.  

"Un tad man likās, ka tas [velosipēds] tā īsti nav piemērots, un tad sāku sapņot par to, ka man vajag elektrisko velosipēdu," skaidroja Dace Rele. "Un man tas laiks, ko pavadu ceļā, ir tikpat garš, cik es pavadītu laiku, kad es izietu no mājām, aiziet uz autobusa pieturu, atbrauktu uz darbu un atkal atnāktu līdz darbam. Es pat domāju, ka es nedaudz ietaupu laiku." 

Ziemā Dace nebrauc, bet gada siltajā laikā gan. Viņasprāt, tas ir labs veids, kā izkustēties un izvēdināt galvu. Kā nekā 75 kilometrus sanāk ik dienu nobraukt. Dace smej, ka ar savu piemēru rāda, ka ir dažādas iespējas, kā pārvietoties laukos. "Cilvēki vienmēr saka, ka laukos obligāti vajag mašīnu. Es vienmēr pierādu, redziet, man nav mašīnas un es ļoti labi dzīvoju."

Ar savu velosipēdu Dace mīl arī ceļot. Vispirms sākusi braukt pa Latviju, tad Lietuvu un tā pamazām, ceļš vedis tālāk. Viņa rēķina, ka ar riteni braukusi kādās 15 valstīs. 

"Kristus ir augšāmcēlies! Patiesi augšāmcēlies!"

Šie ir vārdi, ar kuriem arī mēs šo raidījumu gribējām turpināt. Šī vēsts atskan visā pasaulē.

Jā, mēs to esam dzirdējuši daudzas reizes dažādos kontekstos un katru gadu, un, protams, ka šie vārdi skan skaisti, tos mēs sakām viens otram. Un piekritīsiet, ka kaut kur dziļi sirdī tomēr arī mūsos mājo šī sajūta, ka tas vienkārši nav iespējams, ka kādā brīdī mēs beigtu eksistēt, ka mēs vienkārši tā pēkšņi vairs nebūtu. Tā ir neaptverama doma, un visa mūsu būtība īstenībā tai pretojās. Un arī visādu pierādījumu ir pietiekoši daudz. Ir cilvēku liecības tam, ka dzīve turpinās arī pēc aiziešanas. Mūsu apziņa nebeidzas, mūsu dvēsele turpina dzīvot, tikai citādāk. Bet, ja citādāk, tad kur un kā? 

Par to runājam raidījumā. Meklējam atbildes, jo jau kopš senatnes ir cilvēki meklējuši atbildes uz šo jautājumu, izvirzījuši dažādas teorijas. Iespējams, ka, ielūkojoties arī šajos meklējumos, mēs varēsim labāk saprast, ko cilvēcei ir atnesis Kristus. 

Raidījuma viesis ir Salaspils un Ogres katoļu draudzes prāvests priesteris Ilmārs Tolstovs. 

Psihoterapijas virzieni ir dažādi. Ko tieši nozīmē abreviatūra KBT un ko šis virziens sniedz klientiem un pacientiem, pētām raidījumā Vai tas ir normāli?. Skaidro psihoterapeits, kognitīvi beiheiviorālās psihoterapijas terapeits Jānis Grants un medicīnas doktors, ārsts - psihiatrs, psihoterapeits, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas terapeits Gints Polis.

Runājam par vienu no mūsdienās visplašāk izmantotajām psihoterapeitiskajām pieejām - kognitīvi biheiviorālā psihoterapija jeb KTB un kas tas īsti ir, ko nozīmē šī abreviatūra. Runājam arī par to, kā Latvijā šis virziens ir attīstījies, no kurienes tas ir atnācis pie mum. Daudzi noteikti par to būs dzirdējuši, bet ne vienmēr ir skaidrs, kas tad tas īsti ir, kā tas notiek praksē un vai tas var palīdzēt.

Raidījumā Šīs dienas acīm pieminām dažas Latvijai tuvākā un tālākā pagātnē nozīmīgas personības, kurām šīgada pirmajā pusē atzīmējamas apaļas jubilejas.

Pirmais no viņiem - izcilais jurists un politiķis, viens no pagājušā gadsimta pirmās puses pamanāmākajiem minoritāšu tiesību teorētiķiem ne vien Latvijas, bet arī Eiropas mērogā - Pauls Šīmanis. 17. martā apritēja 150. gadskārta kopš Paula Šīmaņa dzimšanas. Par viņu raidījumā bija saruna ar vēsturnieku, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes asociēto profesoru Raimondu Cerūzi.

Vēl pieminām Voldemāru Kalpiņu. No vienas puses, viņš pieder pie tiem, kuri savulaik atradās PSRS okupētās un anektētās Latvijas varas virsotnē. Laikā no 1959. līdz 1962. gadam Voldemārs Kalpiņš bija toreizējās Latvijas PSR kultūras ministrs, vienlaicīgi ieņemot arī gluži dekoratīvo republikas ārlietu ministra amatu. No otras puses, tieši ar Voldemāra Kalpiņa darbību kultūras ministra vietnieka un pēc tam ministra amatā saistās pēcstaļinisma perioda jeb tā sauktā Hruščova atkušņa liberalizācijas procesi Latvijas kultūras dzīvē. Ne velti Voldemārs Kalpiņš bija viens no tiem, kuri galu galā izrādījās nevēlami padomju režīmam un tika atstumti no nomenklatūras virsotnes. Šodien mēs viņus Latvijas vēsturē pazīstam kā nacionālkomunistus. 19. februārī apritēja 110. gadskārta kopš Voldemāra Kalpiņa dzimšanas. Par viņu savulaik bija saruna ar literatūrzinātnieku Andreju Grāpi.

Savukārt 28. martā savu 70. dzimšanas dienu svinētu dzejniece un tulkotāja Amanda Aizpuriete. Diemžēl jau trešo gadu Amandas vairs nav mūsu vidū. Viņa bija viena no spilgtākajām parādībām savā dzejnieku paaudzē. Viņas dzejas krājumi izdoti arī vācu, zviedru, somu, krievu un lietuviešu valodās. Amanda Aizpuriete bija raidījuma Šīs dienas acīm viešņa 2013. gadā, kad sarunas tēma bija krievu dzejnieks un dziesminieks Vladimirs Visockis. Ieklausīsimies Amandas balsī.

Spēlē piedalās Jānis Ozols, Dainis Mazkaļķis, Ainārs Feldmanis un Edgars Apse.