"Daba laba" saimnieku Reini Pižiku pazīst daudzi dabas piedzīvojumu meklētāji. Savulaik raidījumu vadītājs un aktīvs dabā gājējs Māris Olte viņu kronēja par Ances ķēniņu, jo Ances mežos pratis uzburt īpaši pasauli tiem, kuriem patīk atpūta dabā. Lietainā laika dēļ pagājušā vasara bija viena no sliktākajām sezonām Reiņa pieredzē. Reinis Pižiks izlēma, ja cilvēki nebrauc uz Anci, viņš brauks pie cilvēkiem. Rudenī uztaisīja stāvizrādi, pārbaudīja to uz Rīgas publiku un tagad, aprīlī, dosies tūrē pa visu Latviju. 

Reinis Pižiks jau 17 gadus strādā tūrismā un ikdienā satiek daudzus dažādus cilvēkus. Pie viņa uz Anci atbrauc gan bankas darbinieki, gan no bērnudārza, gan gatera strādnieki, gan dažādas radinieku kompānijas. Un tās spilgtākās epizodes ir palikušas Reiņa Pižika atmiņā.

"Tie joki visi ir no dzīves. Neviens nav aiziets mājās un izdomāts. (...). Tur reāli cilvēki no Kandavas atbrauc, noceļ laivas, viņi saka - "hei, kad tad mēs sitīs ģīmī tagad vai kad iekāps laivā". Ja ir kādi kandavnieki, viņi par šito smaida. Nu tā tas joku apjoms krājās, krājās."

Pirms diviem gadiem Reini Pižiku uzaicināja uzstāties Kuldīgā, un cilvēkiem esot paticis. Pēc tam piedalījies pāris uzņēmumu pasākumos, līdz pagājušā rudenī uzstājās ar divām izpirktām stāvizrādēm Rīgā.

Uzstāšanos Reinis raksturo kā pārkāpšanu sev pāri. Tas nav tas pats, kas plēst jokus pie ugunskura jautrā kompānijā. Uz skatuves jādomā, vai būs smieklīgi, vai sanāks, vai cilvēks sapratīs. Vienam pašam būt uz skatuves esot stresaini un nogurdinoši. Bet gandarījumu dod brīži, kad cilvēki stāstītos jokus saprot.

Savu uzstāšanās tūri Reinis Pižiks sāks Liepājā, joku dienā 1. aprīlī. Un pēc tam pa visu Latviju. Noslēgums būs 2. maijā, Ancē, Reiņa izlolotajā ģimenes uzņēmumā "Daba laba". Būšot gan joki, gan iespēja piedzīvot nesterilo dabu. Bez drošā iepakojuma, bet ar patiesu pieredzi.

Jānis un Artūrs ir kopā 13 gadus, un desmit no tiem pavadīti laulībā. Kad Jānis Artūru pirmoreiz uzaicināja uz randiņu, Artūrs teica nē. "Man nepatika iet uz randiņiem, negribēju ar cilvēku sarunāties šādā formātā," stāsta Artūrs. Tas Jānim bija neliels šoks, bet Artūram patika Jāņa neatlaidība, un abi turpināja regulāri tikties.

Jānim bija jāsaņemas bildinājumam. "Pēc pirmā randiņa aicinājuma pieredzes biju nenormāli satraucies," smejas Jānis, bet Artūram žests šķita ļoti skaists un drosmīgs. Abi apprecējās 2015. gadā Portugālē, lai gan juridiska spēka Latvijā laulībai nebija. Jāņa un Artūra attiecības un mīlestība nav "atvērta", bet viņi ir gatavi avantūrai. 

Latvijas Radio podkāsta "Normāla ģimene" vadītājas un idejas autores ir Marta Herca un Agra Lieģe-Doleżko, producente – Ieva Zariņa, redaktore – Justīne Savitska, skaņu režisors ir Ivo Tauriņš, skaņu operatori - Sendija Burka-Šaicanova un Ernests Valts Fjodorovs, foto un video nodrošina Daniels Joffe, vizuālo identitāti radīja Beāte Bērziņa, portāla LSM.lv satura redaktore ir Karīna Egliena. 

ASV un Izraēlas karam pret Irānu ir globālas sekas. Visā pasaulē izjūt naftas un dabasgāzes cenu straujo lēcienu, ko ir radījusi Irānas īstenotā Hormuza jūras šauruma blokāde. Nopietni apdraudētas ir arī minerālmēslu piegādes no Persijas līča valstīm, kas atsauksies uz pārtikas cenām. Taču līdz šim maz uzmanības ir pievērsts tam, ka caur Hormuzu pārējai pasaulei tiek piegādāts arī liels daudzums hēlija, ko izmanto medicīnā un augsto tehnoloģiju ražošanā. 

Viņš parādījās Latvijas Radio caur DJ skolu. Pamēģinājis sevi ēterā un producenta amatā, viņš nebaidās kāpt augstāk. Monopolā saruna ar Latvijas Radio 5 satura redaktoru Tomu Putniņu.

Tiesa: Regulējums par satura veidošanu mazākumtautību valodās LSM neatbilst Satversmei.

No 1. aprīļa stingrāki noteikumi elektrovelosipēdu un citu braucamrīku lietotājiem; nozare neapmierināta.

Jelgavas Tenholoģiju vidusskolas pavāri saņēmuši galveno balvu konkursā "Labākais skolu ēdinātājs Latvijā".

Noslēdzās Pasaules Tirdzniecības organizācijas  četru dienu sanāksme..

Latvijas hokeja izlase sāk gatavošanos pasaules čempionātam

Tas, kas mums, dzīvojot Latvijā, šķiet tik pašsaprotams, iebraucējam vai pašam latvietim pēc ilgākas prombūtnes var atklāties pavisam citās krāsās. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts ar vieglu pašironijas devu bruņojušies ielūkosimies savās latviskajās dīvainībās, kas pamanāmas tikai no atstatuma.

Uz šo sarunu mūs pamudināja nesen notikušais stāvizrāžu stāstu vakars, ko rīkoja biedrība "Ar pasaules pieredzi Latvijā", ar smaidu atklājot, ar ko saskaras cilvēki, pārceļoties no ārzemēm uz Latviju vai arī atgriežoties dzimtenē pēc ilgākas prombūtnes. Dažādi humora vai paradoksu pilni notikumi, stāsti par neveiklām situācijām, kultūršoku vai negaidītiem pārsteigumiem, nokļūstot Latvijā, par to runājam raidījumā. 

Sarunājas Anna Lūse, biedrības "Ar pasaules pieredzi Latvijā" vadītāja, Marta Vilka ir pa dienu ķīmiķe, vakaros - komiķe, brīvajā - laikā tūriste. Eiss Supriatna ir no Indonēzijas, studē Latvijas Universitātē, Latvijā dzīvo jau pusotru gadu, patstāvīgi mācās latviešu valodu, viņam patīk karaoke, Laura Reinika dziesmas un Latvijā dzied tikai latviski. Dainis Rijkuris ir sociālo mediju kontu @knowyourlatvians jeb "Pazīsti savus latviešus" veidotājs um Dace Micāne-Zālīte, repatriante, dzejniece, režisore, nu jāteic, arī komēdijseriāla "Sirdsmīļā Monika" viena no režisorēm.

Regulējums attiecībā uz Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) satura veidošanu mazākumtautību valodās neatbilst Latvijas pamatlikumam, lēmusi Satversmes tiesa. Lēmums nosaka, ka krievu valodas lietošanu sabiedriskajā medijā būtu jāierobežo, savukārt citu, skaitliski mazāko mazākumtautību valodu pārstāvniecību – jāpaplašina. Jaunā regulējuma izstrādei Saeimai ir dots apmēram gads, līdz 2027. gada 1. maijam. 

Sabiedriskajam medijam ir pienākums veidot saturu mazākumtautību valodās, taču esošais regulējums tomēr neatbilst Satversmei, jo nav nodrošināts atbilstošs līdzsvars starp trim Satversmē noteiktajiem valsts pienākumiem – aizsargāt latviešu valodu, mazākumtautību tiesības un valsts drošību. Tā secinājusi Satversmes tiesa. Tā norāda, ka valsts pienākumu apjoms attiecībā uz mazākumtautību tiesību nodrošināšanu ir atkarīgs no konkrētās mazākumtautības faktiskās situācijas valstī. Piemēram, no skaitliskā sastāva, valodas izplatības, mediju pieejamības un citiem apstākļiem.

Izskatāmajā lietā Satversmes tiesa konstatēja, ka krievu valoda Latvijas plašsaziņas līdzekļos ir pašpietiekama.

--

Satversmes tiesa lēmumu vērtē Latvijas Sabiedriskā medija valdes locekle Ieva Aile.

Noslēdzoties konkursam par labākajiem skolu ēdinātājiem Latvijā, Ģimenes studijā diskutējam, cik kvalitatīvu uzturu spējam nodrošināt bērniem mācību iestādēs un ko citi var mācīties no šīs jomas izcilniekiem.

Sarunājas sertificēta uztura speciāliste, konkursa "Labākais skolu ēdinātājs Latvijā" projekta vadītāja Guna Bīlande, Latvijas Ēdinātāju apvienības pārstāvis Jānis Meija, Līgatnes Jauno līderu vidusskolas direktore Saiva Vītola, Rīgas 34. vidusskolas direktores vietniece Darja Pallo un Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolas direktore Laila Roga.

Ar kustību "Bez partijām" un viņa ceļi šķīrās. Nu viņš ir nostājies partijas ar nosaukumu "Mēs mainām noteikumus" priekšgalā. Krustpunktā Lielā intervija ar Rīgas Jaunā teātra māksliniecisko vadītāju Alvi Hermani.