Izsmalcināti krāsu salikumi, ritmiski ornamenti un harmoniskas formas veido ļoti izteiksmīgu saspēli jaunajā izstādē ”Pasaules līkločos”, kas no 2. aprīļa būs skatāma Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Ar šo izstādi savas 60 gadu jubilejas svin divas tautas lietišķās mākslas studijas ”Rota” un ”Plastika”, kas darbojas kultūras un tautas mākslas centrā ”Ritums”. Izstādei izvēlēti darbi, kam iedvesma gūta, apceļojot pasauli. Latviskās tradīcijas tajos cieši savijas ar citu zemju iespaidiem. 

Visu izstādi vienojošais elements ir no visdažādāko krāsu dzīpariem austās jostas. Uz visām pusēm tās izplūst no izstādes centrā redzamās lielās lādes un izvijas cauri visai ekspozīcijai. Tās simbolizē „pasaules līkločus” , kas tieši vai netieši ienākuši arī mūsu tautas lietišķās mākslas darinājumos. Izstāde ir tautas lietišķās mākslas studiju ”Rota” un ”Plastika” kopdarbs, ar kuru tās svin savu 60. jubileju. 

Darbos ir iespaidi arī no Vācijas, Francijas, Portugāles, Rumānijas, Ungārijas, Meksikas, Indijas, Vjetnamas un vēl citām valstīm, bet – kā saka Džeima Kriķe – no latviskās būtības jau nekur neaizbēgsi, tāpēc arī tālais un citādais mūsu meistaru darbos kļūst par tuvo un savējo, jo to tomēr caurauž arī tieši mūsu mentalitātei raksturīgā krāsu, ritma un formu sajūta.

Studija ”Plastika” strādā ar ādu, un izstādē redzamas tās dalībnieku veidotās, ļoti smalki izstrādātās ādas jostas, somas, kārbas, lampu kupoli, rotas un citi darinājumi.

”Plastika” ir vienīgā Rīgā un viena no pavisam retajām studijām arī visā Latvijā, kas nodarbojas ar ādas māksliniecisko apdari. Džeima Kriķe to vada 40 gadu, un tādējādi turpina savu vecāku iesākto, kuri pirms tam bija ilggadēji studijas vadītāji. Šobrīd studijā darbojas 27 dalībnieki. Gados jaunu cilvēku esot maz, iespējams, tādēļ, ka mūsdienu straujajā laikā viņiem tā šķiet pārāk lēna un darbietilpīga nodarbe. Kad kāds pirmo reizi kaut ko mēģina uztaisīt no ādas, gandrīz nemainīgi viņam rodas viens jautājums:

Studija ”Rota” savukārt izstādē rāda austas, izšūtas un batikotas segas, austus, tamborētus un adītus galdautus, dažādās tehnikās radītus lakatus un citus tekstilmākslas darinājumus. Izstāde ir uzskatāms apliecinājums mūsu cilvēku apbrīnojamajam radošumam un meistarīgumam – uzskata Brīvdabas muzeja pārstāve Anda Skuja.

Izstāde ”Pasaules līkločos” Brīvdabas muzejā būs skatāma no 2. aprīla līdz 10. maijam.

Vairāku dienu vizītē Latvijā ierodas Moldovas prezidente Maija Sandu. Raksturojot noskaņu Moldovā, Latvijas vēstnieks Moldovā Edgars Bondars teic, ka šīs valsts iedzīvotāji jūtas piederīgi Eiropai. Un šī valsts ievērojami saskārusies ar apdraudējumu savās vēlēšanās.

Nolūkā mazināt birokrātiju Latvijas Radio rīcībā nonācis kāda uzņēmēja ierosinājums samazināt darba algas atskaites, kas jāiesniedz vairakkārt un apgrūtinot darbu. Valsts ieņēmumu dienestā saka – šīs atskaites ir divi atšķirīgi pārskati un tos nevar apvienot. Vai šo kā problēmu saskata arī darba devējus pārstāvošās organizācijas, vai to var mainīt un kā to vērtē Birokrātijas atmešanas darba grupā?

Par ieceri mazināt atskaišu iesniegšanu valsts iestādēs tiek diskutēts jau ilgstoši. Arī Birokrātiskā sloga mazināšanas rīcības grupas jeb Birokrātijas atmešanas grupas (BAG) viens no mērķiem ir mazināt administratīvo slogu valsts pārvaldē.

Viens no ierosinājumiem – samazināt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniedzamo atskaišu daudzumu.

"Uzņēmumam katru mēnesi ir jāiesniedz darba algas atskaites, un katru reizi visi darbinieku dati ir jāievada no jauna, lai gan darbinieki tiek reģistrēti EDS un tātad sistēmā jau ir. Turklāt reizi gadā ir jāiesniedz vēl viena atskaite par fiziskām personām izmaksātajām summām, kur atkal ir jānorāda aprēķinātās algas. Tas viss katru reizi ir jāraksta no jauna, kaut arī VID šī informācija jau ir. Tas paņem daudz laika, ko citādi varētu izmantot biznesa attīstīšanai."

Šādu ierisinājumu mums atsūtījis kāds uzņēmējs, daloties ar savu pieredzi par nejēdzīgo birokrātiju.

Valsts ieņēmumu dienesta Fizisko personu nodokļu daļas galvenā nodokļu inspektore Sandra Podniece skaidro, ka darba devēja ziņojums un paziņojums par fiziskai personai izmaksātām summām nav viens un tas pats.

Rīt, 1. aprīlī, jokos un izjokos visi, bet tie, kuriem humors ir daļa no darba, caur jokiem mēdz stāstīt būtisko. Monopolā saruna ar pedagoģi un daļu no improvizācijas teātra "Divas" – Aneti Bendiku.

Pirmo reizi iedzīvotāji Latvijā saņēmuši šūnapraides paziņojumu par apdraudējumu Latvijas gaisa telpā.

Igaunijas gaisa telpā aizvadītajā naktī ielidoja vairāki droni, un uz apdraudējumu reaģēja arī NATO patrulēšanas misijas iznīcinātāji.

Valdība vērtē ieceri ieviest solidaritātes maksājumus degvielas tirgotājiem, lai ierobežotu degvielas cenu kāpumu.

Latvijas Banka kā šī gada prioritātes izvirzījusi pieejamu un drošu finanšu vidi, kā arī aktīvāku iesaisti valsts ekonomiskajos lēmumos.

Latvijas vīriešu futbola izlasei šovakar gaidāma šī gada atbildīgākā spēle, kuras likme ir vieta nākamās sezonas Nāciju līgas C grupas turnīrā.

Attīstība, konkurētspēja un inovatīvs finanšu sektors – tādi ir Latvijas Bankas šī gada mērķi. Par prioritātēm tā izvirzījusi pieejamu un drošu finanšu vidi, kā arī aktīvāku iesaisti valsts ekonomiskajos lēmumos.

Centrālā banka vēlas veicināt jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu, stiprināt konkurenci un vienkāršot regulējumu, vienlaikus attīstot mūsdienīgus maksājumu risinājumus, tostarp digitālo eiro. Par Latvijas Bankas plāniem šodien sprieda arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijā. Deputāti gan norāda, ka iecerēs pietrūkst ciešākas sadarbības ar citām institūcijām, kā arī lielākas dinamikas un vēlmes mazināt valsts izdevumus. 

Latvijas Banka šogad plāno piesaistīt jaunus tirgus dalībniekus un nodrošināt ātru un efektīvu licencēšanas procesu. Šobrīd 31 uzņēmums ir konsultāciju stadijā, 16 – licencēšanas procesā, bet kopumā uzraudzībā ir vairāk nekā 200 finanšu tirgus dalībnieku. Paredzēts izsniegt vismaz divas jaunas licences.

Banka pārņēmusi arī 39 nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzību, lai mazinātu sadrumstalotību un labāk aizsargātu patērētājus. Vienlaikus pilnveido regulējumu specializētām kredītiestādēm – šobrīd trīs uzņēmumi par šo iespēju interesējoties.

Liela uzmanība pievērsta arī mūsdienīgiem maksājumu risinājumiem. Tiek paplašināta Elektroniskā klīringa sistēma, kur jau darbojas 25 maksājumu un e-naudas iestādes, tostarp ārvalstu uzņēmumi, bet vairāki ir procesā vai konsultāciju stadijā. Kā arī attīstīti digitālā eiro pilotprojekti, tostarp depozītu tokenizācijas jomā. Turpinās darbs arī pie hipotekāro kredītu vērtspapīrošanas, lai veicinātu konkurenci mājokļu kreditēšanā un attīstītu kapitāla tirgu.

Plānots arī pārskatīt pensiju 2. un 3. līmeņa pārvaldību un ieguldījumu nosacījumus, lai palielinātu ienesīgumu un samazinātu izmaksas.

Otra būtiska prioritāte ir finanšu pakalpojumu pieejamība reģionos. Latvijas Banka uzsver, ka tiek stiprināts banku pakalpojumu tīkls ārpus Rīgas, tostarp nodrošinot pastāvīgas apkalpošanas vietas un alternatīvus risinājumus 11 pilsētās.

Tiek strādāts arī pie kredītu pieejamības uzlabošanas, ļaujot krājaizdevu sabiedrībām kreditēt uzņēmumus, un jau dots pirmais šāda veida saskaņojums.

Uzlabojumi veikti arī apdrošināšanas jomā, lai atlīdzību saņemšana būtu vienkāršāka un saprotamāka.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna publicistu un politisko procesu komentētāju Māri Zanderu par Ungārijas vēlēšanām un iespējamām priekšvēlēšanu tēmām Latvijā, elektorāta izvēlēm, autoritārisma riskiem un ģeopolitisko kontekstu.

Vēlēšanu kampaņa Ungārijā. Kāds sakars mums ar to? Publicists Māris Zanders pagājušajā nedēļā portālā "Satori" rakstīja arī, ka tuvāko mēnešu laikā mēs no Saeimas deputātu amata kandidātiem daudz dzirdēsim par nākotni - latviešu nācijas, Latvijas valsts, Eiropas civilizācijas, Piena ceļa galaktikas. Bez ironijas viņš rakstīja: "Neko jēdzīgu tur negaidīt." 

Tomēr kādā ziņā Saeimas vēlēšanu kampaņa ir sākusies jau šobrīd? Kas ir tās tēmas un iespējamie scenāriji, par to sarunu raidījumā ar publicistu Māri Zanderu.

Cik lielā mērā, tavuprāt, vēlēšanas vai vēlēšanu kampaņa šobrīd, kas notiek Ungārijā, mums norāda uz veidiem vai paņēmieniem, par ko būtu jādomā, kādā veidā notiek vai veidojas Krievijas ietekme uz vēlēšanām, piemēram, Latvijā? Vai mēs jau redzam kaut kādus iespējamos scenārijus?

Māris Zanders: Vēl nē. Es arī ceru, ka tik netīri tā kampaņa nebūs, kā Ungārijā. Godīgi sakot, mēs esam labākā situācijā nekā ungāri, jo mums autoritārs režīms vēl nav. Viņš būs pēc vēlēšanām.

Iespējams, var rasties pēc vēlēšanām.

Māris Zanders: Es domāju, ka tur ir diezgan droši, ka tā būs.

Protams, ka Ungārijā arī konteksts ir cits. Piemēram, mums nav nācijas, kas dzīvo blakus valstīs un stingri balso par valdošo partiju, kā tas ir Ungārijā. Ungāri ir Rumānijā un Serbijā. Vojvodinā ir stingri Orbana atbalstītāji, kam ir savi iemesli. Mums tādu nav, un līdz ar to it kā tieši paralēles nevajadzētu vilkt. Bet tas, ka, teiksim, imigrācijas stāsts varētu būt, domāju, jā, tā ir paralēle.

Mēs varam domāt, ka Ukrainas jautājums Latvijas vēlēšanu kontekstā nerastos. Vai radīsies arī jautājums par Ukrainu, kā motivēt vēlētājus?

Māris Zanders: Es domāju, ka nevienam vēl šajā vēlēšanu ciklā mute neveras vaļā, lai teiktu, ka pie visa vainīga Ukraina. Kaut kādas nianses droši vien ir par to, ka varētu būt, ka nevajag dedzināt tiltus ar kaimiņu, kurš tepat būs un nekur neliksies. Ģeogrāfija ir nepielūdzama, un tāpēc Krievija ir jānosoda, bet nav jādara kaut kādas lietas. Grūti iedomāties tik radikālu pavērsienu. Turklāt viņš arī nav īsti nepieciešams.

Tu esi rakstījis arī par to, ka tas ir un reizē nav paradokss, kāpēc šāds režīms Ungārijā vai Slovākijā varēja rasties. Mums ļoti bieži šī Višegradas trijstūra dažādība nav līdz galam saprotama un raisa izbrīnu. Kāpēc Baltija ir demokrātiskāka nekā valstis, kuras neatradās tādā tiešā ne totalitārā, ne autoritārā režīma ietvaros?

Māris Zanders: Domāju, ka tur arī lielas atšķirības, jo Fico būtībā ir vienkārši oportūnists, principā viņa partija nav atteikusies no tā, ka viņi sociāldemokrāti. Tas viņam netraucē sadarboties ar pilnīgi labējiem nacionālistiem. 

Orbāna gadījums varētu būt atšķirīgs. Es domāju, ka tur ir kaut kādas personīgās īpašības. Pēc tam, kad viņš zaudēja uz laiku varu 21. gadsimta sākumā, esmu lasījis, ka cilvēki, kas ir apgrozījušies Ungārijas politikā [rakstīja], ka viņš tā arī teicis, ka otrreiz vairs šitādu kļūdu nepieļaus, ka viņš zaudē varu. Tas nosaka viņa stilu, personīgas īpašības nosaka, ka viņš ne par ko negrib zaudēt varu.

Būtībā Orbāna otrā atnākšana pie varas, kura nav beigusies, un es domāju, ka arī nebeigsies, iezīmējas, piemēram, ar to, ka, ja līdz tam bija kaut kāds konsensus, ka 1956. gada sacelšanās ... tur ir skaidrs.

Pieļauju, ka daudzus cilvēkus tas mulsina, kā var būt, ka ungāri, kuri ar ieročiem rokās cīnījās pret PSRS, viņi tagad ir tik prokremliski? 

Orbāna cilvēki un aprindas, arī akadēmiskās, sāka iesakņot viedokli, ka arī ar 1956. gadu nav tik vienkārši, ka ir bijušie komunisti, kas vienkārši ir "piesmērējušies". Tie ir nepareizie revolucionāri un pareizie nav celti pietiekoši saulītē un gaismā. Viņi spēja šo savu nacionālo mītu samainīt. Ja kāds prasa, kā jūs varat atbalstīt Putinu, ja jums tāda vēsture, atbilde ir - droši vien tā ir, kā jūs sakāt, bet īstenībā 1956. gada revolūciju nozaga komunisti. Tagad tie komunisti atkal grib nākt pie varas. Tur ir ar Ungārijas vēsturi saistītas lietas, es domāju, diezgan stingri. Atšķirībā no Slovākijas.

Kas notiek, ja Orbāns zaudē vēlēšanās? Kādā mainās situācija arī Eiropas Savienības kontekstā un ģeopolitiskās arhitektūras kontekstā, ņemot vērā tās problēmas, kuras līdz šim bija Eiropas Savienībai ar Ungāriju.

Māris Zanders: Skaidrs, ka nebūtu tāda retorika varbūt pret Ukrainu un tādas izdarības, kā inkasatoru mašīnu nolaupīšana. Bet es domāju, ka tik ātri tur vienalga nekas nemainīsies, jo šis cilvēks un tie, kas viņam apkārt, ir pie varas jau vairāk nekā 10 gadus. Ja ir runa par jaunām atomelektrostacijām, kas ar Krieviju saistītas; ja ir runa, piemēram, par dzelzceļa līniju, kas savieno Ungāriju un Serbiju, ko ceļ ķīnieši, tādas lietas, pat ja mainās vara, nevari... Mēs "Rail Baltica" arī nevaram atcelt. Tu jau nevari pateikt, ka tagad Orbāns vairs nav pie varas, mēs šos ģeopolitiski strīdīgos lielos projektus "kancelejam". Vai mēs vairs neļaujam ķīniešiem celt elektrobateriju automobiļiem rūpnīcu. Tāpēc es

domāju, ka tur ilgu laiku nekas nemainīsies. Vienīgi retorika nebūs tik dramatiska. Skaidrs, ka nebūs arī varbūt tāda plēšanās ar pārējām Eiropas Savienības valstīm. Kas jau arī ir labi.

Drīzumā startēs izglītojošs projekts "Mūsu apģērba otrā dzīve", un tā mērķis ir palīdzēt bērniem un jauniešiem labāk izprast apģērba dzīves ciklu, lai pieņemtu atbildīgākus lēmumus par to, ko darīt ar drēbēm, kas vairs nav nepieciešamas. Vai iespējams bērnu un pusaudžus pasargāt no ātrās modes lamatām? Kā viņus izglītot par tekstila atkritumu apjomu un ietekmi uz vidi. Vai patērnieciskuma pārņemtā sabiedrībā pastāv izredzes šo mainīt?

Ģimenes studijā diskutē Ance Jaks, biedrības "Taureņa efekts" pārstāve, Dace Akule, biedrības "Zaļā brīvība" vides eksperte, Kārlis Lakševičs, sociālantropologs, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētnieks, un Ilona Valaine-Blekte, Šūšanas un konstruēšanas pulciņa skolotāja Rīgas Tehniskās jaunrades namā "Annas 2".

ASV prezidenta Donalda Trampa teiktais, ka viņš vairs neredz vajadzību nākt palīgā NATO valstīm drošības sajutu nevairo. Notikuši arī jau vairākkārtēji dronu incidenti pie mums un kaimiņvalstīs. Lai gan tie lielākajā daļā gadījumu, cik izdevies pārbaudīt, bija Ukrainas droni, kas sūtīti uzbrukumā Krievijai, tomēr deva iespēju pārbaudīt mūsu aizsardzības spējas un arī civilās aizsardzības sistēmas darbību, saskaroties ar šāda veida apdraudējumu. Jāteic, ka arī starptautiskā situācija raisa jautājumus, jo karš Irānā ietekmējis ne tikai NATO sabiedroto attiecības, bet arī Krievijas iespējas papildināt savu kara budžetu. Pēc visiem pēdējiem notikumiem, kas risinās un pasaulē, cik gatavi esam dažādiem potenciālajiem apdraudējumiem?

Krustpunktā diskutē Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere, VUGD priekšnieka vietnieks ģenerālis Jānis Grīnbergs, NATO daudznacionālās divīzijas "Ziemeļi" komandiera vietnieks brigādes ģenerālis Ilmārs Lejiņš un biedrības "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai" direktore Inese Vaivare.