Why do young Ukrainian professionals who have studied and worked abroad choose to return home during wartime? This episode tells the story of the “Create Ukraine” initiative, which encourages Ukrainians from the diaspora and those with international experience to get involved in public administration, as well as the personal choice to return to a country that continues to build its future even as the war goes on.

Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs

Kāpēc jauni ukraiņu profesionāļi, kuri studējuši un strādājuši ārzemēs, kara laikā izvēlas atgriezties dzimtenē? Šajā epizodē stāsts par iniciatīvu “Create Ukraine”, kas aicina diasporas un starptautisku pieredzi guvušus ukraiņus iesaistīties valsts pārvaldē, kā arī par personisko izvēli atgriezties valstī, kurā paralēli karam turpina būvēt savu nākotne.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs

Eiropas reakcijai un analīzei par situāciju ar Irānu bija jābūt jau iepriekš, nevis tagad, kad visa starptautisko attiecību sistēma ir sabrukusi, - tā uzskata bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs un jūras dronu ražošanas uzņēmuma vadītājs Jānis Garisons.

Jautāts par Trampa izteikumiem, ka ASV apsver iespēju izstāties no NATO, kā arī to, ka mērķi Irānā sasniegti un viņš dodas prom, un aicinot sabiedrotos nodrošināt kuģošanu Hormuza šaurumā, Garisons nrādīja, ka jārēķinās ar reālpolitiku.

Imanta Ziedoņa muzejs šodien, 2. aprīlī,  uzsāk jaunu notikumu sēriju muzeja Rīgas filiālē, kuras laikā iepazīstinās ar interesantiem un maz izrādītiem krājuma priekšmetiem. Lieldienu noskaņās kā pirmajai kārta būs Imanta Ziedoņa unikālajai dekoratīvo olu kolekcijai. To veido 75 koka un dabīgās olas, ko apgleznojuši dzejnieka laikabiedri. Viņu vidū arī labi pazīstamas kultūras personības.

Šodien muzejā ikvienam būs iespēja kolekciju apskatīt, kā arī kopā ar folkloristiem izzināt un apgūt Lieldienu rituālus.

Elizabete Pavlovska-Lūre: Man liekas, viena no amizantākajām ir Raimonda Paula apgleznotā ola. Varbūt, Eva, tu vari parādīt, kura tā ir?

Eva Mičereva: Jā, tā ir šī! 

Ziedoņa muzeja vadītāja Elizabete Pavlovska-Lūre un krājuma glabātāja Eva Mičerevska vaļā vērušas divas kastes ar kolekcijas olām, to vidū Raimonda Paula veikums izceļas ar lakonismu un minimālismu.

Koka olas īstos mākslas darbos pārvērtuši Džemma Skulme, Vitolds Kucins un Jāzeps Pīgoznis.

Kolekcijā ir arī vairākas paša Imanta Ziedoņa apgleznotas olas, viena no tām veltīta dzīvesbiedrei Ausmai Kantānei, saņemot Latvijas PSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces balvu. Daļai olu apgleznojumu autori nav zināmi, bet vēl nav atmesta cerība vismaz dažus no tiem noskaidrot.

Kopumā kolekcijā ir trīs kastes, bet trešā netiks celta ārā, ar to jāapietas sevišķi uzmanīgi, jo tajā atrodas apgleznotas dabīgās olas, gan izpūstas, gan vārītas un laika gaitā izžuvušas.

Unikālās kolekcijas izrādīšana būs pirmais pasākums notikumu sērijā, kuras mērķis ir daudz vairāk iedzīvināt tieši Ziedoņa muzeja Rīgas filiāli.

Notikumu sērijas pirmais pasākums notiks šodien četros pēcpusdienā Sporta 2 kvartālā. Vispirms muzeja filiāles telpās būs iespēja apskatīt Ziedoņa dekoratīvo olu kolekciju, un pēc tam doties iekšpagalmā, lai kopā ar folkloristiem izzinātu un apgūtu Lieldienu rituālus.

Vai Latvijā mēs protam reklamēt sevi? Par to, cik mainīga ir reklāmas industrija Monopolā saruna ar "Latvian Art Director’s Club" vadītāju un festivāla "AdWards 2026" direktori Ināru Šumeiko.

Lai izmantotu jebkurus koplietošanas transportlīdzekļus, cilvēkiem, sākot ar šodienu, 1. aprīli, ir obligāti jāizpilda reakcijas tests pakalpojuma sniedzēja mobilajā lietotnē. Šādas kārtības mērķis ir ierobežot tādu transportlīdzekļu izmantošanu reibumā un paaugstināt drošību uz ielām un ietvēm. Uzņēmējiem gan šīs regulējums rada pārsvarā negatīvas emocijas - testa izstrāde, integrēšana un uzturēšana maksā dārgi, un, viņuprāt, nerisina problēmu pēc būtības, apdraudot mikromobilitātes vispārējo jēgu - iespēju ātri izīrēt transportu un tikt tur, kur vajag. 

Reakcijas testa pildīšana no šodienas ir obligāta pirms jebkuru koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas, tas attiecās gan elektroskrējriteņiem, gan uz automašīnām, gan arī uz parastiem un elektrovelosipēdiem, un tā tālāk. Atšķirībā no vairākām citām valstīm, tests jāpilda jebkurā dienā un diennakts laikā, pirms katra brauciena. Vairākās citu valstu pilsētās tas ir jādara tikai nedēļas nogalēs, tā tas notiek Helsinkos, Oslo, Dublinā un Briselē.

Uzņēmēji norāda arī uz vairākiem riskiem saistībā ar jaunu risinājumu – piemēram, tas var radīt problēmas veco telefonu modeļu lietotājiem. Veiksmīgai testa pildīšanai var traucēt arī, piemēram saplīsis ekrāns, stiprs lietus vai liels aukstums ārā. Pastāv arī dažādi testa apiešanas veidi un citas problēmas, saka "Bolt Drive" vadītājs Latvijā Edvīns Kažoks.

Katram uzņēmējam testi atšķiras. Piemēram, automašīnas izīrēšanas "Bolt" lietotnē uz ekrāna parādās luksofors, un uz to ir ātri jāuzspiež, kad iedegās gaismas. Ja laikus to izdarīt neizdodas, var mēģināt vēl divas reizes. Skrejriteņiem šis tests ir atšķirīgs – ir laikus jāuzspiež uz vairākiem attēliem, kuri parādās ekrānā.

Latvijas Radio uzrunāja vairākus elektroskrejriteņu lietotājus Rīgas centrā, kuri teikuši, ka viņiem nekādu problēmu ar testa izpildi nav radies.

Rēzeknes novada Silmalas pagastā šodien atrastas patlaban nezināmas izcelsmes drona atlūzas, informē Valsts policija.

Saeima noraida opozīcijas prasīto aizsardzības ministra Sprūda demisiju saistībā ar dronu incidentiem.

Apreibinošu vielu reakcijas testi tagad jāpilda pirms katra brauciena ar koplietošanas transportlīdzekli.

NASA šonakt sāks misiju uz Mēnesi.

Vairāku dienu vizītē Latvijā ieradusies Moldovas prezidente Maija Sandu

Kamēr skaidrības, kas tālāk notiks Tuvajos Austrumos, sākam ar ziņu apkopojumu no turienes. ASV prezidents Donalds Tramps turpina runāt par drīzām karadarbības beigām, tajā pašā laikā draudot īstenot Irānā sauszemes operācijas. Pašās Savienotajās Valstīs viņa politika kļūst arvien nepopulārāka.

Ungārijā jau pēc divām nedēļām būs parlamenta vēlēšanas. Spriedze ar partneriem Eiropas Savienībā pieaug, un Briselē neslēpj, ka Viktora Orbāna atkārtotas ievēlēšanas gadījumā meklēs risinājumus, kā mazināt viņa destruktīvās rīcības ietekmi uz kopējo Eiropas politiku.

Spriedze pieaug arī Čehijā, kur daļā sabiedrības vairojas neapmierinātība ar Andreja Babiša vadītās valdības darbu. Nedēļas nogalē Prāgas ielās izgāja simtiem tūkstoši protestētāju.

Aktualitātes komentē vēstures zinātņu doktors Ojārs Skudra un portāla LSM.lv ārzemju ziņu redaktors Ģirts Kasparāns.

Irānas kara ratiem ieripojot otrajā mēnesī, konflikta iespējamais fināls joprojām paliek sprādzienu dūmos tīts. Savienoto Valstu un Izraēlas aviācija kopš karadarbības sākuma esot veikusi pavisam 11000 triecienu pa Irānas teritoriju, šobrīd aktuālākie mērķi esot ieroču ražotnes un noliktavas. Tikām arī irāņu raķetes un lidroboti turpina trāpīt mērķos Irānas kaimiņvalstīs otrpus Persijas līcim.

Vakar, 31. martā, tika ziņots, ka debesīs virs islāma republikas pirmoreiz parādījušies amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji B52. Tas, acīmredzot, ir mājiens Teherānai, ka Donalda Trampa draudi bombardēt elektrostacijas un nu jau arī ūdens atsāļošanas iekārtas ir ņemami nopietni. Šobrīd ultimāta izpildes termiņš teorētiski pagarināts līdz 6. aprīlim, turpinās Pakistānas un citu reģiona valstu vidutājības mēģinājumi, bet nekas neliecina par ajatollu režīma gatavību piekāpties viņiem izvirzītajām prasībām. Netiek izslēgta arī iespēja, ka Teherānā nav tik viegli organizēties kādam sarunu procesam, jo daudzi agrākie varas nesēji ir likvidēti, bet atlikušie baidās pulcēties lielākā sastāvā, lai nekļūtu par kārtējā gaisa trieciena mērķi.

Irānai izvirzīto prasību galvenie punkti ir Hormuza blokādes pārtraukšana, pilnīga atteikšanās no urāna bagātināšanas, nozīmīgi ierobežojumi ballistisko raķešu skaitam un darbības rādiusam un atbalsta pārtraukšana Irānas satelītspēkiem reģionā – kustībām „Hamās”, „Hezbollah” un Jemenas hutiešu nemierniekiem.

Tikām vakar, sarunā ar žurnālistiem Baltajā namā, prezidents paziņojis, ka Savienotās Valstis izbeigšot karadarbību, kad būšot skaidrs, ka Irāna vairs nav spējīga izgatavot kodolieročus, pie tam kāda vienošanās ar Teherānas režīmu šādā gadījumā neesot obligāti nepieciešama. Savukārt „TruthSocial” ierakstā, uzrunājot NATO sabiedrotos, Baltā nama saimnieks paudis, lai šie paši saņemoties drosmi un ejot atbloķēt Hormuza šaurumu – amerikāņi viņu vietā to nedarīšot. Tā nu tagad globālajā publiskajā telpā aktīvi tiek apspriesta iespēja, ka Savienotās Valstis varētu pamest pusratā visu, kas ievārīts, lai Persijas līča un Eiropas partneri, tā sacīt, mēģina izstrēbt.

Tikmēr pašās Savienotajās Valstīs un arī šur tur citur pasaulē 28. martā risinājās akcija „Nē karaļiem 3”, kad, pēc organizētāju ziņām, 3300 demonstrācijās piedalījās pavisam astoņi līdz deviņi miljoni protestētāju, kas varētu būt vēsturisks rekords. Tiek ziņots, ka protestu ģeogrāfija izvērsusies arī tradicionāli republikāniskajās pavalstīs un ārpus lielajiem urbānajiem centriem, apliecinot, ka arī tur spēkā pieņemas nepatika pret administrācijas politikas izpausmēm – pašreizējo karu, kas izraisījis cenu kāpumu, imigrantu ķērāju patvaļu, kam jau ir upuri, un visu pārējo, kas tiek raksturots kā neadekvāta varas lietošana un virzīšanās uz autoritārismu.

Sestdien, 28. martā, Prāgā, Letnas parkā, pulcējās kārtējā daudzskaitlīgā demonstrācija. Pasākuma rīkotāju, kustības „Miljons mirkļu demokrātijai” iepriekš lēstie četrsimt tūkstoši gluži nē, bet vairāk nekā divsimt tūkstoši noteikti. Iemesls ir Čehijas sabiedrības daļas neapmierinātība ar pagājušā gada nogalē izveidotās premjera Andreja Babiša valdības un tās pārstāvētā parlamenta vairākuma politiku.

Babiša labēji populistiskā partija ar nosaukumu „JĀ 2021” pagājušā gada oktobra vēlēšanās ieguva nepilnus 35% balsu un lielāko parlamenta frakciju. Valdības izveidē bloķējoties ar galēji labējiem nacionālistiem, partiju „Brīvība un tiešā demokrātija” un tāpat labējo un populistisko „Automobilisti paši sev”, kuras kredo, kā liecina nosaukums, ir auto īpašnieku intereses.

Viena no protestus izraisījušajām koalīcijas iecerēm ir sabiedrisko raidorganizāciju finansēšanas modeļa maiņa, atceļot līdzšinējās abonēšanas maksas, kas, protams, ir pa prātam daļai sabiedrības. Tā šie mediji kļūs atkarīgi no varas finansiālas labvēlības un tos var mēģināt pakļaut politiskai kontrolei vai vājināt un marginalizēt, kā tas jau noticis kaimiņvalstī Slovākijā. Tur pēc premjera Roberta Fico valdības reformām sabiedriskās televīzijas auditorijas daļa ir sarukusi līdz nepilniem 12 procentiem, kamēr populārākajam komerckanālam tā ir lielāka par 30 procentiem, otram populārākajam – lielāka par 20 procentiem.

Citi protestu motīvi ir plānotā atbalsta samazināšana Ukrainai, tendence konfrontēt ar Briseli bēgļu politikas un vides politikas jautājumos, gatavotais ārvalstu aģentu likums, kas paredzētu ārvalstu finansējumu saņemošām nevalstiskajām organizācijām obligātu reģistrēšanos.

Vēl viens sabiedrību saniknojis parlamenta vairākuma solis ir imunitātes noteikšana premjeram Babišam un parlamenta apakšpalātas priekšsēdētājam Tomio Okamuram. Pret Babišu šobrīd izvirzītas apsūdzības lietā par krāpnieciskām darbībām ar Eiropas Savienības subsīdijām apmēram divu miljonu eiro apmērā, savukārt pret Okamuru – par naida runu. Tomēr šobrīd nešķiet, ka pie varas esošie grasītos piekāpties sabiedrības spiedienam. Valdošo partiju reitingi, salīdzinot ar vēlēšanu laiku, nav īpaši kritušies, un Babišs un viņa līdzgaitnieki var noraudzīties uz protestētājiem kā uz skaļu mazākumu. Viņa valdības drošie balsti šobrīd ir laucinieki, pensionāri, seniori, mazāk izglītotā un sociāli mazāk nodrošinātā sabiedrības daļa, kurā zeļ nepatika pret imigrantiem, Eiropas zaļo kursu un visādiem „progresīvajiem”.

Ungārijas līdera Orbāna un viņa demokrātiju traumējošā režīma īpaši „siltās jūtas” pret Kremli jau sen nevienam nav nekāds noslēpums, taču nesen atklājušās detaļas liecina, ka šīs attiecības ir bijušas nepiedienīgi karstas. Gadiem ilgi par runāto Eiropas Savienības ārlietu ministru sēdēs Vladimirs Putins, domājams, nereti ir uzzinājis agrāk nekā dažs labs savienības valsts galva. Viņa informators bijis Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto, kurš agresorvalsts ārlietu resora vadītājam Lavrovam operatīvi zvanījis šo sanāksmju pārtraukumos. Tagad, kad šī nelāgi dvakojošā patiesība beidzot uzpeldējusi izdevumā „Washington Post”, atklājas, ka citu valstu ministriem bijusi vismaz diezgan skaidra nojauta par Budapešatas kolēģa infonoplūdēm. Tāpēc jau kopš kāda laika iedibinājušies šaurāki formāti, kuros apspriest svarīgākos drošības jautājumus bez Ungārijas: t.s. Veimāras formāts – Vācija, Francija un Polija; E3 formāts – Vācija, Francija un Lielbritānija; E4 – visas četras iepriekšminētās valstis; līdzīgi savu tradicionālo formātu šim nolūkam sācis izmantot Ziemeļvalstu un Baltijas astotnieks.

Vakar. 31. martā, jaunas krāsas Ungārijas ārlietu dienesta un visa Budapeštas valdošā režīma ārpolitiskās degradācijas stāstam pievienoja ungāru neatkarīgā izdevuma „VSquare” publikācija, tapusi sadarbībā ar vēl vairākām izmeklējošās žurnālistikas komandām, tai skaitā „Delfi Estonia”. Izrādās, Ungārija pēc Kremļa lūguma atsvabinājusi no Eiropas Savienības sankcijām vairākas personas, tai skaitā uzbeku izcelsmes Krievijas oligarha Ališera Usmanova māsu. Procesam piesaistīta arī Slovākija, tomēr ar pašu Ališeru, kā arī vēl vienu krievu oligarhu Mihailu Fridmanu šis gājiens nav izdevies. Pasūtījumu no Sergeja Lavrova pieņēmis, jau atkal, Sijārto.

Visas šīs atklāsmes nāk Viktora Orbāna valdīšanai visneveiksmīgākajā brīdī – tieši pirms 12. aprīlī paredzētajām vēlēšanām, kad varas partija „Fidesz” reitingos acīmredzami atpaliek no galvenā konkurenta – jaunā politiskā spēka „Tisza”. Uz skandālu režīma vadoņi reaģējuši īsti savā garā: Sijārto paziņojis, ka šāda sazvanīšanās starp ārlietu resora vadītājiem esot parasta lieta, bet pēc tam viņš, Orbāns un citi valdības pārstāvji mēģināja pavērst situācijas vērtējumu pretējā virzienā, ceļot brēku par to, ka ministra telefonsarunas pārtvertas. Pret „VSquare” žurnālistu Sabolču Paņi ierosināta krimināllieta par spiegošanu Ukrainas labā. Savukārt, kā aizvakar vēstīja izdevums „Politico”, Briselē jau gluži atklāti spriež, kā neitralizēt Orbāana faktoru, ja šis autoritārists paliks pie varas arī pēc 12. aprīļa. Tiek apcerētas dažādas iespējas, sākot ar „dažādu ātrumu Eiropas” modeļiem, beidzot ar hipotētisku Ungārijas izslēgšanu no savienības. Tiesa, neviens no šiem variantiem nav viegli un vienkārši īstenojams.

Sagatavoja Eduards Liniņš.

Kas ir masalas un kāpēc to izplatību saucam par uzliesmojumu? Kādi ir ir riski, ja ar šo infekcijas slimību saslimst, un kā gūt pārliecību, ka esam drošībā, ja potēšanas pase kādam vienkārši pazudusi?

Ģimenes studijā diskutē bērnu infektoloģe Bērnu slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centrā Liene Čupāne, ģimenes ārste Gundega Skruze-Janava un Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību profilakses un pretepidēmijas nodaļas vadītāja Sigita Geida.