Raidījumā Kurp griezies, pasaule? sarunas turpinājums ar Ravanu Osmanu (Rawan Osman), Vācijā dzīvojošu sīriešu un libāniešu sabiedrisko aktīvisti un lektori, kura sevi velta antisemītisma apkarošanai un centieniem panākt mierīgu līdzāspastāvēšanu starp arābu pasauli un Izraēlu.

Sarunas pirmajā daļā pievērsāmies Ravanas Osmanas personiskajai pieredzei, kopš bērnības ieaudzinātā antisemītisma pārvarēšanai un turpinājām ar jautājumu par Palestīnas arābu sabiedrības liktenī pagātnē un šobrīd pēc grupējumā "Hamās" 2023. gada 7. oktobra teroristiskā iebrukuma Izraelā.

Ravana Osmana: Tie Palestīnas arābi, kas nevēlējās dzīvot kopā ar ebrejiem, radīt kaut ko kopā ar viņiem, – tie ir mūsdienu tā sauktie palestīnieši. Viņi pateica nē jebkuram kompromisam, uzsāka intifādas, pirmo un otro, un arī pirms tam rīkoja terora aktus, vienmēr izvēloties vardarbību un terorismu. Un par šīs nostājas jaunu iemiesojumu kļuva 7. oktobris. Viņi mums parādīja, uz ko ir spējīgi.

Tāpēc man jādomā, par kādu „okupēto teritoriju” mēs te runājam? Kas ir tā Palestīna, izfantazētā Palestīna, kuru mēs iedomājamies Gazas joslā un tā sauktajā Rietumkrastā? Un – kāpēc? 78% zemes jau tika piešķirti arābiem. Tiem, kuri dzīvo Gazas joslā un Rietumkrastā, ir radinieki Jordānijā. Ja jau viņi tik ļoti ienīst Izraēlas vērtības, šo demokrātisko, iekļaujošo valsti.

Ja vēlaties vienlīdzību tā sauktajiem palestīniešiem, tad paturiet prātā, ka arī kā cilvēki mēs esam vienlīdzīgi. Mums ir vienādas tiesības, bet mums ir arī vienāda atbildība. Jūs nevarat tikai ņemt, jums vajadzētu arī dot atpakaļ. Un paturiet prātā, ja arī kā cilvēki mēs esam vienlīdzīgi – un tā ir jūdu un kristiešu vērtība, jo mēs visi esam radīti pēc Dieva tēla un līdzības, un  es to pieņemu, – tomēr, kolektīvā līmenī, es uzdrošinos apgalvot, ka kultūras nav vienlīdzīgas. Un es to saku kā cilvēks, kurš kopš 7. oktobra ir apmeklējis Izraēlu 18 reizes, ir runājis ar tūkstošiem izraēliešu.

Es esmu dzīvojusi četrās dažādās arābu valstīs, un varu teikt, ka lepojos ar Izraēlas sasniegumiem. Izraēla nav Tuvo Austrumu problēma. Tā nav problēma – tas ir risinājums. Tas ir modelis, par kādu mums visiem vajadzētu tiekties kļūt. Mums nav viņi jāaizvāc, lai mēs iegūtu stabilitāti. Viņi nav problēma. Problēma esam mēs.

Pirmssvētku noskaņā Ģimenes studijā runājam par to, kā atgūt enerģiju brīvdienās pat tad, ja šķiet, ka spēka svinēt nav nemaz. Kā visiem kopā restartēties un pārslēgt pavasara režīmu. Uzklausām iedvesmu stāstus un padomus.

Sarunājas ģimenes psihoterapeite Aina Poiša, bloga "Es pats" veidotāja un piecu bērnu mamma Viktorija Ozola un resursa "uzvediba.lv" vadītāja Līga Bērziņa.

Karš Irānā ir izprovocējis jaunu enerģētikas resursu krīzi visā pasaulē. Nafta, dabasgāze, turpat ir arī elektroenerģija. Krustpunktā izvaicājam klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "TVNET" žurnālists Mārtiņš Apinis un Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds.

Pēdējo mēnešu laikā sociālo tīklu vidē arvien biežāk apspriež vilkus. Novērošanas kameru ieraksti fiksē vilku pārvietošanos dzīvojamo māju tuvumā. Internetā izplata arī dažādus attēlus ar vilku nodarītiem postījumiem.

Juris Buškevics, Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs: “Šie uzbrukumi gadu no gada atkārtojas mājlopiem, suņiem. Tas nav pieļaujams, ka šādi uzbrukumi ir.”

Vilku medību sezonai būtu jānoslēdzas marta beigās, bet kvotas, cik daudz vilkus ir atļauts nomedīt, jau izpildīja janvāra vidū. Lauksaimnieki, kas audzē mājlopus, vēlas, lai vilkus var medīt ilgāk, taču dzīvnieku aizsardzības organizācijas tam iebilst.

Astrīda Notte, biedrības "Latvijas ainavas" vadītāja: “Astoņarpus mēnešus atļaut medīt sugu, pakļaut to tik milzīgam izšaušanas spiedienam – tas nav normāli! Neviena valsts to neatļaujas, izņemot Latviju un Balkānu valstis, kas tā dara.”

Kaut arī vilku monitoringa dati neliecina, ka vilku skaits ir strauji pieaudzis, diskusijai par radikālām izmaiņām vilku medību regulējumā ir atvērta par jomu atbildīgā valsts iestāde.

Valters Lūsis, Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs: “Pie esošā resursa es teiktu, ka varētu samazināt vilku medību sezonu, bet neierobežot apjomu. Medīt nelimitēti – tā kā stirnas vai mežacūkas šobrīd.”

Vai tiešām vilku populācija Latvijā ir savairojusies tādos apmēros, ka kļuvusi bīstama? To “Atvērtu failu” pusstundā pēta Raimonds Rudzāts.

Kompakti un ģimeniski – tā var raksturot dažādu paaudžu rotu mākslinieku kopīgu izstādi, kas pašlaik skatāma Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā 3.stāvā sadarbībā ar Rotu mākslas biedrību visa gada garumā risināsies izstāžu sērija “Spektrs”. Pavisam iecerētas četras pop-up izstādes. Pirmajā izstādē “Rok-raksts” apskatāmi 23 rotu mākslinieku darbi.

Rotu izstāde “Rok-raksts” skatāma līdz 31.maijam Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā.

Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Rīgas pilī atvērta jaunā Latvijas vēstures ekspozīcija “Straumējot laiku”. Tā pārsteidzot ne tikai ar saturu, bet arī ar mūsdienīgo ekspozīcijas dizaina un tehnisko risinājumu. Kultūras rondo par vērienīgo projektu izvaicājam muzeja direktoru Tomu Ķikutu, arhitektu, ekspozīcijas dizaina autoru Didzi Jaunzemu, uzņēmuma "SOLOVI" direktoru Intu Bērziņu, kurš veidoja tehnoloģiskos risinājumus.

Klaiņojoši dzīvnieki, vardarbība vai nolaidīga attieksme pret dzīvniekiem – šie jautājumi parasti sakuļ ūdeņus sociālo tīklu vidē, kur nereti diskusijās iesaistās kā brīvprātīgie dzīvnieku glābēji, tā arī veterinārārsti, kuru aprūpē nereti nonāk šie dzīvnieki. Par šo tapis promocijas pētījums Latvijas Universitātē. Asās diskusijas liek uzdot jautājumus visai sabiedrībai kopumā – ko uzskatām par labu dzīvnieku aprūpi un kādai jābūt cilvēku atbildībai, nodrošinot dzīvnieku tiesības?

Plašāk stāsta pētījuma autors sociālo zinātņu doktors Staņislavs Šeiko un filozofs, publicists, Latvijas Universitātes Filozofijas un ētikas nodaļas asociētais profesors Artis Svece.

Kvantu datori ir viena no nozīmīgākajām mūsdienu tehnoloģiju attīstības tendencēm. Atšķirībā no ikdienā ierastajiem datoriem, kas izmanto par bitiem dēvētas informācijas vienības, kvantu datori izmanto kvantu bitus jeb kubitus un spēj būt daudz, daudz jaudīgāki. Tas nozīmē, ka tie jau var un ar laiku aizvien labāk varēs risināt sarežģītas problēmas, tostarp biznesā, saistībā ar datu drošību un citām jomām.

Tīmekļa meklētājā ierakstot atslēgas vārdus “kvantu dators”, ikviens var redzēt ļoti populāru attēlu ar zelta vadu lielu daudzpakāpju elementu un tādā veidā gūt priekšstatu, kā šie jaudīgie datori izskatās. Bet ar to viss nebeidzas. Kā vēstī zinātnes žurnāls “New Scientist”, Spānijā, Barselonā bāzētais uzņēmums “Qilimanjaro” šobrīd piedāvā pašsaliekamus kvantu datorus. Izmēros krietni mazākus, nekā ierasts redzēt attēlos, bet ar visām svarīgajām detaļām. Kāds labums no šādiem maziem kvantu datoriem, skaidro Latvijas Universitātes tenūrprofesors fizikā Vjačeslavs Kaščejevs.

Lipoproteīns – kardiologi un citi veselības aprūpes speciālisti aicina pievērst uzmanību šim būtiskajam sirds un asinsvadu slimību riska faktoram, kurš tik bieži paslīd garām nepamanīts. Kāpēc tas ir tik svarīgi, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Stāsta P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs, Rīgas Stradiņa universitātes profesors Gustavs Latkovskis, Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas bērnu endokrinoloģe Eva Pērle un ģimenes ārste Santa Stepiņa.