By
Download on the App Store

episodes

  • Ekumēniskais Krusta ceļš

    Latvijā Lielajā Piektdienā tradicionāls ir ekumeniskais Krusta ceļš, kad tiek pārdomāti Jēzus Kristus pēdējie dzīves mirkļi. Tā pārdomu tēma šogad ir izvēle starp "labā un ļaunā pazīšanas koku" un "Dzīvības koku", atteikšanos no kārdinājumiem un atgriešanos pie Dieva. 

    Krusta ceļam ir septiņas stacijas, kurās visi apstājas un klausās Svēto Rakstu lasījumus kā pārdomas par sabiedrībā svarīgiem notikumiem. Tos šogad pauž aktieri – Ģirts Ķesteris un Ieva Glika. 

    Rīgā šis bija jau 20. Krusta ceļš.

    55 min
  • Gaisma kā fenomens dažādos medijos Rīgas Lutera draudzes mākslinieku grupas izstādē

    Rīgas Lutera draudzes mākslinieku grupa uz pirmo izstādi sanāca kopā 1997. gadā, tātad pirms gandrīz 30 gadiem. Lai gan mākslinieki strādā dažādās tehnikās, joprojām viņu starpā ir kaut kas saistošs un netverams. Šobrīd 13 draudzes mākslinieki ir sanākuši kopā, izstādot savus darbus Ojāra Vācieša muzejā izstādē "Uz gaismas viļņa". Kā gaismu kā fenomenu var notvert caur dažādiem mākslas medijiem, tostarp, glezniecību, grafikām, tekstīlijām, keramiku, metālu, stiklu? 

    12 min
  • "Lielais sprādziens". Ivara Šteinberga interpretācija dzejas valodā jaunākajā krājumā

    „Lielais sprādziens”. Ivara Šteinberga interpretācija dzejas valodā jaunākajā krājumā.

    Žurnāla “Punctum” apgāds laidis klajā dzejnieka Ivara Šteinberga piekto dzejoļu krājumu pieaugušajiem “Lielais sprādziens”. Šajā dzejas krājumā satiekas divas vēsturiski nesaistītas lidojuma līnijas – amerikāņu astronoma Edvīna Habla biogrāfija un grāmatas autora atmiņas par vecākiem, viņu šķiršanos un viņu vecākiem.

    Vecmāmiņa, kura viņam uzdāvina pirmo dzejas grāmatu. Traumas, kuras mūs vajā un neļauj noticēt, ka var būt arī labi. Trajektorijas, kurās mūs virza, Ņūtona bumbiņas un iespējas novirzīties …

    Tiekamies ar dzejnieku Ivaru Šteinbergu, viņš arī lasa dzeju – par Hablu, par vecmāmiņu un  par teleskopiem, kuri zīlē zvaigžņu biezumos.

    Krājuma dizainu un ilustrācijas veidojis Aigars Opincāns, redaktors – Henriks Eliass Zēgners. 

    29 min
  • Gatavojamies svētkiem un meklējam gardākās receptes gan brokastu galdam, gan dāvanu grozam

    Olas, pasha un citi Lieldienu brīnumi. Gatavojaies svētkiem kopā un meklējam gardākās receptes gan brokastu galdam, gan dāvanu grozam. Viss par Lieldienu ēdieniem – raidījumā Kā labāk dzīvot. Iesaka "Mullbery" šefkonditore Ina Poliščenko un šefpavārs Šlokenbekas muižā Ingmārs Ladigs.

    Ingmārs Ladigs kā vienu no Lieldienu ēdieniem min pantāgu, jeb mūsdienās mēs to dēvējam par omleti, ko gatavo uz ugunskura. 

    Čuguna pannā izkausē lielu sviesta pikuci, iesit vairākas olas. Attiecīgi viesi katrs var pievienot garšvielas, kartupeļus, kādu gaļas gabaliņu.

    Piemirsts ēdiens ir "ziedošais pīrāgs". Tam izmanto parasto rauga mīklu, bet pildījumā ir vārīti burkāni, kas sajaukti ar biezpienu un olām. Var pievienot sviestu. Veido pīrāgus. Cep cepeškrāsni un pēc tam pārziež ar krējumu, pārkaisa ar cukuru un kanēli. 

    Ina Poliščenko atzīstas, ka viņai ļoti patīk krāsot olas, viņa izmanto gan tradicionālās metodes, gan mūsdienu krāsas. Parasti olu tāpēc ir par daudz, tāpēc izdomā dažādus ēdienus, kur pievienot olas. Tās ir pildītas olas, ātrie salāti ar pupiņām, turku zirņiem vai tunča konserviem. Kaut vai - pārgiez olu un uzliec marinētas siļķes gabaliņu.

    Vienkārša pashas versija bez termiskās apstrādes.

    Biezpiens 400 g, sviests 100 g, pūdercukurs 100 g, 2 olas dzeltenumi, saldais krējums 400 g, rīvēta citrona miziņa, vaniļas cukurs, žāvētas aprikozes, grauzdētas mandeles, rozīnes. 

    Izkausē sviestu. Biezpienu var izberzt caur sietiņu. Visas sastāvdaļas samaisa, var izmantot blenderi. Masai pievieno žāvētos augļus un riekstus.

    Vislabāk atstāt uz nakti, lai savelkas.

    Dekorē ar tumšo vai balto šokolādi pēc izvēles.

    Ingmāra Ladiga ieteikums - pagatavoto masu iesien marlē un ieliek puķupodā ar caurumu. Ļoti labi notek biezpiena sūkalas.

    46 min
  • Noliktava #52: Drons, Dons un tā nolādētā sulu spiede

     

    0:00 Ievads: Elīnas bagātības smagā nasta 

    2:42 Kas sāp: Uldim redakcionālā nespēja un tukšās vietas koncertos, Elīnai nolādētā sulu spiede, bet Jānim - Zemkopības ministrijas kāre cirst.  

    15:10 Smagās ziņas: draudīgie droni, nedeklarējamie ienākumi un brīvās turēšanas apstākļos dēts ministrs 

    1:11:22 Vieglā ziņa: kaili vīrieši studijā

    Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem citiem!

    1 hr 16 min
  • Ceturtdiena, 2. aprīlis, pl. 16:00

    Latvijas specdienests publisko Krievijas un Baltkrievijas spiegu vārdus.

    "airBaltic» padomes vadītājs: Degvielas tirgum stabilizējoties, iespējams, varētu iztikt bez valsts aizdevuma

    Gulbenes novada Druvienas pagastā bitēm konstatēta Amerikas peru puve.

    Lai gan gada pirmais ceturksnis jau ir beidzies, Latvijā atzītās sporta veidu federācijas joprojām nav saņēmušas valsts finansējumu, ko pārvalda un dala Izglītības un zinātnes ministrija.

    41 min
  • Starp pagātni, tagadni un nākotni: fokusā “Vista” un “Arko”

    Jaunākajā Kur kritiķiem nav vietas epizodē aplūkojam ungāra Ģerģa Pālfi ceļa filmu “Vista”, kas piedāvā neordināru versiju par Odiseju melnas vistiņas veidolā, un francūža Ugo Bjenvenū godalgoto animācijas filmu “Arko”, kas caur nākotni šķetina attiecības ar tagadni. Bjenvenū divdimensiju animācijas darbs šogad ir saņēmis Eiropas Kinoakadēmijas balvu kā labākā pilnmetrāžas animācija.


    Ungāru kino Orbāna varas kontekstā ir izkaisīts pa dažādām valstīm un reģioniem. Pālfi, viens no 21. gadsimta un laikmetīgā ungāru kino definējošajiem autoriem, veido savus kinodarbus ārpus dzimtās Ungārijas. Tā tas ir noticis ar “Vistu”, kas tika pirmizrādīta 2025. gada Toronto kinofestivālā – šī filma tapusi Grieķijā ar Vācijas un Ungārijas atbalstu. Režisora kinodarbus var itin pateicīgi dēvēt par aforismiem, tautas sakāmvārdiem vai fabulām, tomēr tām ir groda dramaturģijas muskulatūra.

    Tas pats ir sakāms par “Vistu”. Melnā vista fabrikā Grieķijā tiek identificēta kā atšķirīga un nodalīta no pārējām – baltajām dējējām –, uzsākot savas gaitas ārpasaulē. Šķērsojot lielceļus, vairoties lapsas, nonākot tirgū, dreifējot un dzenoties prom no pūļa, viņa nonāk piejūras ēstūzī. Tajā saimnieko Vīrs (Jannis Kokiasmenos), kura znots nāk no kriminālajām aprindām.

    Spēlfilma pievēršas klasiskam “melnās avs” stāstam ar Homēra “Odiseja” ielaidumiem – tas ir spriedzes piepildīts darbs, kas nav piemērots vienīgi veģetāriešiem vai vegāniem – karnivori jeb gaļēdāji ieraudzīs arī sevi.


    Savukārt dēku un simbolu piepildītā Bjenvenū debija “Arko” ir izrādīta Kannās, tā bija nominēta “Camera d'Or” debijas balvai, turpretī Ansī animācijas filmu festivālā tā ieguvusi prestižo “Kristāla balvu”. Atsauču pārbagātā animācijas filma ar ekofabulu, kas būs tuva skatītājiem, lai gan savā vēstījuma ietilpībā ir pazīstama: zēns, kas ceļo laikā, lai saprastu, ka ir labi piederēt savam laikam un ilgoties cilvēciskā, nevis mākslotā un digitalizētā.

    Bjenvenū, kurš ir pieredzējis ilustrators un komiksu autors, interesējas par cilvēces apsēstību ar nākamību un to, kā tehnoloģijas ietekmē mūsu rīcību, atmiņu un uzvedību. Viņa filmas “Arko” atskaites punkts ir 2932. gads. Desmitgadīgais Arko, neapmierināts par to, ka ir pārāk jauns ceļošanai laikā, paņem māsas ceļojuma tērpu un dodas piedzīvojumā uz pagātni. Tiesa, dinozauru vietā viņu sagaida vienaudze Īrisa un pirmsapokaliptiskais 2075. gads. Vai Arko izdosies nonākt mājās?

    0 min