Latgalē nogāzies Ukrainas kaujas drons, rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās biļetenus skaitīs ar rokām. Par valdības sniegto atbalstu kokrūpnieku uzsākts kriminālprocess. Krustpunktā analizējam nedēļas aktualitātes. Vērtē Rīgas Stradiņa universitātes docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle, žurnāla "IR" galvenā redaktore Nellija Ločmele, Latvijas TV žurnālists Guntis Bojārs un TV24 žurnālists Armands Puče.

Starptautiskajā teātra dienā Krustpunktā Brīvais mikrofons ar Latvijas Teātra darbinieku savienības valdes priekšsēdētājs Ojāru Rubeni.

Vagonu kvartālā, Rīgā, rit vēl pēdējie darbi, gatavojoties izrādei, ko jau 27. marta vakarā pirmo reizi ieraudzīs plašāka publika. Lai veidotu koncertizrādi “Ačgārnis”, kopā sanākuši jaunie mūziķi un mākslinieki. Izrāde būtībā ir vizualizācija par to, kā varētu izskatīties mūziķa Zvīņas albums “Dziesmas no sestā stāva”. Savukārt izaicinājumu to pārveidot izrādes formātā pieņēma režisors Mārcis Broks. Vagonu zālē kopā sanāks dažādi mošķi, starp viņiem arī Zvīņas, ūdens mošķis, kurš dosies pasaulē, lai meklētu ceļu atpakaļ pie sevis.

Kultūras rondo izvaicājam Nīderlandē dzīvojošo latviešu kordiriģenti Kristu Auderi. Viņas personība apvieno dziļu muzikalitāti un dzirkstošu humoru. Jau pēc nedēļas Audere diriģēs Arvo Perta Svētā Jāņa pasiju Ventspils koncertzālē “Latvija”.

Runājam gan par diriģentes attiecībām ar šo skaņdarbu, gan par viņas plašo starptautisko karjeru un arī to, kā ir būt diriģentei sievietei un kāpēc būt labam cilvēkam šai profesijā ir tikpat svarīgi kā būt talantīgam mūziķim.

Krista Audere regulāri sadarbojas ar veselu plejādi Eiropas vadošo profesionālo koru - Nīderlandes Kamerkori un Nīderlandes Radio kori, BBC Singers, kopš pērnā gada ir Zviedrijas Radio kora galvenā viesdiriģente un pēc diviem gadiem pārņems profesionālā “Cappella Amsterdam” virsvadību. Pašmājās par viņu vairāk uzzinājām pēc tam, kad Audere uzvarēja prestižajā Ērika Ēriksona kordiriģēšanas konkursā. Piedāvājumiem strādāt Latvijā viņa vienmēr saka jā, ja vien spēj to iekļaut savā grafikā, kas pildās jau vairākus gadus uz priekšu.

Katru gadu sākot, "Samsung" uzstāda latiņu viedtālruņu tirgum Latvijā, parādot uz ko vēl tie ir spējīgi. Cik labi ir šī gada versijas uzlabojumi? Vai cena atsver ieguvumu? Un vai privātuma ekrāns izmaina spēli? Noskaidrosim "Samsung" Galaxy S26 un S26 Ultra apskatā!

* Telefonus neatkarīgam un neapmaksātam apskatam mums sagādāja "Samsung Electronics Baltics".

Kad datu tik daudz un tik dažādi, ar parastu “Microsoft Excel” vairs nepietiek. Latviešu jaunuzņēmums radījis “Ajelix” mākslīgā intelekta rīku datu apstrādei. Ar ko tas īpašs? Kā Latvijā dzīvojot var radīt globālu pakalpojumu? Piesēžam pie Digitālo brokastu galda ar līdzdibinātāju Agnesi Jaunošāni.

Par ko parunāsim pie Digitālo brokastu galda? Latvijā aizliedz pašgājēju velosipēdu kustību uz ietvēm, un aug datu patēriņš, bet samazinās telefona zvani. "BYD" demonstrē piecu minūšu elektroauto uzlādi. "WhatsApp" nākotnē tulkos sarunas dažādās valodās. "AirDrop" vairs nebūs "iPhone" ekskluzīva funkcija.

Vai svētkus drīkst atzīmēt, vai tikai svinēt? Kā ir pareizi? Atbilde uz šo un citiem jautājumiem raidījuma Kā labāk dzīvot latviešu valodas stundā. Skaidro Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs un Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore un vadošā pētniece Sanda Rapa.

"Jāpieņem, ka vārdam ir vairākas nozīmes (..) Atzīmēt var piezīmju grāmatiņā, atzīmēt var arī svētkus," norāda Andrejs Veisbergs. "Es nelietoju atzīmēt kopā ar svētkiem, bet man nav nekādu iebildumu, ka kāds to lieto. Varbūt ir mazliet atšķirība. Svinēt ir pamatīgi."

Sanda Rapa norāda, ka Literārajā vārdnīcā vārdam atzīmēt ir noradīta nozīmē 'svinēt svētkus'. Tiesa, tā ir pēdējā no trim vārda nozīmēm.

"Ir arī uzskats, ka atzīmēt ir nelatviskāks vārds nekā svinēt. Svinēt arī izklausās latviskāk," bilst Sanda Rapa.